Krievija ir ļaunums

Četru gadu laikā kopš Krievijas pilna iebrukuma Ukrainā iegūtie skaitļi par izdarītajiem kara noziegumiem ir satriecoši. Tie ir tiešā pretrunā ar Krievijas naratīvu par "speciālo militāru operāciju" un mēģinājumiem slēpt kara fenomenālās izmaksas.

Līdz 2026. gada janvārim Ukrainas Ģenerālprokuratūra ir dokumentējusi vairāk nekā 212 947 kara noziegumus, ko Krievija veikusi pret Ukrainu un tās iedzīvotājiem. Katru dienu vidēji tiek reģistrēti 200-300 jauni noziegumi.

Šie skaitļi – mirušie, ievainotie, izvarotie, nolaupītie bērni, iznīcinātais kultūras mantojums un bojātā vai iznīcinātā infrastruktūra – ilustrē Krievijas militārās agresijas apmērus.

Visticamāk, šie skaitļi ir nepilnīgi. Daudzi noziegumi notiek Krievijas okupētajās vai frontes zonās, kam izmeklētāji piekļūt nevar. Krievijas vara iznīcina un slēpj pierādījumus, bet liecinieki baidās no represijām. Krievijas kara noziegumu patiesais mērogs noteikti ir lielāks, nekā to atspoguļo līdz šim pārbaudītie dati.

Krievijas noziegumi pret civiliedzīvotājiem

ANO Cilvēktiesību uzraudzības misija Ukrainā 2026. gada februāra ziņojumā, pamatojoties uz trešo pušu datiem un ANO veiktajām intervijām, sastādīja sarakstu ar noziegumiem pret civiliedzīvotājiem.

Rezultāti liecina gan par vardarbības pret civiliedzīvotājiem apmēru, gan tās sistemātisko raksturu. Tie arī norāda uz strauju pieaugumu 2025. gadā, ko veicināja pastiprināti bezpilota lidaparātu un raķešu uzbrukumi pilsētām. Sistemātiska civilās infrastruktūras mērķu izvēle, tostarp tieši uzbrukumi pasažieru vilcieniem un krievu bezpilota lidaparātu operatoru īstenotās darbības, ko ANO apraksta kā “cilvēku safari”, lai terorizētu civiliedzīvotājus piefrontes pilsētās, piemēram, Hersonā, Sumos un Kramatorskā.

Uzbrukuma sekas pasažieru vilcienam Ukrainā 2026.gada 2.marts. Viens bojāgājušais un septiņi ievainotie

No 2022. gada februāra līdz 2026. gada februārim Krievijas Bruņotie spēki nogalinājuši 15 172 civiliedzīvotājus un ievainojuši 41 378. 2025. gadā vien tika nogalināti 2526 civiliedzīvotāji, no kuriem 63% atradās teritorijās tuvu frontes līnijai, kas ir par 31% vairāk nekā 2024. gadā. Krievijas bruņotie spēki bez tiesas sprieduma sodīja ar nāvi vismaz 182 civiliedzīvotājus, bet 40 cilvēki mira, atrodoties Krievijas armijas apcietinājumā. No tiem, kas mira apcietinājumā, 84% bija pakļauti spīdzināšanai.

Kopš 2022. gada 701 civiliedzīvotājs (546 vīrieši, 139 sievietes un 16 nepilngadīgie) ir cietuši no Krievijas karavīru izdarītas seksuālās vardarbības, tostarp 209 gadījumi 2024. gadā vien.

Aptuveni 70 000 cilvēku tiek uzskaitīti par bezvēsts pazudušiem – gan karavīri, gan civiliedzīvotāji. Viņi atrašanās vieta nav zināma vai arī viņu mirstīgās atliekas nav atrastas un identificētas.

Krievijas karā nogalināti, ievainoti vai nolaupīti bērni

Bērni netiek saudzēti. Kopš 2022. gada Krievijas iebrukums ir izraisījis 766 bērnu nāvi, radījis ievainojumus 2540 bērniem un 2290 skaitās bezvēsts pazuduši. Krievijas bērnu nolaupīšanas un deportācijas fakti lika Starptautiskajai Krimināltiesai (ICC) izdot aresta orderus Krievijas līderim Putinam un Krievijas bērnu tiesību komisārei Marijai Ļvovai-Belovai apsūdzībās par par kara noziegumiem.

Ukrainas prezidenta Zeļenska 2023. gadā uzsāktā iniciatīva “Bring Kids Back” (Atvediet bērnus atpakaļ) ir dokumentējusi 19 546 gadījumus, kad bērni ir piespiedu kārtā pārvietoti uz Krieviju. Krievija apgalvo, ka ir "evakuējusi" 744 000 bērnu no pagaidu okupētajām teritorijām.

