Zaļā kokteiļa paģiras

Taisnība Raksta
May 15
4 min read

Pirms neilga laika skanēja taures un rībēja bungas, smaidoši bērni, baloni un Grētas uzvaras runas, pandas gar zemi, vien ķepiņas raustīja. Eiropas zaļā kursa pirmrindnieki - Spānija ne tikai savus dienvidrietumus, bet visu Spāniju ir nodrošinājusi pilnībā ar atjaunīgu saules un vēja enerģiju! Smalkajās runās netrūka skaļu vārdu par ienākšanu jaunā gadsimtā, fosilā kurināmā ēras beigām, zaļā kursa uzvaras gājienu, kuru no Spānijas tad pārņems visa Eiropa.

Ne mazums salīdzinājumu ar citām zemēm un savs pamats lepnumam te tiešām ir pamatots. Patiešām Spānija pagājušajā gadā ieguva balvu par lielāko saules enerģijas ražošanas pieaugumu Eiropā. Tās 10 TWh pieaugumu apskauda ne mazums Eiropas valstu, kas dažādu vietēju procedūru un iedzīvotāju spriestspējas iztrūkuma dēļ atpaliek no Spānijas par ļoti daudziem gadiem. Patiesības labad gan jāpiemin, ka Spānijā sasniegto atkal aizēno Ķīnas 250 TWh, un te politikas birkas īsti nevar piešūt un sasniegtais – 54% atjaunīga enerģija kopējā bilancē, te liek sajūsmā ieturēt pauzi.

Spānija jūsmoja visu nakti, bet nākamā diena nāca smagi. Laikam nesaelpināts vīns, vai nepamanīti iedots kāds īpašais kokteilis, ka tās paģiras. Kas par daudz, tas par skādi. Tomēr novilka līdz 28. aprīļa 12.32. Nepilnu divu sekunžu laikā divi incidenti kopējā tīklā, lika visiem Spānija, Portugālē, Andorā, nelielā daļā Francijas un Beļģijas attapties pirmsindustriālā ērā – līdz laikam, kad Barselonas aptiekā 1852. gadā pirmo reizi tika ieslēgta elektriskā lampiņa.1

Notikums ārkārtējs, un tas tiek rūpīgi izmeklēts un saistība atjaunīgo enerģijas avotu triumfu var izrādītes maldinoša.2 Notikumu secība elektrotīkla pilnīgā atslēgšanā tiek plaši diskutēta, un kopsavilkumu formā jau ir pieejama Vikipēdijā ar norādi uz 66 pamata informācijas avotiem,3 kas ļauj mazināt puspatiesību plūsmu. Vai saistība, notikumiem ir, tikai laiks rādīs - kas ir bijis cēlonis un kas sekas,4 kur tika pieļautas pašas rupjākās kļūdas, kas ir plaši diskutētas medijos arī pie mums.5

Analīze. Ibērija tika veidota energoapgādē kā relatīvi neatkarīga un pašpietiekama saliņa ar ļoti vājiem starpsavienojumiem. Sliktākajiem scenārijiem tika paredzētas jaunas rezerves no Marokas un Francijas (summāri ap 3% jaudu), ES noteikto minimālo 10% vietā. Papildus starpsavienojumus nebija iespējams izveidot, jo to izbūvi gadiem ilgi noraidīja vietējās pašvaldības, iedzīvotāju sabiedriskās apspriešanas un arī pirms tam jau apstiprinātie dabas aizsardzības plāni. Zaļais kurss to visu vēl ciešāk iesaldēja uz nenoteiktu laiku iedomātā sapņu pasaulē ar sauli un vēju. Arī Francijas cīņa ar zaļi sociālistisko eirokrātiju atomenerģētikas attīstībai gadu desmitus ir bijis viens vienīgs „mīnu lauks” un nodrošināja atpalicību un rezerves jaudu izsīkumu. Katrā ziņā neveiksmīgās ES enerģētikas Direktīvas un daudzie plāni, projekti un nostādnes te būs nopietnu pārmaiņu priekšā Briselē. Pārdomu laiks - uzturēt zaļo kursu līdzšinējā gaitā, vai tomēr gādāt, ka vismaz Iļiča spuldzīte6 degs katrā namā Eiropas Savienības telpā. Un vai vajag - nav taču Sarkanajā Grāmatā un ja nu tas var ietekmēt putniņu labjūtību?

Otrā problēmu grupa ir saistīta ar valsts institūciju mijiedarbību ar privātajām energokompānijām Spānijā un Portugālē. Visas kompānijas ir vertikāli organizētas ar saviem meitas uzņēmumiem un specialiem servisiem, kuriem ir sava lēmumu pieņemšanas kārtība un savas padomes. Tās lēmumus pieņem neatkarīgi ar savām prioritātēm un izpratni, kur pamata radītājs ir peļņa un klientu apmierinātība. No padomēm netiek prasīta tehniskā kompetence, bet sieviešu kvota padomes sastāvā gan. Nepopulāri, bet konsekvences te ir pašsaprotamas.

