FSB Ārējā novērošana (2. daļa)

Ārējās izlūkošanas nostiprināšana

2021. gadā tika sperts būtisks solis ārējās izlūkošanas nostiprināšanā. Reorganizāciju veica Iekšlietu ministrija, tās ietvaros operatīvās meklēšanas birojs tiks apvienots ar Speciālo tehnisko pasākumu biroju un nodots FSB, ļaujot specdienestam bez jebkādiem oficiāliem šķēršļiem pārraudzīt visu novērošanu.

Koncepcija bija apvienot divas galvenās struktūrvienības – operatīvās meklēšanas biroju (novērošana) un speciālo tehnisko pasākumu biroju (sarunu noklausīšanās). Tā tika realizēta FSB izlūkošanas virsniekiem nonākot šo struktūrvienību vadītāju posteņos un štābos, un tā Iekšlietu ministrijas būtiskas vienības nonāca FSB tiešā kontrolē – vadība un to darbs prioritāri tika pakļauts FSB vajadzībām. Šo jomu pilnīgi pārrauga un vada FSB ģenerālmajors Mihails Ļitvinovs.

Šāda kontrole pār divām galvenajām policijas vienībām ļauj FSB pilnībā pārraudzīt izmeklēšanas operācijas un saglabāt pilnīgu kontroli pār personām bez birokrātiskiem šķēršļiem. Drošības dienests ieguva piekļuvi datubāzei, kurā ir informācija par visām policijas operatīvajām darbībām kopš 20. gs. deviņdesmito gadu sākuma un tas ir nozīmīgs papildinājums FSB zināšanām par valsts iedzīvotājiem.[1]

FSB ārējās izlūkošanas struktūrvienības

Šo struktūrvienību eksistence un vadība ir valsts noslēpums un tādēļ zemāk izklāstītais var būt nedaudz neatbilstošs šī brīža mainīgajai kadru rotācijas realitātei. Tomēr, ja "Taisnības" lasītājiem ir jaunāka informācija – esat laipni aicināti ar to dalīties.

Pretizlūkošanas dienests (SKR) – Vladislavs Meņščikovs, pārcelts 2015. gada 7. aprīlī no Pretizlūkošanas dienesta Galvenās pārvaldes vadītāja amata; pirms viņa armijas ģenerālis Oļegs Vladimirovičs Siromolotovs (vadīja līdz 2015. gada martam, pārcelts uz Ārlietu ministriju ministra vietnieka amatā), vietnieks – Nikolajs Zaicevs.

Pretizlūkošanas operāciju departaments (DCO) – vadītājs: Aleksandrs Vasiļjevičs Žomovs.

Pretizlūkošanas darbību koordinācijas un analīzes direktorāts (UKAKD) – par Sanktpēterburgas FSB direktorāta vadītāju iecelts bijušais A.Ručeva vadītājs viceadmirālis Aleksandrs Petrovičs Roščupkins.

Operatīvās izmeklēšanas darbību informācijas atbalsta departaments (UIORD).

Īpašo pasākumu birojs.

Informācijas drošības centrs (CIS-18 centrs) – Sergejs Skorohodovs (kopš 2017. gada jūlija),

Operatīvā vadība – Žakhongirs Juldaševs.

Informācijas tehnoloģiju departaments – Aleksejs Gračevs.

Militārās pretizlūkošanas departaments – pulkvedis ģenerālis Nikolajs Petrovičs Jurjevs, pirms viņa Aleksandrs Bezverhnijs.

Tālo Austrumu militārā apgabala vadība.

Pastāvīgas vērtības

Kopš VDK laikiem ir notikušas ievērojamas tehnoloģiskas izmaiņas – izlūkdienestiem tagad ir datubāzes, kurās ir detalizēta informācija par katru pilsoni, sistēmas pilnīgai videonovērošanai un sociālo mediju izsekošanai, taču būtībā FSB darbs ir mainījies ļoti maz. Pat FSB ārējās izlūkošanas dienu kā profesionālo svētku dienu Krievijā atzīmē 20. decembri.

