Kur karš, tur nauda - shēmas ar ieroču piegādēm

Taisnība Raksta
Jun 6
4 min read

Jebkurš karš ir ne tikai postošs un iznīcinošs, bet arī neiedomājami dārgs arī izmaksu ziņā. RAND pētnieki lēš, ka Krievijas tiešie militārie izdevumi no 2022. gada februāra līdz 2024. gada beigām varētu sasniegt gandrīz 132 miljardus dolāru,1 bet kopā ar Krievijas investīcijām militārās ražošanas pārkārtošana, modernizācijā un jaunu palielināšanu, kā arī ieroču izstrādei un adaptācijai tieši Ukrainas frontes vajadzībām - vairāk nekā 200 miljardus dolāru.2 Ir arī lielāku Krievijas izdevumu aplēses- līdz 2024. gada sākumam jau 211 miljardi ASV dolāru.3

Lai arī Ukraina nav tērējusi tik daudz, tomēr arī tās bruņojuma izmaksām ir jābūt ļoti augstām. Ukraina un Eiropas NATO valstis ir atkarīgas no ieroču piegādēm no ASV. Saskaņā ar Stokholmas Starptautiskā miera pētniecības institūta (SIPRI) ziņojumu, ASV imports veido attiecīgi 45% un 64% no to piegādēm. Institūta pētījums norāda, kopš 2020. gada Ukrainas galveno ieroču imports ir pieaudzis gandrīz simtkārtīgi salīdzinājumā ar 2015.–2019. gadu. Lielākā daļa Kijevas importēto ieroču bija militārās palīdzības rezultātā pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī. Kopš tā laika 35 valstis ir piegādājušas dažāda veida ieročus, tostarp visu veidu kaujas mašīnas un artilēriju ar kalibru, kas lielāks par 3,9 collām. Ziņojumā uzsvērts, ka ASV veido 45 procentus no Ukrainas bruņojuma piegādēm un ir valsts ar lielāko ieguldījumu. Otrajā vietā ir Vācija (12 procenti), bet trešajā Polija (11 procenti).4

“Kur malku cērt, tur skaidas lec” – senais teiciens visai precīzi raksturo arī neredzamo “kaujas lauku” par armijas darbības nodrošinājumu, kas ir bizness, vai daudziem – valsts pasūtījumi un garantēti iepirkumi komerciālam sektoram. Šādos iepirkumos nekompetents personāls, korupcija un alkatība gūst attīstību vispārējā karadarbības stresa, steigas un nenoteiktību vidē, ko negodprātīgi cilvēki izmanto. Tie nav notikumi par kuriem plaši tiek izziņots un kāds ar tiem nāktu pie žurnālistiem. Tā Krievijas armijas apgādē (neskaitot tehniku, ieročus un munīciju) “dabiskais atbirums” reti ir zem piektdaļas un tā ir visai kontrastaina vide ar daudzām izpausmes formām5 un tradīcijām.6 Un ukraiņiem, kā arī pasaules drošībai noteikti nāktu tikai par labu, ja korupcija Krievijas armijā būtu plašāk izplatīta un tās kaujas spējas vājinātos.

Arī Ukrainas pusē ne viss notiek gludi, un ne mazums miljoniem vērtu skandālu pēdējo gadu laikā ir bijis gan ar degvielas, malkas,7 pārtikas, formas tērpu, bruņu vestu un tamlīdzīgiem iepirkumiem un piegādēm. Atklāto gadījumu skaits nav mazs un tos plaši atspoguļo mediji,8 kas ir svarīgi sabiedrībai un nostiprina Ukrainas iedzīvotāju uzticību izmeklēšanas dienestiem un armijai, ko nevar teikt par tiesu darbu.

Ne vienmēr godīgām darbībām ir arī savi mērāmie rezultāti un pagājušajā gadā Ukrainā miljonāru saraksts palielinājās par 60009 un absolūtais vairākums no tiem ir bijuši saistīti ar piegādēm un pasūtījumu izpildi aizsardzības sektoram.

Zināmi arī lielāka mēroga noziegumi, īpaši 2022. un 2023. gadā, kad Aizsardzības ministrijas vajadzībām tik pirkti ražošanas objekti Balkānos, kas nefunkcionē jau 30 gadus, kā arī dzelzceļa kravu šķirotavas infrastruktūra un krautuves, kur dzelzceļš nekad nav bijis un tamlīdzīgi. Izmeklēšanaa daudzos gadījumos ievelkas, jo vaininieki visbiežāk ir aizbēguši uz ārzemēm, un ārvalstis ne vienmēr ir atsaucīgi Ukrainas izmeklēšanas dienestiem.

