FSB Ārējā novērošana (1.daļa)
- Taisnība Raksta
- Mar 24
- 10 min read
Ārējā izlūkošana ir viena no izlūkošanas pamatdarbībām, kas ļauj novērtēt prioritāros objektus un veikt pietiekošu citu netiešu materiālu un informācijas avotu verifikāciju (apstiprinājumu vai noliegumu). Darbības ir raksturlielumu, īpašību un funkcionalitātes novērtēšana, kas ar metodiku un tehniskajiem līdzekļiem paredz plašu novērojumu kompleksu.
Ārējo novērošanu nevar aizstāt ar netiešām metodēm. Attīstoties dažādām attālinātām atpazīšanas un novērtēšanas tehnoloģijām, ārējās novērošanas loma ir būtiski pieaugusi. Šāda tendence saglabāsies arī nākotnē, un uz to norāda Ukrainas-Krievijas karadarbība, kā arī ārējās novērošanas lomas pieaugums dronu karā. Šāda novērošana vajadzīga ne tikai frontē, bet arī dziļu pretinieka pozīcijās, kur aktīva ir pretinieka netiešā darbība.
Mūsdienu FSB izlūkošana
FSB (Federālais Drošības dienests) ārējā novērošana ir slepena vienība, kas veic slepenu vizuālo novērošanu, izsekošanu un informācijas vākšanu par operatīvi interesējošiem objektiem. Šo dienestu apzīmē kā "ārtelpu" (novērošanu), Operatīvās meklēšanas departamentu (OPU), militāro vienību 52295, bet no VDK laikiem – par NN, atvasinot no nosaukuma krievu valodā (наружное наблюдение), sarunvalodā un slengā arī "Naruzhka", "aste", "Nikolajs Nikolajevičs".
Savā darbībā NN izmanto slepenas novērošanas metodes, drošās mājas un tehniskos novērošanas līdzekļus. Juridiskā izpratnē šāda novērošana tiek klasificēta kā daļa no izmeklēšanas darbībām, un likumos ir iestrādātas atbilstošas šādu operāciju atrunas, kas tās legalizē.
OPU pamata mērķis noteikts kā slepena vizuālā novērošana, foto/video materiālu vākšana, mērķa sakaru un dzīvesveida izsekošana, kā arī tas, cik tālu tā attiecas uz valsts drošību, terorisma un noziedzības apkarošanu. OPU darbojas gan ar Krievijas pilsoņiem, gan ar ārvalstu diplomātiem. Darbinieki izmanto maskēšanos, transporta un apģērba maiņu, lai paliktu nepamanīti. Novērošanā bieži tiek iesaistītas lielas cilvēku grupas (darba grupas). Vairumā gadījumu šīs darbības regulē operatīvās meklēšanas likums un ir nepieciešams tiesas apstiprinājums.
OPU uzskata par vienu no slepenākajām vienībām, kas darbojas nepārtraukti, tostarp ārvalstu līderu vizīšu laikā. Šis punkts arī ir pietiekoši plaši interpretēts, daļu no darbībām (tās sauc par preventīvām) izvēršot ārpus Krievijas Federācijas administratīvajam robežām.
Publiskajā telpā ir vairāki materiāli, kuros FSB virsnieki vienkāršoti stāsta par savu darbu, kas nav propagandas materiāls.[i] Nedaudz pārspīlēts ar patriotismu un vienkāršojumiem ir cenzēts žurnālistu pētījums Krievijā.[ii] Bet tie ir tikai atsevišķi piemēri.
Mūsdienu FSB Ārējo novērošanu raksturo "Insider" 2023. gada oktobrī publicētais pētījums, kas balstās uz anonīmu FSB darbinieku intervijām un nav pamata vismaz nozīmīgākajām ziņām nepievērst uzmanību.
Tā FSB Operatīvās meklēšanas departamenta virsnieki strādā kā filmās – viņi veic "dežūras" lielās viesnīcās, kur apmetas ārzemnieki, vēstniecībās, ārvalstu militāro atašeju birojos, vēstnieku rezidencēs, starptautiskās izstādēs, festivālos u.t.t. Ārvalstu līderu vizīšu laikā tiek izvietotas vairākas novērošanas komandas.