Nemainīgas ir arī ārējā izlūkošanā izmantotās metodes un paņēmieni. Gandrīz pilnībā bez izmaiņām pārņemtas darba instrukcijas FSB no VDK laikiem. Uzskatāms piemērs zināms no Vasilija Mitrohina arhīva, kas glabājas Čērčila arhīvā Kembridžā.[1]

---

Novērošana ir slepena personu, kuras tiek izmeklētas vai kuras interesē VDK, uzvedības un rīcības novērošana, atrodoties uz ielas, sabiedriskās vietās vai braucot sabiedriskajā transportā. To VDK izlūkdienestu darbinieki veic pēc operatīvo vienību uzdevuma. Uzdevumi ietver mērķu identificēšanu, dokumentēšanu un, ja dots īpašs norādījums, darbības traucēšanu, sakaru noskaidrošanu, aģentu rīcības uzraudzību un slepenas aizsardzības nodrošināšanu.

Pēc formas un organizācijas novērošana tiek klasificēta kā stacionāra, mobila, zonāla un uz zemes balstīta. Pastāv divas novērošanas metodes: pavadošā novērošana un pretnovērošana, kā arī vairākas novērošanas tehnikas (ķēdes, sazarojuma, vadīšanas, novērošana paralēlās ielās, apdzīšanas u. c.).

"Ķēde" – izlūki seko mērķim viens pēc otra, ievērojot noteiktu distanci un periodiski mainot pozīcijas. Šo paņēmienu izmanto reti apdzīvotās pilsētas ielās un lauku apvidos.

"Dakša" – objekta novērošana no vairākiem virzieniem vienlaikus. Šī metode ļauj veikt novērošanu pārpildītās vietās un sarežģītās situācijās. Novērošanas laikā izlūki maina pozīcijas.

"Vadošais" – tiek izmantots, ja mērķis pārvietojas ar automašīnu, novērošanu veic no novērošanas transportlīdzekļa, kas brauc noteiktā attālumā mērķa transportlīdzekļa priekšā. Novērošanai tiek izmantots īpašs aprīkojums un transportlīdzekļa standarta spoguļi.

Paralēlā ielu novērošana, kur izlūki seko paralēlām ielām un alejām reti apdzīvotā pilsētā un novēro mērķa darbības, izmantojot atstarpes starp mājām, kokiem utt.

Virzīšanās uz priekšu – ​​viens vai vairāki izlūki no rezerves vienības gaida objektu un ieņem pozīciju pretnovērošanai vietā, kur objektam vajadzētu parādīties.

Pavadošā novērošana ir tad, kad mērķa uzvedība tiek uzraudzīta no pozīcijas aiz tā. To izmanto, ja mērķis atrodas kājām vai pārvietojas ar transportlīdzekli.

Pretnovērošanu veic no pozīcijām mērķa priekšā. Tajā tiek izmantoti iepriekš novietoti posteņi vai vadības tehnika.

Zonālā (grīdas-teritoriālā) novērošana tiek organizēta pa zināmiem objekta pārvietošanās maršrutiem pilsētā vai noteiktās pilsētas teritorijās vai zonās, izmantojot stacionāras un mobilas novērošanas iekārtas.

Iezīmēta objekta novērošana sastāv no tā, ka novērošanas objekts tiek identificēts ar zīmes palīdzību (radiobāka uz automašīnas, uz objekta uzklāta radioaktīva viela, simbols uz dokumenta u.t.t.) no līdzīgu objektu masas, kā dēļ to ir vieglāk atklāt un noturēt redzes laukā.

Drošības postenis ir vieta, no kuras slepeni tiek veikta VDK interesējošo personu novērošana. Pastāvīgie posteņi veic sistemātisku, ilgtermiņa novērošanu, piemēram, vēstniecībās, pārstāvniecībās, diplomātiskajās rezidencēs, viesnīcās, kur uzturas arī ārzemnieki, un ostās, kur piestāj ārvalstu kuģi. Pagaidu posteņi tiek izveidoti uz īsu laiku. Posteņi tiek klasificēti kā atvērti vai slēgti atkarībā no to maskēšanās un slēpšanas metodēm. Atvērti posteņi atrodas laukumos, ielās un parkos, t.i., atklātā vietā, savukārt slēgti posteņi atrodas telpās. Posteņi pēc mērķa tiek klasificēti kā novērošanas posteņi, novērotāju posteņi un bāzes posteņi.

