Jauni pavērsieni Ukrainas-Krievijas karā

Ukrainas Drošības dienests 1.jūnijā organizēja triecienus ne tikai vienkārši pa Krievijas militāro aviāciju, bet pa stratēģiskās triādes elementu (raķetes šahtās, atomzemūdenes un stratēģiskā aviācija). Šī spilgtā un vēsturē iegājusī operācija sakustināja virkni procesu, kas, iespējams, būtiski mainīs kara gaitu.

Tramps 29.maijā improvizētā preses konferencē paziņoja, ka pastiprinātas sankcijas pret Krieviju negatavojas ieviest, jo darījums ar kremli par kara pārtraukšanu kā darījums jau esot dienas kārtībā. Turklāt, ja pret kādu uzsāk spiedienu, tad mazinās iespēja vienoties.

Kijivā 30.maijā ieradās divi ASV senatori – Linsijs Grems un Ričards Blūmentāls, kuri, tiekoties ar Ukrainas prezidentu V.Zeļenski pārliecinoši solīja, ka jūnija pirmajā nedēļā viņi iesniegs likumprojektu ASV Senātā, par 500% tirdzniecības tarifu piemērošanu Krievijas naftas pircējiem. Senatori savus plānus izklāstīja pārliecinošā manierē, kas nosacīti bija pretrunā tam, ko dienu iepriekš bija paudis Tramps.

1.jūnijā notika medijos plaši aprakstītais uzbrukums piecām Krievijas Gaisa kosmosa spēku tālās aviācijas bāzēm visā Krievijas teritorijā, ko veica FPV droni no mobilajām platformām – kravas automašīnām. Ukrainas prezidents V.Zeļenskis medijiem sniedza paziņojumu, kura raksturs liecināja par to, ka valsts līderis ir pārliecināts, ka Ukraina nupat ir ieguvusi jauna līmeņa apbruņojumu, kas var turpinājumā būtiski mazināt Krievijas militāro potenciālu.

Oficiāli Ukraina paziņoja par 41 lidaparāta sabojāšanu dažādās stadijās. Dažādu atklāto avotu informācijas pētījumi liecina, ka zaudēti 10-12 tālie bumbvedēji Tu-95MS, 10-16 vidējie bumbvedēji Tu-22M3, viena tālās radiolokācijas lidmašīna A-50.

Tālās aviācijas bāzes, pa kurām tika veikti dronu triecieni

Triecienus pa lidmašīnām veica FPV droni “Osa”, kurus vada operators ar pulti, un tie spēj darboties līdz dažu desmitu kilometru attālumam. Droni “Osa” būvēti ar slēgtu korpusu, kas nodrošina to fizisko izturību. Tie bija aprīkoti arī ar īpašām buksēm, lai nodrošinātu startu. Te arī rodas pirmais tehniskais jautājums – kā droni tika vadīti, jo operatori to tuvumā neatradās. Normālā režīmā dronu var vadīt līdz 20km distancē, ar radiosignāla retranslatoru darbības distanci var palielināt līdz 100-150km un ar lidaparāta retranslatoru - līdz 300km. Uzbrukumi aviācijas bāzēm notika vairāku tūkstošu kilometru distancē no Ukrainas teritorijas, kas izslēdz iespējamību, ka tika veidots radiosignāla retranslējošs tīkls pa Krievijas teritoriju. Atliek pieņemt, ka radiosignāla translācijai tika izmantots Krievijas mobilais internets un operatori atradās Maskavā, ja var ticēt SBU informācijai.

ASV novērošanas satelītu izlūkinformācija par mērķu atrašanās vietu un laika apstākļiem varēja tikt nodota operācijas īstenotājiem, taču tā nav informācija, kas nodrošinātu FPV dronu vadīšanu uz mērķi.

Ņemot vērā visus redzamos operācijas izpildes apstākļus, speciālisti atzīst, ka operācijas aktīvā uzbrukuma fāze tika īstenota ar FPV droniem, kurus vadīja gan operatori, gan papildu moduļi ar mākslīgā intelekta (AI) spējām, gadījumam, ja tiek bloķēts operatora vadības kanāls. Līdz ar to var teikt, ka droni bija sagatavoti arī autonomi izpildīt ieprogramēto uzdevumu, bez operatora iejaukšanās, spējot patstāvīgi adaptēties situācijai. Tas nozīmē, ka drona elektronika nodrošināja no videokameras iegūtā attēla apstrādi, pēc ieprogramētās apvidus digitālās kartes ielidoja lidlauka teritorijā, vizuāli sameklēja mērķus, sadalīja savā starpā mērķus un veica triecienu ieprogramētā punktā, lai nodarītu maksimālus zaudējumus. Radioelektroniskās cīņas elementi pret šādu uzbrukumu ir bezspēcīgi, jo drons netiek vadīts ar radiosignālu. Taču šajā gadījumā efektīvu krievu radioelektronisku traucēšanu nemanīja, droni sūtīja uzbrukuma video operatoram.

