SEPLP reputācijas problēmas

Informācijas karā ir kritiski pārņemt kontroli par pretinieka masu mediju atslēgas struktūrām. Latvijā - NEPLP, SEPLP, LSM. Latvijas sabiedrisko mediju produkta patērētājam ir grūti saprast, kas ir kas un ar ko viens no otra atšķiras, tādēļ iesākumā piedāvājam ieskatu par katras augstās institūcijas (NEPLP un SEPLP) kompetencēm un atbildības jomām.

NEPLP ir Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, kas uzrauga visus elektroniskos medijus Latvijā, tai skaitā komerciālos TV un radio, kā arī audiovizuālo satura piegādātājus. Galvenās funkcijas:

• Izsniedz apraides un retranslācijas atļaujas.

• Uzrauga, vai mediji ievēro likumus (piem., reklāmas noteikumus, valodas prasības, bērnu aizsardzību).

• Pieņem lēmumus par pārkāpumiem (piem., soda par naida runu vai dezinformāciju).

• Sagatavo mediju politikas priekšlikumus.

NEPLP izsniedz apraides un retranslācijas atļaujas visiem elektroniskajiem medijiem, bet uzraudzībā it kā ir privātie mediji. To vidū ir Radio Skonto, Radio SWH, televīzijas TV24, TV3, TV6, TV3 Life un citi. Piemēram, 2022.gada decembrī NEPLP atcēla apraides licenci Krievijas kanālam TV Rain (Dozhd).

SEPLP ir Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, kas pārrauga tikai sabiedriskos medijus (Latvijas Televīzija, Latvijas Radio un Sabiedrisko mediju portāls LSM.lv). Galvenās funkcijas un uzdevumi:

1. Sabiedrisko mediju pārraudzība

• Ieceļ un atbrīvo sabiedrisko mediju valdes locekļus.

• Uzrauga sabiedrisko mediju darbību un atbilstību to sabiedriskajam uzdevumam.

• Apstiprina sabiedrisko mediju redakcionālās vadlīnijas.

2. Attīstības plānošana

• Izstrādā sabiedrisko mediju vidēja termiņa stratēģijas un apstiprina to budžetus.

• Sekmē sabiedrisko mediju modernizāciju, tostarp digitālo transformāciju.

3. Sabiedrības interešu pārstāvība

• Nodrošina, lai sabiedriskie mediji darbojas sabiedrības interesēs – daudzveidīgi, neatkarīgi un objektīvi.

• Sekmē sabiedrības informētību par sabiedrisko mediju darbību.

Ar ko SELPL atšķiras no NEPLP

	SEPLP	NEPLP
Ko pārrauga?	Tikai sabiedriskos medijus (LSM - LTV, LR)	Visus elektroniskos medijus (TV, radio, straumēšanas servisi)
Kam pakļauta?	Neatkarīga, atskaitās Saeimai	Neatkarīga, atskaitās Saeimai
Dibināšanas iemesls?	Nodrošināt sabiedrisko mediju redakcionālo un finansiālo neatkarību	Regulēt mediju tirgu kopumā un sargāt sabiedrības intereses

No funkcijām un uzdevumiem izriet, ka, attiecībā uz satura pārraudzību, funkcijas abām padomēm pārklājas. SEPLP ir tikai 1 papildus funkcija - attīstības stratēģiju un budžetu apstiprināšana sabiedriskajiem medijiem. Tas, kurš kontrolē naudas plūsmu, kontrolē visu.

Kamēr Latvijas Televīzija un Latvijas Radio bija atsevišķas kapitālsabiedrības (VSIA), SEPLP kā institūcijai vēl bija kaut kāds racionāls pamatojums. Bet, ja abi sabiedriskie mediji apvienoti vienā - LSM, kuram jau ir valde, kāpēc vajadzīga vēl kāda īpaša padome, kas ar speciālu likumu izveidota 2021. gadā? Turklāt, jaunā sabiedriskā medija valdei ir Latvijai diezgan ekskluzīvas algas – ap 10 tūkst. EUR mēnesī, jo tās, citējot LTV arodbiedrības pārstāvi, “nav bērnudārzu audzinātājas kuras var par santīmiem strādāt”.

Ja vajag pārraudzību pār LSM, lai to, kā tas bija līdz 2021. gadam, dara NEPLP. Kāds Latvijā ir pamanījis izmaiņas? Te ir darbs administratīvā sloga un birokrātijas mazināšanas komisijai, un ir iespēja ievērojami ietaupīt nodokļu maksātāju naudu. Premjere E. Siliņa taču meklēja iespējas kaut ko reorganizēt, kaut ko apvienot.

