Maskava, Lubjanka: Tuvo Austrumu un pasaules terora štābs

Šajā rakstā ir izstāstīts, kā VDK radīja palestīniešu un globālo islāma terorismu. Kur viņiem radās ideja nolaupīt lidmašīnas un nogalināt ebrejus tālu ārpus Izraēlas.

Libānas karš. Izraēlai atkal uzbruka padomju ieroči: Kalašņikovs, Katjuša, raķetes, prettanku raķetes AT-5 Spandrel un Kornet. Teroristu parādē visā pasaulē galvenais spēks ir novecojuši padomju un krievu ieroči, un viņa zina, kur tos dabūt. Uz Hezbollah pamestajām ieroču kastēm bija uzraksts: "Klients: Sīrijas Aizsardzības ministrija. Piegādātājs: KBP, Tula, Krievija."

Ions Mihai Pacepa

Tālākais stāstījums ir balstīts ģenerālleitnanta Iona Mihai Pacepas atmiņām, kurš ir augstākais Varšavas pakta izlūkdienesta virsnieks, kurš jebkad pārbēdzis no Padomju bloka uz Rietumiem (ASV), kur ģenerālis Pacepa sarakstīja grāmatu "Sarkanie apvāršņi". Iespējams lielai daļai būs šokējoši un nepatīkami uzzināt, kas tad patiesībā stāv aiz „Palestīniešu Atbrīvošanas organizācijas” un kādi ir tās patiesie mērķi.

Mūsdienu starptautiskais terorisms tika iecerēts VDK Lubjankas birojos tūlīt pēc Sešu dienu kara, 1967. gadā. Kā izlūkdienesta ģenerālis es biju šī bērna dzimšanas liecinieks savā iepriekšējā dzīvē. Tad Izraēlas uzvara apkaunoja Sīrijas un Ēģiptes režīmus – valstis, kuru neveikli uzpūstās valdības vadīja padomju izlūkdienestu “padomnieki”; Tieši tad Kremlis nolēma apbruņot palestīniešus, kuri ir naidīgi noskaņoti pret Izraēlu, un iesaistīt viņus teroristu karā pret ebreju valsti.

Ģenerālis Aleksandrs Saharovskis, kurš izveidoja komunistiskās Rumānijas izlūkdienestu struktūras un pacēlās līdz PSRS visu ārvalstu izlūkdienestu vadītāja līmenim, man bieži skaidroja: "Mūsdienu pasaulē, kur kodolieroči ir padarījuši militārā spēka pielietošanu neiespējamu, terorismam ir jākļūst par mūsu galveno ieroci."

Laikā no 1968. līdz 1978. Gadam, tikai Rumānijas izlūkdienesti divas reizes nedēļā sūtīja lidmašīnas ar militārajām piegādēm palestīniešu teroristiem Libānā. Pēc komunisma krišanas Austrumvācijā Stasi izlūkdienesta arhīvi atklāja, ka tikai 1983. gadā Vācijas izlūkdienests uz Libānu nosūtīja AK-47 munīciju 1 877 600 ASV dolāru vērtībā. Saskaņā ar Vāclava Havela teikto, komunistiskā Čehoslovākija islāma teroristiem nosūtīja 1000 tonnas bezsmakas Semtex-H sprāgstvielu (suņi tās nevar atklāt) – pietiekami, lai teroristiem pietiktu 150 gadiem.

Terorisma karš kā tāds tika uzsākts 1968. gada beigās, kad VDK pirmo reizi pasažieru lidmašīnu nolaupīšanu pārvērta par terora instrumentu. Vien 1969. gadā visā pasaulē tika nozagtas 82 lidmašīnas; Šīs darbības veica PLO (Palestīniešu Atbrīvošanas organizācija), ko finansēja no VDK kases. 1971. gadā, kad apmeklēju Saharovski viņa Lubjankas birojā, viņš pievērsa manu uzmanību sarkano karogu jūrai, kas bija piesprausta pie pasaules kartes, kas karājās pie viņa biroja sienas. Katrs karogs attēloja teroristu nolaupītu lidmašīnu. "Lidmašīnu nolaupīšana ir mans izgudrojums," viņš lielījās.

Ar Izraēlas lidmašīnu nolaupīšanu saistītie politiskie "panākumi" kalpoja par iespēju VDK 13. departamentam, kas izlūkdienestu žargonā pazīstams kā "Mitro lietu departaments", paplašināt savu darbību, organizējot ebreju "publiskas nāvessoda izpildes" lidostās, dzelzceļa stacijās un citās sabiedriskās vietās. 1969. gadā VDK marionete Džordžs Habašs paskaidroja: "Viena ebreja nogalināšana tālu no galvenā kaujas lauka ir efektīvāka metode nekā simts ebreju nogalināšana kaujas laukā, jo tas piesaista lielāku uzmanību."

