Vai būs Snoudena sekotāji?

Taisnība Raksta
Jun 19
7 min read

No medijiem plašāk zināmais Edvards Džozefs Snoudens (Edward Joseph Snowden, 1983) ir bijušais ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes un Nacionālās drošības aģentūras (NSA) darbinieks, kurš 2013. gadā visai mērķtiecīgi nopludināja slepenu informāciju par NSA globālās novērošanas programmām.1 Pēc apmācības 2007. gadā Snoudens tiek komandēts uz ASV pastāvīgo misiju ANO Ženēvā Šveicē, kur viņš bija atbildīgs par datortīklu drošības uzturēšanu. 2009. gada sākumā Snoudens atstāja darbu CIP, sāka strādāt uzņēmumā Dell par kiberpretizlūkošanas ekspertu un sāka lejupielādēt dokumentus par ASV valdības elektroniskās spiegošanas programmām. 2012. gada martā Dell iecēla Snoudenu par Nacionālās drošības aģentūras (NSA) informācijas apmaiņas biroja vadošo tehnologu Havaju salās. 2013. gada 15. martā Snoudens pameta darbu uzņēmumā Dell un sāka strādāt konsultāciju firmā Booz Allen Hamilton, lai apkopotu datus un pēc tam publicētu iegūto informāciju - 2013. gada jūnijā viņš to nodod laikrakstiem The Guardian un The Washington Post. Nav pierādīts, ka šo informāciju vai kādu tās daļu Snoudens būtu nodevis kādai trešajai pusei. Tas nemaina nemainīgi klasificējamo noziedzīgo darbību un tā ir valsts nodevība.

Pēc informācijas nodošanas medijiem, Snoudens slēpās Honkongā, bet 24. jūnijā ieradās Maskavas Šeremetjevas starptautiskajā lidostā, kur viņu izmitināja tranzītzonas viesnīcā. 2013. gada 1. augustā Snoudens ieguva pagaidu patvērumu Krievijā un pameta lidostas tranzītzonu, 2020. gada aprīlī Snoudens pieprasīja Krievijas uzturēšanās atļaujas pagarinājumu uz trim gadiem, bet oktobrī viņam tika piešķirta pastāvīgā uzturēšanās atļauja Krievijā. 2022. gada 26. septembrī Putins piešķīra Snoudenam Krievijas pilsonību, padarot neiespējamu viņa izdošanu nevienai valstij.

Nodotā informācija

Precīzs Snoudena atklātās informācijas apjoms nav zināms,2 taču Austrālijas amatpersonas ir lēsušas, ka starp atklātajiem ir 15 000 vai vairāk Austrālijas izlūkdienestu failu. Lielbritānijas amatpersonas ir minējušas, ka noplūduši ir vismaz 58 000 Lielbritānijas izlūkdienestu failu, NSA direktors Kīts Aleksandrs sākotnēji lēsa, ka Snoudens ir kopējis no 50 000 līdz 200 000 NSA dokumentu, bet pēc rūpīgākas izmeklēšanas šis skaits tika palielināts līdz aptuveni 1,7 miljoniem.

Lai arī nopludinātās informācijas apjoms ir ļoti liels 2014. gada martā armijas ģenerālis Mārtins Dempsijs, Apvienoto štābu priekšnieku priekšsēdētājs, Pārstāvju palātas Bruņoto spēku komitejai sacīja: "Lielākajai daļai dokumentu, ko Snoudens... izfiltrēja no mūsu augstākajiem drošības līmeņiem... nebija nekāda sakara ar valdības uzraudzības atmaskošanu pār iekšzemes darbībām. Lielākā daļa no tiem bija saistīti ar mūsu militārajām spējām, operācijām, taktiku, paņēmieniem un procedūrām".3

Pēc Snoudena teiktā, viņš nenodeva dokumentus žurnālistiem bez izšķirības, norādot, ka "es rūpīgi izvērtēju katru dokumentu, ko izpaudu, lai pārliecinātos, ka katrs no tiem likumīgi atbilst sabiedrības interesēm. Ir visādi dokumenti, kuriem būtu bijusi liela ietekme, bet kurus es nenodevu",4 un ka "man viss ir jāpārbauda, pirms to nodot žurnālistiem... Ja man ir laiks izskatīt šo informāciju, es vēlētos to padarīt pieejamu žurnālistiem katrā valstī".5