Korekcijas punkts ir speciāli izvēlēta telpa objekta kustības maršrutā, no kuras, izmantojot radio sakarus, gaismas signālus un citas mehāniskas ierīces, tiek pārraidīti ziņojumi, precizējot novērotā objekta virzienu.

Novērošanas postenis ir īpaši izvēlēta vieta, no kuras tiek veikta novērošana, personai izejot no ēkas vai ieejot noteiktā zonā. Novērošanas postenis visbiežāk tiek izmantots, lai nodotu personu noteiktai komandai novērošanai.

---

Mūsdienās nav zināms FSB virsnieku skaits un to sadalījums pa departamentiem (darbības mērķiem) un ģeogrāfiskais izvietojums, tomēr var vilkt zināmas paralēles ar PSRS pēdējiem gadiem. VDK rīcībā bija vairāk nekā 500 dažādu marku automašīnu (tikai Maskavā vien dienēja vairāki tūkstoši izlūkdienesta virsnieku). Nav pamata domāt, ka mūsdieās viņu skaits kļuvis mazāks, transformējoties no KGB NN dienesta par FSB Operatīvās meklēšanas direktorātu (17. direktorātu jeb militāro vienību 52295).

VDK pamata dokuments – kur FSB "kājas aug"

Neviens jau nav tik naivs, lai iedomātos, ka FSB visai attīstītā struktūra un darbības metodes tika pēkšņi izdomātas līdz ar šī dienesta izveidi. Zināms, ka FSB ir kā PSRS VDK tiesiskais mantinieks, to nosaka arī 1991. gada 1. novembra dekrēts. Tā tas ir arī attiecībā uz darbības mērķiem, procedūrām un arī pamatstruktūru.

Par ārējo novērošanu bija atbildīga PSRS VDK 7. pārvalde. Sākotnēji tā darbojās pēc PGU (1. galvenās pārvaldes), 4., 5. un 6. pārvaldes uzdevuma. Pēc VDK reorganizācijas 1960. gadā tās pārziņā nonāca Voroņežas Valsts universitātes Diplomātiskā korpusa Ārējās novērošanas un aizsardzības pārvalde. Ārējā novērošana tika veikta saskaņā ar VDK 1973. gada 2. marta pavēlēm Nr. 0015 un 1987. gada 7. marta pavēlēm Nr. 0035 apstiprinātajām instrukcijām. Zemāk ir sniegts pilns 7. marta instrukcijas teksts.[1]

Ārējās novērošanas galvenā organizatoriskā vienība bija brigādes. Pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados tās aizstāja ar darba grupām (12 dalībnieki, vecākais detektīvs kā grupas vadītājs). Sākot ar 1987. gadu, darba grupā bija vecākais detektīvs, viņa palīgs, vecākie izlūkošanas virsnieki, izlūkošanas virsnieki un jaunākie izlūkošanas virsnieki. Izceļams, ka visā PSRS novērošanas virsnieku apmācību veica tikai VDK 401. skola Ļeņingradā.

Augstākā slepenība

635. pielikums

PSRS VALSTS DROŠĪBAS KOMITEJAS PRIEKŠSĒDĒTĀJA RĪKOJUMS

1987. gada 7. marts, Nr. 0035,

Maskava

Apstiprinot ārējās novērošanas instrukcijas,

ko veica PSRS valsts drošības iestādes

1. Apstiprināt PSRS valsts drošības iestāžu veiktās ārējās novērošanas instrukcijas (pievienotas).

2. Savienības un autonomo republiku VDK priekšsēdētājiem, AKGB vadītājiem teritorijās un reģionos, PSRS VDK speciālo nodaļu direktorātu un PSRS VDK speciālo nodaļu vadītājiem spēku grupās, rajonos, flotēs, centrālās pakļautības apvienībās un formējumos, armijās un korpusos, pierobežas rajonu karaspēka komandieriem, PSRS VDK galveno direktorātu, neatkarīgo direktorātu un nodaļu vadītājiem nodrošināt, lai vadība un operatīvais personāls iepazītos ar šo instrukciju un tās stingru izpildi.