Pašā FSB "robežu sargi" turas nomaļus, viņu identitāte tiek stingri klasificēta. Viņi ir reģistrēti kā instruktori, un dienesta gads skaitās kā pusotrs gads izdienā. Operatīvās policijas vienība (OPU) uztur desmitiem slepenu savrupmāju, FSB lielāko transportlīdzekļu parku – simtiem automašīnu, dokumentus (caurlaides, reģistrācijas kartes), rezerves automašīnu numura zīmju komplektus, parūkas, mākslīgās bārdas, kā arī video un foto novērošanas iekārtas. OPU ir vienīgā FSB nodaļa, kurā gandrīz puse personāla ir sievietes, un īpaši svarīgu uzdevumu veikšanai tiek pieaicinātas 70 gadus vecas sievietes-aģentes no operatīvās rezerves.
Arī autoavāriju novēršanas apmācības un grupu braukšanas nodarbības bija sarežģītas. Bija dažādas apģērba ("garderobes") izvēles, drošības pārbaudes, pilsētas kaujas spēles, sejas un anatomisko īpatnību ("fizionomijas") atpazīšanas un pretnovērošanas nodarbības, kas bija nogurdinošas. "Es biju pārguris, bet galu galā iemācījos visu," stāsta intervētais aģents, "Es ieraudzīju galvaspilsētu ar jaunām acīm. Sākumā mani mērķi bija narkotiku tirgotāji, tad es apguvu angļu valodu un FSB Pirmā dienesta uzdevumā tiku pārcelts uz ārzemnieku novērošanas darbu".
Kopš Staļina laikiem pastāvīgie "ņezvestņiki" tika izvietoti ASV, Apvienotās Karalistes, Francijas un citu NATO valstu vēstniecībās. Plašs darba lauks bija viesnīcās, kuras bieži apmeklē ārzemnieki, kā arī restorānos, muzejos, teātros un izstādēs. Uzdevums bija identificēt diplomātu sociālos lokus, dokumentēt viņu tikšanās, pastāvīgās dzīvesvietas un apkopot informāciju par viņu ģimenēm. Pēc tam viss tika apkopots ziņojumos un tie tika nosūtīti dienesta analītiķiem, kuri tos tālāk nodeva "klientam" no cita departamenta (pēc piederības atbilstošam departamentam). Tika nosūtīti foto un video ziņojumi.
Tā notiek novērošana visā pasaulē, bet "mēs esam labāki par citiem, jo mēs 100% (uzraugām visus)", paralēli koncentrējoties uz saziņu ar mērķiem un psiholoģisko profilu veidošanu. Tikai dažiem ir izdevies izvairīties no šāda dienesta komandas darba.
Protams, tika novēroti arī žurnālisti. Pastāvīgi vai pagaidu novērošanas punkti bija Zoologičeskas ielā (CBS raidorganizācijas birojs), Kutuzovska prospektā (CNN, NBC, Sky News, FSN, ABC), Bahrušinā (BBC), un tā pilnīgi visi. Žurnālisti un citi mediju darbinieki tika noklausīti, viņu e-pasti tika lasīti. Arī Sadovo-Samotechnaja ielā 12, kur dzīvo Rietumu žurnālisti, dienesti nosēdināja ielas pārdevējas ar svaigiem augļiem, un viņas tik smaida un ieraksta, filmē un fotografē visu. Tās ir dāmas, kas sāka dienēt jau padomju laikos un ar gadiem kļuva par nepārspējamām profesionālēm.
Tagad, kad ārzemnieku ir maz, viņi ir pārgājuši uz ķīniešiem un indiešiem. Vai arī uz turkiem – turki spiego, vervē krievu zinātniekus un inženierus un zog tehniskos un militāros sasniegumus. Ir teiciens, ka "ar šādiem draugiem ienaidnieki nav vajadzīgi." Tieši tāds ir vispārējais noskaņojums dienestā.
Izlūka profesijā pievilcīgs izskats ir pilnīgi lieks. Ir svarīgi, lai sarunu biedrs paskatītos un tūdāļ aizmirstu ne tikai par apģērbu, bet arī par pašu personu. Tomēr svarīgi ir ērti apavi, atjautība un pacietība. Un katram izlūkam ir jābūt nedaudz māksliniekam.
