Mēdijpratība III: kā tiek iespaidota sabiedriskā doma par labu HAMAS interesēm?
- Taisnība Raksta
- Dec 27, 2024
- 4 min read
TAISNĪBA turpina veikt izglītojošo darbu medijprātības jomā, kā mērķis ir iemācīties analizēt informāciju, kas mums ir pieejama medijos un sociālajos tīklos.
Šoreiz pievērsīsimies ļoti, ļoti karstai tēmai – karš Gazas sektorā starp Izraēlu un teroristisko organizāciju HAMAS aiz kuras stāv Irāna un Krievijas Federācija. Situācija kā jau karā - daudz nežēlības, daudz nāvju un daudz propagandas ...
Mūsu mērķis ir parādīt kā HAMAS atbalstošajiem spēkiem izdodas maldināt starptautisko sabiedrību par tur notiekošo. Ar nožēlu jāatzīst, ka šajā informatīvajā operācijā ļoti būtisku lomu spēlē liela daļa ietekmīgi rietumu mediji un ziņu aģentūras. Viens no HAMAS mērķiem ir maldināt par to cik reāli ir bojā gājušo civiliedzīvotāju skaits Izraēlas-HAMAS karā, tādā veidā veicinot spiedienu uz Izraēlu, kas it kā izvēršot mērķtiecīgu masīvu civiliedzīvotāju slaktiņu Gazas sektorā.
HAMAS (starptautiski atzīta teroristiska organizācija) vadītā Palestīnas Veselības ministrija izplata ziņas, ka Izraēlas armija esot nogalinājuši apmēram 40 000 palestīniešu civiliedzīvotājus. Pirmais, kam uzreiz jāpievērš uzmanība, HAMAS nedod nekādus datus, cik starp šiem mirušajiem ir HAMAS kaujinieki un cik civiliedzīvotāji (varbūt tāpēc, ka brīžam nav iespējams pateikt kurš ir kurš?). Izraēlas puse sniedz informāciju, ka tā ir nogalinājusi apmēram 17 000 HAMAS kaujinieku. Jāatzīmē, ka visi lielie rietumu mediji ļoti cītīgi ieklausās HAMAS sniegtajos „datos” un izplata HAMAS vajadzīgo naratīvu, ka Izraēla ir nogalinājusi 40 000 civiliedzīvotājus (ko nav iespējams pārbaudīt). Nav saprotams, kāpēc liela daļa vadošo mediju izvēlas publicēt tikai HAMAS sniegtos datus par mirušajiem, bet Izraēlas sniegtos datus pilnībā ignorē. Pat ja abu pušu sniegtā informācija šajā gadījumā būtu jāvērtē piesardzīgi, neizpratni raisa akla uzticēšanās HAMAS sniegtajai informācijai un netiek pat formāli publicēta Izraēlas sniegtā informācija par upuru skaitu.
Tieši tāpēc tika veikts pētījums par astoņiem ietekmīgiem rietumu plašsaziņas līdzekļiem, tostarp divām lielākām ziņu aģentūrām: BBC, CNN, The New York Times, The Washington Post, The Guardian, Associated Prese, Reuters un ABC. Tika apkopoti visi raksti, kuros minēts upuru skaits Gazā no 2024. gada februāra līdz maija beigām. Kopumā tika apkopoti 1378 raksti, kas ir pietiekoši liels apjoms, lai varētu izdarīt nopietnus secinājumus. Pētījuma veicēji specifiski fokusējās uz to kā iepriekš minētie mediji ziņoja par kopējo upuru skaitu un to, vai mediji savās publikācijās nošķir kaujinieku upurus no civiliedzīvotāju upuriem.
Un tagad iepazīstieties ar šī pētījuma secinājumiem, kas ir patiesi šokējoši un skandalozi. Tātad:
Absolūta Izraēlas sniegto datu ignorance un izvēle publicēt tikai HAMAS sniegto informāciju
Hamas sniegtie dati ir minēti 98% no visiem avotiem
Izraēlas sniegtie dati izmantoti tikai 3% gadījumu
Žurnālisti neatšķir kaujiniekus no civiliedzīvotāju upuriem
84% publikāciju nenošķir kaujiniekus no civiliedzīvotājus upuru skaita, norādot kopējo Gazā bojā gājušo skaitu
Žurnālisti neapšauba HAMAS sniegto datu ticamību un rada iespaidu par to ticamību
Žurnālisti mēdz izplatīt HAMAS sniegtos datus bez skepses, veicinot to izplatību sabiedrībā: 19% publikāciju HAMAS dati tiek pasniegti kā „vispārzināma informācija” („common knowledge”) neminot nemaz to izcelsmi un avotus (nāk no HAMAS)
Žurnālisti nesniedz informāciju, ka to sniegtos datus nav iespējams pārbaudīt, lai pārliecinātos par to ticamību
1% no avotiem minēja, ka HAMAS skaitļi nav pārbaudāmi vai ir strīdīgi;
Turpretim gandrīz 2% publikāciju norādīja, ka Izraēlas puses sniegtie dati ir nepārbaudāmi. Ņemot vērā Izraēlas puses minimālo reprezentāciju kā informāciju avotu, šis procents ir nesamērīgi augsts;
RESURSI: CNN (119 publikācijas) BBC (189 publikācijas) The New York Times (126 publikācijas) The Guardian (246 publikācijas) The Washington Post (184 publikācijas) ABC (111 publikācijas) Reuters (199 publikācijas) The Associated Press (208 publikācijas)
SECINĀJUMS: iepriekš minētajos masu medijos valda absolūts neitralitātes trūkums informācijas avotu izvēlē un to sniegto datu rūpīgā pārbaudē. Tā rezultātā sabiedrībai tiek sniegta absolūti tendencioza informācija, kuru nav iespējams pārbaudīt, tādā veidā būtiski ietekmējot sabiedrisko domu par labu vienai konflikta pusei.