3. Uzskatīt PSRS Ministru Padomes VDK priekšsēdētāja 1973. gada 2. marta pavēli Nr. 0015 par spēku zaudējušu.

Komitejas priekšsēdētājs V. Čebrikovs

Tematu indeksi:

5-5-6, 9-2, 9-3, 13-4, 13-6, 14-1, 14-5, 40-3, 40-6, 40-5, 40-7, 40-8, 40-9, 40-11, 40-12.

PSRS VDK priekšsēdētāja 1987. gada 7. marta pavēles Nr. 0035 īpaši slepens pielikums

INSTRUKCIJAS

par PSRS valsts drošības iestāžu veikto ārējo novērošanu

Sarežģītā starptautiskā vidē, kad valsts drošības iestāžu cīņas galvenais virziens ir vērsts pret imperiālisma naidīgajiem plāniem un nodomiem, kā arī pret tā slepeno dienestu un ārvalstu pretpadomju centru arvien sarežģītākajām izlūkošanas un graujošajām darbībām, novērošanas loma pretizlūkošanas misijās pieaug. Kā viens no efektīvākajiem un spēcīgākajiem drošības instrumentiem tā galvenokārt tiek izmantota ienaidnieka izlūkdienestu, sūtņu un spiegu noziedzīgo darbību slepenai atklāšanai, dokumentēšanai un apspiešanai.

Valsts drošības iestāžu vienībām, kas tieši organizē un īsteno ārējo novērošanu, pastāvīgi jāmeklē jaunas, progresīvākas darba formas un metodes, nekavējoties jāfiksē un atbilstoši jāreaģē uz izmaiņām ārvalstu izlūkdienestu taktikā un, galvenais, ASV un citu NATO valstu vēstniecību rezidencēs PSRS teritorijā.

Instrukcija definē uzdevumus, kas tiek risināti ar ārējās novērošanas palīdzību, nosaka tās organizēšanas kārtību un īstenošanas pamatnoteikumus, regulē amatpersonu pienākumus un tiesības, kā arī satur norādījumus par lietvedības jautājumiem, ārējās novērošanas materiālu uzskaiti un glabāšanu.

1. Vispārīgie noteikumi

1.1. Novērošana ir slepena vizuāla, kā arī operatīva un tehniska izmeklēšana par izmeklēšanā esošo personu un citu valsts drošības iestādēm interesējošu personu (novērošanas mērķu) uzvedības un rīcību, tām atrodoties uz ielas, sabiedriskās vietās un pārvietojoties ar transportu, lai identificētu, novērstu un apspiestu viņu naidīgo darbību. Novērošanas objekti var būt arī dokumenti un operatīvi interesējoši objekti.

Galvenās prasības ārējai novērošanai ir tās slepenība un saņemtās informācijas ticamība.

1.2. Ārējo novērošanu veic dienestu, PSRS VDK 7. pārvaldes nodaļu, 7 direktorātu, dienestu, nodaļu, VDK struktūru filiāļu uz vietas slepenie darbinieki, kas strādā pilnu slodzi..

1.3. Savā darbībā 7. nodaļas vadās pēc padomju likumdošanas, attiecīgajām PSKP Centrālās komitejas un PSRS Ministru padomes rezolūcijām, PSRS VDK normatīvajiem aktiem un šīs instrukcijas.

1.4. 7. vienību praktiskā darbība ir strukturēta atbilstoši PSRS valsts drošības iestāžu operatīvo vienību uzdevumiem, ir pakārtota to mērķiem un tiek veikta saskaņā ar to norādījumiem. Novērošanas spēki un līdzekļi galvenokārt tiek izmantoti galvenajās ienaidnieka specdienestu izlūkošanas un graujošās darbības apkarošanas jomās īpaši bīstamu valsts noziegumu novēršanas un apspiešanas interesēs.

