Operācija “Rising Lion” – Izraēlas-Irānas karš

Izraēlas Aizsardzības spēki (IDF) 13.jūnijā uzsāka militāru operāciju “Rising Lion (Mostošais lauva)” pret Irānas režīmu. Operācijas mērķis – iznīcināt Irānas kodolindustrijas objektus, lai nepieļautu tai spēju radīt kodolmunīciju.

13.jūnijā agri no rīta IDF Gaisa spēki ar vairāk nekā 200 iznīcinātājiem F-35I Adir piecos uzbrukuma viļņos satrieca ap 100 dažādus mērķus Irānas teritorijā. IDF aviācija spēja netraucēti darboties Irānas gaisa telpā pateicoties jau 2024.gadā veiktajam triecienam pa Irānas pretgaisa aizsardzības sistēmas elementiem. Papildus tam, tieši pirms 13.jūnija triecieniem Irānas pretgaisa aizsardzības sistēma saņēma triecienu ar FPV droniem un Spike AT prettanku raķešu kompleksiem, kurus no Irānas teritorijas palaida Izraēlas aģentūra. Analogi, kā to paveica ukraiņi pret Krievijas Tālās aviācijas lidlaukiem. Jauna kara vešanas taktika ir dzimusi. Var gandrīz droši apgalvot, ka to var īstenot arī citi un citviet. Tajā skaitā arī pret mūsu valsti, ja taps pieņemts tāds lēmums.

Irānas kodolobjekti

Tomēr... Irānas kodolmunīcijas radīšanas infrastruktūras ir labi sagatavota šādai notikumu attīstībai. Urāna bagātināšanas ražotnes Natanz, Isfahan un Fordo atrodas dziļā pazemē. IDF nav tādas aviācijas munīcijas, kas varētu caursist tik biezu klints un zemes slāni. IDF aviācija pielietoja tās rīcībā esošās betona satriekšanai paredzētās lāzervadāmās aviācijas bumbas GBU-28, taču to betona/klints caursišanas spēja ir aptuveni 6m. Izraēlas aviācija pielietoja taktiku, kas paredzēja daudzus atkārtotus triecienus ar šo munīciju vienā punktā, tādējādi cenšoties pakāpeniski caursist sargājošo zemes/klints/betona slāni. Taktika arī paredzēja radīt mākslīgu zemestrīci, kas bojātu pazemes objektus. Iznīcināt ir izdevies objektu virszemes infrastruktūru un objektu energoapgādes sistēmu, tādējādi, iespējams, apturot urāna bagātināšanas centrifūgu darbību. Galvenā rūpnīca ar urāna bagātināšanas centrifūgām atrodas Fordo. Tās novietojuma dziļums kalnu masīvā sasniedz 80-100m, taču no centrālā objekta atiet pazemes atzarojumi, kuros izvietotas centrifūgas. Tuneļu aizsardzības līmenis sasniedzot 180-300m dziļuma ekvivalentam pateicoties klintij un betonam. Līdz ar to centrifūgu iznīcināšana ar IDF rīcībā esošo munīciju nav reāla. Centrifūgas var bojāt, ja tām tiek zaudēta elektroenerģijas padeve, taču vai tas ir noticis, informācija nav pieejama.

Iznīcināt vai nopietni sabojāt urāna bagātināšanas objektus, iespējams, varētu paveikt ar ASV rīcībā esošo pazemes fortifikāciju satriekšanas vadāmo aviobumbu GBU-57, kas var satriekt pazemes objektu līdz 60m dziļumam, ja to sedz betona slānis, vai 30-40m dziļumā, ja objektu sedz klints. Skaidrs, ka arī šī aviobumba, nespēs iznīcināt pazemes objektu Fordo. Turklāt šo pasaulē vienīgo šāda tipa aviācijas bumbu spēj nest tikai ASV bumbvedēji B-52 un B-2. Tas nozīmē, ka karā jāiesaistās ASV.

Šī informācija liek secināt, ka objekts iznīcināms ar eksploziju no iekšienes, vai iznīcinot objekta darbību nodrošinošo infrastruktūru, kuras atjaunošanai nepieciešams ilgs laiks.

Paralēli objektu bombardēšanai, IDF lika uzsvaru uz Irānas režīma un kodolprogrammas atslēgas figūru iznīcināšanu. Zemāk redzamajā tabulā minēti Irānas militārie vadītāji un kodolspeciālisti, kas jau fiziski iznīcināti Izraēlas triecienu rezultātā.

Kāda tad bija Irānas atbilde uz IDF gaisa operāciju. Tika uzskatīts, ka Irānas rīcībā ir ap 2000-3000 dažādu tipu ballistisko raķešu. Acīmredzot tika pieņemts, ka pēc Izraēlas trieciena Irāna veiks masīvu raķešu triecienu ar mērķi pārraut ešelonēto Izraēlas pretgaisa aizsardzības sistēmu. Taču Irāna piektdien un sestdienas pirmajā pusē palaida pa 100 novecojušās modifikācijas raķetēm, mēģinot atklāt Izraēlas pretraķešu sistēmas elementu atrašanās vietas un darbības taktiku. Sestdienas vakarā raķešu skaits tika palielināts un nācās konstatēt, ka apmēram 10% Irānas raķešu pārvar pretgaisa aizsardzību un trāpa pa objektiem. Turpinājumā Irāna sāka pielietot pašas modernākās raķetes Qassem Bassir, ar kurām izdevās trāpījums pat pa Izraēlas Aizsardzības ministrijas ēku un MOSSAD štāba ēku.