BUDŽETS

Tas, kurš kontrolē naudas plūsmu, kontrolē visu. LSM ir valsts finansēts sabiedriskais medijs, un tam nav komercreklāmas ieņēmumu. Latvijas sabiedriskie mediji 2021. gadā pameta reklāmas tirgu un, vadoties pēc likuma, reklāmas rādīt nedrīkst. Finansējums no valsts budžeta ir kā dotācija, ko sadala Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP).

2025. gadā šī dotācija ir ap 51,359 miljoniem EUR (budžets LTV, LR un LSM.lv kopīgajai struktūrai). Papildus pamatbudžetam, LSM 2025. gadā saņem arī valsts finansējumu no valsts reformu rezerves tehnoloģiju un digitālās attīstības vajadzībām (ap 6,91 miljonu EUR), bet reģionālo studiju un mazākumtautību satura veidošanai ap 8,5 miljoniem EUR no prioritārajiem līdzekļiem.

Salīdzinājumā ar 2024. gadu, finansējums sabiedriskajiem medijiem 2025. gadā būtiski pieaudzis (no aptuveni 47,6 uz aptuveni 67 miljoniem EUR). Turklāt likumdošanā ir iestrādāti LSM finansējuma pieauguma mehānismi katram nākamajam gadam. Šīs naudas izlietojumu tad arī apstiprina un uzrauga Saeimas apstiprinātie trīs SEPLP locekļi.

LSM VALDE

Sēde, kuras rezultātā Ministru kabineta nominētā kandidatūra tika noraidīta, bija visai vētraina. Debates parādīja, kā Latvijā pilnībā tiek ignorēts reputācijas institūts. To, piemēram, pierāda “Progresīvo” deputātes Skaidrītes Ābramas no tribīnes paustais pārmetums “Nacionālās apvienības” frakcijai, ka viņi par Ivaru Belti esot vākuši dosjē. Bet kā tad vēl kandidātu vajadzētu vērtēt, ja ne pēc viņa darbiem?

Latvijas hroniskā kaite ir vieni un tie paši cilvēki, kuri, saņemot lielas algas un graujot projektus, klīst no vienas padomes uz otru, no vienas valdes uz citu. Kā piemēru var minēt ļoti progresīvo politiķi Kasparu Briškenu: AS “AirBaltic” padomes priekšsēdētāja vietnieks no 2012. gada līdz 2020. gadam, “Rail Baltica” padomes loceklis un stratēģijas vadītājs no 2014. gada līdz 2022. gadam, AS “Pasažieru vilciens” padomes loceklis no 2021. gada līdz 2022. gadam, kad visbeidzot viņš kļuva par Satiksmes ministru. Kā diez Latvijai veicas ar vilcieniem, sliedēm un lidmašīnām?

Prasību pēc lielas algas izcili demagoģiski nopamatoja vēl viena profesionāla padomju un valžu veterāne Kitija Gruškevica. Uz jautājumu, vai viņas pašas, “RB Rail” valdes locekles, kompetences ir 20 000 EUR mēnesī vērtas, viņa atbildēja: "Runājot par “RB Rail” valdes locekļu kompetenci un atbildību, es teiktu, ka tā atbildība ir ļoti milzīga, jo visi “RB Rail” valdes locekļi, tāpat kā EDZL valdes locekļi, atbild personīgi ar savu mantu." [1] Patiesībā, vispirms valdes locekļi atbild tikai finanšu gada ietvaros - ar gada pārskatu apstiprināšanu padome valdi atbrīvo no atbildības.

2025. gada maijā Kitija Gruškevica atstāja “Rail Baltica” valdes locekles amatu, taču par atbildēšanu ar mantu nekas līdz šim nav dzirdēts. Līdzīgi kā 2019. gadā, kad “Valsts nekustamo īpašumu” (VNĪ) valdes locekle Gruškevica atkāpās no amata, uzņemoties morālu atbildību par Finanšu ministrijas (FM) būvdarbu laikā no jumta nokritušā strādnieka nāvi. Kāds bija pamats uzņemties morālo atbildību? Kāda bija saistība ar būvfirmu, kas nodarbināja strādnieku bez darba līguma?

Latvijas sabiedriskos medijus pilnībā finansē nodokļu maksātāji, tāpēc uzņēmējdarbības pieredze šai gadījumā nebūt nav prioritāra.