*ar PSRS VDK priekšsēdētāja 1987. gada 7. marta rīkojumu Nr. 0035 apstiprinātajā instrukcijā (saskaņā ar 1989. gada rīkojumu Nr. 00114):

• papildināt 1.4. punktu ar vārdiem: “kā arī apkarotu personu organizēto noziedzīgo darbību, kas organizēta noziegumu izdarīšanai, kuri varētu sarežģīt operatīvo situāciju.”

1.5. 7 nodaļu darbs tiek veikts ciešā sadarbībā ar PSRS valsts drošības iestāžu operatīvajām nodaļām, pamatojoties uz koordinētu izlūkošanas un operatīvo darbību plānošanu un īstenošanu. Veicot visatbildīgāko un

Dažās čekistu aktivitātēs uzdevumus uzsākošo vienību vadītāji un operatīvie darbinieki personīgi piedalās ārējās novērošanas organizēšanā.

1.6. Ārējās uzraudzības galvenie mērķi ir:

a) tādu datu iegūšana, kas ir svarīgi kapitālistisko valstu izlūkdienestu un specdienestu identificēšanai, aģentu saziņas kanālu un metožu atklāšanai, informācijas iegūšanai par ienaidnieka graujošo darbību raksturu, metodēm, līdzekļiem un vietām, kur tās tiek veiktas;

b) ienaidnieka izlūkošanas, vizuālās, tehniskās izlūkošanas un citu graujošu darbību veikšanas faktu reģistrēšana un dokumentēšana;

c) ārējās novērošanas objektu acīmredzamu izlūkošanas darbību, ideoloģiskas sabotāžas aktu un citu nelikumīgu darbību novēršana un, ja nepieciešams, apspiešana uz juridisku iemeslu dēļ, ja vien uzdevumā nav noteikts citādi;

d) novērst jebkādus ārējās novērošanas objektu mēģinājumus veikt terora aktus un sabotāžu, ar noziedzīgu nolūku iekļūt ārvalstu pārstāvniecībās un nelikumīgi šķērsot valsts robežu;

d) identificējot un nosakot personas, ar kurām ārējās novērošanas objekti nonāk saskarē krimināliem un citiem mērķiem;

e) ārējās novērošanas objektu noziedzīgas darbības faktu slepena dokumentēšana, tostarp

viņu sarunu satura uzraudzība ar kontaktpersonām tikšanās laikā uz ielas, transportā, sabiedriskās vietās, izmantojot 7 vienībām pieejamos tehniskos līdzekļus;

g) kontrolējot novēroto personu rīcībā esošo operatīvi interesējošo priekšmetu un dokumentu atrašanās vietu un pārvietošanu;

c) dalība tādu personu operatīvajā meklēšanā, kuras izdarījušas īpaši bīstamus valsts noziegumus vai tiek turētas aizdomās par to izdarīšanu;

i) tādu datu iegūšana, kuriem ir nozīme valsts drošības iestāžu izmeklēšanā esošo krimināllietu izmeklēšanā;

k) dalība VDK saņemto svarīgāko signālu pārbaudē, valsts drošības iestāžu aģentu pārbaudē un aģentu vervēšanas kandidātu izpētē no ārzemnieku vidus;

l) nodrošinot, piešķirto drošības funkciju ietvaros, īpašu operatīvi tehnisku un citu drošības pasākumu īstenošanu,

1.7. 7 ārējās novērošanas vienībām ir tiesības:

a) nodarbina ārštata operatīvos darbiniekus PSRS Valsts drošības komitejas noteiktā skaitā un noteiktā kārtībā piesaista un izmanto aģentus un uzticības personas viesnīcās, restorānos, moteļos, kempingos un citās vietās, kur bieži uzturas ārzemnieki no kapitālistiskām valstīm, lai risinātu ārējās novērošanas uzdevumus;

b) izvēlēties un izmantot telpas kā drošas mājas, novērošanas posteņus un patversmes novērošanas personālam;

