Droni izkonkurē raķetes – lēti un efektīvi

Karadarbība Ukrainā 2025.gadā skaidri pierādījusi, ka trieciendroni kļuvuši pr masveidīgāko terora līdzekli pret Ukrainu. Krievija pieliek visas pūles, lai pilnveidotu to pielietošanas taktiku un maksimāli palielinātu to izgatavošanas mērogus.

Pirmo reizi no Irānas iegūtos „Shahed-136” dronus Krievija pret Ukrainu pielietoja 2022.gada augustā. 2022.gadā pret Ukrainu pielietoja 447 dronus, 2023.gadā jau pielietoja 3154, bet 2024.gadā pielietoto dronu skaits pieauga līdz 10 961.

Kopš 2024.gada jūlija-augusta sāka pielietot arī dronus-mānekļus „Gerbera” un „Parodija”. Tieši šie droni sastādīja apmēram pusi no pielietoto dronu skaita pieauguma. Sākotnēji šie droni izpildīja gaisa telpas kontroles radaru maldināšanas funkcijas, taču jau pēc dažiem mēnešiem arī šie droni tiek aprīkoti ar kaujas daļu, kas nodrošina postījumus nokrišanas vietā.

2025.gada četros mēnešos Krievija pielietojusi jau vairāk nekā 12 tūkstošus dronu „Shahed-136”/ „Gerbera”/ „Parodija”, kas jau ir vairāk nekā visā 2024.gadā.

„Shahed-136” ražošanas lokalizācija Krievijā tiek īstenota īpašajā ekonomiskajā zonā „Alabuga” Tatarstānā. Tur atrodas vairāki uzņēmumi, kas iesaistīti dronu komponenšu ražošanā un salikšanā gatavā produktā. Tiek uzskatīts, ka ražošana tika uzsākta 2023.gadā, taču sākotnēji ražošanu bremzēja atkarība no sastāvdaļu piegādēm no Irānas. Jau no pirmssākumiem Krievijā centās aizvietot virkni elementu ar pašmāju ražojumiem, kas arī ir izdevies. 2023.gadā tika pārskatīta drona fizelāžas uzbūve, ko krievi pārveidoja pēc šūnveida principa (fizelāžas korpuss sastāv nevis no ribveida nesošajiem elementiem, bet šūnveida pildījuma, kas dod papildu stiprību ). Sāka arī izmantot Krievijas ražojuma vadības blokus V-101 un navigācijas moduļus „Kometa” komplektā ar satelitnavigācijas bloku B-105. Šie bloki izstrādāti Krievijā un izmantoti dronos „Orlan-10”, „Forpost-P” u.c.

2023.gadā sākotnēji atkarība no Irānas piegādēm saglabājās. Tomēr ražotne Krievijā turpināja strādāt un izgatavot fizelāžas, kas tapa uzkrātas noliktavās. Gada laikā Izdevās aizstāt Irānas izgatavotos mezglus ar līdzvērtīgiem no Ķīnas un lielos daudzumos. Tādējādi 2023.gadā Krievijai izdevās uzsākt masveida ražošanu, piepildot esošās fizelāžas ar Ķīnā izgatavotajām komponentēm.

„Shahed-136”(Geraņ-2) kā ļoti piemērota terora līdzekļa efekts izpaužas arī tā ražošanas finansiālajā pusē. Cena un efektivitātes proporcija salīdzinājumā ar balistisko vai spārnoto raķešu ražošanu, ievērojami norāda par labu trieciendronam. Saskaņā ar pieejamo informāciju viena trieciendrona izgatavošana Krievijai izmaksā apmēram 50 tūkstošus ASV dolāru ekvivalentā. Tai pat laikā vienas spārnotās raķetes H-101 izgatavošanas izmaksas sastādot apmēram 1,5 miljonu ASV dolāru ekvivalentā. Respektīvi – par vienas raķetes izgatavošanai iztērētajiem līdzekļiem var izgatavot 30 „Shahed-136” tipa dronus.

Kaujas spēju salīdzinājumā arī rādītāji sliecas par labu droniem. Raķetes H-101 kaujas daļas masa sastāda 400kg sprāgstvielas, bet dronam - 50kg, jeb jaunākajā versijā arī 90kg. Līdz ar to 30 trieciendroni spēj nest 1500kg vai 2700kg sprāgstvielas.

Par pretdarbību. Vienas spārnotās raķetes notriekšanai nepieciešams pielietot vismaz vienu vai pat divas zenītraķetes, bet 30 trieciendronu notriekšanai zenītraķetes pielieto tikai ārkārtas situācijā, jo tik ciešā formācijā, lai zenītraķetes eksplozija vienlaicīgi notriektu vairākus dronus, tie nelido. Turklāt 30 dronu lidojums būtiski noslogo gaisa telpas novērošanas līdzekļus un to notriekšanai izmantotos resursus, nekā tas nepieciešams vienas zemskaņas spārnotās raķetes atklāšanai un notriekšanai.

