Kallasa uzsvērusi, ka Tālie Ziemeļi un Arktika kļūst par "cīņas par varu frontes līniju".

Krievijas Valsts dome pārveido Krievijas valdību. Deputāti apstiprinājuši Mišustina iesniegtos amatu kandidātus.

Jauno likumu uzskata par ieroci, ko izmantos arī ārpus Ķīnas Tautas Republikas.

Ieskats vēl kādā organizācijā, kuras eksistence un aktivitāte parāda "krievu pasaules" būtību.

Protestā Tūnberga patiesībā nepiedalījās, jo sniedza septiņas atsevišķas intervijas.

Jemenas pretošanās atklājusi Saūda Arābijas vājumu. Izraēlai paredzētais IMEC tirdzniecības koridors ir apdraudēts, bet Ķīna situāciju izmanto un paplašina savu ietekmi. Saūda Arābijai bija jākļūst par vārtiem uz jaunu ekonomisko nākotni, taču tā vietā karš ar Jemenu atklāj karalistes militāro vājumu, apdraud tās finanses un rada riskus nozīmīgam. Mohammedam bin Salmanam (MBS) sekas var izrādīties daudz nopietnākas par militārām neveiksmēm kaujas laukā. Viņa vērienīgā program

Nemieri norisinās laikā, kad valstī valda saspringta politiskā gaisotne.

Blogu rakstīšana ir visai populāra un daudzas iepriekš pieņemtās normas ir novecojušas.

Krievijai tas ir negaidīti un nav patīkams pārsteigums.

Prezidents un valsts sekretārs ir apņēmušies atgriezt Amerikas dominējošo stāvokli.

Kosmosa līgums tieši neierobežo konvencionālu vai radioelektronisku pret-satelītu tehnoloģiju izmantošanu.

Polija ir ierosinājusi tērēt vismaz 2 miljardus ASV dolāru, lai valsts teritorijā izveidotu pastāvīgas klātbūtnes ASV bāzi.

Eiropas kodolatturēšanas arhitektūra piedzīvo līdz šim nozīmīgāko pārveidi.

Kodes ir specdienesti, kas kā kāpurus no oliņām Kremlim nedraudzīgās valstīs vervē diversantus, ietekmes aģentus un politiķus.

Eiropa saskaras ar nopietniem izaicinājumiem elektrotīklu jaudu un nesamērīgi augstu elektrības cenu dēļ.

Brazīlijas mērķis ir kļūt par ceturto lielāko naftas ražotāju pasaulē.

Ir naivi uzskatīt, ka Ķīna mainīs savu ekonomisko politiku vai palēninās tehnoloģisko izaugsmi.

Lēmumi nav ne kompetenti, ne tālredzīgi.

Daži pārsteiguma brīži un ļoti vājš saturs.

Izskatās, ka starp Ķīnas un Krievijas līderiem valda spriedze. Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins BRICS samitā Ņūdeli atteicās tikties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.[1] Par to, ka sarunas starp Sji un Putinu "nav plānotas" paziņoja Kremļa palīgs Jurijs Ušakovs. Kremlis paļāvās uz abu līderu "tikšanos klātienē" samita laikā. Sji un Putins sarunas rīkoja 31. augustā Kirgizstānā, kad tikās SCO samita laikā, tomēr šī tikšanās bija bez būtiskiem rezultātiem. Avoti ziņo, ka