c) noteikumu tabulas robežās turēt dažādu mērķu tehniskos līdzekļus, mehāniskos transportlīdzekļus un operatīvos skapjusun pielietot tos ārējās uzraudzības procesā;

d) operatīviem mērķiem izmantot policijas darbinieku un citu iestāžu formas tērpus un dokumentus;

d) policijas ārējās novērošanas interesēs izmantot pilsoņu, valsts un sabiedrisko organizāciju, iestāžu un uzņēmumu transportlīdzekļus, izņemot speciālajiem mērķiem paredzētos transportlīdzekļus un tos, kas pieder ārvalstu pārstāvniecībām un ārvalstu pilsoņiem.

1.8. Atsevišķos gadījumos 7. nodaļas darbinieki var tikt pakļauti operatīvajai uzraudzībai ar VDK iestādes vadītāja akceptu.

1.9. Ir aizliegts veikt ārējo novērošanu attiecībā uz:

a) PSKP Centrālās komitejas, savienības republiku komunistisko partiju centrālo komiteju biedri un biedru kandidāti, PSKP Centrālās revīzijas komisijas locekļi, savienības republiku komunistisko partiju revīzijas komisiju locekļi;

b) PSKP Centrālās komitejas partijas kontroles komitejas priekšsēdētājs, savienības republiku komunistisko partiju Centrālo komiteju partijas kontroles komisiju, kā arī teritoriālo un reģionālo partijas komiteju priekšsēdētāji;

c) Savienības un autonomo republiku Augstāko padomju prezidiju priekšsēdētāji un viņu vietnieki;

d) savienības un autonomo republiku Ministru padomju priekšsēdētāji un viņu vietnieki;

d) PSKP Centrālās komitejas, PSRS Augstākās padomes Prezidija, PSRS Ministru padomes aparāta atbildīgie darbinieki;

e) partijas teritoriālo un reģionālo komiteju, rajona komiteju, pilsētu komiteju un rajona komiteju sekretāri;

g) ministri, PSRS, savienības un autonomo republiku valsts komiteju priekšsēdētāji, komiteju priekšsēdētāji, galveno departamentu un citu departamentu vadītāji, kas izveidoti PSRS Ministru Padomes, savienības un autonomo republiku Ministru padomju pakļautībā;

c) PSRS Augstākās padomes un Savienības un autonomo republiku Augstāko padomju deputāti;

i) PSRS Augstākās tiesas priekšsēdētājs un viņa vietnieki, savienības un autonomo republiku Augstāko tiesu priekšsēdētāji, apgabalu un provinču tiesu priekšsēdētāji, PSRS ģenerālprokurors un viņa vietnieki, galvenais militārais prokurors, kā arī republiku, apgabalu, provinču, rajonu, pilsētu un rajonu prokurori;

k) Vissavienības Ļeņina Jaunatnes Komunistiskās savienības Centrālās komitejas, Savienības Republiku Ļeņina Jaunatnes Komunistiskās savienības Centrālās komitejas, komjaunatnes teritoriālo komiteju, reģionālo komiteju, rajonu komiteju, pilsētu komiteju un rajonu komiteju sekretāri;

l) Vissavienības arodbiedrību centrālās padomes un republiku, teritoriju un reģionu arodbiedrību padomju priekšsēdētājs un sekretāri;

m) laikrakstu un žurnālu galvenie redaktori, kas ir PSKP Centrālās komitejas, Savienības republiku Komunistisko partiju Centrālo komiteju, teritoriālo un reģionālo partiju komiteju, PSRS Augstākās padomes Prezidija, Aizsardzības ministrijas orgāni, kā arī laikrakstu un žurnālu galvenie redaktori, kas ir Vissavienības Ļeņina Jaunatnes komunistu līgas Centrālās komitejas un Vissavienības Arodbiedrību centrālās padomes orgāni;

n) reģionālo, provinces, rajona, rajona, pilsētas, ciema un lauku tautas deputātu padomju izpildkomiteju priekšsēdētāji;

o) Padomju armijas un Jūras spēku politisko struktūru vadītāji;

p) Iekšlietu ministrijas politisko iestāžu vadītāji.