Valdības nominētais kandidāts

Ivars Belte – "Baltijas Mediju alianses" (grupā ietilpa arī “Pirmais Baltijas kanāls”) kādreizējais izpilddirektors, bijušais Latvijas Televīzijas (LTV) valdes priekšsēdētājs, Latvijas personāla atlases, attīstības un atalgojuma pētījumu kompānijas “Fontes” valdes priekšsēdētājs un vecākais konsultants. Ar "Fontes" zīmolu strādā "Fontes Executive Search" un "Fontes vadības konsultācijas".

LSM valdes locekļu konkursu formāli organizēja SEPLP, bet faktisko kandidatūru atlasi veica personāla atlases kompānija SIA "Fontes Executive Search". Tātad, Baibas Zūzenas amatā iecelšanā dalību ir ņēmis pats I. Belte. Tā teikt, savlaicīgi būvētas komandas attiecības...

Kāds komisijai, ko vadīja Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs, bija pamatojums izvirzīt Ivara Beltes kandidatūru? Cinisma paraugstunda. Samulsa pat Saeimas deputāti.

Par Ivara Beltes iecelšanu amatā vienā frontes pusē bija LPV un “Progresīvie”. Koalīcijā ar A. Rosļikova vadītās “Stabilitātes” frakcijas deputātiem. Plecu pie pleca kā brāļi. Pareizāk – māsas, jo gan Skaidrīte Ābrama (PRO), gan Linda Liepiņa (LPV) kā lauvas cīnījās par Ivara Beltes aizstāvību. Pateicība jāizsaka NA deputātam Artūram Butānam un Ansim Pūpolam, kuri aktīvi iestājās pret tik odiozu kandidātu un sociālajos tīklos spēja mobilizēt nacionāli noskaņoto tautu.

Prezidenta nominētais kandidāts

Sanita Upleja-Jegermane – vienīgā, pret kuru nav iebildumu. Ko varējusi, to darījusi - savu spēku un iespēju robežās, pat pāri tiem un aiz tām.

Saeimas nominētais kandidāts

Una Klapkalne – pilnīgi cits stāsts. Te pretenzijas ir gan par Latvijas Radio saimniecisko vadīšanu, gan krievu redakcijām, kuru darboņi – Krievijas pilsoņi, kūda pret valsts valodu.

Sabiedrības uzticība Latvijas Radio sniegtajām ziņām un informācijai ir kritiski zema. Pēdējais ticamais ārējais mērījums ir 2022. gada “Eurostat” dati - apm. 36 % pilnībā/drīzāk uzticas Latvijas Radio.Jaunākie pētījumi, kas uzrāda reitingu kāpumu, ir vietējie, un tie liek šaubīties par socioloģiskajos pētījumos pielietoto metodiku un datu interpretāciju. Jebkādam ievērojamām datu izmaiņām ir jābūt nopietnam iemeslam.

Latvijas Radio publiskotie gada pārskati uzrāda klausītāja skaita samazināšanos visos medija kanālos. Vienīgais izņēmums, ar labu reputāciju un stabilu reitingu, ir Latvijas Radio 2, kur skan mūzika latviešu valodā. Tas izvelk Latvijas Radio vidējos reitingus.

Latvijas Radio ir būtiska nozīme valsts civilās aizsardzības sistēmā un jo īpaši krīzes situācijās – kara, dabas katastrofu, tehnoloģisku avāriju vai citu apdraudējumu gadījumā. Medija uzdevumi pamatā saistīti ar sabiedrības informēšanu, brīdināšanu un uzticamas informācijas nodrošināšanu.

Galvenie Latvijas Radio aspekti:

1. Nacionālais apraides tīkls un sasniedzamība

• Latvijas Radio (īpaši LR1) pārraida visā Latvijas teritorijā, tostarp vietās, kur nav pieejams internets vai komerciālie mediji.

• To uzskata par drošu kanālu, ko iedzīvotāji var izmantot, ja citi sakaru veidi (piem., internets un televīzija) kļuvuši nepieejami.

2. Valsts oficiālais informācijas kanāls ārkārtas situācijās

• Krīzes gadījumā Latvijas Radio var kļūt par galveno un oficiālo valsts komunikācijas rīku ar iedzīvotājiem.

• Tiek pārraidīti brīdinājumi, rīcības instrukcijas, evakuācijas norādījumi un cita valsts institūciju sniegtā informācija.

