Hostomeļas lidostas kauja

Pirmā un svarīgākā kauja Ukrainā – Hostomeļas lidostas kauja. Tas ir stāsts par neizmērojamu ukraiņu spēku, varonību un viltīgu Krievijas gaisa desantu plānu, kas karu gandrīz izbeidza, vēl pirms tas īsti bija sācies.

Piedāvājam iepazīties ar notikumu hronoloģiju. Avots @WarMonitor3, “X”.

Dažas minūtes pēc tam, kad Putins paziņoja par iebrukuma sākumu, Krievija spēki Ukrainas Nacionālās gvardes 4. ātrās reaģēšanas brigādes militārās bāzes virzienā palaida divas 3M54 Kalibr spārnotās raķetes. Tās trāpīja tobrīd tukšajam parādes laukumam. Bāze atrodas blakus lidlaukam.

200 Ukrainas karavīri, reaģējot uz triecienu, pameta bāzi un nelielās grupās ieņēma aizsardzības pozīcijas ap lidostu. Viņu bruņojums bija tikai strēlnieku ieroči un padomju laika pretgaisa un prettanku raķetes. Vēlāk nāca papildinājums – 1. operatīvās brigādes vienības un pretterorisma vienība OMEGA, to bruņojums bija līdzīgs. Karavīru trūka un viņi nespēja nosegt visu perimetru, tāpēc bija spiesti darboties nelielās, izkliedētās grupās.

Tikmēr 170 km attālumā no Hostomeļas lidostas liels Krievijas gaisa desantu sastāvs gaidīja pacelšanos Lielā Bokova (Вялікі Бокаў) lidlaukā. Grupējuma pamatā bija MI-8 transporta helikopteri, 10 KA-52 kaujas helikopteri, vairāki MI-24 un MI-28 triecienhelikopteri. Viņu mērķis – Hostomeļas lidosta, un tas izrādījās liktenīgs.

Pirmais krievu helikopteru vilnis pacēlās gaisā un devās uz dienvidiem gar Dņepras upi, ielidojot Ukrainas teritorijā zemā augstumā. Viņi mēroja ceļu Kijivas hidroelektrostacijas virzienā, bet tad veica asu pagriezienu Hostomeļas virzienā. Lidojumā gar Dņepras upi viņus apšaudīja vairākas Ukrainas pretgaisa aizsardzības vienības. Mēģinot veikt pagriezienu, tika notriekts viens KA-52 un viens MI-28.

Krievijas gaisa desanta grupējums, virzoties uz Hostomeļu, sadalījās A un B grupās. A grupu pārsvarā veidoja triecienhelikopteri, tā devās uz ziemeļiem no lidostas, lai izlūkotu un iznīcinātu Ukrainas spēkus, kas bloķēja skrejceļu. B grupa, galvenokārt MI-8 transporta helikopteri, devās uz dienvidiem no lidostas, lai bloķētu Nacionālās gvardes bāzi.

Sasnieguši lidostu, triecienhelikopteri ar raķetēm un liela kalibra ieročiem sāka apšaudīt ukraiņu pozīcijas, taču viņus sagaidīja nevis nesagatavota pretestība, bet gan labi izvietoti aizstāvji un efektīva pretuguns.

Ukrainas aizstāvji, bruņoti ar pārnēsājamām pretgaisa raķešu sistēmām (MANPADS), uzbrukumam pastiprinoties, notrieca četrus Krievijas KA-52 un vienu MI-28. Viens no šiem helikopteriem nogāzās tieši skrejceļa vidū. Tikmēr MI-8 nevarēja nosēsties intensīvās uguns dēļ un bija spiesti riņķot virs apkārtējiem ciemiem.

Cīņa turpinājās vēl apmēram stundu, MI-8 joprojām nespēja nosēsties. Ukrainas vienībām sāka izsīkt munīcija un tās atpakaļ uz 4. ātrās reaģēšanas brigādes bāzi. Tas ļāva Krievijas VDV karavīriem beidzot nosēsties lidostas ziemeļrietumu pusē. Viņi, cenšoties ielenkt bāzi, ziemeļrietumos veica vēl vienu desantu.

Sākotnējo vilni veidoja 100 karavīri no Krievijas armijas 31. gvardes un 18. atsevišķās gvardes gaisa desanta brigādes. Viņi bija smagi bruņoti ar pārnēsājamiem mīnmetējiem un granātmetējiem. Viņiem izdevās ieņemt galveno skrejceļu un vairākas administratīvās ēkas, taču viņi uzbrukumu uzreiz neturpināja, jo gaidīja papildspēkus.