Turpmākās dienas abas puses turpināja piekopt iesākto taktiku. IDF, ņemot vērā iegūto kontroli pār Irānas gaisa telpu, turpināja Irānas objektu un raķešu palaišanas iekārtu iznīcināšanu. Savukārt Irāna turpināja ikdienas balistisko raķešu triecienus pa Izraēlas civilo un militāro infrastruktūru, nodarot tai lielākos postījumus kopš 1991.gada, kad pa Izraēlas teritoriju triecienus veica Irākas režīms. Izraēlas ešelonētā pretgaisa aizsardzības sistēma izrādījusies par vāju, lai pilnībā atvairītu Irānas raķešu triecienus, sevišķi jau pieminēto modernāko raķešu triecienus. Šāda stratēģija var turpināties līdz brīdim, kamēr kādai no pusēm izsīks resurss.

Taču Izraēlas uzsāktā operācija, vismaz pagaidām, neliecina, ka tiks panākts stratēģiskais mērķis. Avoti ASV ziņo, ka 2025.gada maijā Irānai bija 408kg 60% urāna, ar ko pietiek desmit kodollādiņu izgatavošanai. Bija arī 276kg 20% urāna, ar ko pietiek 2 kodollādiņu izgatavošanai. Šajā gadījumā pat notiekošie gaisa triecieni neiznīcinās jau uzkrāto izejvielu kodollādiņu izgatavošanai, turklāt triecieni neliks Irānas vadībai mainīt nodomus un atteikties no kodolprogrammas. Drīzāk stimulēs to intensificēt.

Tādēļ Izraēlas vadība maina retoriku saistībā ar “Rising Lion” mērķiem, un uzsver, ka cits uzdevums būtu fiziski iznīcināt Irānas ajatollu režīma un Islāma revolūcijas sargu korpusa (IRSK) vadību, dodot vietu jaunizveidotai Irānas politiskajai vadībai, kas mainīs valsts politiku.

Analītiķu vērtējumā Irānas stiprās un vājās puses šajā karā.

Stiprās puses:

- dziļi ešelonēta aizsardzības sistēma, ļoti labi pasargāti kodolobjekti;

- plašs asimetrisko resursu tīkls visā reģionā - Irākā, Jemenā. IRSK apakšstruktūra al-Kuds, IRSK speciālo militāro operāciju ārpus Irānas teritorijas īstenošanas formējums;

- Irānā spēcīgs iekšējais nacionālisms. Neskatoties uz to, ka ajatollu režīms Irānas iedzīvotāju vidū nav ieredzēts, uzbrukums no ārienes pamodinājis nacionālo pašapziņu un saliedējis nāciju pret ārējo ienaidnieku;

Irānai ir Ķīnas un Krievijas atbalsts.

Vājās puses:

- vāja valūta, eksportam dažādi ierobežojumi, apdraudēts naftas tranzīts caur Hormuzas šaurumu Persijas līcī;

- nepietiekama pretgaisa aizsardzības spēja (Krievijas apbruņojums);

- pastāv apvērsuma riski elitē. Ja karš ieilgs, iespējama sašķelšanās starp IRSK un citām struktūrām;

- ierobežots raķešu skaits.

Cik ilgi var noturēties Irāna:

- ja turpināsies ilgstoša apbpusējo triecienu kampaņa, Irāna varot noturēties līdz trim mēnešiem.

- ja notiks triecienu eskalācija plus politiskais spiediens parakstīt jaunu kodolvienošanos, tad Irāna noturēsies ap trim nedēļām;

- ja karā iesaistās ASV, tad Irāna spēs izturēt ap vienu nedēļu, taču šajā gadījumā karš kļūtu reģionāls. IRSK pieder lieli materiālie un finansiālie resursi, kas jau tagad izmētāti pa visu reģionu. Saprotams, ka tie tiks likti lietā lai karotu pret Izraēlu un ASV klātbūtni reģionā ar hibrīdkara metodēm.

Izraēlai steidzami vajadzīga sabiedroto palīdzība pretraķešu vairoga papildināšanai un nostiprināšanai. Vai Tramps izlems iesaistīties karā pret Irānu šobrīd ir ļoti aktuāls jautājums, taču visticamāk, ka nē. ASV sabiedriskā doma nav noskaņota valsts iesaistē kārtējā karā, nav tādas motivācijas kā 2003.gada karam pret Irāku, pirms kura notika 2001.gada septembra terorakti.

Tomēr draudus Tramps Irānas virzienā ir izteicis. Draudi arī materializējušies vērienīgā gaisa tankeru flotes pārdislocēšanā uz Eiropas bāzēm. Lidmašīnas nosēdušās arī Kiprā, tiešā karadarbības zonas tuvumā. Saprotams, ka gaisa tankeru uzdevums ir nodrošināt nepārtrauktu kaujas aviācijas darbību gaisa telpā, tātad šāds lēmums jāsaprot kā brīdinājuma signāls Irānai. Varbūt arī Krievijai. Maz ticams, ka Irāna uz šādu signālu reaģēs, tādēļ tālāko situāciju noteiks ASV administrācijas lēmumi tuvāko dienu laikā.

Kara eskalēšanās Tuvajos Austrumos reāli var novest pie globālas drošības situācijas eskalācijas. Redzams, ka Izraēlai nav izdevies ātri īstenot stratēģisko mērķi, savukārt Irānas režīmam tas devis būtisku motivāciju. No Latvijas drošības viedokļa raugoties tieša apdraudējuma no šī kara mums nav, taču nav skaidrs, kā uz kara eskalēšanos reaģēs kremlis. Ja ASV tiešām pilnvērtīgi iesaistās karā, un ja Irānas rīcībā jau atrodas kodollādiņi, Tuvo Austrumu krīze ietekmēs visu pasauli. Kaut vai degvielas cenās.