Kādas AI komponentes ukraiņi varēja izmantot? Tiek nosauktas kompānijas NVIDIA Jetson, Google Coral Egde AI plates. Ir arī divu lielu ASV kompāniju moduļi, turklāt kompānijas aktīvi darbojas Ukrainā. Piedāvājumā ir arī komerciālie risinājumi, kas pielāgojami militārajām vajadzībām, kā piemēram DeepLabV3 neironu tīklu arhitektūra. Ukraiņu inženiertehniskais personāls ir spējīgs radīt hibrīdsistēmas, izmantojot pieminētos elementus, ar kurām tika aprīkoti uzbrūkošie droni. Visticamāk, ka Ukrainai tika dota iespēja iegūt nepieciešamās komponentes, lai ar saviem spēkiem radītu ar AI aprīkotus dronus un īstenotu uzbrukumu. Saprotams, ka reālos izmēģinājumos kaujaslaukā ieinteresēti paši ražotāji. Šis uzbrukums, visticamākais, ir pirmais masīvais AI nodrošinātais militārais uzbrukums vēsturē. Tas novērtējams arī citā aspektā. Šādā veidā Ukrainai sniegta palīdzība, kas var nodrošināt tās stratēģisko suverenitāti. Ja Ukrainas speciālisti jau patstāvīgi spēj radīt šādas kaujas sistēmas, tas nozīmē, ka atkarība no atsevišķu partneru piegādēm un “kaprīzēm” paliek otrā plānā.

Zīmīgi, ka Ukrainas prezidenta uzruna pēc veiksmīgā uzbrukuma saturēja stingru pieprasījumu kremlim par pilnīgu uguns pārtraukšanu, atšķirībā no iepriekšpaustās piekrišanas starpnieku piedāvājumiem pamieriem.

Pēc uzbrukuma kremlis iegrima klusēšanā, kas skaidrojama kā nesagatavotība pēkšņajam notikumam un līdz ar to arī nespēja sākt attiecīgu informatīvi psiholoģisko kampaņu. Klusēja arī Vašingtona. Medijos izvirzījās jautājums, vai par Ukrainas gatavošanos šāda veida uzbrukumam zināja ASV administrācija. No ASV puses nenāca nekāda oficiāla informācija, vien medijos pazibēja ziņa, ka Trampa administrācija bija informēta par uzbrukumu. Tiesa, vēlāk gan tika atsaukta. Jāatgādina, ka saskaņā ar Ukrainas teikto, operācija tika gatavota 18 mēnešus, tātad iesākta jau iepriekšējās – Baidena administrācijas laikā. Visticamāk, tad arī attiecīgās elektroniskās komponentes un “know-how” tapa nodotas Ukrainas speciālistiem. Neapšaubāmi, ka ukraiņi nezaga ASV šīs tehnoloģijas, to nodošanai bija valdības akcepts un arī Trampa administrācija par šiem darījumiem nevar nezināt. Taču oficiāli to atzīt nav vajadzības, bet izmantot politiskā spēlē ar kremli gan var.

Politiskās spēles jau uzsākās. Medijos tika iepludināta informācija, ka iespējams Lielbritānija, nesakot ASV, nodevusi Ukrainai attiecīgas tehnoloģijas, tādējādi “uzmetot” Trampa administrāciju. Kāpēc tas tiek uztverts sensitīvi – tādēļ, ka tālie bumbvedēji ir kodolatturēšanas elements, luram uzbrukums uzskatāms par uzbrukumu attiecīgās valsts kodolatturēšanas spējām, kas izsauc līdzvērtīgu pretreakciju. Ja kāda no Rietumvalstīm pierādāmi būtu piedalījusies uzbrukuma veikšanā, tas dotu Krievijai morālas un likumīgas (no kodolapbruņojuma līgumu viedokļa) tiesības veikt attiecīgus pretpasākumus.

