Pārmaiņas pasaulē notiek ātrāk nekā mums dažreiz gribētos, un vienmēr jau ir tās cerības, ka tas viss notiek uz labu. Tiesa, tie priekšstati par labumu mums atšķiras. Aizvadīto desmit gadu laikā Eiropa kaut kā pavisam nemanāmi ieslīgusi populismā (neefektīvā budžeta plānošanā un tērēšanā). Skanīgi saukļi un pārliecinoši apgalvojumi, kā arī krāsaina pasaule gluži kā no "Izkrāso pats", un vienmēr te ir vieta līdzdalībai šādās rotaļās. Ne vienmēr tas var labi beigties, bet visma

Ārēji naids izskatās īsts un neviltots. Vai tā patiešām ir?

"Pilnīgi skaidrs, kas šis ir ārkārtas gadījums, tā ka vērtēsim arī tālāk valdībā," dronu ielidošanu šorīt Latgalē Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" komentēja Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P). Sprūdaprāt šis ir ārkārtas gadījums. Iepriekšējie gadījumi acīmredzot uzskatāmi tikai par priekšvēstnešiem ārkārtas gadījumiem vai ne-ārkārtas gadījumiem, jeb arī to vērtējums Sprūda loģikā nav pārliekams vispārsaprotamā loģikā. Runa ir par tiem dronu incidentiem, k

It kā jau četri pagājuši, un, lai saskatītu paveicamo, nebūt nav vajadzīgs tālskatis...

Sprūds varēs netraucēti turpināt aizsardzības nozares sabotāžu līdz “uzvarošām beigām”.

Visā Eiropā vērojams, ka migrantu plūsmas rada sociālas, ekonomiskas un politiskas problēmas.

Varētu pieļaut, ka CVK būtu tā, kam vajadzētu vismaz lielāko daļu radušos problēmu risināt.

Pēdējo dienu notikumi atklāj, kā Avena ietekme izpaužas noteiktos Latvijas medijos. Izstāstīsim par gadījumu, kas to spilgti raksturo.

Sprūds katru dienu melo par valsts aizsardzības spējām. Realitāte ir skaudra.

Pagājušajā nedēļā "Taisnība" lasītājiem piedāvāja aptauju par potenciālajiem Valsts prezidenta amata kandidātiem. Ļoti apzināti tika piedāvāti divi ļoti atšķirīgi varianti – divi politiķi (Braže un Šlesers) un divi kandidāti, kuri nav politiķi, bet ir tautai salīdzinoši zināmi personāži no dažādiem sabiedrības slāņiem (Hermanis un Slaidiņš). Tas deva dažādas izvēles iespējas. No 331 respondenta iegūtie rezultāti ir interesanti un prasās neliela to analīze. Ar absolūtu pārsvar

Pie ilūzijas par valsts spējām netiksi.

Mūsu zemē pilnīgi pietiekoši ir uzrādīt 10% zināšanas, tas ir prast skaitīt līdz viens.

Aizsardzības līnijas tiek būvētas saskaņā ar reālo kara rakstura izvērtējumu, bet to reālo efektu nosaka dažādi apstākļi.

Virsrakstā nav drukas kļūdas – Krievijas drošības dienestiem patiešām izdevās valdībā dabūt “Saskaņu”. Operācija ilga vairāk kā desmit gadus, bet, pateicoties Edgaram Rinkēvičam, valdībā beidzot tika paņemti “Progresīvie”. Viņi ir “Saskaņas” klons un Krievijas dienestu “latviskā saskaņa”. Krievijas dienesti šo operāciju ar spīdošiem rezultātiem paveica gan caur minētā Rinkēviča, gan ex-prezidenta Zatlera rokām – tagad Krievijas dienesti caur “Saskaņa 2.0: Progresīvie” kontrol

Viss liecina, ka nākamais būs pārmaiņu gads gan ģeopolitikā, gan iekšpolitikā. Tāpēc “Taisnība” ieskatījās nākotnē un prognozē, kur mums labi zināmi politiķi būs pēc gada un ko 2026. gads viņiem atnesīs. Ar nelielu ironijas devu, bet tāpēc ne mazāk ticamu, nākotnes vīziju esam uzbūruši mūsu cienījamajiem lasītājiem par godu! E. Siliņa – Solvitas Āboltiņas liktenis, ārā no politikas un tālāk visticamāk par vēstnieci Itālijā. Tur viņa varēs realizēt savus neizsapņotos meitenes

Lai arī mūsu zemē attieksme pret korupciju ir visai iecietīga, starptautiskā pretkorupcijas organizācija "Transparency International" ir publicējusi Korupcijas uztveres indeksa 2024. gada rādītājus. Salīdzinājumā ar 2023. gadu, Latvijas rādītājs ir pazeminājies par vienu punktu, atkārtoti sasniedzot 59 punktus jeb 2021. un 2022. gada līmeni. Pēdējo 10 gadu laikā Latvijas rezultāts ir svārstījies robežās no 55 līdz 60 punktiem, neuzrādot stabilu ilgtermiņa izaugsmi. [1] Rezult

Meteozonde jeb meteoroloģiskais balons ir līdzeklis, kas stratosfērā nogādā mērinstrumentus, lai atpakaļ nosūtīt informāciju par atmosfēras spiedienu, temperatūru, mitrumu un vēja ātrumu, kā arī mākoņiem un saules radiāciju. Retāk, izmantojot nelielu, viegli lietojamu mērierīci (radiozondi), arī par citiem parametriem. Zondi, lai iegūtu augstas detalizācijas datus par vēju, izseko ar radaru, specializētām radiovirziena noteikšanas vai navigācijas sistēmām (piemēram, GPS). Met

Vairāk nekā mēnesi ilgi Latvijas sabiedrību vazā aiz deguna gan opozīcija, gan koalīcija – šoreiz nevar apgalvot, ka pie kārtējām jukām mūsu valstī vainojams Šlesers, Rosļikovs vai vēl kāds cits, kam šī loma – maisīt gaisu, iedalīta vēl pirms ievēlēšanas. Pie notikumiem, kas ēnā atstāj daudz būtiskus jautājumus, vainojama koalīcija, jo vēlēšanu tuvošanās ir jūtama. Katrs vēlas pārliecināt savu vēlētāju, ka pārstāv viņa “viedokli” un dara to, kā nu prot. Vēlētāju intereses nav

Kā valsts kapitālsabiedrībām slimnīcām ir nepieciešami pacienti, tā arī augstskolām ir nepieciešami studenti. Abos gadījumos – vēlams maksātspējīgi, jo ar valsts sniegto atbalstu un nodrošināto naudas plūsmu nepietiek, lai uzturētu esošo vēsturisko infrastruktūru un personālu. Un tomēr, lai saglabātu peldētspēju, ir jāiedibina atbilstoša plānošana, vadīšana un atskaitīšanās – šai lomai izveidotas padomes, valdes, direktorāts un viss pārējais galms. Plāns ir plāns un tas ir jā

"Augstskolu ilgi gaidītais oficiālais ziņojums par vietām pasaules labāko universitāšu listē -"Time Higher Education" pasaules augstskolu reitingā nenāca ar pārsteigumiem. [1] Likumsakarīgi, ka neviena no Latvijas augstskolām nav atzīstama par piederīgām 1000 labākajām augstskolām pasaulē. Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Latvijas Universitāte (LU) ierindojušās 1001.-1200. vietu grupā, Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) – 1201.-1500. vietu grupā, bet viszemāk novērtēta La