Krievu valodas uzspiešanas politika Latvijā

Latvijā mērķtiecīgi tiek īstenota reālās divvalodības ieviešanas politika. Šī parādība bija raksturīga arī Padomju Savienības okupētajās teritorijās, kur krievu valodas mācīšana un lietošana tika sistemātiski ieviesta, lai pakļautu vietējo populāciju un veidotu vienotu "padomju tautu". Pašlaik krievu valodu kā otro valsts valodu vai vismaz kā reālās saziņas valodu Krievija cenšas uzturēt visā postpadomju teritorijā. Tā saucamā “Russkij Mir” politiskā doktrīna.

Krievijas impērija alkst atgūt savas zaudētās teritorijas. Ukraina ir šīs politikas īstenošanas skarbais variants, kamēr Gruzija maigais. Krievijas impēriskajos plānos valoda ir viens no nozīmīgākajiem faktoriem. Agresoriem ir svarīgi, lai vietējie iedzīvotāji zinātu okupantu valodu stratēģisku, politisku un praktisku iemeslu dēļ:

1. Kontrole un pakļaušana

Vietējie iedzīvotāji, kuri zina okupantu valodu, kļūst vieglāk kontrolējami. Valoda ir viens no galvenajiem instrumentiem, kā pārvaldīt informāciju, izplatīt propagandu un veikt administratīvas darbības. Ja cilvēki saprot tikai savu dzimto valodu, viņi var palikt ārpus okupantu ietekmes zonas.

2. Propagandas efektivitāte

Okupanti bieži izmanto masu medijus, izglītību un citus kanālus, lai izplatītu sev izdevīgu informāciju. Lai propaganda būtu efektīva, tā ir jāspēj saprast. Valodas zināšana ļauj okupantiem ieviest savu ideoloģiju un pasaules skatījumu.

3. Asimilācija un identitātes iznīcināšana

Okupantu mērķis nereti ir ilgtermiņā iznīcināt vai vājināt vietējo kultūru un nacionālo identitāti. Valoda ir kultūras kodols, un, piespiežot cilvēkus runāt citā valodā, tiek vājināta viņu saikne ar savu tautu, vēsturi un tradīcijām.

4. Administratīvā efektivitāte

Okupētās teritorijas pārvaldīšana kļūst vienkāršāka, ja iedzīvotāji saprot valsts iestāžu, karavīru, policijas un birokrātijas valodu. Tas samazina pārpratumus un paātrina okupācijas mehānismu darbību.

5. Ekonomiskā ietekme un atkarība

Okupanti bieži mēģina integrēt okupēto teritoriju savā ekonomikā. Ja vietējie iedzīvotāji zina okupantu valodu, viņiem nākas pielāgoties arī ekonomiski — piemēram, strādājot okupantu uzņēmumos, izmantojot viņu dokumentus un pakalpojumus.

Ja Latvijas krieviski runājošie iedzīvotāji spēs runāt latviski, tas vājinās viņu saikni ar Krievijas informatīvo telpu, samazinot tās propagandas ietekmi. Krievijai ir vitāli svarīgi nodrošināt savas 5.kolonas saglabāšanu bijušās Krievijas impērijas un īpaši postpadomju teritorijās.

Otrs virziens ir latviešu jaunajiem cilvēkiem uzspiest apgūt krievu valodu. 35 gadus pēc neatkarības atgūšanas jaunie latvieši tiek diskriminēti darba tirgū, ja nezina krievu valodu. Un runa ir par tādām reglamentētajām profesijām kā, piemēram, mediķi. Kāpēc? Nu gan PSRS laikā, gan tagad Krievija, spriežot pēc notiekošā Ukrainas okupētajās teritorijā, tūlīt pēc teritorijas okupācijas mobilizē vietējos jaunos vīriešus un nosūtu karot pret saviem līdzpilsoņiem. 1944. gadā, līdz ar padomju okupācijas atjaunošanu, PSRS sāka piespiedu mobilizāciju Latvijas teritorijā. Mobilizācija bija obligāta visiem militārajā dienestā spējīgajiem vīriešiem (parasti 18–50 gadi). Tūkstošiem latviešu tika iesaukti Sarkanajā armijā, neraugoties uz viņu vēlmi vai attieksmi pret padomju varu. Precīzi skaitļi variē, bet kopumā ap 40 000 līdz 50 000 latviešu tika mobilizēti Sarkanajā armijā 1944.–1945. gadā. Liela daļa no viņiem karoja Kurzemes frontē vai tika nosūtīti uz citām frontēm Eiropā. Mobilizācija parasti bija piespiedu kārtā, ar draudiem un represijām. Un ko Krievijas armija darīs ar mobilizētajiem latviešu vīriešiem, ja tie ne vārda krieviski nesapratīs?

Latvijas krievi, kuriem tagad ir ap 50 gadiem, 1999.gadu sākumā bija pusaudži. Kāpēc viņi joprojām nav apguvuši valsts valodu? Kāpēc valsts valodu nav apguvuši ļaudis, kuri piedzima jau pēc Latvijas neatkarības atgūšanas? Un tas, ka tik sistēmiski tiek spiests uz to, lai latvieši pārvaldītu krievu valodu, liecina, ka Kremļa ilgtermiņa plānos ir Latvijas okupācija. Jo to pašu Ungāriju vai Slovākiju Krievija lieliski tur savā ietekmes zonā, bet prasības par krievu valodas zināšanu neizvirza. Tāpēc Latvijas valsts drošības interesēs ir, lai pēc iespējas mazāk cilvēku prastu runāt krieviski.

Kas un kuri tad stāv rusifikācijas spēku vadībā Latvijā? Lai cik skumji tas arī nebūtu, bet tie ir sabiedriskie mediji.

