Redzam ar ko atšķiras profesionāļi politiķi no maziem zaglēniem, kuri interesē tikai atkal "apgūt" kādu jaunu Eiropas projektu.

Pārmaiņas pasaulē notiek ātrāk nekā mums dažreiz gribētos, un vienmēr jau ir tās cerības, ka tas viss notiek uz labu. Tiesa, tie priekšstati par labumu mums atšķiras. Aizvadīto desmit gadu laikā Eiropa kaut kā pavisam nemanāmi ieslīgusi populismā (neefektīvā budžeta plānošanā un tērēšanā). Skanīgi saukļi un pārliecinoši apgalvojumi, kā arī krāsaina pasaule gluži kā no "Izkrāso pats", un vienmēr te ir vieta līdzdalībai šādās rotaļās. Ne vienmēr tas var labi beigties, bet visma

Mēs kaut kā tā stingri visu krāsojam tikai melns vai balts, bet kur lai liekas, ja zils ar dzeltenu veido zaļu krāsu? Tad radošumam robežu nav.

Turcija joprojām ir būtiska eiroatlantiskajai drošībai.

Visā Eiropā vērojams, ka migrantu plūsmas rada sociālas, ekonomiskas un politiskas problēmas.

Kurš gan to nezina. Ko padarīsi, ja daba prasa savu. Aizvadītais mēnesis izcēla institucionālu spriedzi Eiropas Komisijā (EK), kas kopējo situāciju blokā tikai pasliktina – par līderību ārpolitikā vairākkārtīgi konfliktēt paguvušas EK priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena un Eiropas Savienības (ES) ārpolitikas vadītāja Kaja Kallasa. Tas raisa bažas, ka ES ārpolitika var kļūt par iekšpolitikas ķīlnieci. Vai tikai sāncensība? Neviena no dāmām sen vairs nav droša par atbalstītāj

Pasaule ir kļuvusi daudz nedrošāka un neparedzamāka. Karadarbība aizvien biežāk kļūst par konfliktu risināšanas veidu, pat neuzsākot garas diskusijas starptautiskās organizācijās. Tās sen ir zaudējušas savu ietekmi un nozīmi, un tas pats attiecināms uz dažādām starptautiskām tiesām un starptautiskiem spiediena instrumentiem – aizliegumiem, sankcijām, blokādēm, izslēgšanu no līdzdalības un tamlīdzīgi. Militārās intervences nav vienīgās nelabvēlīgās ietekmes. Ir arī dažādi eko

Jeb stāsts par Kaju Kallasu.

Pēdējo dienu notikumi atklāj, kā Avena ietekme izpaužas noteiktos Latvijas medijos. Izstāstīsim par gadījumu, kas to spilgti raksturo.

ASV un Krievijas intereses Trampa administrācijas periodā attiecībā uz ES sakrīt.

Par spīti skaļajai dziesmai par Eiropas vienotību un nesagraujamo kopību, gadu desmitiem visai noturīgi ir daudzi mājieni, izteiksmīgas runas un arī dažādi priekšlikumi par Eiropas valstu visai atšķirīgām vēlmēm un spējām uz straujākām pārmaiņām un ekonomisko izaugsmi. Mazāk skaļi diskutēts par vairāku ātrumu Eiropu, kurā būtu četras, trīs vai tikai divu ātrumu joslas. Tomēr diskusijas vienmēr ir aprimušas, jo ir bijušas kādas citas vidēja termiņa prioritātes, vēlēšanas dalīb

Eiropai vēl ilgstoši būs jācīnās par savu vietu Indo-Klusā okeāna reģionā.

Orbāns ir Kremļa ietekmes aģents ES, kurš nodrošina FSB, GRU un Krievijas mafijas interešu pārstāvniecību.

ASV izdevums Financial Times 11. februārī publicējis informāciju, ka Ukrainas prezidents V. Zeļenskis 24. februārī – Krievijas pilna mēroga iebrukuma gadadienā, gatavojas izsludināt referendumu un prezidenta vēlēšanas, kam jānotiek līdz šī gada 15. maijam. Tas esot panākts Trampa administrācijas spiediena uz Zelenski dēļ. Situācija nosacītajās miera sarunās – Ukraina pieprasa ASV drošības garantijas, savukārt Trampa administrācija pieprasa Ukrainai piekrist Krievijas teritori

ASV un Ķīnas prezidenti Pekinā plāno tikties aprīļa sākumā. Būs mājienos un netiešos vārdos teiktais, kam būtu uzmanīgi jāseko.

Atskats uz drošības konferenci, kas atklāja, kāds ir patiesais Eiropas ārpolitikas stāvoklis.

Lielais pieprasījums dod ASV lielāku ietekmi, aizņemoties naudu ārzemēs un nosakot sankcijas citām valstīm.

Briseles mašinērija sasniegusi tādu līmeni, ka pat lielas izgāšanās neko iemācīt nevar.

Situācija ir labi zināma platformai X un tā norāda, ka nekas tāds nav iespējams ASV, kur likums aizliedz līdzīgu praksi.

Krievijas iebrukums Ukrainā pārliecinoši parādīja ne tikai Krievijas agresivitāti, bet arī to, ka Ukraina nebija gatava karam. Paļāvība un daudzējādā ziņā arī visai nenopietnā attieksme pret valsts aizsardzību pārliecinoši izgaismoja tieši to pašu visās Eiropas Savienības (ES) valstīs un nepatīkamākais - NATO Eiropas dalībvalstīs. Iemeslu ir ļoti daudz, bet pēdējā desmitgadē tā ir slimīga aizraušanās ar utopiskiem mērķiem un politiskās vides pārliecinoša grimšana populismā. T