Krievija caur Ungāriju grauj ES projektu

Krievija piedzīvo grūtības starptautisko sankciju efektivitātes dēļ. Vienlaikus Maskava ir iemācījusies dažādos veidos apiet tai noteiktos ierobežojumus. Viens no šiem ceļiem paredz izmantot Ungāriju, proti, V.Orbāna vadīto valdību, kura ieņem eiroskeptiķu, antiliberāļu un prokrievisku nostāju.

Ungārijas amatpersonas, jo īpaši premjerministrs V.Orbāns un ārlietu un tirdzniecības ministrs Pēters Sijārto, ir praktiski vienīgie augsta ranga Eiropas politiķi, kas kopš Krievijas karaspēka pilna mēroga iebrukuma sākuma Ukrainā ir relatīvi regulāri apmeklējuši Krieviju. Šo kontaktu laikā (piemēram, 26. martā Maskavā notika P.Sijārto tikšanās ar Krievijas Federācijas rūpniecības un tirdzniecības ministru Denisu Manturovu) puses rūpīgi vienojās par visām Krievijas sankciju apiešanas detaļām ar Ungārijas uzņēmumu palīdzību, kuri pēc Krievijas kara sākuma pret Ukrainu nepameta Krievijas tirgu.

“Ēnu mehānisms” darbojas šādi: Krievijas struktūras pārskaita līdzekļus uz Ungārijas uzņēmumu kontiem, kas piegādā savu produkciju Krievijas Federācijai (galvenokārt lauksaimniecības un farmācijas produktus). Pārējie līdzekļi nonāk ārzonas kontos, kuriem ir piekļuve abām pusēm. V.Orbāns izmanto šos līdzekļus, lai vairotu savu bagātību un stiprinātu savu režīmu Ungārijā. Savukārt Krievijas Federācija iegūst iespēju finansēt divējāda lietojuma produktu (militāri rūpnieciskā kompleksa uzņēmumu komponentu, rezerves daļu utt.) iegādi trešo personu vārdā. Tādējādi Krievija veiksmīgi iepērk sev nepieciešamās sankcionētās preces, kā arī finansē sev lojālu politisko režīmu, proti V.Orbāna vadīto valdību.

Papildus finanšu shēmām svarīga loma ir loģistikai, proti, pārbaudītiem maršrutiem sankcionēto produktu piegādei Krievijai. Piemēram, Ungārijas farmācijas uzņēmumi (Gedeon Richter un citi) transportē ķīmiskās komponentes uz Krievijas Federāciju, aizbildinoties ar zāļu piegādi, kuras var izmantot militāri rūpnieciskā kompleksa vajadzībām. Savukārt Ungārijas lauksaimniecības uzņēmumi sūta uz Krievijas Federāciju aprīkojumu pārtikas un biotehnoloģiju uzņēmumu modernizācijai, ko var pārveidot militārām vajadzībām. Savukārt Maskava, protams, apbalvo Budapeštu par minētajām darbībām.

Tiešo investīciju "ēnu mehānisms" Ungārijas ekonomikā.

V.Orbāns izmanto ES nodokļu maksātāju naudu savas bagātības vairošanai, finansējot eiroskeptiķu spēkus un pat atbalstot Kremli. V.Orbāns pārorientē finansiālo palīdzību, ko ES piešķir mazāk attīstīto reģionu un nozaru attīstībai, sava biznesa loka un Krievijas interesēm.

Piemēram, 2025.gada martā Spānijas prokuratūra sāka izmeklēšanu pret galēji labējo partiju Vox aizdomās par nelikumīgu finansējumu no Ungārijas. Shēma bija iegūt vairāk nekā 4,5 miljonus eiro caur Ungārijas banku Magyar Bankholding, kuru kontrolē Lorincs Meszarošs, kurš ir Ungārijas bagātākais cilvēks un tuvs V.Orbānam sabiedrotais/oligarhs. Tas, ka galēji labējā partija Vox saņēma finansējumu no Ungārijas ir pretrunā ar Spānijas likumiem, kas aizliedz politisko spēku finansēšana no ārvalstīm. Turklāt pēc finansējuma saņemšanas no Ungārijas Eiropas Parlamenta "Vox" deputāti nekavējoties pievienojās galēji labējai frakcijai "Patrioti Eiropai", kurā ietilpst arī V.Orbāna partija "Fidesz".

Diezgan droši var pieņemt, ka Ungārija sistemātiski finansē citas galēji labējās kustības ES, kas Krievijas Fedrācijas uzdevumā veicina eiroskeptiķu retoriku un grauj ES vienotību. Ungārija pēdējās desmitgades laikā ir saņēmusi desmitiem miljardu eiro lielu palīdzību no ES, taču epizode ar Spānijas partiju Vox pierāda, ka vismaz daļa no donorvalstu ziedotās naudas nonāk Ungārijas oligarhu kabatās un tiek izmantota arī prokremlisko politisko spēku finansēšanai ES.

