Kā Krievija iekaroja Rietumus

Uzskata, ka Jurijs Anatoljevičs Prokofjevs (Ю́рий Анато́льевич Проко́фьев) ieņēma augstāko Komunistiskās partijas amatu PSRS galvaspilsētā Maskavā. PSRS norieta laikā viņš no pilsētas līmeņa vadītāja tika paaugstināts līdz Politbirojam.

Prokofjevam ir ilga dienesta pieredze Padomju Savienības Komunistiskajā partijā, sākot jau ar darbību komjaunatnē (Komsomolā). Reiz viņš sacīja: “Cilvēks nevar dzīvot bez ticības. Jūs (Rietumi) ticat Dievam, pēcnāves dzīvei. Es ticu komunismam...” Pēc PSRS sabrukuma 1991. gadā viņš atbalstīja organizācijas izveidi, kuras mērķis bija radīt jaunu padomju ideoloģiju. Čārlza Klovera grāmatā tā tika raksturota kā jauna “sarkanā reliģija”, kurā padomju menedžeriem bija jākļūst par “Sarkanās ticības” bruņiniekiem un priesteriem. Tā izskatījās kā komunisma, nacionālisma un pareizticības (ar kosmisma elementiem) saplūšana.

Prokofjevs vēlāk kļuva par Stratēģiskās kultūras fonda (SCF) līdzdibinātāju un prezidentu. SCF kontrolē Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR), ko vada Sergejs Nariškins. Arī Nariškinam ir ilga pieredze Komunistiskajā partijā, sākot ar Komsomolu un vēlāk ar VDK (KGB).

2023. gada 11. septembrī (Fēliksa Dzeržinska (KGB dibinātāja) dzimšanas dienas dienā) Nariškins uzstājās SVR galvenajā mītnē, atklājot jaunu Dzeržinska pieminekli. Dzeržinskis bija PSRS iekšējās valsts drošības dienestu vadītājs. Dzeržinska vadītās čekas – “revolūcijas zobena un vairoga” – laikā tika uzsāktas operācijas, kuru mērķis bija demoralizēt un sagraut pretošanos. Viena no tām bija Operācija “Trust”. Čeka izveidoja viltus pretboļševiku un monarhistu organizācijas, lai ievilinātu komunistu pretiniekus slazdā un no Maskavas kontrolētu opozīciju. Čeka, lai pārliecinātu disidentus, ka pretboļševikiem ir ietekme Padomju Savienībā. pat apbruņoja pretošanās grupas un uzspridzināja savus policijas iecirkņus.

“Trust” darbojās lielāko pagājušā gadsimta divdesmito gadu daļu. Desmitgades beigās Maskavā sāka izpildīt nāvessodus galvenajiem disidentiem, kuri bija ievilināti atpakaļ PSRS.

Atgriežoties pie komunistu vadītā un SVR kontrolētā Stratēģiskās kultūras fonda (SCF), būtu vērts jautāt, kāda ir šīs organizācijas slēptās kontroles un komunistiskās izcelsmes nozīme? Kāpēc tas publicē materiālus angļu valodā un kāpēc tādas vietnes kā Ron Paul Institute, Unz Review, Global Research, The Intel Drop, Lew Rockwell, Natural News, SGT Report un citas pārpublicē SCF rakstus pēc tam, kad ASV Finanšu ministrija tiem piemēroja sankcijas?

(arī ZeroHedge un InfoWars reizēm tos ir pārpublicējušas)

Labi zināms, ka PSRS ieguldīja ievērojamus cilvēkresursus VDK dezinformācijas operācijās, kas bija vērstas pret Rietumiem. Daži joprojām tic VDK izplatītajai dezinformācijai, un viņu realitātes uztvere ir no tās daļēji atvasināta. VDK dezinformācijas jeb “aktīvo pasākumu” operācijas pret Rietumiem nekad nav pārtrauktas.

Saskaņā ar SVR dezertiera (bijušā VDK pulkveža) Sergeja Tretjakova teikto, aktīvie pasākumi pret Rietumiem pēc 1991. gada pat pieauga.

Kā redzams operācijā “Trust”, viens no aktīvo pasākumu mērķiem ir opozīcija, lai to ietekmētu, kontrolētu vai iznīcinātu.

Svarīgs jautājums – kādas grupas tradicionāli bijušas stingrā opozīcijā PSRS un rada draudus Krievijas ārpolitikas mērķiem?

Atbilde: republikāņi. ASV štatu (“flyover country”) iedzīvotāji. Cilvēki, kuri iestājas armijā un cīnās pret komunistiem, nacistiem un teroristiem. Prezidents Klintons atteicās izpildīt Krievijas prezidenta Borisa Jeļcina lūgumu “nodot” Eiropu Krievijas ietekmei. Jeļcins paziņoja, ka “pilsētā ieradīsies jauns šerifs” Putins. Tieši Putina valdīšanas laikā notika Krievijas resursu pārorientēšanos uz ASV labējā spārna pārņemšanu Krievijas kontrolē. 2000. gadu sākumā tika popularizēta Primakova “daudzpolaritātes” doktrīna, un Dugina tikšanās ar Putinu un Larūšu (skat. “sarkanbrūnās alianses” vēsturi).

2008. gadā Eds Lozanskis (Krievijas propagandas operāciju pārstāvis ASV) esot nodevis Duginam ASV konservatīvo aprindu kontaktus. Togad gan Dugins, gan Alekss Džounss parādījās Krievijas valsts televīzijā, aizstāvot Krievijas darbības Gruzijā. Tāpat, 2008. gadā Alekss Džounss Krievijas televīzijā atbalstīja daudzpolaritātes ideju.

Līdz 2013.-2014. gadam SVR kontrolētais SCF tika pārpublicēts platformās, kuru auditorijā bija republikāņu vēlētāji. Tāda, piemēram, ir Ron Paul Institute. Pirmais SCF raksts šajā vietnē bija pensionēta Krievijas pulkveža Akuļova darbs. Lai gan šis teksts nav par Dugina personu, viņš tiek pieminēts, jo viņa parādīšanās ASV sakrīt ar šo kampaņu, kas vērsta uz labējā spārna elementiem, kā tas redzams SCF gadījumā.

2016. gada 12. martā Infowars raidījuma vadītājs Džejs Daiers pirmo reizi intervēja Duginu. Alekss Džounss ar viņu sarunājās vismaz piecas reizes, pilnībā noklusējot viņa pagātni un iestājoties par ASV-Krievijas aliansi (Stīvs Benons līdzīgi rīkojās 2018. gadā privātā saziņā ar Duginu). Kopš tā laika Dugins piedalījies vairākos ASV raidījumos, piemēram, Takeram Karlsonam, Endrū Napolitāno, Stjū Pītersam, Džeksonam Hinklam u.c.

Jāatzīmē, ka šie cilvēki savām auditorijām nestāsta, ka Dugins 1997. gada grāmatā esot rosinājis ASV iznīcināt.

Šis ir viens no skaidrākajiem “aktīvo pasākumu” piemēriem, kas vērsti pret ASV, un tādas organizācijas kā Ron Paul Institute atsakās to risināt, neskatoties uz saņemtām vēstulēm un pieprasījumiem.

ASV republikas, kā arī Republikāņu partijas izdzīvošana lielā mērā būs atkarīga no pretizlūkošanas efektivitātes. Pretizlūkošana nepieciešama pārbaudei: kuri ir maldinātie, “noderīgie idioti”, patiesi ticīgie, graujošie elementi, aktīvo pasākumu upuri u.t.t.