Gaisa desanta vienības apmēram stundu apturēja kustību, ielencot Ukrainas bāzi, līdz ieradās otrais MI-8 vilnis ar vēl 200 desantniekiem. Tas ļāva virzību ap lidostu turpināt. Viņi rīkojās ātri un piesardzīgi, ieņemot apkārtējo teritoriju, vadības torni un tuvumā esošās ēkas. Pirmā tiešā Ukrainas spēku un okupantu sadursme notika krustojumā starp lidostu un bāzi. Sīva kauja ilga divas stundas.

Ukrainas spēki bija spiesti atkāpties munīcijas trūkuma dēļ. Viņi pārvietojās uz dienvidaustrumiem no bāzes un izklīda apkārtējos mežos. Krievijas spēki bāzi ieņēma un lidosta nonāca viņu kontrolē. Virs lidostas pacēla Krievijas karogu un izveidoja aizsardzības pozīcijas skrejceļa noturēšanai. Mērķis – nosēdināt vēl vienu brigādes lieluma desantnieku un vieglās bruņutehnikas vienību, ko pārvadāja 18 Iļjušina Il-76 lielie transporta lidaparāti, kas gandrīz nekavējoties pacēlās no Krievijas. Krievi neapzinājās, ka uzbrukums bija ievilcies un drīz ieradās Ukrainas pastiprinājumi. Ja spēki būtu nosēdušos lidostā, tas Kijivas aizsardzībai būtu katastrofāli – tik lielu spēku apturēt būtu grūti.

Kamēr Krievijas desantnieki cīnījās pret 4. ātrās reaģēšanas brigādes vienībām, no ziemeļaustrumiem ieradās Ukrainas 72. mehanizētā brigāde ar tankiem un smago artilēriju. No rietumiem lidostai ar MI-8 pietuvojās Ukrainas 80. un 95. gaisa desanta brigādes. Krievijas spēki lidostā bija faktiski ielenkti. Ukrainas spēki izvietoja smagās artilērijas un mīnmetēju pozīcijas. Cīņā iestājās īss pārtraukums, jo Krievijas desantniekiem bija stingra pavēle nepamest lidostu un gaidīt papildspēkus.

Tas deva Ukrainai pietiekami daudz laika, lai plānotu un īstenotu pretuzbrukumu.

Plkst. 15.30 lidosta bija pilnībā ielenkta, un tika dota pavēle to atbrīvot.

Ukrainas pretuzbrukums: Ukrainas smagā artilērija, kā arī Gaisa spēku bumbvedēji SU-24 sāka intensīvi apšaudīt lidostu un bombardēt skrejceļu, padarot to nelietojamu. Ukrainas pavēlniecībai bija izlūkošanas informācija par gaidāmajiem lielajiem Krievijas pastiprinājumiem.

Ukrainas sauszemes spēki ar bruņutehnikas un gaisa atbalsta palīdzību vairākos virzienos sāka uzbrukumus lidostai. Kaujas bija smagas. Krievijas VDV vienības cieta lielus zaudējumus un bija spiestas savas pozīcijas atstāt, atkāpjoties apkārtējos mežos. Līdz plkst. 21.00 pretestība lidostas teritorijā bija salauzta. Krievijas lielie transporta lidaparāti tika atsaukti un bija spiesti nosēsties Baltkrievijā.

Neraugoties uz varonīgo Ukrainas pretuzbrukumu, Krievijas pastiprinājumi nākamajā dienā Hostomeļu tomēr sasniedza. Šoreiz viņi ieradās no ziemeļiem, jo vairāki bataljona taktiskie grupējumi bija virzījušies uz dienvidiem no Baltkrievijas robežas caur Čornobiļas slēgto zonu.

25. februārī sākās kauja par Hostomeļas pilsētu, un līdz 5. martam visa pilsēta nonāca Krievijas spēku kontrolē. Ukrainas spēki bija spiesti atkāpties, būdami mazākumā gan skaitliski, gan uguns jaudas ziņā. Pēc atkāpšanās ukraiņi veica vēl vienu masīvu artilērijas apšaudi, padarot skrejceļu pilnībā nelietojamu jebkādām gaisa desanta operācijām nākotnē un nodarot smagus zaudējumus Krievijas brigādēm, kas bija izvietojušās šajā apvidū. Ukrainas spēki turpināja pretuzbrukumus apkārtnē, īpaši gūstot panākumus 16. martā, taču Krievijas spēki noturēja lidostu un pilsētu līdz 1. aprīlim.

Hostomeļas lidostas kauja kļuva par vienu no svarīgākajām kaujām visā karā. Tā apturēja Krievijas spēkus no skaitliski lielu spēku izsēdināšanas tik tuvu galvaspilsētai, dodot Ukrainas aizstāvjiem laiku organizēties un mobilizēties, lai spētu apturēt sekojošo plašo sauszemes uzbrukumu.