Ilūzija par Eiropas tehnoloģisko neatkarību
Mākslīgā intelekta fabrikas
Mākslīgā intelekta (MI) infrastruktūra Eiropā šobrīd piedzīvo attīstību, ko virza gan Eiropas Savienības (ES) centieni nodrošināt tehnoloģisko suverenitāti, gan vērienīgas ASV tehnoloģiju gigantu investīcijas. Par spīti tam, Eiropa saskaras ar nopietniem izaicinājumiem elektrotīklu jaudu un nesamērīgi augstu elektrības cenu dēļ, un procesu kavē garie atļauju saņemšanas termiņi un nepieciešamība saglabāt datu autonomiju.[1] Eiropa gadiem ilgi koncentrējusies tikai uz MI ierobežošanu un kontroli, kas veicinājis tehnoloģisko atpalicību – resursi lielākoties tērēti juridiskiem jautājumiem un sekundārām pētniecības jomām.[2] Ejat lēnām pār tiltu, draugi!
Ļoti ierobežota attīstība ir arī aktivitātēm ES iniciatīvās, kas skar MI "rūpnīcas" un "gigafrabrikas". Eiropa dzīvo stratēģiju un plānu ilūzijās, ka tieši tas ļaus padarīt Eiropu par konkurētspējīgu spēlētāju pasaules MI tirgū. Eiropas Komisija (EK), piemēram, plāno izveidot un uzlabot deviņus jaudīgus MI superdatorus (piemēram, MareNostrum 5 Barselonā), tā pētniekiem, jaunuzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem nodrošinot subsidētu piekļuvi skaitļošanas jaudām.[3]
Jaunums ir MI gigafabrikas (AI Gigafactories), kā mērķis ir izveidot līdz pat septiņiem liela mēroga datu centriem, lai apmācītu jaunās paaudzes MI modeļus. Programmai plānots piesaistīt publisko un privāto finansējumu līdz pat 20 miljardiem eiro.[4] Briseles lēmums gaidāms 2027. gada sākumā[5] un ambīcija ir par Eiropu kā "digitālo kontinentu", paralēli attīstot arī alternatīvu – 19 MI lielākas jaudas centru kopīgs darbs vienotā tīklā.[6] Tā ir Eiropas jau esošo superdatoru (EuroHPC) pielāgošana un modernizācija ikdienas MI pētniecībai un jaunuzņēmumiem. Analītiķi gan norāda, ka nacionālā sadrumstalotība ES dalībvalstu vidū rada nepārvaramu risku palēlināt ieviešanu.[7]
Ķīnas intervence
Ķīnas tehnoloģiju milži ilgstoši un mērķtiecīgi Eiropā attīsta savu datu centru un mākoņdatošanas infrastruktūru. Lai gan ES cenšas stiprināt savu digitālo suverenitāti un mazināt atkarību no ārvalstu tehnoloģijām, Ķīnas uzņēmumi turpina paplašināties, lai apkalpotu gan Eiropas klientus, gan savus starptautiskos eksporta zīmolus. Eiropas regulatori un drošības iestādes arvien stingrāk vērtē Ķīnas tehnoloģiju klātbūtni kritiskajā infrastruktūrā. Bažas rada Ķīnas Nacionālās drošības likums, kas teorētiski var likt šiem uzņēmumiem nodot datus Pekinas valdībai. Tas ir iemesls, kādēļ Eiropā strauji pieaug politisks pieprasījums pēc tā dēvētās "suverēnā mākoņa" (Sovereign Cloud) koncepcijas – datu centriem, kurus ne tikai fiziski būvē Eiropā, bet arī pilnībā pārvalda un kontrolē tikai ES reģistrētas kompānijas, pilnībā izslēdzot ASV vai Ķīnas mātesuzņēmumu piekļuvi.
Eiropas tirgu strauji iekaro Ķīnas elektroauto ražotāji, atjaunojamās enerģijas uzņēmumi un e-komercijas giganti (piemēram, Temu un Shein). Šiem uzņēmumiem, izmantojot uzticamus un pazīstamus vietējos mākoņpakalpojumus, ir nepieciešams apstrādāt un uzglabāt milzīgus datu apjomus Eiropā.