2023. gadā organizācija “Transparency International” atzina Ungāriju par korumpētāko valsti ES. Ungārijā ir arī vienīgā ES valsts, kas atteikusies izveidot neatkarīgu korupcijas apkarošanas prokuratūru. Saskaņā ar Organizētās noziedzības un korupcijas ziņošanas projektu Ungārijas uzņēmumi, kuru īpašnieki ir tuvi V.Orbānam ārzonās pārskaitīja vairāk nekā 1 miljardu eiro.

ES vienotības sagraušanas gadījums

Budapešta grauj vienotību Eiropas Savienībā, bloķējot oficiālu sarunu sākšanu par Ukrainas pievienošanos. V.Orbāna valdības mērķi ir šādi: stiprināt Budapeštas ietekmi Ukrainas Aizkarpatu reģionā, sagraut konsolidēto pozīciju ES ārpolitikas un drošības politikas jomā, samazināt atbalstu Ukrainai, atcelt sankcijas pret Krievijas Federāciju un atjaunot ekonomiskās attiecības starp ES un Krievijas Federāciju.

Vienlaikus ir labi zināma Ungārijas atkarība no Krievijas dabasgāzes, naftas un bagātināta urāna degvielas komplektu piegādēm atomelektrostacijām, kas lielā mērā izskaidro Budapeštas atbalstu Maskavas ārpolitikai. Ungārijas retorika, ka Ukraina apgūs ES resursus, neatbilst patiesībai, jo ES kandidātvalstis nesaņem pilnīgu piekļuvi visiem ES līdzekļiem uzreiz pēc pievienošanās sarunu sākuma. Kandidātvalstu pievienošanās notiek pakāpeniski un pieeja ES finansējumam ir ļoti ierobežota. Kā norāda ungāru opozicionāri (piemēram, partijas Tisza līdera P. Madjara teiktais), pašreizējās Ungārijas valdības, kas aktīvi izplata eiroskeptiķu un pret Ukrainu vērstus saukļus, mērķis ir palielināt un uzkrāt savu elektorātu reitingu, izplatot tēzi par “ārējiem draudiem” vietējai auditorijai.

Vērtējot Budapeštas paustos riskus Ungārijas un ES darba tirgiem no Ukrainas migrantu puses, jāņem vērā veiksmīgā pieredze to Ukrainas pilsoņu integrācijā, kuri pēc kara sākuma devās uz ES. Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas datiem, Ukrainas migranti, kas atrada darbu ES, neizraisīja algu samazināšanos, bet gan ietekmēja darbaspēka trūkuma samazināšanos vairākās jomās.

Runājot par Budapeštas paustajiem riskiem saistībā ar Ukrainas lauksaimniecību, Ukrainas integrācija ES lauksaimniecības tirgū neparedz tūlītēju subsīdiju pārdali no ES fondiem. Tiks ieviesti pārejas periodi, regulatīvie šķēršļi un kontrolētas kvotas. Tāpat, attiecībā par Ukrainas pārtikas drošības līmeni, var norādīt, ka visi uz ES eksportētie lauksaimniecības produkti tiek obligāti pārbaudīti, lai pārliecinātos par atbilstību ES standartiem.

Ungārijas valdība V.Orbāna vadībā izceļas ar savu destruktīvo nostāju uz vispārējās Eiropas vienotības fona ne tikai jautājumos par notiekošo Krievijas un Ukrainas karu un Ukrainas turpmāko pievienošanos ES. Pietiek atcerēties absolūti destruktīvo kritiku Eiropas institūcijām no Budapeštas COVID-19 pandēmijas laikā 2020.–2021. gadā, kā arī Ungārijas demonstratīvo Krievijas vakcīnas Sputnik V izmantošanu.

Vēl viens svarīgs stāsts bija Somijas un Zviedrijas pievienošanās NATO process, kad Budapešta, neizsakot nekādus skaidrus argumentus, nepārprotami iebilda pret Helsinku un Stokholmas centieniem. Turklāt Eiropas harmoniju izjauc pastāvīgā berze starp Ungāriju un Rumāniju (sākot ar biežiem tirdzniecības kariem starp tām un beidzot ar Budapeštas, kaut arī neoficiālām, bet diezgan nepārptotami paustām teritoriālajām pretenzijām uz Rumānijas teritoriju). Šajā sakarā jāuzsver, ka 26 ES dalībvalstis var atsaukties uz Eiropas Savienības Līguma 7. pantu, kas paredz iespēju apturēt ES dalībvalsts balsstiesības, ja tiek konstatēts, ka konkrēta valsts nopietni pārkāpj ES pamatprincipus. Kas attiecas uz Ungāriju, kuru pārvalda V.Orbāna autoritārais un korumpētais režīms, nevar būt šaubu, ka tā pārkāpj ES principus.

ES atroda ļoti nopietnas krīzes priekšā. Ja ES valstis neatradīs veidu kā tikt galā ar V.Orbāna režīmu, kuru vada no Maskavas, tad tas var kļūt par „gulbja dziesmu” ES projektam.