Irānas kara blakusefekti

47 gadus Irānā valda ajatollu režīms, kura ideoloģija nav balstīta uz iedzīvotāju labklājības celšanu un valsts kā tādas attīstību, bet uz Islāma revolūcijas īstenošanu kā minimums Tuvajos Austrumos. Ļoti līdzīgi kā Padomju Krievijā – PSRS, kur sākotnējais mērķis bija Pasaules proletariāta revolūcija. Irānas režīms par vienīgo īsteno Islāma novirzienu atzīst šiītus un nodarbojas ar šī novirziena radikālo atzaru piekritēju ietekmes izplatīšanu Tuvo Austrumu reģionā, par tālu stratēģisku mērķi izvirzot ASV iznīcināšanu. Saprotams, ka Izraēlas likvidācija bija sākotnējais pamatuzdevums. Šiem mērķiem tika izmantots viss valsts resurss.

Pēc 1979. gada Islāma revolūcijas pie varas nākušais ajatolla Homeini izveidoja varas vertikāli, kurā bija noteikts, ka valsts galva ir reliģiskais līderis jeb Irānas gadījumā “varenais ajatolla”. Šai grupai varēja piederēt tikai īpaši izraudzīta publika. Pašlaik Irānā un Irākā ir 14 garīdznieki, kuri atbilst šim statusam. Atšķirība esot faktā, ka “varenais ajatolla” vienīgais zina, kā “ir pareizi”, kontekstā ar islāma dogmām. Šāds tipāžs ir tiesīgs paust viedokli par jebkuru tēmu, pielāgojot to pareizam skatījumam no Islāma viedokļa.

Homeini savā laikā paša sarakstītā grāmatā par islāmticīgajiem piekopjamo dzīvesveidu atzīmējis, ka ja islāmticīgais pats nevar kļūt par “varenu ajatollu”, tam jāizvēlas kāds no “varenajiem” un jāseko tam visās dzīves darbībās.

Tādējādi Irānā tika īstenota islāma piekritēju marginalizācija – daļa iedzīvotāju pieslējās šim radikālismam, kas bija sagrābis varu valstī. Šāda reliģiskā politika nepieļāva ierindas islāmticīgajiem ļaut pašiem vērtēt notikumus, pamatojot to ar viņu nepilnīgajām zināšanām par ticības lietām – respektīvi tika proponēts, ka notiekošā izskaidrošana bez ciešas sasaistes ar Islāma dogmām ir nepieļaujama un bīstama. Rezultātā Irānas senā vēsture tika pārveidota tādā redzējumā, kādu to vēlējās ajatollas. Irānas sabiedrību ar reliģijas piesegu centās psiholoģiski pakļaut un zombēt, kas jāsaka, diezgan lielā mērā arī izdevās.

Pēc pirmā garīgā līdera Homeini nāves 1989. gadā tika iecelts cits, arī devēts par “vareno ajatollu”, valsts līderis Homenei. Tomēr “galvenā varenā ajatollas” sekotājam vairs Irānā nebija tādas autoritātes un harizmas kā Homeini. Pie varas šis līderis galvenokārt spēja noturēties pateicoties lojālajam represīvajam aparātam. Homenei, izmantojot šiītu organizācijas reģionā, turpināja izsludināto Islāma revolūcijas izplatīšanas politiku. Tās bija tādas organizācijas kā Hāmas palestīniešu teritorijās, Hezbollah Libānā, Al-Hashd al-Shaabi (Tautas mobilizācijas spēki) Irākā, Asada režīms Sīrijā un Jemenas husīti. Atgādināsim arī par Irānas saikni ar Maduro režīmu Venecuēlā, par kuru jau rakstījām atsevišķā materiālā.

Organizāciju, struktūru un atbalstītāju kopumu Irāna dēvēja par “pretošanās asi”. Beidzamo divu gadu laikā šai kopienai dots trieciens. Asada režīms Sīrijā likvidēts, Maduro arestēts, Hamās spējas ļoti būtiski iznīcinātas pēc Izraēlas operācijas, bet Hezbollah struktūras piedzīvojusi būtiskus triecienus no Izraēlas. Pašlaik Izraēla pret Hezbollah uzsākusi sauszemes operāciju Libānas teritorijā, Irākas šiīti atturas no radikālām darbībām un Jemenas husīti ir pieklusuši.

Homenei, lai nedotu iespēju viņam noslēpties, nogalināja ASV/Izraēlas militārās operācijas sākumā. Nogalināto līderi gatavojas aizstāt ar viņa dēlu, par kura iecelšanu vēl jālemj Ekspertu asamblejai, taču Izraēlas amatpersonas jau paziņojušas, ka nav nozīmes, kurš tiks iecelts, tāpat viņš tiks likvidēts. Izraēlas un ASV triecienu mērķis ir sagraut šo reliģisko fundamentālistu varas sistēmu tā, lai tā vairs nespēj atjaunoties.