Šajā kontekstā ir ļoti nozīmīgs „Finansial Times” žurnālistu veiktā izmeklēšana par ASV kompānijām, kas izkrāpa no Ukrainas valsts līdzekļus par ieročiem, kas netika piegādāti. Pētījums ir publicēts10 pēc faktu pārbaudes ASV tiesībsargājošās iestādēs un tiek klasificēti ne tikai kā krāpnieciski darījumi, bet tiem tiek piešķirta arī politiska nokrāsa. Tie ir atšķirīgi no iepriekšminētām krāpniecībām, daļu no kurām Krievija uzskata par savu speciālo dienestu sekmīgi veiktām operācijām. Šoreiz tas tā netiek atzīts Krievijas pusē.11

Izmeklēšanā atklāts, ka simtiem miljonu dolāru, ko Ukraina iztērēja ārvalstu ieroču starpniekiem, lai iegādātos dažāda veida militāro aprīkojumu, pēdējo trīs gadu laikā faktiski ir izšķērdēti. Atsaucoties uz valdības dokumentiem, tiesas materiāliem un intervijām ar amatpersonām, laikraksts "Financial Times" žurnālisti atklāja, ka Ukraina ārvalstu ieroču tirgotājiem ir samaksājusi 770 miljonus dolāru avansā par ieročiem un munīciju, kas līdz šim nav piegādāti.

Pētījumā tikai noteikti aptuveni trīs desmiti problemātiski līgumi ar ieroču ražotājiem un daudzi no tiem paredzēja pārskaitīt ievērojams summas avansa maksājumos mazpazīstamiem uzņēmumiem par munīciju, tomēr daži ieroču ražotāji apgalvo, ka viņi ir Ukrainas amatpersonu korupcijas upuri. Saskaņojot ar ASV izmeklēšanas iestādēm, laikraksts publicēja detalizētu informāciju par vairākiem darījumiem ar ASV un Eiropas ieroču tirgotājiem. Skandalozākais ir Ukrainas valdības vārdā uzņēmuma „Progress” līgums ar amerikāņu munīcijas lieltirgotāju OTL. Uzņēmums no Arizonas, kas apņēmās piegādāt artilērijas un mīnmetēja lādiņus no ražotāja Serbijā. Ukrainas uzņēmums 2022. gada novembrī pārskaitīja 17,1 miljonu ASV dolāru kā 35% avansu, bet munīcija nav piegādāta joprojām (2025. gada maijā). Tika ierosināta krimināllieta un Vīnē arbitrāžas procesā pret OTL uzvarēja uzņēmums “Progress”, bet šīs tiesas lēmumam nav juridiska spēka ASV, kamēr tas netiek atzīts noteiktā procedūras kārtībā.

Otrs detalizētāki apskatītais gadījums attiecas uz bijušās PSRS munīcijas iegādi no kādas Austrumeiropas valsts krājumiem. Šī darījuma kopējā līguma summa sasniedz 1,7 miljardus ASV dolārus. Ukrainas valdības uzdevumā Ukrainas uzņēmums „Spetstechnoexport” 2022. gada beigās noslēdza līgumu par 155 mm artilērijas šāviņu piegādi ar ASV uzņēmumu Regulus Global. Avansa maksājumos Spetstechnoexport samaksāja Regulus Global 162,6 miljonus ASV dolāru, lai izpildītu savu līguma daļu.

Tomēr munīcija netika piegādāta un netika izpildīti arī citi līguma nosacījumi. „Spetstechnoexport” iesniedza prasību arbitrāžas tiesā Londonā, Apvienotajā Karalistē.

Arī pārējie gadījumi ir līdzīgi un "Financial Times" žurnālisti ir uzņēmušies zināmu advokatūras atbalsta pakalpojumu Ukrainai vismaz tajos gadījumos, kad krāpniecībā ir bijuši iesaitīti ASV uzņēmumi. Tomēr rakstā ir ne mazums pārmetumu arī Ukrainas pusei - "Financial Times" rīcībā esošos Ukrainas tiesībaizsardzības iestāžu dokumentos konstatēts, ka vismaz dažos gadījumos augsta ranga Ukrainas aizsardzības ministrijas amatpersonas sadarbojās ar ārvalstu starpniekiem, lai izmantotu līgumus valsts līdzekļu izzagšanai. Kā uzsver "Financial Times", haosu līgumu slēgšanā pavadīja korupcija un slikta koordinācija Ukrainas pusē. Pašlaik tiek izmeklēti desmitiem līgumu, un dažām bijušajām amatpersonām jau ir izvirzītas apsūdzības. Jaunā Aizsardzības iepirkumu aģentūras vadītāja Marina Bezrukova mēģināja reformēt procesu, taču tika atlaista — it kā par pārmērīgu datu "atklāšanu" par konkursiem.12

___________________________

Kur karš, tur nauda - shēmas ar ieroču piegādēm

Recent Posts

Kommentare