Ar partneru atbalstu Ukrainai kopš 2022. gada ir izdevies glābt apmēram 2000 bērnu, ļaujot viņiem atgriezties Ukrainas kontrolētajā teritorijā un apvienoties ar savām ģimenēm.

Karagūstekņi, kas Krievijas gūstā tika spīdzināti vai nogalināti

Ukraiņu karagūstekņi ir saskārušies ar sistemātisku vardarbību. Saskaņā ar ANO Cilvēktiesību uzraudzības misijas Ukrainā datiem, 96% no 725 aptaujātajiem atbrīvotajiem kara gūstekņiem ziņoja par spīdzināšanu. Krievijas Bruņotie spēki bez tiesas sprieduma sodīja ar nāvi 109 ukraiņu karagūstekņus, tostarp 70 tikai 2024.-2025.gadā.

Kopš pilna mēroga kara sākuma apmaiņas procesā ir atgriezti 6266 gūstā saņemtie ukraiņi, tostarp 5863 militārpersonas un 403 civiliedzīvotāji, liecina Ukrainas parlamenta 2025. gada 10. decembrī publicētie dati.

Žurnālisti, kurus Krievija nogalināja vai ievainoja

Kopš 2022. gada vismaz 175 žurnālisti ir cietuši pildot darba pienākumus karadarbības zonās, ziņoja organizācija "Reportieri bez robežām" (RSF). Krievija nogalinājusi 16 žurnālistus, bet 26 Ukrainas žurnālisti joprojām atrodas Krievijā apcietinājumā.

Franču fotožurnālists Entonijs Lallikans tika nogalināts Ukrainas Doneckas apgabalā, kad 2025. gada 3. oktobrī reportāžas laikā krievu FPV drons uzbruka viņa atrašanās vietai netālu no Družkivkas. Lallikans valkāja apģērbu, kas skaidri norādīja uz piederību presei.

Pāris nedēļas vēlāk notika līdzīgs uzbrukums UNITED24 Media reportierim Filipam Malzahnam un operatoram Jegoram Terletskim, kuri laimīgā kārtā tika tikai ievainoti.

Krievijas noziegumi pret infrastruktūru, kultūras mantojumu un vidi

Kara rezultātā kopš 2022. gada 24. februāra ir iznīcināti vai bojāti vismaz 235 000 civilās infrastruktūras objekti, teikts Ukrainas ģenerālprokurora 2025. gada ziņojumā. Uzbrukumi tikai enerģētikas nozarei vien ir iznīcinājuši vairāk nekā 50% Ukrainas enerģijas ražošanas jaudas, kā rezultātā daudzas dzīvojamās mājas ziemas salā palika bez centrālās apkures.

Krievija ir veikusi triecienus arī medicīnas iestādēm, bojājot vai iznīcinot vairāk nekā 2500 no tām. Nav pasargātas arī bērnu slimnīcas, tostarp 2025. gada 29. oktobra uzbrukums slimnīcai Hersonā un 2024. gada 8. jūlija precīzs raķetes trāpījums Kijevas specializētajai vēža ārstēšanai paredzētajai bērnu slimnīcai, kas pilnībā iznīcināja vienu ēkas spārnu un nogalināja un ievainoja vairākus desmitus cilvēku.

Kopš 2024. gada jūlija Krievija ir bojājusi vai iznīcinājusi 3000 privātmāju Hersonas, Mikolajivas un Dņepropetrovskas apgabalos.

Krievija ne tikai iznīcina īpašumu, bet arī to konfiscē. 26 697 privātīpašumi okupētajās teritorijās tiek klasificēti kā "pamesti", kas ir pirmais solis ceļā uz konfiskāciju. Okupētajā Mariupolē 12 191 dzīvoklis laika posmā no 2024. gada decembra līdz 2025. gada jūnijam ir konfiscēts no to legālajiem īpašniekiem.

Kara rezultātā Krievija ir izdarījusi virkni noziegumu pret apkārtējo vidi. Kopš iebrukuma sākuma ir reģistrēti vairāk nekā 6500 šādi noziegumi, kuru radītie zaudējumi tiek lēsti 147 miljardu ASV dolāru apmērā.

Krievijas īstenotā Kahovkas hidroelektrostacijas dambja uzspridzināšana izraisīja masīvus plūdus, appludinot 63 447 hektārus meža un ietekmējot 1144 mājsaimniecības. Tas samazināja rezervuāra ūdens tilpumu par 14,395 kubikkilometriem. Kopējie zaudējumi no šī incidenta tiek lēsti 14 miljardu ASV dolāru apmērā. Atjaunošana varētu ilgt līdz 7 gadiem un izmaksāt apmēram 5,4 miljardus ASV dolāru.