2. Prasības darbiniekiem, kas veic ārējo uzraudzību

2.1. Novērošanas virsniekiem jābūt bezgalīgi uzticīgiem sociālistiskajai Dzimtenei, proaktīviem un izlēmīgiem stājoties pretī ienaidniekam, gataviem veltīt visus savus spēkus un, ja nepieciešams, pat savu dzīvību partijas lietai; jābūt dziļai ideoloģiskai pārliecībai, augstām morālām un profesionālām īpašībām: politiskajai modrībai, attīstītām novērošanas spējām, spējai droši maskēt sevi un savu rīcību, atjautībai, spējai ātri reaģēt, labai atmiņai, izturībai, fiziskajai sagatavotībai un kaujas apmācībai.

2.2. 7 nodaļu vadītāji:

a) vada to vadīto vienību operatīvās un apkalpojošās darbības, uzņemas personisku atbildību par operatīvo uzdevumu izpildes pilnīgumu un kvalitāti, personīgi piedalās pasākumu sagatavošanā un īstenošanā, informē vienības, kas uzsāk uzdevumus, par kontrolējamo objektu darbībām, kurām nepieciešama tūlītēja reaģēšana;

b) veikt pastāvīgu mijiedarbību ar citām valsts drošības iestāžu vienībām un, ja nepieciešams, ar iekšlietu iestāžu vienībām;

c) izstrādāt ārējās novērošanas organizēšanas plānus un nodrošināt to īstenošanu;

d) organizēt un veikt informācijas un analītisko darbu par novēroto personu kontingentiem un grupām, konkrētiem gadījumiem un ārējās novērošanas objektiem;

e) organizēt ārējās novērošanas procesa vadību, pamatojoties uz ciešu mijiedarbību ar uzdevumus uzsākošo vienību operatīvajiem darbiniekiem, kopīgu operatīvās situācijas analīzi, informācijas un analītiskā darba rezultātiem, operatīvi manevrējot spēkus un resursus, koncentrējot tos vietās, kur, visticamāk, tiks veiktas slepenas operācijas un var rasties citas akūtas operatīvās situācijas;

f) pastāvīgi strādāt pie ārējās uzraudzības taktikas uzlabošanas, izstrādāt un ieviest praksē visefektīvākās savas organizācijas formas, aktīvi izmantot tehniskos un kriminālistikas līdzekļus, kā arī esošo ārštata darbinieku iespējas (operatīvie darbinieki, aģenti, uzticības personas, kā arī policijas darbinieki ārējās novērošanas interesēs);

g) piedalīties personāla atlasē, organizēt un vadīt darbinieku ārpusklases čekistu izglītību un militāro apmācību, izglītot viņus augstas politiskās modrības un atbildības par uzticēto uzdevumu garā;

h) veikt pasākumus, lai nodrošinātu darbinieku konfidencialitāti, biroja telpu drošu šifrēšanu un slepenības režīmu darbā ar dokumentiem un tehniskajiem līdzekļiem;

i) nodrošināt stingru kārtību un disciplīnu vienībās, stingru padoto rīkojumu un norādījumu ievērošanu, pastāvīgi uzraudzīt viņu darbu, uzvedību darbā un mājās;

k) nodrošina vienībā pieejamo tehnisko un mehānisko transportlīdzekļu, kā arī citu materiālo vērtību drošību un saskaņā ar PSRS VDK budžeta 9. pantu piešķirto līdzekļu atbilstošu un ekonomisku izmantošanu;

l) bauda disciplinārās tiesības saskaņā ar PSRS Bruņoto spēku Disciplinārā reglamenta 12. pantu.

2.3. Operatīvās grupas vecākais un viņa palīgs

a) tieši piedalīties ārējās novērošanas procesā, vadīt padotos un ir atbildīgs par maiņu darba rezultātiem;

b) pēc priekšniecības norādījumiem piedalīties noteiktās ārējās novērošanas uzdevumu veikšanas sagatavošanas darbībās: gaidāmo darbu vietu slepenā izpētē, novērojamo objektu pieņemšanā un nodošanā. Darbinieku instruēšana, viņu gatavības uzdevuma veikšanai pārbaude;

c) veikt personāla izvietošanu posteņos, nodrošināt skaidru mijiedarbību un savstarpēju aizvietojamību; nodrošināt tehnisko un maskēšanās līdzekļu efektīvu izmantošanu; organizēt darbu pie nezināmu personu, kuras ir stājušās konfliktā, slepenas un precīzas identifikācijas.