Ir arī saprotams, ka ņemot vērā Trampa personību, ASV apiešana militāro AI tehnoloģiju nodošanā Ukrainai izsauktu tūlītēju Trampa reakciju, tarifu piemērošanu pret pārkāpēju u.t.t.. Taču no Trampa puses sākotnēji sagaidīta klusēšana, pat ne komentārs soctīklos.

Tikmēr ASV sarosījušies Trampa nometnes radikālākais spārns. Savā vidē pazīstams blogeris Alekss Emeriks Džonss, kuru pat Wikipedia raksturo kā labējo radikāli un sazvērestības teoriju piekritēju, izplatīja viedokli, ka uzbrukumu Krievijas aviācijai kopīgi veica Ukraina ar Eiropas NATO valstīm, neinformējot ASV, līdz ar to aicināja Trampu tūlīt pat pamest dalību NATO. Savukārt atvaļinātais ASV ģenerālis Maikls Flinns (Michael Flynn), kurš savulaik tika pieķerts sakaros ar Krieviju, lai gan bija bijis arī ASV Aizsardzības ministrijas Izlūkošanas aģentūras direktora amatā, paziņoja, ka Ukraina, neinformējot ASV par uzbrukumu, esot nostādījusi pasauli uz kodolkara sliekšņa. Tādēļ tūlīt esot jāpārtrauc jebkāda palīdzība Ukrainai.

Kā uzskata analītiķi, tad satricinājumu Trampa administrācijā izraisīja kremļa beidzamais memorands, kurā skaidri un gaiši tika pateikts, ka kremlis nav ieinteresēts miera procesā un turpinās karu Ukrainā līdz pašpasludināto mērķu sasniegšanai. Kļuva skaidrs, ka Trampa spēkos nav panākt kremļa pretimnākšanu, kas savukārt tikai pastiprina Trampa kā absolūti nespējīga politiķa tēlu. Visi apstākļi norāda, ka Trampa administrācija zināja par Ukrainas gatavoto uzbrukumu, iespējams tieši nepalīdzēja, bet arī nekavēja procesu. Sevišķi pēc tam, kad tapa zināms kremļa memoranda saturs.

Paejot pāris dienām pēc uzbrukuma, ASV masu medijos izplatījās viedoklis, ka Tramps kā miera procesa vidutājs ir zaudējis efektivitāti, savukārt valdības vadītājs M.Rubio pārņem šo lomu no ASV puses. Līdz ar to vidutāja lomu miera procesā no ASV puses sāk pildīt Valsts departaments un nacionālās drošības struktūras – respektīvi elementi, kurus Tramps savā veidā “represēja”. Šīs struktūras vairs nevirzīsies darījumu ar kremli slēgšanas virzienā, bet darbosies ar metodēm, kas būs efektīvas kremļa ierobežošanā.

Papildu šiem procesiem Vašingtonā turpinās pieņemšanas process likumprojekta par 500% tirdzniecības tarifu piemērošanu Krievijas naftas pircējiem. ASV Senātā 82 senatori no 100 atbalsta likuma pieņemšanu, savukārt Pārstāvju Palātā balsojums atkarīgs no spīkera lēmuma izlikt likumprojektu balsojumam vai nē. Kā zinām, tad vēl Baidena administrācijas laikā Pārstāvju Palātas spīkers republikānis M.Džonsons Trampa ietekmes rezultātā atteicās virzīt balsojumam likumprojektu par militārās palīdzības sniegšanu Ukrainai. Savukārt pēc svētdienas notikumiem M.Džonsons publiski paudis, ka pilnībā atbalsta stingru sankciju noteikšanu pret Krieviju un gatavs virzīt balsojumam Grema-Blūmentāla likumprojektu. Grūti iedomāties, ka M.Džonsons, kurš ir Trampa kreatūra, būtu veicis šādu paziņojumu bez saskaņošanas ar Trampu. Vēl jo vairāk – kā ziņo britu prese, tad Baltais Nams izskatot iespēju republikāņiem Pārstāvju Palātā ļaut “balsot saskaņā ar sirdsapziņu”, kas nozīmē, ka balsojuma rezultātiem par labu sankciju ieviešanai netiks veiktas pretdarbības no Baltā Nama puses.