Līdz sešdesmito gadu beigām VDK bija dziļi iesaistīta masveida terorismā pret ebrejiem, ko īstenoja ar dažādu palestīniešu klientu organizāciju starpniecību. Šeit ir daži no terora aktiem, ko var attiecināt uz VDK laikā, kad es vēl biju Rumānijā: 1969. gada novembris — bruņots uzbrukums Izraēlas aviokompānijas El Al birojam Atēnās (viens nogalināts, 14 ievainoti); 1972. gada 30. maijs — uzbrukums Telavivas Ben Guriona lidostai (22 bojāgājušie, 76 ievainoti); 1974. gada decembris — sprādziens Telavivas kinoteātrī (2 bojāgājušie, 66 ievainoti); 1975. gada marts — uzbrukums Telavivas viesnīcai (25 bojāgājušie, 6 ievainoti); 1975. gada maijs — sprādziena organizēšana Jeruzalemē (1 bojāgājušais, 3 ievainoti); 1975. gada 4. jūlijs — sprādziena organizēšana Ciānas laukumā Jeruzalemē (15 bojāgājušie, 62 ievainoti); 1978. gada aprīlis — uzbrukums Briseles lidostai (12 ievainotie); 1978. gada maijs — uzbrukums El Al lidmašīnai Parīzē (12 ievainoti).

1971. gadā VDK uzsāka operāciju "Taifūns", kuras mērķis bija destabilizēt Rietumeiropu. Bādera-Meinhofa banda, Sarkano brigāžu frakcija (RAF) un citas marksistiskās VDK klientu organizācijas izraisīja antiamerikāniska terora vilni, kas satricināja Rietumeiropu. Ričards Velčs, kurš vadīja CIP biroju Atēnās, tika nošauts Grieķijā 1975. gada 23. decembrī. Ģenerālis Aleksandrs Heigs, kurš komandēja NATO spēkus Briselē, tika ievainots, kad sprāga bumba, iznīcinot viņa bruņoto Mercedes. Ģenerālis Frederiks Krousons, kurš komandēja ASV spēkus Eiropā, brīnumainā kārtā izdzīvoja raķešu uzbrukumā 1981. gada septembrī. Alfrēds Herhauzens, proamerikāniski noskaņotais Deutsche Bank vadītājs, tika nogalināts ar granātu 1989. gada novembrī. Rietumvācijas iekšlietu ministrs Hanss Neisels tika ievainots teroristu uzbrukumā 1990. gada jūlijā.

1972. gadā Kremlis nolēma visu musulmaņu pasauli noskaņot pret Izraēlu un Amerikas Savienotajām Valstīm. Kā man teica Jurijs Andropovs, miljards ienaidnieku var nodarīt Amerikai daudz lielāku kaitējumu nekā vairāki miljoni. Mums bija jāieaudzina musulmaņu pasaulē naids pret ebrejiem, līdzīgs tam, ko kurināja nacisti, un jāizmanto šis naids kā masveida asinsizliešanas ierocis pret Izraēlu un tās galveno partneri – Amerikas Savienotajām Valstīm. Plāns bija nodrošināt, lai neviens “amerikāņu-cionistu ietekmes sfērā” vairs nejustos droši.

Andropova ieskatā islāma pasaule ir barības vielu šķīdums, kurā jāievieš un jāaudzē nāvējoša antiamerikāniska naida bacilis, kas kultivēts marksisma-ļeņinisma raugā. Patiešām, antisemītisms ir dziļi iesakņojies savā dabiskajā vairošanās vidē – islāmā. Musulmaņi ir pieraduši pie nacionālisma, šovinisma un upurēšanās garšas. Viņu analfabētās, nomāktās masas viegli uzbudināmas līdz histērijai.

Andropovs sludināja, ka terorisms un vardarbības akti pret Izraēlu un tās kungu, Amerikas Savienotajām Valstīm, dabiski izrietētu no musulmaņu reliģiskās dedzības. Viss, ko mēs varam darīt, ir atkārtot viņiem pazīstamas tēmas – ka ASV un Izraēla ir “fašistiskas, imperiālistiskas cionistiskas valstis”, kas ir atkarīgas no ebreju kapitāla. Islāms ir apsēsts ar to, lai nepieļautu ļaunajiem pārņemt varu Tuvajos Austrumos; Viņš labprāt pieņems mūsu saukļus par ASV Kongresu kā cionistu ļaunu instrumentu, kuri visu pasauli pārvērš savā īpašumā.

Šīs operācijas kods bija SIG (cionistu valdības), un tā ietilpa manā atbildības jomā, jo bija vērsta pret Lībiju, Libānu un Sīriju. SIG bija ļoti nopietna partijas/valsts operācija. Mēs izveidojām īpašus uzņēmumus, lai šajās valstīs būvētu slimnīcas, mājas un ceļus, mēs nosūtījām turp tūkstošiem ārstu, inženieru, tehniķu, profesoru un pat deju skolotāju. Ikvienam tika dots uzdevums cilvēku prātos ieaudzināt Amerikas Savienoto Valstu tēlu kā nekaunīgu un alkatīgu iebrucēju, ko finansē ebreju nauda un kontrolē ebreju politiķi, un kura mērķis ir pakļaut visu islāma pasauli.