Viens no svarīgākajiem noteikumiem ir izvairīties no acu kontakta ar mērķi. Iespējams, iztaujātais neatcerēsies jūsu apģērbu, izskatu vai galvassegu, taču jūsu skatiens noteikti paliks viņu atmiņā. Otrkārt, sekojot mērķim, jums jāpraktizē dažādas situācijas. Piemēram, kas notiek, ja jūsu objekts pēkšņi nonāk pamestā šķērsielā? Jums nekavējoties jānoorientējas un jādod signāls pārējai grupai. Ir svarīgi šīs prasmes praktizēt līdz pēdējai detaļai, sekojot sabiedriskajā transportā, kur attālums starp izlūku un mērķi ir samazināts līdz minimumam.
Kas attiecas uz identifikācijas jeb pavaddokumentiem, viss atkarīgs no situācijas. Visbiežāk tas ir komplekts, kurā nereti ir gan ugunsdzēsības inspektora apliecība, gan Neatliekamās palīdzības ārsta palīga identifikācijas karte. Daudziem ir vietējo policistu apliecības, retāk tās ir kāda mazāk zināma izdevuma žurnālista identifikācijas dokumenti un akreditācijas kartes.
Svarīga nianse ir šo dokumentu iegāde – tās darbinieki paši pērk memlnajā tirgū, tas ļauj labāk iejusties lomā un vienlaicīgi saglabāt kontaktu ar šādu pakalpojumu sniedzēju vidi, kas ir vērtīgs informācijas avots.
"Novērošana" aptver desmitiem ēku un slēptuvju, un tas ir tikai Maskavas centrā. Ārpus lielajām pilsētām birojus nereti sauc par filiālēm un iecirkņus sac par "cehiem", "darbnīcām", "griešanas un šūšanas kursiem" un tamlīdzīgi, bet ļoti bieži arī kā kaut kādu lielu uzņēmumu iedomātām struktūrām, birojiem un loģistikas centriem.
Operatīvās meklēšanas departaments (OPU)
Formāli saukts par FSB 17. Direktorātu, tā ir militārā vienība 52295. Centrālā vadība un galvenās struktūrvienības atrodas ēku kompleksā (faktiski tas ir kvartāls) Maskavā Mjasņicka ielā 26, bet šī personāla speciālā garāža atrodas Zvezdnija bulvāra 13. ēkā. Tomēr tā ir tikai viena no adresēm. Sazaroto struktūru galvenās atrašanas vietas Maskavā ir redzamas pievienotā attēlā. OPU vada Genādijs Viktorovičs Švetovs un šī vienība mūsdienās veic ārējo novērošanu, kas plašāk pazīstama kā "virszemes novērošana" vai "toptuns", bet čekistu žargonā - "Nikolajs Nikolajevičs" jeb "septiņi".
Saskaņā ar bijušās FSB Speciālās vienības sniegto informāciju, "pēc pieņemšanas darbā militārajā vienībā 52295, darbinieki tiek reģistrēti kā instruktori, un dienesta gads tiek skaitīts kā divi. Viņiem tiek izsniegti pavaddokumenti, divi vai trīs numura zīmju komplekti un speciāli rozā kuponi "Nav pakļauti pārbaudei".