Tādējādi skaidri redzams, ka trieciendroni „Shahed-136” ir ievērojami izdevīgāki pretgaisa aizsardzības pārvarēšanai un Ukrainas iekšzemes teritoriju terorizēšanai. Turklāt spārnotās raķetes H-101 tiek palaistas no bumbvedējiem Tu-95MS, kas jau ir tehniski nolietojušies un to lidojumi arī izmaksā. Savukārt dronus palaiž no virszemes platformām.

Līdzīgus salīdzinājumus var izdarīt ar raķetēm 3M14 „Kaļibr”, kas ražošanā izmaksā ap 1,25 miljonus ASV dolāru ekvivalentā un 9M723 „Iskander” kompleksa raķetes, kuru ražošanas izmaksas sasniedz ap 2 miljoniem. Visos gadījumos cenas-efektivitātes attiecība būs par labu dronu ražošanai.

No tā varam secināt, ka Krievija neatteiksies no „Shahed” tipa trieciendronu ražošanas un pielietošanas. Turklāt taps veidoti uzkrājumi vairākos tūkstošos, jo sērijveida ražošana ir apgūta.

Ukrainas AM Galvenā izlūkošanas pārvalde publicējusi informāciju par Krievijā ražoto trieciendronu „Shahed-136” (Geraņ-2) detaļu izcelsmi. Kā liecina publiskotā informācija, tad vadības platēs masveidā tiek izmantoti Rietumvalstīs un Ķīnā ražotie elektroniskie elementi. Tas norāda, ka sankcijas, kādas nu tās ir, var apiet un iegādāties nepieciešamo. Saprotams, tas izmaksā dārgāk, taču kamēr valsts spēj gūt ienākumus no resursu eksporta, shēmas darbojas. Tieši sankcijām pakļautā Irāna bija tā, kas izgatavoja trieciendronus „Shahed”.

Operatīvās atmiņas mikroshēma	Kvarca ģenerators	Mikrokontrolieris	Jaudas tranzistors ar diodi	Ātruma un augstuma rādījumu devējs
Ražotājs: Micron Technology (ASV)	Ražotājs: Beijing Jingyuxing Technology Co., Ltd. (ĶTR)	Ražotājs: STMicroelectronics (Šveice)	Ražotājs: NXP Semiconductors (Nīderlande)	Ražotājs: TE Connectivity (Īrija)

2025.gads iezīmējās ar to, ka krievi sāka nodarboties ar „Shahed-136” trieciendronu pielietošanas taktikas pielāgošanu ukraiņu izveidotajai cīņas metodikai ar šiem lidaparātiem. Jau rakstījām par manipulācijām ar pieejas augstumiem trieciena mērķim un kā tas ierobežo iespējas notriekt dronus ar strēlnieku ieročiem, kā arī par speciāli mērķētiem triecieniem pa civilajiem objektiem, lai būtu iespējami daudz upuru.

Kā rāda Ukrainas cīņas pieredze, tad vislielāko efektu cīņā ar „Shahed-136” nodrošina radiolektroniskās cīņas elementi, kā arī vieglā aviācija. Helikoteri ar automātisko lielgabalu/ložmetēju apbruņojumu, kā arī vieglās triecienlidmašīnas/treniņlidmašīnas ar attiecīgo apbruņojumu. Dronu lidojuma ātrums nav liels, tādēļ to varēja notriekt arī ar strēlnieku ieročiem no zemes. Taču izmainot taktiku un novadot dronus uz mērķi lielā augstumā šis iznīcināšanas veids zaudējis efektivitāti.

Pastāv arī iespēja efektīvi apkarot trieciendronus ar droniem-iznīcinātājiem, taču pagaidām šādas taktikas un iznīcinātājdronu pielietošanas gadījumus atklātos avotos praktiski neredz.

Ukraiņi spēja notriekt trieciendronus šaujot pa tiem ar trieciešautenēm no nelielajām sporta lidmašīnām, taču šādas lidmašīnas nav aprīkotas ar radaru, nakts apstākļos, acīmredzot nav izmantojamas. Arī to skaits aviācijas sporta klubos droši vien nav pārāk liels.

Par situāciju Latvijā. Kā pretdarbībai šādam Krievijas terora ierocim gatavojas NBS? Ar kādiem līdzekļiem gatavojas atvairīt ap 100 trieciendronu vienlaicīgu uzbrukumu vairākiem mērķiem? Par to publiskā telpā atbildīgās amatpersonas Latvijas iedzīvotājus neinformē. Skaidrs, ka slepenus plānus pretiniekam atklāt publiski nedrīkst, taču dot iedzīvotājiem pārliecību ir nepieciešams. Ukrainā iedzīvotāji zin un redz, kā notiek cīņa ar droniem, kāds ir efekts un kādi ir postījumi, bet pie mums aizsardzības ministrs spēj sameloties vai ik nedēļu. Tas nevieš pārliecību ...