Ķīnas datu centru uzņēmumi Eiropā ir jau sen, un eiropieši tikpat ilgi ir bijuši priecīgi būt pakalpojumu gala lietotāji, jo sava infrastruktūra veidota netika. Fundamentāla nekompetences kļūda tika pieļauta un tiražēta jau pašos pamatos – Eiropa veidoja datu centrus un attīstīja MI, balstoties uz akadēmisko vidi un publisko sektoru (universitātes, pētniecības institūti, retāk valsts nodrošināti pakalpojumi). Ķīna un ASV pakalpojumus tikmēr attīstīja, izmantojot elastīgu privātā un publiskā sektora partnerību. Rezultāts ir redzams – atšķiras skaitļošanas jaudas mērogi, mērķi un finansējuma struktūra. Atkārtojas 40 gadus seni notikumi, kad datu apstrāde un datori tika vispārpieņemti un uzskatīti par jaudīgu rīku aprēķinu veikšanai, reizē noliedzot un enerģiski pretojoties datoru ienākšanai visās citās dzīves jomās. Brisele vēlreiz ir sekmīgi iekritusi tajā pašā aprobežotības slazdā.
"Tencent Cloud" aktīvi nostiprinās Eiropas kodolā. Frankfurtē darbojas divas neatkarīgas datu centru zonas un nesen tika izziņota trešās zonas izveide. Tas tiek darīts, lai Eiropas izstrādātājiem nodrošinātu mākslīgā intelekta un 3D modelēšanas dzinējupilnvērtīgu darbību.[8] Alibaba Cloud, kā lielākais Ķīnas mākoņpakalpojumu sniedzējs, pārvalda vērienīgu infrastruktūru Eiropas finanšu un tehnoloģiju centros, galvenokārt Vācijā, Lielbritānijā un Francijā. Huawei Cloud piedāvā hibrīda datu centru risinājumus un sadarbojas ar vietējiem Eiropas telekomunikāciju operatoriem, nodrošinot serveru infrastruktūru un mākoņa platformas uzņēmumiem. TikTok īpašnieks ir investējis miljardus savos Eiropas datu centros ("Project Clover") un izvietojis tos Īrijā un Norvēģijā, kur lietotāju datus uzrauga neatkarīgs Eiropas kiberdrošības uzņēmums. Tas uzņēmumam rada liekas izmaksas, bet Eiropa ir ieguvusi labi apmaksātas darbavietas uzraugu armijai un brīnišķīgu atkarību no pakalpojumu sniedzēja. Jāņem vērā, ka jau funkcionējošie ķīniešu datu centri ir veidoti ar nesalīdzināmi lielāku finansējumu par to, kādu Brisele plāno investēt un piesaistīt nākotnē.
ASV uzņēmumi
ASV gadiem ilgi brīdinājušas Eiropu par Ķīnas aktivitātēm un potenciālo apdraudējumu, un ir aicinājusi nopietnāk pievērsties reālajai situācijai, taču Brisele to interpretēja kā vajadzību būtiski palielināt iesaistīto juristu skaitu, investēt detalizētākos regulējošos dokumentos un uzraudzības infrastruktūrā. ASV uzņēmumi tā rezultātā investējuši savos datu centos Eiropā.
ASV tehnoloģiju milži (Hyperscalers) pašlaik ir galvenie MI infrastruktūras būvnieki Eiropā. Kamēr ES vēl tikai plāno savas gigafabrikas, tādi ASV uzņēmumi kā Google, Microsoft un Meta investē desmitiem miljardu eiro, lai visā kontinentā izveidotu privātus megadatu centrus. Starp lielākajiem ASV investīciju projektiem ir Microsoft Sinesas mezgls un masīvs MI centrs Sinesas ostas pilsētā Portugālē (ap 8,6 miljardiem eiro).[9] Uzņēmums visā Eiropā paplašina kapacitāti par 40 %, aktīvi pērkot zemi Vācijā un būvējot jaunas infrastruktūras Norvēģijā, Itālijā un Dānijā.[10] Tas pa daļām pakāpeniski pārpērk lielākos Eiropas IT uzņēmumus – tie kļūst par ASV uzņēmumu produktu un pakalpojumu izplatītājiem (piemēram, Mistral darījums ar Microsoft).