3. Darbības nepārtrauktība arī ārkārtas apstākļos

• Latvijas Radio ir izstrādāti nepārtrauktas darbības plāni, lai saglabātu apraidi arī elektroapgādes vai datu sakaru pārrāvuma gadījumā.

• Ir izvietoti rezerves ģeneratori un ir sadarbība ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD) un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS).

Ļoti zīmīgs incidents notika 2024. gada 5. janvārī, kad Latvijas Radio kanāli uz vairākām stundām pārtrauca raidīt. Iemesls bija piedūmojums. Tas pierādīja, ka, lai pārtrauktu Latvijas radio ētera pārraides, nevajag pat karu – pietiek ar remontu. Tāpat tas nozīmē arī to, ka Latvijas civilas aizsardzības plāns strādā tikai uz papīra. Krīzes iespēja ir vairāk kā reāla un tas var nebūt pat karš, bet pilnīgs, vairākas dienas ilgs (blackout) elektrības atslēgums līdzīgi kā nesen Spānijā un Portugālē. Tāpēc visiem saprātīgajiem pašvaldību vadītājiem būtu vēlams laicīgi sarūpēt uzticamus informācijas uztveršanas kanālus (piemēram, “Starlink”) – gan jau kāda no kaimiņvalstīm vai lielajām radio stacijām izstāstīs, kas Latvijā notiek. Informācija par notiekošo dos pašvaldībai iespēju mērķtiecīgi organizēt palīdzību iedzīvotājiem, kā arī novērst haosu un paniku. Patiesībā visiem loģiski domājošiem cilvēkiem vajadzētu padomāt par uzticamiem, autonomiem informācijas kanāliem, jo uz Latvijas Radio, kā dzīve pierādījusi, paļauties nevaram.

Klusums, kas vairākas stundas valdīja Latvijas Radio ētera, apliecināja sabiedriskā medija slikto pārvaldību. Vienalga, vai tā bija tīša sabotāža, vai vienkārša bezatbildība – par pienākumu nepienācīgu pildīšanu, kas apdraud sabiedrības drošību, momentā bija jāmainās medija valdei.

Tā vietā Una Klapkalne, tālākai krievu valodas sargāšanai un uzspiešanai Latvijas sabiedriskajos medijos, tika virzīta uz labi apmaksātu SEPLP locekļa amatu. Starp citu, Una Klapkalne jūnija sākumā Latvijas Arhitektu savienībā (LAS) ir sākusi strādāt par valdes priekšsēdētāju. Viņa uzskata, ka amatus SEPLP un LAS nebūs problemātiski apvienot, jo darbu SEPLP nevarot salīdzināt ar darbu Latvijas Radio, kura valdes priekšsēdētāja Klapkalne bija iepriekš. Atbildība Latvijas Radio bijusi 24 stundas dienā, septiņas dienas nedēļā: "SEPLP tā gluži nav," sacīja Klapkalne, norādot, ka “SEPLP nav izpildorganizācija, bet gan lēmumu pieņemšanas organizācija.” [2]

Lēmumu pieņemšana par 70 miljoniem gadā. Šķiet, Una Klapkalne domā, ka lēmumus ir labāk pieņemt dokumentus nelasot. Varbūt viņai vajadzētu pārlasīt SEPLP funkcijas un uzdevumus - tur ir diezgan daudz ko darīt, ja strādā godprātīgi. Šāda attieksme pret veicamo darbu pierāda, NEPLP un SEPLP reorganizācijai un apvienošanai ir reāls pamatojums. Ietaupītu gan administratīvos, gan nodokļu maksātāju līdzekļus.

Vēl kāds brīnās, kāpēc ar tādu personālpolitiku ir “Rail Baltica” un “AirBaltic”? Quo vadis, Latvija... Quo vadis...

Rezumējot. Latvijas - Krievijas mačā par SEPLP sastāvu un par ietekmi sabiedriskajos medijos rezultāts ir 1:1. Pārfrazējot Raini - cīņa nav galā un nebeigsies. Krievijai ietekme Latvijas sabiedriskajos medijos ir pārāk svarīga, tādēļ drīz redzēsim, kurš nākamais Melnais princis mēģinās pretendēt uz Jāņa Sikšņa atstāto krēslu. Jo zārks jau tukšā nevar palikt!

_____________________________________________________________________

[1] “Rail Baltica” jautājumi izraisa domstarpības valdībā. De Facto, 25.08.2024, 1:35min.

[2] Delfi, 25.05.2025.