Kā jau redzam, Irāna joprojām spēj īstenot atbildes triecienus ar dažādām sekmēm. Zīmīgi, ka uzbrukumus piedzīvo teju visas Persijas līča valstis, kas nav iesaistītas ASV un Izraēlas militārajā operācijā. Skaidrojums tam varētu būt tāds, ka Irānas vadītāji mēģina reģiona valstis iebiedēt.

Ekspertu vidē redzami skaidrojumi, kādēļ ASV sāka šo operāciju pret Irānu, zinot, ka Hormūzas šauruma slēgšana tankkuģu kustībai izraisīs naftas un sašķidrinātās dabasgāzes deficītu un attiecīgi arī cenas kāpumu. Cenas kāpums ASV starpvēlēšanu priekšlaikā Trampa administrācijai ir absolūti nevēlams, taču ir vēl kāds cits apstāklis. ASV naftas ieguves kompānijas ar esošo naftas cenu nav apmierinātas tā iemesla dēļ, ka esošās ieguves vietas ASV izsīkst, bet jaunu attīstīšanai bankas neriskē dot kredītus, ņemot vērā lielās ieguldījumu izmaksas un ilgo atmaksas periodu ar zemām degvielas cenām. Mākslīga deficīta radīšana varētu būt iemesls krīzes izraisīšanai Persijas līča reģionā. Te, protams, ir jautājums, cik ilgi Irāna spēs apdraudēt tankkuģu satiksmi Hormūzas šaurumā.

Otrs iemesls ir Ķīnas ciešā atkarība no Irānas naftas importa. Ķīnas naftas imports no Irānas pat sastādījis 93% no visa Irānas naftas eksporta. Līdz ar to Ķīnai rodas problēmas energoresursu ieguvē, jo divi lielākie piegādes avoti ir Irāna un Krievija.

Trieciens pa Irānu izrādās arī trieciens pa Ķīnu, kas Trampa politikā ir viens no svarīgākajiem argumentiem.

Trešais iemesls – Izraēlas spiediens uz ASV administrāciju pierādot, ka Irānas raķešu un kodolprogrammas ir tiešs apdraudējums reģionam un Eiropai. Starp citu, Irānas tāldarbības raķetes ir spējīgas sasniegt arī Latvijas teritoriju. Irāna ir pielietojusi arī hiperskaņas raķetes Fattah, kas sasniedz ātrumu līdz 11 Maha skaitļiem (3773m/s). Galvenais izaicinājums nav tikai ātrums, bet gan raķešu manevrētspēja. Parastās ballistiskās raķetes lido pa paredzamu loku (kā izmesta bumba), bet hiperskaņas raķetes var mainīt virzienu pēdējā brīdī. Tas nozīmē, ka tādas sistēmas kā Izraēlas Iron Dome vai ASV Patriot tiek pakļautas milzīgam stresam, jo tām ir tikai dažas sekundes, lai reaģētu uz mainīgo mērķa atrašanās vietu. Tādēļ svarīgi ir nepieļaut šo raķešu palaišanu un iznīcināt to krājumus uz zemes.

Pašlaik noteiktie operācijas mērķi ir Irānas kodolprogrammas infrastruktūras iznīcināšana, ballistisko un hiperskaņas raķešu arsenāla un ražošanas jaudu iznīcināšana, un Irānas piespiešana pārtraukt teroristisko organizāciju finansēšanu. Tālāks mērķis, kā jau minējām, ir Irānas varas maiņa. To gan izdarīt tikai ar gaisa triecieniem ir grūti, jo nepieciešami spēki, kas no iekšienes sagrauj esošo varas struktūru un izveido savu. Šeit kārtis tiek liktas uz to Irānas tautas daļu, kas ir dziļi neapmierināti ar režīmu un gatavi ar spēka metodēm to sagraut. Atceramies par šī gada janvārī-februārī notikušajiem masveida protestiem Irānā, kuriem Tramps pauda atbalstu, taču tikai mutiski. Rezultātā tas prasīja daudz upuru, taču vienlaicīgi tomēr vēl vairāk noskaņoja neapmierinātos uz radikālu rīcību. Tomēr protestam nav organizētības un līderības. Visas iespējamās opozīcijas organizācijas ajatollu režīms ir iznīcinājis un jaunas radīt nav ļāvis.