Svaigi ieceltā Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) galvenā redaktore Anita Brauna nesen raidījumā "Krustpunktā" paziņoja, citējot “Es ticu - ja nomainīsies paaudzes, visi perfekti runās krievu valodā [..],". Raidījuma vadītājs Aldis Tomsons gan centās glābt situāciju, ka varbūt domāta latviešu valodā. Tā bija spoža Freida zemapziņas teorijas demonstrācija praksē. Sigismunda Freida skatījumā - zemapziņa (vāciski das Unbewusste) ir psihes daļa, kurā glabājas domas, vēlmes, atmiņas un motīvi, kas nav pieejami apzinātajai domāšanai, bet tomēr būtiski ietekmē cilvēka uzvedību un emocijas. Ietekmē…oi, kā ietekmē! Vismaz Anitas Braunas gadījuma acīmredzami zemapziņa dominē pār apziņu. Tieši Anitas Braunas atbildībā bija un ir Latvijas Radio 4 kanāls, kurā strādā Krievijas pilsoņi, kuri konsekventi apšauba latviešu valodas kā valsts valodas lomu un nozīmi. Nupat jau leģendārā Latvijas Radio 4 žurnāliste (Krievijas pilsone) ēterā pratināja Ukrainas vēstnieku par krievu un krievu valodas apspiešanu Ukrainā. Vēstnieks noteikti naivi bija iedomājies, ka ir atnācis uz Ukrainas sabiedrotas valsts radio un negaidīja provokāciju. Nu vismaz viņš Krievijas pilsonei atbildēja angļu valodā…

Latvijas sabiedriskā medija (LSM) krievu redakcija ir daļa no Latvijas Sabiedriskā medija portāla (https://lsm.lv), kas formāli nodrošina sabiedrisko mediju saturu krievu valodā. Krievu redakcija formāli ir izveidota ar mērķi informēt Latvijā dzīvojošos krievvalodīgos iedzīvotājus par aktuālajiem notikumiem valstī un pasaulē, nodrošinot kvalitatīvu, uzticamu un sabalansētu ziņu saturu. Īstenībā tas ir mēģinājums nodrošināt krievu valodai reālas otrās valsts valodas statusu. Kāpēc 35 gadus pēc neatkarības atgūšanas Latvijas krievi joprojām nespēj uztvert informāciju valsts valodā? Kāpēc mākslīgi tiek kultivēti un uzturēti geto un rezervācijas?

Latvija ir skaidri deklarējusi savu pozīciju attiecībā uz Krievijas -Ukrainas karu. Kā NATO un ES valsts, kā arī pamatojoties uz latviešu tautas vēsturisko pieredzi un taisnīguma izjūtu. Latvija nav neitrāla valsts, bet stingri ir nostājusies Ukrainas pusē. Visi, izņemot Latvijas sabiedriskos medijus, kuri uzskata, ka kara apstākļos viņi var būt formāli neitrāli, bet reāli komplementāri agresoram. Var nekļūdīgi noteikt, kad Latvijas mediji ziņu sižetos lieto Krievijas propagandas materiālus, bet tas ir salīdzinoši bieži. Krievija konsekventi nelielo terminu “karavīri” attiecībā uz Ukrainas armiju, bet lieto terminu “kaujinieki”, ko pēc starptautiskajām konvencijām lieto attiecībā uz paramilitāru un teroristisku grupējumu dalībniekiem. Jo Krievija principā neatzīst Ukrainas valstiskumu, ko arī demonstrē visos tiešos un netiešos veidos. Piemēram, ISIS un Hamas ir kaujinieki, bet tam pašam Bašaram Asadam tomēr bija karavīri. Tie tikai liekās sīkumi, bet tādi ir daudz, kas parāda kādus materiālus izmanto Latvijas sabiedriskie mediji Krievijas propagandas izplatīšanā. Visus skandalozos incidentus ar Krievijas propagandas izplatīšanu Latvijas sabiedriskajos medijos nav vērts pat uzskaitīt. Pārāk daudz un bieži. Par to nenogurstoši rūpējas LTV ziņu dienestu direktore Iveta Elksne un LTV galvenā redaktore Sigita Roķe. Labi, ka redaktrises un direktrises, tai skaitā arī Anita Brauna, tikai ir čaklas, bet absolūti un totāli netalantīgas. Līdz ar to auditoriju viņas neaizsniedz. Latvijas sabiedrisko mediju patērētājs vienkārši ir kļuvis imūns pret sabiedrisko mediju saražoto produktu. Vienkārši netic. Nekam. Bet nodokļu maksātāju naudas, protams, žēl.

Zivs vienmēr pūstot no galvas… Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) padomes locekļus ieceļ Saeima. Kandidātus izvērtē speciāla nominācijas komisija, kurā ietilpst pārstāvji no: Valsts prezidenta kancelejas, Saeimas, Ministru kabineta, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares, nevalstiskā sektora (piemēram, akadēmisko aprindu vai mediju profesionāļu).

Esošajai SEPLP padomei termiņš beidzas šī gada augustā. Varbūt Saeima un kompetentie valsts drošības dienesti tomēr vienreiz atbildīgi pieies saviem amata pienākumiem un beidzot iecels padomi, kura nestrādātu tikai citu valstu interešu nodrošināšanā. Situācija Austrumeiropā tomēr ir pārāk saspringta. Varbūt tomēr Jānis Siksnis šai amatā ir jau pārāk daudz sastrādājis…Ne mūžs, bet skaists dziedājums …Gan jau par uzticamu kalpošanu viņam kaut kur siltu vietiņu labdari atradīs…