top of page

Ajatollu režīms zem Izraēlas gaisa triecieniem

  • Writer: Taisnība Raksta
    Taisnība Raksta
  • Jun 19
  • 7 min read
Irāna Izraēla karš

Ajatollu režīms iekšpolitiski nav stabils, līdz ar to grūdiens no ārpuses var būt izšķirošs, lai tas sabruktu. Irānas kodolobjektu bombardēšana var kļūt par šo grūdienu. (2025.gads - starptautiskās politikas prognozes, Taisnība,03.01.2025)


Irānas apsēstība ar kodolieročiem ir novedusi pie likumsakarīga rezultāta – Izraēla aviācija bombardē tās kodolobjektus un veic politisko un militāro līderu likvidāciju. Tas, bija neizbēgami. Nebija zināms kad, bet bija skaidrs, ka šogad. Starptautiskie eksperti ir pārliecināti, ka Irānai jau pietiek bagātinātā urāna (90%) apmēram 15 kodolgalviņām.

 

Oficiāli Irāna un Izraēla nav kara stāvoklī. Taču attiecības starp abām valstīm ir ļoti saspīlētas. Irāna neatzīst Izraēlas valsti un konsekventi aicina uz tās iznīcināšanu. Izraēla savukārt uzskata Irānu par vienu no lielākajiem draudiem savai drošībai, jo Irāna atbalsta (finanses, nauda, atbalsts starptautiskajā arēnā, kaujinieku sagatavošana) Izraēlai naidīgus teroristiskos grupējumus: Hezbollah (Libānā), Hamas (Gazā), šiītu paramilitārās vienības-Irāka, Sīrija, Libāna, Gaza, Jemenā. Tā saucamais Irānas “šiītu pretestības loks”, kas vērsts pret Izraēlu.


Bieži ir notikuši netieši militāri konflikti, piemēram, Izraēlas gaisa triecieni Irānai piederošiem objektiem Sīrijā, kā arī ir bijuši kiberuzbrukumi, dronu uzbrukumi, sabotāža un snaudošie uzbrukumi (piemēram, Irānas kodolzinātnieku slepkavības, ko Irāna piedēvē Izraēlai).


Irāna 2024.gada aprīlī veica arī tiešu uzbrukumu Izraēlai ar droniem un raķetēm, uz ko Izraēla atbildēja ar triecieniem Irānas teritorijā. Tomēr šī eskalācija neizvērtās formālā karā. Tas bija piemērs "ēnas kara" jeb proxy konflikta situācijai, kur valstu tiešā sadursme tiek aizstāta ar darbībām caur starpniekiem vai slepenām operācijām.


Tagad konflikts starp abām valstīm ir tuvu kulminācijai.


13. jūnijs 2025 – “Operation Rising Lion”

  • Izraēla veica masīvu gaisa triecienu pret Irānas kodolobjektiem un militārām mērķiem Natanzas, Teherānas un Isfahanas reģionos, nogalinot augsta līmeņa Irānas militāros komandierus un zinātniekus, kas iesaistīti kodolprogrammā.

  • Izraēlas militārās lidmašīnas izpildīja ap 200 reisu, veicot mērķu bombardēšanu. Attālums no Izraēlas līdz Irānai ir no 1600 līdz 2000 km (atkarībā no reģiona, kur atrodas mērķis). Iznīcinātājiem ir jāšķērso vairāku valstu gaisa telpas (šai gadījumā Jordānija, Irāka). Tiek izmantoti ilgas darbības un tālā rādiusa iznīcinātāji (F 35, F15L, iespējams F16). Irākas gaisa telpā, kuru pilnībā kontrolē ASV, gaisā notiek iznīcinātāju uzpildīšana ar degvielu. Visticamāk tās ir ASV speciālās lidmašīnas - gaisa tankeri. Tomēr pēc jaunas aviācijas bumbu kravas lidmašīnām ir jāatgriežas Izraēlā. Tiek īstenots tā saucamais “karuselis” - vilni nomaina vilnis.

14. jūnijs 2025 – Irānas “Atriebība”

  • Irāna atbildēja ar vairāk nekā 100 raķetēm un droniem, mērķējot Teivu, Haifu, Bat Yamu – vairākās vietās tika nodarīti bojājumi civilajām ēkām, vismaz 4 bojāgājušie.

  • Izraēla turpināja gaisa triecienus Irānā. Šoreiz arī pret enerģētikas infrastruktūru .

15. jūnijs 2025– Konflikta trešā diena

  • Irāna izšāva vēl divas raķešu un dronu atbildes sērijas. Dažas raķetes trāpīja Haifa, apmēram 15 ievainotie .

