Pārmaiņas pasaulē notiek ātrāk nekā mums dažreiz gribētos, un vienmēr jau ir tās cerības, ka tas viss notiek uz labu. Tiesa, tie priekšstati par labumu mums atšķiras. Aizvadīto desmit gadu laikā Eiropa kaut kā pavisam nemanāmi ieslīgusi populismā (neefektīvā budžeta plānošanā un tērēšanā). Skanīgi saukļi un pārliecinoši apgalvojumi, kā arī krāsaina pasaule gluži kā no "Izkrāso pats", un vienmēr te ir vieta līdzdalībai šādās rotaļās. Ne vienmēr tas var labi beigties, bet visma

"Pilnīgi skaidrs, kas šis ir ārkārtas gadījums, tā ka vērtēsim arī tālāk valdībā," dronu ielidošanu šorīt Latgalē Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" komentēja Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P). Sprūdaprāt šis ir ārkārtas gadījums. Iepriekšējie gadījumi acīmredzot uzskatāmi tikai par priekšvēstnešiem ārkārtas gadījumiem vai ne-ārkārtas gadījumiem, jeb arī to vērtējums Sprūda loģikā nav pārliekams vispārsaprotamā loģikā. Runa ir par tiem dronu incidentiem, k

Piedāvājam Ukrainas domnīcas Sahaidachnyi Security Center analītiķu pētījuma izklāstu.

It kā jau četri pagājuši, un, lai saskatītu paveicamo, nebūt nav vajadzīgs tālskatis...

Sprūds varēs netraucēti turpināt aizsardzības nozares sabotāžu līdz “uzvarošām beigām”.

Izlūkošana atsevišķus datus pārveido novērtējumos un secinājumos par pretinieka spējām.

Ukraina uzsākusi kampaņu, kas liek apšaubīt pieņēmumus par daudzslāņu pretgaisa aizsardzības dzīvotspēju augstas intensitātes konfliktā.

Ko nāktos darīt robežvalstu militārās drošības spēkiem, lai pasargātu savu infrastruktūru un iedzīvotājus? Paskatīsimies, ko darīja Latvija.

Sprūds katru dienu melo par valsts aizsardzības spējām. Realitāte ir skaudra.

Vai komandieris spēs uzticēties USV, ka tas vētrā noturēs pozīciju tikpat droši kā cilvēku apkalpe?

Eiropas ražotāji un valstis ir veidojuši dažādus sadarbības modeļu un alianses. Viena no tām ir ES valstu koalīcija "E5".

Minhenes drošības konferencē dažādos formātos tika aprunāti simtiem temati, tomēr viens ieguva īpašu ievērību un atskaņas Eiropas medijos. Tās ir diskusijas par kodolieročiem. Neparastais ir pats fakts, ka vairākas Eiropas lielvalstis publiski atbalsta sarunas par vietēju kodolieroču atturēšanas līdzekli, kas pēc uzticības mazināšanās Donalda Trampa vadītajā ASV papildinātu amerikāņu atomieročus. [1] Lai gan joprojām dominē uzskats, ka NATO ir kodolieroču atturēšanas stūrakm

Pie ilūzijas par valsts spējām netiksi.

Atskats uz drošības konferenci, kas atklāja, kāds ir patiesais Eiropas ārpolitikas stāvoklis.

Kostjantiņivka turpina kalpot svarīgiem Ukrainas bruņoto spēku mērķiem vairākos Austrumukrainas frontes posmos.

Aizsardzības līnijas tiek būvētas saskaņā ar reālo kara rakstura izvērtējumu, bet to reālo efektu nosaka dažādi apstākļi.

Galvenās izmaiņas NDS ir saistītas ar ASV Aizsardzības departamenta pieejas maiņu. Tas par savu galveno problēmu uzskata “dzimtenes un Rietumu puslodes” drošību.

Uzskata, ka ASV armija atkal varētu kļūt par valsts galveno zinātnes un aizsardzības inovāciju integrētāju.

Informācijas ieguves apjoms un nerimstošā tās vākšana ierīces padara par pastāvīgas novērošanas punktiem. Ķīna iegūst informāciju, kas ģeopolitiskajā cīņā ir ierocis.

Virsrakstā nav drukas kļūdas – Krievijas drošības dienestiem patiešām izdevās valdībā dabūt “Saskaņu”. Operācija ilga vairāk kā desmit gadus, bet, pateicoties Edgaram Rinkēvičam, valdībā beidzot tika paņemti “Progresīvie”. Viņi ir “Saskaņas” klons un Krievijas dienestu “latviskā saskaņa”. Krievijas dienesti šo operāciju ar spīdošiem rezultātiem paveica gan caur minētā Rinkēviča, gan ex-prezidenta Zatlera rokām – tagad Krievijas dienesti caur “Saskaņa 2.0: Progresīvie” kontrol