Meta, kā arī specializētie MI mākoņpakalpojumu sniedzēji (piemēram, CoreWeave vai Nebius), iepērk desmitiem tūkstošu Nvidia čipu un izvieto tos Eiropas datu centros, lai nodrošinātu lielo valodas modeļu trenēšanu tuvāk vietējiem patērētājiem.[11] Ir arī desmitiem citu uzņēmumu, tomēr to investīcijas ir ievērojami zemākas un ir salīdzināmas ar summāriem EK nākotnes plāniem. Šīs investīcijas ir stabils pretmets ķīniešu ekspansijai Eiropā.
Somijas patstāvīgie lēmumi
Nereti Somiju dēvē par Eiropas "MI centru", "Eiropas Teksasu" vai Google "Somijas megaprojektu". Salīdzinājums ir pamatots un ir ne mazums mācību pārējiem.
Google vairākus gadus meklēja un vērtēja investīciju vietas Eiropā. Jau 2023. gadā bija zināmi pirmie vērtējumi un prognozes, kas Eiropā norāda uz ievērojamiem juridiskiem riskiem un politiskās nenoteiktības, kas liek uzņēmumam atteikties no šādu centru attīstības Piemaskavā, Kēnigsbergā, Baltkrievijā un Zaporižjes AES apkārtnē. Ģeopolitiskie un karadarbības riski bija pārāk lieli. Iemesls lokalizācijai ir labi zināms un tikai daži no pamata kritērijiem ir nepiesātināts tirgus (Krievija, Baltkrievija, Ukraina), lēta un droša elektroenerģija, vienkārša un datos pamatota projektu saskaņošanas procedūra. Šajā kontekstā tika vērtās iespējas datu centrus veidot arī Latvijā (Daugavas HES), bet lēmumu pieņemšanas ceļš bija atteikumam izšķirošs (procedūras, valdes, iespēja apturēt investīciju projektu u.c.). Lauki, lauki. Turpinām vērot saulrietus.
Eiropas ziemeļvalstis uzvar cīņā par ASV MI datu centru piesaisti, jo piedāvā unikālu četru faktoru kombināciju – lēta un stabila zaļā enerģija, dabiska dzesēšana, spēcīga infrastruktūra un politiskā drošība. Tas ir pārliecinošs pretstats tradicionālajiem Eiropas datu centru mezgliem, kas cieš no elektrotīklu pārslodzes un vietas trūkuma. Ziemeļvalstis piedāvā ideālus apstākļus.
Somijas valdības politika ir atšķirīga, un Google projekta attīstība sākās 2024. gadā. Lai arī Somija ir ES un Brisele darīja visu, lai piebremzētu projekta attīstību caur tiesvedībām un ierobežojumiem Google sniegt pakalpojumus Eiropā, projekts turpināja attīstīties un dabiski, apauga ar daudzām nepubliskām vienošanām.
Google laika posmā no 2027. līdz 2028. gadam infrastruktūru izvietos četros punktos, nevis visu jaudu koncentrēs vienoviet. Haminā paplašinās esošo, vēsturisko datu centru kompleksu, ko uzņēmums nopirka 2009. gadā, bet Kajaani, Muhos un Vaala izveidos pilnīgi jaunus datu centrus. Centrus mērķtiecīgi būvē ziemeļu un centrālajā daļā, lai tie atrastos tuvu tīras enerģijas avotiem un izmantotu esošo Fingrid tīklu (līgums uz 22 gadiem)[12], tā nesadārdzinot sistēmas izmaksas patērētājiem.[13]
Google 13 miljardu eiro investīcijas infrastruktūrā dod impulsu Somijas ekonomikas izaugsmes un digitālās pārveides atbalstam. Sākotnējā būvniecības posmā (2027-2028) paredzams, ka šī iniciatīva Somijas IKP palielinās par vidēji 3,6 miljardiem eiro gadā un atbalstīs vairāk nekā 37 000 darbvietu visā valstī. Aptuveni 16 000 no šīm darbvietām būs būvniecībā, tā radot 911 miljonus eiro vidējos gada darba ienākumos visā nozarē. Pēc objektu nodošanas ekspluatācijā tie, domājams, ik gadu atbalstīs 7000 darbvietu, radot darba ienākumus ar algu, kas ir par 24 % augstāka nekā Somijas vidējā alga.[14] Tas ietver darbiniekus uz vietas un tehniskos amatus, iekārtu un pakalpojumu piegādātājus, kā arī vietējos veikalus, restorānus un ērtības, ko atbalsta šie darbinieki un viņu ģimenes.