Agrāk novērošanas personāls novērošanas operāciju laikā visbiežāk brauca ar Ford Focus un Lada automašīnām. 2015. gadā Speciālās vienības vajadzībām tika iegādātas Škoda Rapid automašīnas. 2018. gadā FSB Speciālās vienības autoparks tika paplašināts ar Nissan X-Trail, Skoda Octavia, Ford Transit, Toyota Camry un GFL 110 Lada Vesta, kā arī Chaika-Service evakuatoriem. Arī mūsdienās OPU autoparks nemitīgi tiek mainīts, lai tas neatšķirtos no vidējā raksturīgā konkrētajā pilsētā un nebūtu viegli atšķirami veicot "dežūras" lielākajās viesnīcās, kur uzturas ārzemnieki, vēstniecībās, ārvalstu militāro atašeju birojos, vēstnieku lauku rezidencēs, starptautiskās izstādēs, festivālos utt. Vienmēr vairākas novērošanas komandas darbojās arī ārvalstu līderu vizīšu laikā.[iii]
OPU ārejās novērošanas instrukcijas fragments
Izlūkdienesta misija ir identificēt iesaistītās personas – kur tās dzīvo, ko dara, kurp dodas, ar ko satiekas un cik tās nopelna.[iv] Izlūkdienesta darbiniekam jābūt ātram, atjautīgam un pieticīgam, vienmēr jārīkojas slepeni. Izlūkdienesta darbiniekam ir jābūt avotiem kalpotāju, apkopēju un policistu vidū, kas atvieglo viņu izlūkošanu. Izlūkdienesta darbiniekam ir jābūt labām zināšanām par pilsētu, kurā viņš strādā. Izlūkdienesta darbiniekam ir daudz jālasa, lai varētu efektīvi uzrakstīt ziņojumu par savu darbu.
Izlūkdienesta darbinieks nekādā gadījumā nedrīkst atklāt sabiedrībai savu inkognito statusu; ja viņš to ir darījis, pret viņu ierosina iekšējās izmeklēšanas lietu un tikai retos gadījumos šādu personu uzskata par noderīgu turpmākajam darbam sistēmā.
Lai identificētu personas, kas iesaistītas pretvalstiskās darbībās, kā arī viņu dzīvokļus, mājas vai apmeklētājus, personas, kas ar viņiem ir kontaktā un visus viņu sakarus, izveido slepenu izlūkdienestu, kas pazīstams kā izlūkošanas aģentūra.
Ar izlūku novērošanas palīdzību var atklāt veselu virkni indivīdu, kā arī vairākas mājas un dzīvokļus, ko apmeklē novērotā persona. Arī šīs personas un vietas var tikt pakļautas novērošanai, kas savukārt rada jaunus sakarus, un tādējādi no vienas novērojamās personas var izveidot veselu izlūkošanas tīklu.
Vienā vietā norīkoti skauti veido novērošanas posteni. Uz novērošanas posteni tiek norīkoti vismaz divi skauti, no kuriem viens tiek iecelts par vecāko.
Kontrrevolucionāru noziedzīgo darbību izmeklēšana, izmantojot izlūkdienestus, ir ārkārtīgi svarīgs uzdevums, kas no izlūkdienesta darbinieka prasa īpašu rūpību un pilnīgu patiesumu ziņojumos un lojalitāti padomju varai. Jebkura neprecizitāte noved pie tā, ka uzraudzības iestādes kļūdaini atspoguļo un novērtē kontrrevolucionāru darbību; pie tādu pasākumu pieņemšanas pret viņiem, kas neatbilst faktiskajai vajadzībai, tādējādi tikai veicinot kontrrevolucionārā darba panākumus.
Katram skautam jāatceras, ka viņa novērojumi būs noderīgi tikai tad, ja tie tiks veikti slepeni, un tāpēc viņam jāuzvedas tā, lai izvairītos no tā, ka viņu pamana novērojamā persona, vai svešinieki. Šim nolūkam skautam nevajadzētu uzturēties pārāk tuvu novērojamajiem, ilgstoši stāvēt vienā vietā, ilgstoši apstāties veikalu skatlogu priekšā, nemierīgi skatīties apkārt, ieskatīties novērojamās personas sejā un kopumā nedrīkst darīt neko tādu, kas varētu likt pievērst viņam uzmanību.
Lai saglabātu savu novērojumu slepenību, skautam jāģērbjas atbilstoši apstākļiem, kādos viņam jādien. Viņam jāģērbjas tā, lai ne tikai no pūļa neizceltos ar savu apģērbu, bet arī saplūstu ar to. Ir ļoti noderīgi līdzi nēsāt vairākas cepures, lai vajadzības gadījumā varētu tās vairākas reizes mainīt.
Katrai personai, kas norīkota novērošanas postenī, tiek dots īpašvārds. Šim vārdam jābūt īsam (viens vārds, kas raksturo novērojamās personas izskatu vai rada iespaidu, ko tā rada un tāds, lai varētu secināt vai tas attiecas uz vīrieti, vai sievieti). Vienu un to pašu vārdu nedrīkst dot vairākām novērojamām personām.