Izmeklēšana gan nonāca pie citiem secinājumiem, un tika konstatēta visai haotiska dokumentu kopu veidošana un nespēja šķirot dokumentus, ka blakus valsts noslēpumu dokumentiem ir vēl lielāks skaits individuālu sadzīvisku e-pasta vēstuļu kopijas. 2013. gadā vēl nav izstrādāti mākslīgā intelekta algoritmi, kas spētu tikt galā ar šādu dokumentu daudzumu un tie tika pētīti kā avīžu redakcijās, tā arī valsts dienestos tikai pēc raksturvārdiem un laika atzīmēm.

Ietekme

Lai arī nopludināti tikai milzīgs daudzums dokumentu, lielākā daļa no tiem raksturoja NSA ikdienas darbu un struktūru, kas nevienam nebija noslēpums un vairums valstu atbilstošie dienesti ir visai līdzīgi organizēti. Nekas jauns nebija arti komunikācijas sistēma un dažādi sistēmiskie ierobežojumi - arī tādi jau bija visā pasaulē. Tikai ierobežots dokumentu skaits attiecās uz operatīvām darbībām, rokasgrāmatām un funkcionalitāti - tie bija sensitīvi, bet labojami dzīvē, kas arī tika veikts.

Būtiskāka nozīme bija izlūkošanas iestāžu dokumentācijas nonākšana publiskā mediju vidē, un par šo dienestu darbību uzzināja sabiedrība, kas pārliecinoši dzīvoja pusgadsimtu vecu spiegu filmu tēlu pasaulē, kurā krāsas piešķīra Bonda filmas un to pakaļdarinājumi. Atklātā izlūkošanas sistēmas darbība bija pārsteigums un šoks sabiedrības lielākajai daļai.

Nepatīkami, protams, bija pārliecinoši dokumenti par daudzu valstu izlūkdienestu ļoti ciešu sadarbību un integrācijas augsto pakāpi, kas radīja ilgstošas galvassāpes daudziem ASV sabiedrotiem.

Otrs ir daudz būtiskāks atklājums Snoudena nopludinātos materiālos – tā ir ļoti augsti attīstīta un plaši izvērsta izlūkošanas informācijas ievākšana, sistēmiska analīze un tā aptver arī telefona sakarus, elektronisko pastu un daudzus citus sekundāros informācijas avotus. Šie avoti nav unikāli un nav nezināmi šādu datu iegūšanas veidi. Nezināmais bija mērogs un datu apstrādes tehnoloģijas. Pēc publikācijām presē daudzu ārvalstu izlūkošanas dienesti pamatoti jutās pamesti akmens laikmetā, bet sabiedrība – ne mazāk pamatoti jutās kaili publiski eksponēti.

ASV notika daudzas visai trokšņainas izmeklēšanas, tika uzsāktas daudzas tiesvedības, tikai mainīti likumi un daudzi apkašnormatīvie akti. Pārmaiņas skāra arī NSA struktūru, personālijas, tika pārstrādātas daudzas vadlīnijas un pamatoti tika piešķirti papildus līdzekļi izlūkošanas informācijas vākšanai un datu apstrādes tehnoloģiju attīstībai.

Krievu puisis Snoudens

Krievijas valdībai nav vienkārši ar šo savas valsts nodevēju, kurš kopš 2013. gada ir visai mehāniski saistīts ar Maskavu. Patosu un cerības jau 2014. gada sākumā nomaina neziņa - ko ar puisi darīt, kura politiskā kapitāla vērtība strauji pazeminājās. ASV administratīvi veica nepieciešamās darbības un pārkārtojumus, kas Snoudena sniegtajai informācijai piešķīra tikai vēsturisku un sociāli-politisku nozīmi. Tika uzsāktas izmeklēšanas, tajā skaitā ASV Kongresā, un notikums kā tāds un galvenās iezīmes kļuva vispārzināmas. Snoudena vērtība strauji kritās, lai arī saprotama ir vairāku valstu vēlme iegūt šo personu publiski tiesāšanai.