Publiski neapspriestais
Komerciālu un politisku iemeslu dēļ plašāk netiek apspriesti daudzi jautājumi, kas ir aprakstīti Google un Somijas valdības līguma pielikumos, un ir vēl kāds iemesls – prezidents Tramps neatbalsta šo Google aktivitāti un norāda, ka nevar to aizliegt, bet tā nepalīdz valstij cīnīties pret Ķīnas dominanci.
Starp publiski neapspriestiem jautājumiem ir jauno datu centu personāls un tā kvalifikācija. Investīciju līgums paredz, ka jaunajos centros strādās Somijas speciālisti. No aptuveni 7000 nodarbināto vajadzīgi 4700 inženieri (2700-2900 augsti kvalificēti IT). Google paziņojis, ka nepārvilinās nevieno no Microsoft piederošā NOKIA inženieriem, lai gan darbam būtu derīgs "savs ducis inženieru un programmētāju". Augsti kvalificētu IT inzenieru sagatavošana ir Somijas valdības pārziņā, taču, ja to skaits vai kvalifikācija būs nepietiekošs, Google varēs bez ierobežojumiem piesaistīt ārvalstu speciālistus un Somija nodrošinās uzturēšanās un darba atļaujas. Somijas augstskolas ir satraukušās, jo šāds IT speciālistu (ar inženieru kvalifikaciju) ir teju neiespējams, galvenokārt vidusskolēnu vājo zināšanu dēļ.
Atsevišķš jautājums ir jauno datu centru militāra, galvenokārt pretgaisa aizsardzība, kas jānodrošina Somijas militārajām struktūrām, citādi valstī būs jāizvieto amerikāņu karaspēka bāze, ko nāksies uzturēt Somijas valdībai. Tāpat valstij jānodrošina lielas jaudas optisko kabeļu līniju izveide, kas savienos visus četrus datu centrus – ja to darīs pats uzņēmums, šo līniju izmantošana kļūs par maksas pakalpojumu Somijas klientiem. Jāizceļ, ka šāda kabeļu līnija no Haninas ir izbūvējama arī uz Pēterburgu (plānots 2028. gadā).
Vēl nav skaidra Somijas valdības pozīcija par Loviisas AES, kas ir netālu no Google Haminas datu centra. Google šī AES ir vajadzīga un uzņēmums ir iegādājies daļu tās aktīvu, paredzot, ka tā ir autonoms elektroapgādes avots, tomēr pagaidām tā ir nozīmīga Somijas elektroapgādē (nodrošina ap 10 % valstī patērētās elektrības), lai gan bija plānots to tuvāko gadu laikā slēgt. Google tā ir svarīga, jo esot vienā uzņēmumā ar datu centriem AES enerģija ir pašpatēriņam un netiek aplika ar papildus nodokļiem un maksājumiem.
Nākotnē enerģijas būs par maz un Loviisas AES ir jāpaplašina. Tas rada problēmas, jo esošos divus reaktorus nepiekrīt rekonstruēt ne SAAB, ne Siemens (piekrīt tikai modernizēt vadību, kontroli un ārējo drošību, elektroinstalācijas un līnijas). Iemesls ir tas, ka reaktori VVER-440/V-213 ir krievu AS "Atomstroyexport" izbūvēti (1977. un 1980. gads) – ar gandrīz 50 gadus veciem reaktoru blokiem neviens vairs Rietumos renovācijas režīmā nestrādā. Blokus rekonstruēt var tikai paši krievi, bet tad arī nākamo būvniecība būs viņiem jāuztic, jo jauktas sistēmas var nebūt tehnoloģiski drošas. Jautājums par kapitālo remontu un jauniem blokiem pagaidām ir atlikts[15] līdz Krievijas un Ukrainas kara beigām. Google vajazēs lielas papildus elektrības ģenerēšanas jaudas un uzņēmums rēķinās ar masīvām papildu investīcijām Somijā.
Comments