4.jūnijā situācija atkal mainās - Tramps postē “Truth Social” ziņu, ka notikusi saruna ar Putinu, kuras laikā apspriests Ukrainas “uzbrukums” Krievijas [miermīlīgi novietotajai] aviācijai. Tramps informē, ka Putins gatavojas spēcīgai atbildei. Tālākajā tekstā Tramps runā par Irānas kodolieroču problēmu un informē, ka Putins būtu ar mieru palīdzēt sarunās ar Irānu. Galvenais, ka atkal Trampam sanāk uzrakstīt, ka bijusi laba saruna, bet tā nenovedīs līdz mieram Ukrainā. Pēc divām stundām šis ieraksts soctīklā pazūd, un tā vietā parādās saite uz “The Washington Post” maija beigu rakstu, kurā nepārprotami atbalstīta stingru sankciju ieviešana pret Krieviju.

Trampa vēstījuma analīze liek secināt, ka tas paredzēts ASV iekšējam elektorātam, lai saglabātu miera uzturētāja veidolu, kas kontrolē situāciju divos kontinentos. Laba saruna [ar Putinu], kas nenovedīs pie noturīga miera. Varbūt kādreiz novedīs, bet vienalga, saruna ļoti laba. Tiek radīta ilūzija, ka Tramps visā piedalās, taču noņem no sevis jebkādu atbildību. Ziņā Tramps atzina notikušo Ukrainas triecienu, taču pasniedza to kā līdzvērtīgi tiem daudzajiem triecieniem, ko Krievija veikusi pret Ukrainu. Respektīvi – abas puses vainīgas. Tā kā nav nepieciešamības nevienai no pusēm palīdzēt. Tādējādi Tramps leģitimizē Krievijas triecienus pa Ukrainas civilo infrastruktūru. Ukraina taču nostādījusi Putinu tādā situācijā, ka viņš ir spiests atbildēt. Teksta turpinājumā Tramps pārlec no Ukrainas uz Irānas kodolieroču problēmu, un aicina Putinu palīdzēt atrisināt Irānas jautājumus. Respektīvi Putinam tiek piedāvāts kļūt par ASV sabiedroto Irānas kodolieroču jautājuma atrisināšanā, kas pēkšņi kļuvis hiperaktuāls. No tā izriet, ka sankcijas pret kremli nav pieļaujamas, jo tas taču palīdzēs Irānas problēmas risināšanā.

Kā jau pieminējām, tad Trampa ziņa blogā nodzīvoja 2 stundas. No tā varam secināt, ka notikušas izmaiņas domāšanas veidā Trampa administrācijas aprindās, kas panāca to, ka Tramps noņēma ziņu. Šī ziņa būtībā bija kā trieciens sankciju politikas iniciatīvām, kuras aktīvi virzīja ASV Kongresā. Tā kā Kongresā bija plānots iesniegt sankciju likumprojektu jau šonedēļ, pagaidām nav skaidrs, kā tas notiks.

Atgādināsim, ka “Taisnība” jau rakstīja par reālo situāciju ar minēto 500% nodevu ieviešanu attiecībā pret Indiju un Ķīnu. Līdz ar to šobrīd ir patiesi grūti prognozēt, kā praktiski tiks īstenots sankciju likums, ja tas taps ieviests.

4.jūnija ziņa nodzīvoja neilgu laiku, taču jau 5.jūnijā, tiekoties ar Vācijas kancleru F.Mercu, Tramps atkārtoja tās pašas idejas, kas tika paustas soctīklā. Tātad karu Ukrainā salīdzināja ar divu mazu bērnu kaustīšanos, piebilstot, ka jāļauj kāds brīdis pakauties, pēc tam jāizšķir. Atkārtoti tika pieminētas iespējamās sankcijas, kas būšot ļoti stingras. Tās pasludināšot Tramps pats, kad būs laiks. Turklāt sankcijas draud arī Ukrainai.

Secinājums par visu notikušo aizvadītajā nedēļā diemžēl visai vienkāršs – Tramps turpina savu mazdūšīgo ārpolitiku un pakļaujas kremļa bezkaunīgajam spiedienam, jūtot, ka viņš nespēj nostāties pret Putinu. Tramps mēģina kārtējo reizi izdarīt spiedienu pret Kijivu, kas Trampa uzskatos ir vājākais elements un varbūt tomēr piekāpsies kremļa spiedienam, bet Tramps izies no situācijas kā uzvarētājs. Līdz ar to Tramps pat ir ieinteresēts kremļa terorā pret Ukrainas civilo infrastruktūru un iedzīvotājiem, cerot, ka tas pamudinās Ukrainu kapitulēt.