Ņemot vērā iepriekš minēto masu mediju izplatību starptautiskajā vidē mēs varam runāt par masīvu sabiedriskās domas ietekmēšanu par labu HAMAS paustajiem naratīviem. Tas būtu tas pats, ja mēs ikdienā saņemtu tikai Krievijas mediju sniegto informāciju par kara nosrisi Ukrainā un balstoties uz to sniegto „informāciju” izdarītu secinājumus par Ukrainas puses darbībām. Nez kāpēc, Izraēlas-Hamas kara kontekstā liela daļa mediju ir izlēmuši atmest jebkādu vēlmi būt neitrāliem un vienkārši brutāli izpalta maigi izsakoties apšaubāmu informāciju, kas nāk no teroristiskas organizācijas. Jānorāda, ka balstoties uz šiem „datiem” lielā mērā tiek izdarīts arī nesamērīgs spiediens uz Izraēlas pusi un tiek pat lūgts tiesāt atsevišķas Izraēlas amatpersonas.
Tāpat, atsevišķi Latvijas masu mediji tik pat nekritiski atsaucas uz šiem HAMAS sniegtajiem „datiem” un izplata dezinformāciju par patieso upuru skaitu Gazas sektorā. Bez jebkādas kautrības HAMAS kaujiniekus pasniedzot kā civiliedzīvotāju upurus. Nemaz neizteiksimies par valdībā esošo partiju „Progresīvie”, kas balstās uz šiem „datiem” un turpina izplatīt dezinformāciju sabiedrībā un rīkot dažādas akcijas „civiliedzīvotāju” upuriem.
Viss šis mums liek uzdot ļoti svarīgus jautājumus par masu mediju kvalitāti un ticamību. Ja tik brutāli tiek manipulēts ar sabiedrisko domu un tai tiek „iebaroti” falsificēti dati, tad kā mēs varam būt droši par citām publikācijām? Šādas situācijas arī veicina to, ka cilvēki vairs neuzticas masu medijiem. Daudziem žurnālistiem un „ekspertiem” patīk runāt par to kā tiek mērķtiecīgi mazināta tradicionālo masu mediju loma sabiedrībā, bet tieši šādi gadījumi atklāj to, ka liela daļu mūsdienu masu mediju sen vairs nepilda to lomu, kas tiem būtu jādara – godīgas, neitrālas, uzticamas informācijas sniegšanas sabiedrībai. Cilvēki to redz un sekas ir ļoti sliktas – cilvēki vairs netic nekam, izvēlas vēl citus apšaubāmus informācijas avotus un informatīvais haoss ar katru dienu kļūst arvien lielāks. Un tas jau ir bīstami, jo informatīvais haoss ir izdevīgs spēkiem, kam ir lieli resursi un kas vēlas sabiedrisko domu ietekmēt sev par labu.
Uzsvērsim, ka šajā gadījumā nav jautājums par to, kuras puses sniegtā informācija ir ticamāka, bet par to cik uzticama un objektīva informācija tiek sniegta sabiedrībai. Attiecībā uz Izraēlas-HAMAS karu redzam, ka liela daļa mediju ir izvēlējušies neievērot viselementārākos žurnālistikas pamatprincipus avotu uzticamības izvēlē un apzināti sniedz neuzticamu informāciju par to nebrīdinot konkrētā medija lietotājus. Līdz ar to, tiek pilnībā diskreditēti šie mediji un arī tie žurnālisti, kuri uzticīgi pēc labākās sirdsapziņas veic savu darbu. Jautājums – kāpēc tā notiek? Kāpēc liela daļa mediju ir pārstājuši sniegt godīgu, kritiski izvērtētu informāciju sabiedrībai? Par to vairāk, kādā no nākamajiem TAISNĪBAS rakstiem.
Masu medijiem ir steidzami jāatgriežas pie saknēm un žurnālistiem ir jāatceras, ka to uzdevums ir nevis „fanot” par kādu no pusēm, bet sniegt objektīvu informāciju. Domājot Latvijas kontekstā ir jābūt reāliem mehānismiem kā tiek vērtēts žurnālistu darbs un tiek pārbaudīts vai to sniegtā informācija ir godīga un neitrāla. Diemžēl arī pie mums ir novērojama tendence, ka daļa žurnālistu informāciju un datus atlasa atbilstoši savai revolucionārajai pārliecībai, nevis ievērojot visus žirnālistikas pamatprincipus. Uzticamība tradicionālajiem medijiem ir strauji kritusies tieši dēļ nekvalitatīvas žurnālistikas un politiskās angažētības dēļ. Atgūt uzticību būs ļoti grūti.
P.S. Pielikumā zemāk pētnieku veiktais pētījums par astoņu masu mediju sniegtajiem datiem par upuru skaitu Izraēlas-HAMAS karā.
Comments