  • Izraēla raķešu triecieniem atbildēja ar stratēģiskās infrastruktūras bombardēšanu Teherānā un Isfahanā.

  • Irānas Veselības ministrija ziņoja par vismaz 224 bojāgājušajiem un 1 481 ievainotajiem, kamēr Izraēla – vismaz 13 nāves gadījumiem un ap 380 ievainotajiem.

16. jūnijs 2025 – Ceturtā diena

  • Izraēla paziņoja, ka ir pilnībā pārņēmusi kontroli pār gaisa telpu virs Teherānas, iznīcinot aptuveni ⅓ no Irānas raķešu starta sistēmām .

  • Irāna turpināja raidīt raķetes un dronus – kopumā palaistas vismaz 350 vienības, no kuriem ap 90 % pārtvēra un iznīcināja Izraēlas pretgaisa aizsardzības sistēma. Dažas raķetes trāpīja Tel Avivā, Bat Yam, Petah Tikvā, Be’er Shevā un Haifā, nogalinot vismaz 24 civilos iedzīvotājus un ievainojot ap 494 (operatīvie dati).

    Ugunsgrēks Sharan naftas bāzei pēc Izraēlas triecieniem Irānai.
    Ugunsgrēks Sharan naftas bāzei pēc Izraēlas triecieniem Irānai.

Izraēlas operācijā neapšaubāmi ir ilgi un rūpīgi plānota un gatavota. ASV prezidents Donalds Tramps deva Irānai 60 dienas līguma par kodolprogrammas ierobežošanu noslēgšanai. Izraēla sāka Irānas kodolobjektu bombardēšanu 61.dienā. Sociālo mediju nelielos, bet apbrīnojami labi informētos, kanālos, parādījās vārdā nenosauktu, bet ļoti profesionālu izlūkdienestu nopludināta informācija, kas zināmā mērā paskaidro situāciju:


  • Maija beigās, jūnija sākumā Teherānā no Krievijas esot ieradušās S-300 un S-400 (Krievijā ražoti pretgaisa aizsardzības kompleksi) apkalpes, respektīvi Ajatollu režīms aktīvi nostiprināja savu gaisa aizsardzības sistēmu. Zīme, ka Irāna darījumu noslēgt neplāno.

  • Irāna gatavojās tuvākajā laikā nodot nelielu, bet pietiekami jaudīgu kodolieroci (iespējams, raķeti) Jemenas husītiem, kuru bija plānots izmantot uzbrukumam Izraēlas teritorijai. Tas arī esot viens no iemesliem, kāpēc Izraēlas triecieniem atbalstu izteica gan Vācijas kanclers Fridrihs Mercs, gan Francijas prezidents Emanuēls Makrons, tāpat atbalstu Izraēlai gaisa aizsardzībā sniedz gan ASV, gan Apvienotā Karaliste.


Izraēlai ir pasaulē labākā gaisa aizsardzības sistēma, kura aptver visu valsts teritoriju un sastāv no vairākiem līmeņiem, kas savienoti vienotā vadības tīklā, kas automātiski nosaka draudus un izvēlas optimālo pārtvērēju.


Slānis

Sistēma

Darbības rādiuss

Mērķi

Ražotājs

Statuss

1.Īss rādiuss

Iron Dome

(Dzelzs kupols)

4 – 70 km

Raķetes, mīnas, artilērijas lādiņi, droni

Rafael Advanced Defense Systems

Aktīvā darbībā

2.Vidējs rādiuss

David’s Sling

(Dāvida linga)

70 – 250 km

Lielākas raķetes, manevrējoši mērķi, kruīza raķetes

Rafael + Raytheon (ASV)

Aktīvā darbībā

3.Tāls rādiuss

Arrow-2

90 – 300 km

Ballistiskās raķetes atmosfērā

IAI + Boeing

Aktīvā darbībā

3.1. Tāls rādiuss

Arrow-3

300 – 2400+ km

Ballistiskās raķetes ārpus atmosfēras (eksosfērā)

IAI + DRDO (Indija)

Aktīvā darbībā

4. Papildinājums

Barak-8

~70 – 150 km

Lidmašīnas, raķetes, jūras mērķi

IAI + DRDO (Indija)

Izmanto flotē

4.1.Papildinājums

Patriot PAC-3

~70 – 160 km

Lidmašīnas, raķetes, taktiskie ieroči

Raytheon (ASV)

Ierobežotā lietošanā

5.Jaunākais slānis

Iron Beam (lāzers)

~10 km (šobrīd)

Droni, mīnas, nelielas raķetes (lētā alternatīva pārtveršanai)

Rafael (Izraēla)

Testēšanas stadijā

Irānas atbildes raķešu uzbrukumi Izraēlai svētdien, 15. jūnijā, 2025.
Irānas atbildes raķešu uzbrukumi Izraēlai svētdien, 15. jūnijā, 2025.