Trešā problēmu grupa ir tieši tehniskā kompetence, inženieru profesionālā izglītība, kas uzņēmumos gadiem ilgi tika reducēta uz spējām darboties Excela kādā no vidēm, modelēt un prognozēt noteiktas datorprogrammas, kas tik tālu attālināja visu pārvaldību un vadību no reālās enerģijas pārvades un sadales problēmām, ka šādas avārijas situācijā iestājās vispārēja paralīze. Bez elektrības nedarbojas arī Mākslīgais intelekts. Rīcībspēju saglabāja vien ierindas elektriķi un uzņēmumu PR runassievas (virtuālie asistenti bez elektrības palika klusējoši). Te būs vajadzīgi daudzi gadi, lai inženierstudijas pabeigtu patiešām zinoši un kvalificēti inženieri. Vismaz pašlaik Portugālē tas tiek uzskatīts par nacionālās drošības jautājumu.

Secinājumi. Mācībstundas te daudzas un ļoti plašam lokam, jo dzīvē tās bija civilās aizsardzības mācības reālajā mērogā (ietverot slimnīcu un metro iesprūdušo pasažieru evakuāciju pilnīgas komunikācijas līdzekļu iztrūkumā - visur tikai mutiskas komandas). Pavisam cita lieta – kā tās mācības absorbēs un vai tiešām no tā visi mācīsies. Katastrofālie plūdi pagājušo gadu vairākas Spānijas Vidusjūras piekrastes pilsētās solījās būt gana bagāti ar mācībām visiem. Tomēr... pašvaldību lēmumi par plānošanu, vietējiem būvnoteikumiem, pilsētu infrastruktūras attīstību - joprojām vietējo deputātu diskusijās. Tur siesta. Sola trīs gadu laikā plānot un pārvērtēt, jo dabas katastrofas sekas jau ir likvidētas, kompensācijas saņemtas, valsts atbalsts pašvaldībām apgūts. Tagad politiskas diskusijas pašvaldībās, kas gan kā mācību apgūšanas veids ir visai nosacīts.

Pagaidām diskusijas un energoapgādes sistēmu pārplānošana uzsākta tikai Vācijā, kas ir nākamais pats vājākais elektroapgādes drošības posms Eiropā. Pēc zaļo valdīšanas laikā neprāta desmitos to izpausmju, tostarp ar nekompensētu visu atomstaciju slēgšanu, pagaidu risinājums tiek apsvērts kā 5 neatkarīgu tīklu sistēmas veidošana, bet arī šo tīklu balansēšanas nodrošināšanai termoelektrostaciju jaudas ir nepietiekamas un drošība no ārējiem piegādātājiem (Dānija, Zviedrija) ir gaužām vāja. Par to Eiropas Komisija un Padome jau savā Zaļajā kursā, savā parastajā dienas kārtībā par dabas mīlēšanu un dzērienu pudeļu korķīšu krāsām. Lielajā 90 dienu pauzē sarunām ar ASV.

Arī mums derētu vismaz drusku ieklausīties, ja ne mācīties, jo pie mums jau ar 10% zināšanu pietiek un mācīšanās te nekad nav bijusi. Jāsadala posmos, kur sākumā ir lietderīgi ieslēgt galvu un tad pievērsties zaļās demagoģijas jaunumiem. Nebūt ne tikai enerģijas apgādē, bet visās jomās, ja reiz vēlamies izvairīties no Spānijas notikumu atkārtošanos mūsu reālijās. Jebkas, kas attiecas, uz valsts nozīmes infrastruktūru un tās drošību ir „jāizceļ” no pašvaldību kompetences un šie pasākumi nedrīkst būt par sabiedriskās apspriešanas priekšmetu. Vietējiem iedzīvotājiem ir tiesības izteikties un sniegt ieteikumus, bet tiem nav tiesību ierobežot, apturēt vai kā citādi ietekmēt infrastruktūras attīstību. Arī vides ietekmes nav vērtējamas kā izslēdzošas vai ierobežojošas, bet šajos gadījumos ir jānosaka kompensējošie pasākumi un to apjoms.

Laba mācībstunda zaļās plānprātības pārņemtajiem, skola maksā naudu vismaz galvas ieslēgšanai. Labu naudu. Parādīja arī ka sistēmu vadītājiem labāk izvairīties no dzimumu kvotu uzspiešanas un ierobežot iluzorās padomēs pieņemt bezatbildīgus lēmumus, un tomēr orientēties uz kvalifikācijām, arī komerciālos uzņēmumos. Pat augstākajā vadības līmenī ir nepieciešams atkārtot kvalifikāciju pārbaudes un ir nepieciešama pastāvīga to uzturēšana (un ne jau attālinātās imitācijas kursos), kā arī inženieraugstskolās kvalitāte ir dramatiski jāpaaugstina - ar diegiem sanāk tikai šāda aršana, un viss neizbēgami tikai atkārtosies.

____________________

Zaļā kokteiļa paģiras

Recent Posts

Comments