Postenī norīkotajam izlūkam ir jānoskaidro precīza vieta, no kuras novērojamā persona jāuztver, jāiepazīstas ar tās fotogrāfiju, kā arī ar ieradumiem, piemēram, kad viņš vai viņa parasti dodas prom vai atgriežas mājās un uzvedību uz ielas. Izlūkam ir jāpiesakās savā postenī krietni pirms novērojamās personas aizbraukšanas. Ja aizbraukšanas laiks nav zināms, viņam jāatrodas postenī laikā, kad uz ielas notiek vispārēja kustība.
Atrodoties novērošanas objektā, izlūkam ir jāiegaumē viss, ko novērojamā persona dara. Viņam jāspēj ātri fiksēt indivīda kustības, pievērst uzmanību tam, kā persona tur galvu, rokas, kājas u.t.t., kā tā uzvedas, ieejot un izejot no mājām (vai atskatās), jāspēj atšķirt manieres dabiskumu vai viltību, satiekot paziņas (vai tā apzināti novēršas no viņiem, vēlas to slēpt, vai tā apjūk, satiekot policiju), jāspēj noteikt, vai valkātais apģērbs ir autentisks un piemērots personai (nav mainīts), un precīzi jāatceras visas vietas, kuras tiek apmeklētas.
FSB ārējās novērošanas darbinieka uzdevumi
Visiem OPU (NN) darbiniekiem ir tikai individuāli uzdevumi, bet noteiktām funkcijām ir tipveida amata apraksti. Tie ir slepeni, tomēr viens plašāks fragments ir pieejams.[v]
Saskaņā ar īpašo terminoloģiju "ārējā uzraudzība" (ĀU) ir "nepārtraukta vai selektīva novērošanas objekta stāvokļa un aktivitātes izpēte, kam seko tās ieviešanas rezultātā iegūto datu vispārināšana un analīze".
Uzdevumi, kurus var atrisināt, īstenojot NN aktivitātes:
novērojamās personas sociālā loka noteikšana,
personas tieksmes un intereses,
saņemto ienākumu lieluma un avotu noteikšana,
darba grafika izpēte,
pārvietošanās maršruti,
drošības sistēmas un darbinieku profesionalitātes līmenis,
dažādu parādību (darbību, notikumu, faktu un procesu) reģistrēšana.
NN var veikt vizuāli vai izmantojot optiskos instrumentus un tehniskos līdzekļus. Novērošanas intensitāte var atšķirties atkarībā no mērķiem: vienreizēja, selektīva, periodiska, preventīva un pastāvīga. Novērošana var tikt veikta slepeni (lai iegūtu informāciju par mērķi) vai demonstratīvi (lai negatīvi ietekmētu mērķa emocionālo stāvokli).
Viens no svarīgākajiem novērošanas uzdevumiem ir saiknes nodibināšana ar konkrētu mērķi. Pēc kontakta vispirms tiek atzīmēts kontakta izskats un apģērbs, tiek novērtēts tikšanās raksturs (neformāla, iepriekš norunāta, ar darbu saistīta, personiska u.t.t.), tiek identificēts tikšanās iniciators, kā arī tiek noteikts sarunas temats un ilgums – tas tiek detalizēti aprakstīts ziņojumā.
Drošības novērošanu var veikt viens detektīvs (izlūks) vai komanda. Drošības komandu parasti veido trīs līdz četri cilvēki un viņiem tiek piešķirts transportlīdzeklis. Katram komandas loceklim ieteicams būt autovadītāja apliecībai un braukšanas pieredzei. Pēc mērķa noteikšanas visiem komandas locekļiem, ieskaitot vadītāju, vizuāli jāiepazīstas ar to.