Vēl sliktāk Snoudenam klājas Krievijā, kur viņš nekļūst par kādu nozīmīgu tēlu sabiedrības tiesību un informācijas atklātības cīnītāju rindās (tomēr pārbēdzējs). Interese par puisi jau pēc pāris gadiem zūd arī ārvalstu žurnālistiem. Neveicas arī profesionālā vidē, jo puisis izrādījās daudz mazāk zinošs par nopludinātos dokumentos aprakstīto un pārzināja vien ļoti nelielu daļu no NSA informācijas sistēmas. Vēl vājāk klājas mēģinājumi Snoudenu iesaistīt privātajos informācijas tehnoloģiju uzņēmumos, kur konstatētās zināšanas un kvalifikācijas ir nepietiekošas algotam darbam. Maz noderīgas ir arī profesionālās angļu valodas zināšanas, jo tādas Maskavā nav retums.

Saprot to arī pats Snoudens, un 2020. gadā lūdz pagarināt uzturēšanas atļauju Krievijā un apņemas mācīties krievu valodu, jo cerības pamest šo zemi ir zudušas. 2022. gadā piešķirtā Krievijas pilsonība uzlika par pienākumu apgūt krievu valodu, kā arī viņam tikai piešķirta ikmēneša valsts dotācija (īpaša veida mūža pensija), kā arī dzīvoklis Maskavas apgabalā Ļubercos.6 Paspējis apprecēties ar amerikānieti, kura ir ne mazāk neformālās attiecības ar ASV. Viņš ir vienkāršs nodokļu maksātājs un papildus ienākumus iegūst no publicētiem memuāriem un vairākiem „privātiem” blogiem, kuros visai asi vēršas pret Apple un iPhone produkta tehnoloģijām, tas interpretējot kā spiegošanas platformas personisko datu ievākšanai.7

Edvards Snoudens laiku pa laika arī publiski uzstājas publiskos diskusiju klubos un maratonos un visbiežāk runā par to, kā tādi giganti kā Apple uzrauga savus lietotājus un piedāvā valdībām šādus uzraudzības mehānismus.

“Agrāk uzņēmumi skenēja datus, meklējot nelegālu saturu kaut kur savos serveros, tagad Apple dara kaut ko tādu, ko mēs vēl neesam redzējuši: tagad viņi vēlas meklēt šo saturu jūsu tālruņos, pirms tas nonāk viņu serveros. Tagad viņi kontrolē jūsu ierīci. Tālrunis ir cilvēka ķermeņa pagarinājums, un tagad ir brīvs tirgus tiem, kas vēlas tajā iekļūt. Iedomājieties, ka kāds mēģina kontrolēt jūsu roku. Mums ir jāpanāk lielāka drošība. Mums ir nepieciešama nozare, kas koncentrējas uz mūsu aizsardzību”.8

Jaunā ASV administrācija

Jaunā ASV prezidenta augstākā administrācija nav paudusi kādu noteiktu viedokli attiecībā uz Snoudenu, kas nav pārsteidzoši, jo jautājums ir zaudējis aktualitāti. Pašas ASV prezidenta administrācijas amatpersonas jau pirmās darba nedēļas laikā vairākkārtīgi pārkāpa drošības protokolus un ne mazums sensitīvu ziņu nonāca ne tur, kur tām bija jānonāk. Ar prezidenta iesaistīšanos tas tika novērsts iespējami klusi turpmāko sešu nedēļu laikā. Trokšņi gan nerimstas, bet tie gan vairs neattiecas uz sensitīviem datiem un to apriti.

ASV prezidents ir ierosinājis vairākas izmeklēšanas attiecībā uz iepriekšējās valsts administrācijas un prezidenta tuvākiem palīgiem attiecībā pret sensitīvu informāciju, atkārtotas pārbaudes ir tikušas veiktas arī attiecībā uz prezidenta Trampa tuvākiem administrācijas darbiniekiem un ir bijušas mazāk afišētas rokādes un personāla pārvietošana. Zināmas dažas personas, kuras zem lupas pēta arī žurnālisti. Labāk zināma ir visai neviennozīmīga informācija par ASV valsts sekretāra vietnieku Darenu Bītiju, kura dzīves gaitas ir neparastas, kas jau vairākus mēnešus daudziem medijiem ļauj attīstīt dažādas konspirācijas teorijas un viņā saskata esošu vai potenciālu Snoudenu II.