Septiņdesmito gadu vidū VDK pavēlēja manam dienestam DIE kopā ar līdzīgiem citu Austrumeiropas izlūkdienestu dienestiem pārmeklēt valsti, meklējot uzticamus partiju aktīvistus no dažādām musulmaņu etniskajām grupām, apmācīt viņus dezinformācijas un teroristu operāciju mākslā un iefiltrēties valstīs, kas atrodas "mūsu ietekmes sfērā". Viņu misija bija eksportēt neprātīgu naidu pret "amerikāņu cionismu", manipulējot ar reģiona iedzīvotāju senajām antisemītiskajām noskaņām. Pirms es 1978. gadā uz visiem laikiem pametu Rumāniju, mana nodaļa nosūtīja aptuveni piecsimt šādu slepeno aģentu uz musulmaņu valstīm. Saskaņā ar aptuvenu aplēsi, kas saņemta no Maskavas, Austrumu bloka izlūkdienesti islāma pasaulē nosūtīja kopumā aptuveni četrus tūkstošus šādu ietekmes aģentu.

Septiņdesmito gadu vidū mēs arī sākām bombardēt musulmaņu pasauli ar "Ciānas vecaju protokolu" arābu valodas tulkojuma kopijām – krievu viltojumu, kas datēts ar cara laikiem un ko Hitlers bija veiksmīgi izmantojis savas antisemītiskās filozofijas attīstīšanai. Mēs arī izplatījām VDK safabricētu rakstu arābu valodā, kurā teikts, ka Izraēla un tās galvenais sponsors, Amerikas Savienotās Valstis, ir cionistiskas valstis, kas plāno visu islāma pasauli pārvērst par ebreju koloniju.

Mēs centāmies iekarot cilvēku prātus, apzinoties, ka mums nav nekādu izredžu uzvarēt atklātā karā. Ir grūti droši pateikt, kādi ir SIG operācijas ilgtermiņa rezultāti. Taču kumulatīvais efekts, ko radīja simtiem tūkstošu Ciānas vecaju protokolu eksemplāru izplatīšana visā islāma pasaulē un Izraēlas un Amerikas Savienoto Valstu attēlošana kā islāma nāvīgi ienaidnieki, noteikti bija konstruktīvs pasākums mūsu mērķu sasniegšanai.

Rietum vācieši svin komunisma sabrukumu virs Berlīnes sienas, 1989. gada 12. novembris

Pēc PSRS sabrukuma Krievija piedzīvoja nepieredzētas pārmaiņas, taču plaši izplatītais uzskats, ka padomju mantojums Aukstā kara beigās tika izskausts tāpat kā nacisms Otrā pasaules kara beigās, neatbilst patiesībai.

Piecdesmitajos gados, būdams Rumānijas izlūkdienesta vadītājs Rietumvācijā, es pats savām acīm varēju redzēt, kā Hitlera Trešais reihs tika metodiski iznīcināts, kā tika tiesāti kara noziedznieki, kā reiha militārās un policijas organizācijas tika likvidētas un pasludinātas ārpus likuma un kā nacistiem tika liegta piekļuve jebkādiem valdības amatiem. Nekas tāds nekad nebija noticis bijušajā Padomju Savienībā. Neviens netika tiesāts, lai gan padomju režīms bija vainīgs vairāk nekā simts miljonu cilvēku iznīcināšanā. Lielākā daļa padomju iestāžu palika neskartas, tām vienkārši uzlika jaunas zīmes, un tagad tās vada tie paši cilvēki, kas vadīja komunistisko valsti. 2000. gadā bijušie VDK un armijas virsnieki pārņēma kontroli pār Kremli un Krievijas valdību.

Vācijai nekad nebūtu bijusi iespēja kļūt par demokrātiju, ja Gestapo un SS virsnieki būtu turpinājuši diktēt noteikumus.

2001. gada 11. septembrī prezidents Putins kļuva par pirmo valdības vadītāju, kas izteica līdzjūtību prezidentam Bušam par to, ko viņš nosauca par "šīm briesmīgajām teroristu uzbrukumu traģēdijām". Tomēr pavisam drīz Putins sāka atgriezt savu valsti pie ierastās teroristu darbības. 2002. gada martā viņš klusi atjaunoja ieroču pārdošanu Irānas teroristu patrona diktatora ajatolla Hameneji labā, un Krievija apņēmās Bušehrā uzbūvēt 1000 megavatu kodolreaktoru ar urāna pārstrādes iekārtu, kas spētu ražot skaldāmo materiālu kodolieročiem. Simtiem krievu inženieru un tehniķu ir arī sākuši palīdzēt Irānai izstrādāt raķeti "Shahab-4" – 1250 jūdžu darbības rādiusa raķeti, kas var nest kodolgalviņas un apdraudēt visus Tuvos Austrumus un Eiropu.

Otrā pasaules kara laikā 405 399 amerikāņi atdeva savas dzīvības, lai izskaustu nacismu un teroru pret ebrejiem no zemes virsas. Šodien mēs saskaramies ar islāma fašismu un antisemītisku terorismu. Apvienoto Nāciju Organizācija ir bezcerīga – tā pat nav spējusi definēt, kas ir terorisms.