Detektīvam jābūt atbilstoši aprīkotam drošības novērošanai. Pārliecinieties, ka jums ir ēdiens un dzērieni, pirmās palīdzības piederumi, autovadītāja apliecība, identifikācijas dokuments, apgabala karte, pildspalva, piezīmju blociņš, rezerves filmiņa, videolentes, skaidra nauda, sakaru iekārtas un rezerves baterijas. Urinēšanai ir nepieciešams plats trauks ar cieši pieguļošu vāku. Visefektīvākais vecums apsardzes darbiniekam ir no 25 līdz 50 gadiem, jo jaunākiem cilvēkiem trūkst dzīves pieredzes un viņi var pieņemt nepārdomātus lēmumus, kas varētu novest pie tā, ka uzraudzība tiek atklāta mērķim. Cilvēki, kas vecāki par 50 gadiem, zaudē reakcijas laiku, viņiem ir veselības problēmas un grūtības apgūt jaunas operatīvās metodes.
Darba izklāsts
Tieši pirms novērošanas operācijas novērošanas komandas vadītājam ir jāveic 10-15 minūšu instruktāža. Šajā laikā viņam skaidri un kodolīgi jāpaskaidro operācijas vietējais (lokālais) mērķis (piemēram, jānovēro mērķis pēc darba atstāšanas un jāpavada tas uz mājām). Novērošanas komandai ir aizliegts zināt operācijas stratēģiskos mērķus, tas ir, tās fokusu un apkopoto datu mērķi, jo pastāv informācijas noplūdes risks.
Mobilajā novērošanā parasti piedalās četri līdz seši cilvēki vai viena līdz divas novērošanas komandas. Novērošana tiek veikta tā, lai mērķa tiešā tuvumā vienmēr atrastos tikai viens novērotājs. Papildus tiešajiem pienākumiem uzturēt vizuālu kontaktu ar mērķi, viņa pienākumos ietilpst novērošanas komandas informēšana par novērošanas komandas atrašanās vietu. Saziņa ar komandu tiek veikta, izmantojot žestus, ķermeņa pozīciju, roku kustības un radio sakarus. Radio sakari jāizmanto pēc iespējas diskrētāk. Sakaru ierīcēm jābūt iestatītām vibrācijas režīmā, un audio signālu izmantošana pēc iespējas jāsamazina.
Novērošanas laikā izmantotās kodētās zīmes varētu izskatīties apmēram šādi:
"objekts stāv" - rokas sakrustotas aiz muguras;
"objekts pagriezās pa kreisi" - kreisā roka balstās uz kreisā augšstilba;
"objekts pagriezās pa labi" - labā roka balstās uz labā augšstilba utt.
Papildus tiesības
FSB specvienības paplašinās ārpus valsts robežām, un formālais iemesls ir cīņa pret terorismu (kas nav definēts jēdziens un tā piemērošanu lemj noteikta līmeņa FSB vadītājs). Lai arī pirms gadiem astoņiem tika lemts par īpašu likumprojektu, kuru dome izskatīja pirmajā lasījumā, no tā izslēdza "FSB specvienības ar prezidenta lēmumu izmantot pret teroristiem un bāzēm, kas atrodas ārpus Krievijas Federācijas, lai novērstu draudus Krievijas drošībai". Turpmākais ceļš bija uz zemāka līmeņa normatīvo regulējumu, kas ļauj mūsdienās visai pilnvērtīgi realizēt ASV pieredzi. Krievijas likumdošanas iniciatīvās ir nepārprotama virzība uz to, lai FSB piešķirtu tās pašas tiesības, kādas ir CIP.[vi]
Tajā skaitā nogalināt teroristus ārzemēs. Lai gan prezidents Reigans izdeva direktīvu 12333, kas aizliedza CIP tieši vai netieši piedalīties slepkavībās, bija iekļauts izņēmums: CIP aģentiem bija netiešas pilnvaras vākt informāciju, kas ļautu likvidēt teroristu līderus ārzemēs. Tikai prezidents var pavēlēt CIP veikt slepenu operāciju (kas ietver arī slepkavības). Tieši to Reigans izdarīja pret Kadāfi 1986. gadā, Klintons pret bin Ladenu 1998. gadā un, tam sekoja Buša jaunākā iniciatīvas. Prezidents Baidens nebija izņēmums. Arī Tramps tam ir pievērsies un sekmīgi realizējis savas pilnvaras Venecuēlas gadījumā.
[iv] Гребенников, В. 2019 Наружка. История спецслужб / В. Гребенников - Москва: ЛитРес: Самиздат.
Comments