Pašlaik problēmas Izraēlas pretgaisa aizsardzības sistēmai rada lielais Irānas raķešu skaits. Sistēma notriec ap 90%, bet tomēr dažas raķetēm izdodas sasniegt mērķi. Izraēlā bojā gājušie ir pārsvarā seniori, kas tādu vai citādu iemeslu dēļ nav varējuši aiziet uz aizsargātām telpām vai patvertnēm.


Vienlaicīgi jāatzīmē, ka Irānas pretgaisa aizsardzības sistēma, kas balstās uz Krievijā ražotiem pretgaisa aizsardzības kompleksi S-300 un S-400 ir nodemonstrējusi savu pilnīgu nespēju. Izraēlas iznīcinātāji F 35, F 15 vidēji iet 10 km augstumā, kur Irānas pretgaisa aizsardzība tiem vienkārši netiek klāt.


Šī nav pirmā reize, kad Izraēla veic šāda veida operācijas, tikai parasti tā neuzņēmās atbildību.


Irāka – Operācija "Opera" (1981). Osiraka (Osiraq) kodolreaktors pie Bagdādes tika pilnībā iznīcināts. Izraēla uzskatīja, ka Irākas kodolreaktors potenciāli varētu tikt izmantots kodolieroču izstrādei, kas apdraudētu tās drošību.


Sīrija – Operācija "Outside the Box" (pazīstama arī kā "Orchard") (2007). Al-Kibar kodolobjekts Sīrijas ziemeļos (Deir ez-Zor apgabalā) tika iznīcināts. Izraēla uzskatīja, ka objekts ir slepens kodolreaktors, kas uzbūvēts ar Ziemeļkorejas atbalstu. ASV un citas Rietumu izlūkdienesti vēlāk apstiprināja, ka tas potenciāli bija militārs kodolobjekts. Parādās zināmas likumsakarības. Vispirms Izraēla bombardē totalitāru režīmu kodolobjektus, bet pēc tam krīt arī diktatori. Agrāk vai vēlāk.


Ajatollu režīms ir totalitārs režīms, kas nežēlīgi ierobežo fundamentālās cilvēktiesības, īpaši sieviešu un minoritāšu tiesības, finansē terorismu un apdraud kaimiņu valstis.

2024. gada nāvessodi Irānā (parasti - pakāršana)

  • Iran Human Rights (IHRNGO) ziņo par vismaz 975 izpildītiem nāvessodiem, par 17 % vairāk nekā 2023. gadā (834)

  • Hengaw norāda uz 909 izpildītām nāvessodiem, tostarp 4 publiskā izpildījumā, kuros bija vismaz 183 kurdu un 30 sievietes .

  • BBC / ANO publicē skaitu 901 izpildīts nāvessods, piebilstot, ka tā ir lielākā skaita pieauguma gadiem (6 % pieaugums pret 2023) .

  • Amnesty International norāda: Irāna izpildīja vismaz 972 nāvessodus, veidojot 64 % no globālā skaita .


Saskaņā ar dažādiem avotiem, metodēm un datu apkopošanu 2024. gadā izpildīto nāvessodu skaits Irānā svārstās ap 900–1 000 gadījumiem.


2022./2023.gadā Irānā notika plaši masu nemieri, kur ielās izgāja miljoni - “Sieviete, Dzīvība, Brīvība”. Masu protesti bija saistīti ar 22 gadus jaunas kurdu izcelsmes sievietes Mahsa Amini nāvi pēc tam, kad viņa tika apcietināta par “nepareizu hidžaba valkāšanu” Teherānā.

Irānā dzīvo lielas etniskās diasporas 15-20% azerbaidžāni, 7-10% kurdi, pastāv starpetniskā spriedze.


Irānai ir bijuši un joprojām pastāv teritoriāli strīdi vai spriedze ar vairākām kaimiņvalstīm, galvenokārt saistībā ar robežām, jūras teritorijām un etnisko minoritāšu ietekmi pierobežās:


Azerbaidžāna

Strīds: Nakhčivanas koridors un Dienvidu Azerbaidžāna

  • Irānā dzīvo ~15–20 miljoni etnisko azerbaidžāņu, kas rada spriedzi Teherānai, īpaši, kad Azerbaidžāna veicina etniskās vienotības idejas.

  • Spriedze palielinājās pēc 2020. gada Karabahas kara, jo Irāna ir neapmierināta ar Azerbaidžānas tuvināšanos Izraēlai un Turcijai.