Konfiskāciju dokumentē ar valdības amatpersonu vai citu amatpersonu sastādītu ziņojumu, ko paraksta ziņojuma sastādītāji, aculiecinieki un personas, kas pieķertas nozieguma vietā. Ja pēdējie atsakās parakstīties, ziņojumā izdara atbilstošu atzīmi.

6. Ārējās novērošanas materiāli, to reģistrēšana un dokumentu glabāšana.

6.1. Lietvedības darbs 7. nodaļās tiek veikts saskaņā ar spēkā esošajiem norādījumiem par slepenības nodrošināšanu darbā ar dokumentiem PSRS valsts drošības iestādēs.

6.2. Septiņas apakšnodaļas uztur palīgkartīšu ierakstus par visiem objektiem, kas atrodas 1. veidlapas kartītēs (1. pielikums), apmeklētajām adresēm, kas atrodas 2. veidlapas kartītēs (2. pielikums), un novērošanas laikā identificētajām saiknēm, kas atrodas 3. veidlapas kartītēs (3. pielikums). Jebkurā formā tiek uzturēti ieraksti par vietām, kuras bieži apmeklē ārzemnieki, grafiskajām zīmēm (zīmēm), kas identificētas viņu maršrutos, un telpām, kas īslaicīgi tiek izmantotas kā slēgti posteņi.

6.3. Katram objektam tiek atvērta novērošanas lieta, kurā koncentrēti visi ar novērošanas organizēšanu un veikšanu saistītie materiāli: novērošanas uzdevums, sertifikāti, ziņojumi, plāni, oriģinālie kopsavilkumi, instalācijas, identificēto pieslēgumu un apmeklējumu adrešu uzskaites lapas, objekta un tā pieslēgumu fotogrāfiju reģistrācijas kartes.

6.4. Materiāli no ārējās novērošanas, kas veikta vienreizējos uzdevumos attiecībā uz ārvalstu speciālistiem, jūrniekiem, tūristiem, dažādu delegāciju dalībniekiem u.c. viņu īslaicīgas uzturēšanās laikā PSRS, var tikt koncentrēti lietā, kas atvērta noteiktai ārzemnieku kategorijai (tūristu grupai, kuģa apkalpei, lidmašīnas apkalpei u.c.).

6.5. Veicot atkārtotu objekta novērošanu, jauna lieta netiek atvērta, un visi materiāli tiek pievienoti iepriekš atvērtajai lietai.

6.6. Pēc novērošanas pabeigšanas lietas materiālos esošos materiālus var anotēt. Anotācija (kopsavilkuma ziņojums) kalpo kā dokuments, kas aizstāj lietas materiālus.

6.7. Novērošanas lietas un kopsavilkumi tiek reģistrēti atsevišķos žurnālos, kā noteikts spēkā esošajās instrukcijās par slepenības nodrošināšanu dokumentu apstrādē valsts drošības iestādēs. Ailē "Lietas nosaukums" ir norādīts subjekta uzvārds, vārds, patronīms un iesauka. Lietvedību uztic darbiniekam, kurš ir tieši atbildīgs par novērošanas materiālu apstrādi.

6.8. 7 nodaļu vadītāji ir atbildīgi par lietu pienācīgu pārvaldīšanu un visu darbu, kas saistīts ar ārējās novērošanas materiālu uzskaiti un glabāšanu.

6.9. Novērošanas lietu glabāšanas termiņus nosaka spēkā esošais Valsts drošības komitejas dokumentāro materiālu saraksts un to glabāšanas termiņi. Tās tiek iznīcinātas, sastādot protokolu ar atzīmi reģistrācijas žurnālā.