Krievija ir bojājusi vai iznīcinājusi 1685 kultūras mantojuma objektus, uz ko 2026. gada 16. februāra ziņojumā norāda Ukrainas Kultūras un informācijas politikas ministrija. Ir skarti 2446 kultūras infrastruktūras objekti, tostarp kultūras centri, bibliotēkas un mākslas skolas, no kuriem 498 ir pilnībā iznīcināti. Starp tiem ir 854 bojātas bibliotēkas un 136 muzeji un galerijas.

Krievijas uzbrukumi ir bojājuši trīs no astoņiem UNESCO pasaules mantojuma objektiem Ukrainas teritorijā.

Ukraina veic pasākumus, lai pasargātu savas kultūras vērtības no iznīcināšanas vai izlaupīšanas. Ukrainas desantnieki evakuēja 11.-13.gadsimta polovciešu akmens statujas no piefrontes apgabaliem Ukrainas austrumos. Operāciju, lai paglābtu vēsturiskos pieminekļus no Krievijas apšaudēm, veica 25. desanttrieciena brigāde sadarbībā ar muzeju darbiniekiem un brīvprātīgajiem.

Krievijas milzīgie zaudējumi par minimālu teritorijas ieguvumu

Stratēģisko un starptautisko pētījumu centrs (CSIS) aprēķinājis, ka 2026. gada janvārī Krievija kontrolēja aptuveni 116 000 līdz 120 000 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas, kas ir aptuveni 19,25% līdz 20% no valsts teritorijas. Tas ietver teritorijas, kas tika ieņemtas pirms 2022. gada – Krimas pussala un daļas no Doņeckas un Luhanskas apgabaliem.

No 2014. gada līdz 2022. gada februārim Krievija okupēja 8% Ukrainas teritorijas. 2022. gada martā Krievijas spēki ātri ieņēma aptuveni 115 000 kvadrātkilometru, tomēr sekojušie Ukrainas pretuzbrukumi līdz 2022. gada beigām tiem lika atkāpties no aptuveni 75 000 kvadrātkilometru. Krievijas kontrolē esošie aptuveni 75 000 kvadrātkilometru (aptuveni 12% Ukrainas teritorijas), ir tiešs 2022. gada pilna mēroga iebrukuma rezultāts.

Līdz 2026. gada 20. februārim Krievijas zaudējumi sasniedza vismaz 1 257 880 nogalinātos vai ievainotos karavīrus. Šie starptautisko avotu apstiprinātie skaitļi ir krasi kontrastē ar nelielo Ukrainas teritorijas daļu, ko Krievijai izdevies okupēt.

No 2023. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 1. janvārim Krievija kopumā ieņēma tikai 7463 kvadrātkilometrus (aptuveni 1,28% no Ukrainas teritorijas).

2024. gadā Krievija zaudēja vairāk nekā 430 000 karavīru (nogalināti un ievainoti), ieņemot tikai aptuveni 3600 kvadrātkilometrus (aptuveni 0,6 % no Ukrainas teritorijas).

2025. gadā Krievija zaudēja vēl aptuveni 415 000 karavīru, ieņemot tikai 4336 līdz 4831 kvadrātkilometru (aptuveni 0,72 % līdz 0,8 % no Ukrainas teritorijas).

Aplēses par kopējo nogalināto krievu karavīru skaitu svārstās no 275 000 līdz 325 000. Neatkarīgie mediji, balstoties tikai uz oficiāli pieejamo informāciju (miršanas apliecības) identificējuši 177 433 nogalinātos, vienlaikus norādot, ka reālais skaits ir ievērojami lielāks.

Militārie analītiķi norāda, ka pēdējo divu gadu laikā notikušo lielāko ofensīvu laikā, piemēram, uz Pokrovsku un Časivjaru, krievu spēki virzījās uz priekšu ar vēsturiski lēnu ātrumu – tikai 15 līdz 70 metriem dienā. Apmaiņā pret šiem niecīgajiem panākumiem Krievija ir cietusi vislielākos zaudējumus kādi bijuši pasaulē karos un konfliktos kopš Otrā pasaules kara.

Bezapkalpju ieroču plašā izmantošana ir krasi palielinājusi Ukrainas kara stratēģijas letalitāti, dažos sektoros kritušo un ievainoto skaita attiecību palielinot līdz pat 1 pret 27.