  • Teritoriāli tiešu strīdu nav, bet pastāv ģeopolitiskas pretrunas un bažas par robežu destabilizāciju

Irāka

Strīds: Šatt al-Arab upes baseins

  • Šī upju sistēma (Tigras un Eifratas sateka) bija iemesls Irānas–Irākas karam (1980–1988).

  • Miera līgumos domstarpības ir formāli atrisinātas, taču joprojām ir lokālas robežstrīdu zonas un nesaskaņas par upes navigāciju un robežām.

  • Irānai arī ir ietekme Irākas šiītu dienvidu reģionos, kas rada spriedzi Bagdādei.

Pakistāna

Strīds: Balučistāna pierobeža

  • Irānas Sīstānas un Balučistānas provincē un Pakistānas Balučistānā dzīvo baluču minoritāte ar separātiskām tendencēm.

  • 2024. gada beigās notika savstarpēji raķešu triecieni pāri robežai (abi uzbruka viens otram cīņas"pret terorismu" vārdā).

  • Nav oficiāla teritoriāla strīda, bet robeža ir nedroša, un sadursmes notiek periodiski.

Afganistāna

Strīds: Ūdens resursi no Helmandas upes

  • Irānai ilgstoši ir pretenzijas par Afganistānas aizsprostu būvi, kas samazina ūdens pieplūdi Irānas Sīstānas reģionam.

  • Strīdi pastāv kopš 1970. gadiem un laiku pa laikam izvēršas sadursmēs starp pierobežas spēkiem.

Saūda Arābija un Bahreina

Spriedze: Persijas līča salu un ietekmes konkurence

  • Nav tiešu teritoriālu strīdu, bet Irāna:

    • Apstrīd Bahreinas likumību kā atsevišķai valstij, no 20. gs. 70. gadiem apgalvojot, ka tā vēsturiski pieder Irānai.

    • Pret Saūda Arābiju — cīņa par reģionālo hegemoniju, īpaši Persijas līcī, bet ne par konkrētu teritoriju.

Apvienotie Arābu Emirāti

Strīds: Abu Mūsā, Lielā un Mazā Tunba salām

  • Irāna 1971. gadā militāri pārņēma šīs stratēģiski nozīmīgās salas Hormuza šaurumā, kad briti pameta reģionu.

  • Apvienotie Arābu Emirāti joprojām pieprasa šo salu atdošanu, bet Irāna to kategoriski noraida.

  • Šis ir aktuālākais oficiālais teritoriālais strīds, kas saistīts ar jūras tirdzniecību un naftas transportu.


    Krievijas un Irānas prezidenti
    Krievijas un Irānas prezidenti

Irānai un Krievijai ir daudz kopīga. Abām ir saspringtas attiecības un teritoriālie strīdi ar gandrīz visiem kaimiņiem.


Īpaši jāatzīmē Saūda Arābijas un Jemenas militārais konflikts, kurš ir viens no smagākajiem reģionālajiem kariem pēdējās desmitgadēs. Tas sākās 2015. gadā un joprojām nav pilnībā atrisināts. Pēc aplēsēm 240 000+ bojāgājušo (tiešā un netiešā veidā – bads, slimības); 4,5 miljoni bēgļu un pārvietoto personu; saskaņā ar ANO: viena no smagākajām humānajām krīzēm pasaulē (miljoni cieš no pārtikas trūkuma); masīva infrastruktūras iznīcināšana. Pēdējos gados vardarbība bija mazinājusies, bet reģionālā spriedze pieauga pēc notikumiem Gazā (Izraēlas–Hamās konflikts). Husīti, kurus finansē un apgādā ar ieročiem Irāna, sāka uzbrukumus kuģiem Sarkanajā jūrā. Saūda Arābija ir vitāli ieinteresēta Irānas ietekmes samazināšanā Arābijas pussalā.


Lai gan visi starptautiskie un reģionālie spēlētāji publiski iestājas par konflikta risinājumu diplomātisko sarunu ceļā, visticamāk vismaz uz pāris nedēļām Izraēlai ir atstātas brīvas rokas. Tie ir Austrumi, kur domā vienu, runā otru, bet dara vispār trešo lietu.

Izraēlas gaisa triecieni un politisko un militāro līderu likvidācija ir radījusi Irānas režīma smagu krīzi un varas vakuumu.

Irānas tautai ir atvēries “iespēju logs”. Priekšnosacījumi, lai atbrīvotos no teokrātiskās Ajatollu diktatūras, tai ir radīti. Vai irāņi šo iespēju izmantos, parādīs laiks.

Comentários


SAŅEM JAUNĀKOS RAKSTUS E-PASTĀ!

Paldies, ka pieteicies!

milda.png
  • Facebook
  • X
  • Youtube
bottom of page