Ekspertu viedoklis ir, ka reālu varas pārņemšanu Irānā var īstenot bruņoto spēku vadība. Runa nav par radikālajiem Islāma revolūcijas sargu korpusa formējumiem, bet par valsts bruņotajiem spēkiem, kuru sastāvā ir virsnieki, kas gatavi stāties pretī ajatollu režīmam un glābt valsti no sagrāves. Šāds scenārijs Irānai ir visizdevīgākais. Lēš, ka līdz pat 70% irāņu ir pret pastāvošo politisko režīmu. Šo masu sastāda studenti, uzņēmēji, valsts iestāžu darbinieki – visi, kam piemīt kritiskās domāšanas spējas. Tie irāņi, kas atrodas ārvalstīs teju 100% ir režīma pretinieki, turklāt viņu ietekme uz irāņiem Irānā ir liela. Diezgan savdabīgi, ka šo irāņu viedoklis Rietumu pamatstraumes medijos parādās salīdzinoši reti. Tas par kaut ko liecina...

Kādas ir ekspertu prognozes saistībā ar naftas cenu kāpumu kara rezultātā? Tiek prognozēts, ka drastisks cenu palielinājums netiks piedzīvots, taču cenas pakāpsies un nostāsies kādā citā diapazonā. Infrastruktūras atjaunošanai, kas cietusi un cietīs kara rezultātā, prognozē līdz pusgadam ilgu laika posmu, pie nosacījuma, ka izzudīs Irānas spējas sagraut Persijas līča naftas un gāzes ieguves industriju.

Pašlaik Krievijai kā naftas eksportētājvalstij ir radies papildus ienākumu iespēju logs. Nedēļu pirms karadarbības sākuma Krievija naftu tirgoja par 41 USD barelā, bet pašlaik pārdošanas cena pieaugusi līdz 61 USD. Jau rakstījām, kā pieaug Krievijas ēnu tankeru flotes kustības intensitāte no Baltijas jūras ostām. Tai pat laikā Novorosijskas ostas Melnajā jūrā eksportspēja Ukrainas regulāro triecienu pa naftas eksporta termināļiem rezultātā var nokristies līdz nullei.

ASV/Izraēlas militārās operācijas pret Irānu sākumā, ukraiņi “atgādināja” par sevi un veica efektīvus triecienus pa Novorosijskas ostas infrastruktūru. Līdz ar to Krievijas naftas eksporta apmērs var samazināties fiziskos apmēros, neskatoties uz tās pieaugumu cenā, ja Melnās jūras eksporta iespējas tiek iznīcinātas. Tādējādi lielu pienesumu Krievijas budžetam cenas kāpums, visticamāk, neradīs, jo arī eksportspējīgo tankeru skaits un Baltijas jūras ostu uzpildes kapacitāte ir ierobežota. Jāatceras, ka Ukrainas bruņotie spēki savulaik spēja satriekt un uz laiku izsist no ierindas naftas vadu, kas nodrošina Baltijas jūras ostas ar naftu, līdz ar to nav izslēdzama šādu triecienu atkārtošana. Saprotams, ka Ķīnai radīsies interese vairāk iepirkt Krievijas naftu, taču cerēt uz to, ka Ķīna būs gatava maksāt krietni lielāku cenu Krievijai nevajadzētu. Ķīna ir sagatavojusi stratēģiskās rezerves, kas pēc dažiem aprēķiniem pietiekot pat līdz diviem gadiem, tādējādi Ķīna pati kļūst par naftas cenu stabilizējošu faktoru.

Jāpiemin iespējamā Krievijas agresijas pret Ukrainu rakstura izmaiņas Irānas kara ietekmē.

Saskaņā ar informāciju par notiekošo tā dēvēto miera sarunu procesā, Krievijas pārstāvji ir atteikušies no daudzām sākotnējām prasībām pret Ukrainu, neatkāpjoties vien no prasības Ukrainas armijai atiet no atlikušās Doņeckas apgabala teritorijas. Acīmredzami, jūtot tendenci, ka Krievija sāk izjust kara seku negatīvo ietekmi un gatava kaut kur piekāpties, Ukrainas prezidents šonedēļ ļoti pārliecinoši paziņojis, ka Ukraina Donbasu neatstās un ārkārtas vēlēšanas notiks tikai pēc karadarbības apturēšanas. Atgādināsim, ka vēl gada sākumā medijos klejoja informācija, ka Zelenskis gatavs izsludināt ārkārtas vēlēšanas un referendumu par atkāpšanos no teritorijām. Pašlaik Zelenska teiktais uzrāda stingru pretēju nostāju. Mūs sagaida strauja un neprognozējama notikumu attīstība.