Pamata iemesls šādām mediju aktivitātēm ir sūdzības un sašutums no tām iestādēm, kuras prezidenta Trampa administrācija likvidē, un gandrīz visos gadījumos visi šie lēmumi ir iestiguši likumdošanas purvā, kas ir pozitīvi, jo prezidenta rīkojumi līdz tiesu gala lēmumam ir saistoši un jāpilda. Tieši šādā kontekstā pirmās ziņas par Darenu Bītiju ir tieši saistītas ar viņa panākto Ārvalstu dezinformācijas apkarošanas struktūras slēgšanu. Šīs darbības tika pretstatītas Bītija iepriekš cildinošiem izteicieniem par Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu. Vēlāk tika atklāts, ka Bītijs ir precējies ar Krievijas reģiona bijušā vicegubernatora māsasmeitu.9

Bītija dzīvesbiedres Jūlijas Kirilovas tēvocis Sergejs Čerņikovs ir bijušais Krievijas Ņencu autonomā apgabala vicegubernators un savulaik saņēmis no Putina pateicības vēstuli par palīdzību vēlēšanu kampaņā, kuras rezultātā viņš nonāca pie varas, teikts "Daily Telegraph" publikācijā "Trampa amatpersonai, kas slēdza pret Krievijas ietekmi strādājošo aģentūru, ir saites ar Kremli". Vēl neparastāku dzīves virpuli sagriež Bītija visai ilgstoša balansēšana uz rasisma paušanas robežas. Bītijs strādāja arī Trampa pirmajā administrācijā, bet 2018.gadā tika atlaists, jo viņu turēja aizdomās par "balto nacionālistu" konferences apmeklēšanu.10

Pēc atlaišanas no administrācijas Bītijs nodibināja izdevumu "Revolver News",11 kas cita starpā izplatīja apgalvojumus, ka ASV cenšas sarīkot "krāsainās revolūcijas" visā pasaulē, tādējādi atkārtojot standarta Krievijas propagandas tēzi. Bītijam ir nenoliedzama ietekme uz prezidentu Trampu, kura leksikā ir pārņemta Bītija – viņš ir dēvējis Putinu par "drosmīgu un spēcīgu" un paudis, ka Putins "paveicis vairāk konservatīvo pozīciju veicināšanā ASV nekā jebkurš republikānis".

Laikraksta avoti apgalvo, ka Bītijs runājis par nepieciešamību atjaunot attiecības ar Krieviju un izrādījis lielu interesi par ar to saistītiem klasificētiem materiāliem, kas izraisījis bažas Valsts departamentā. Laikraksts atgādina, ka Senāts Bītiju vēl nav apstiprinājis valsts sekretāra vietnieka amatā - viņa pilnvaru termiņš šobrīd ir ierobežots uz 210 dienu laiku.12

Nav jau pamata domāt, ka Bītiju piemērotību amatam izvērtēs vairākkārtīgi, jo vairāk, ka mediji tam ir pievērsuši uzmanību un dīvainais pozitīvisms attiecībā uz Krieviju ir acīmredzams notikumos pasaulē. Tomēr nekritizējot citus, noteikti mums pašiem nenāktu par ļaunu daudz rūpīgāk izvērtēt datu un informācijas pieejamību, tas drošību un vājāko ķēdes posmu visā sistēmā – cilvēkus.

Neseno pašvaldību vēlēšanu organizēšana pie mums ir bezgalīgais stāsts par bezatbildību un nihilismu, kas tikai padziļina sabiedrības polarizāciju. Tā nav pozitīva iezīme, kas kombinācijā ar zemāko prasību līmeni zināšanās skolā Eiropā un padomju sistēmas renovāciju valsts pārvaldībā, pat vidējā termiņā veido nestabilu vidi. Tādu, kurā dabiski iederas ne viens vien Snoudena sekotājs.

___________________________________________________

Vai būs Snoudena sekotāji?

Recent Posts

Comments