Krievijas slēptā mobilizācija. Par ko tas liecina?

Krievijas varas iestādes gatavojas militārajā dienestā iesaistīt skaitliski lielo Aizsardzības ministrijas mobilizācijas rezervi, kas 2015. gadā tika izveidota ar Putina dekrētu. Vadoties pēc dekrēta par mobilizācijas rezerves veidošanu, rezervē ir personas, kas noslēgušas līgumu ar Aizsardzības ministriju. Pirmais līgums tiek noslēgts uz 3 gadiem un rezervisti ik gadu piedalās militārajās apmācībās – uz šo laiku viņi saglabā darba vietas un darba devējs saņem kompensāciju par darbinieka prombūtni.

Krievijas valdība 13. oktobrī apstiprināja likumprojektu, kas ļaus prezidentam pretterorisma operācijās un militāros konfliktos, tostarp ārvalstīs, rezervistus izmantot bez kara stāvokļa un mobilizācijas izsludināšanas.

Tas ļaus bruņoto spēku (BS) vajadzībām piesaistīt līdz diviem miljoniem cilvēku, paziņoja Valsts Domes Aizsardzības komitejas priekšsēdētāja vietnieks Aleksejs Žuravļovs. “Mēs [Krievija] veicam visreālākās un ļoti plaša mēroga kaujas darbības, bet tajā pašā laikā oficiāli karš nav izsludināts. Un šīs juridiskās nianses ierobežoja AM manevrēšanas iespējas, tagad tās ir novērstas”, klāstīja amatpersona. Runa ir par cilvēkiem, kuri “brīvprātīgi dienēja BS”, un tagad atrodas rezervē, saņemot par to arī papildu maksājumus un privilēģijas. Šie cilvēki tiks iesaistīti “daudz vairāk nekā iepriekš”, un tas ir “pilnīgi normāli, īpaši ņemot vērā situāciju, kādā šobrīd ir mūsu valsts”.

Saskaņā ar likumprojektu, rezervistiem organizēs aptuveni divus mēnešus ilgas “speciālas apmācības” “aizsardzības uzdevumu” veikšanai. Attiecīgie grozījumi tiks veikti likumos “Par militāro pienākumu un militāro dienestu” un “Par militārpersonu statusu”. Izmaiņas attiecas tikai uz pilsoņiem, kuri brīvprātīgi noslēguši līgumu par palikšanu rezervē, un neattiecas uz tiem, kuri atrodas vispārīgajā rezervē.

Uzdevumi, kuros iesaistīs kontrakta rezervistu, ir ļoti dažādi – līdz pat dalībai karā Ukrainā.

Valsts domes aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Andrejs Kartapolovs, komentējot iniciatīvu, teica, ka “likumā ir punkts par kontrakta rezervistu izmantošanu arī ārpus Krievijas teritorijas, un tas attiecas, piemēram, uz Sumu vai Harkivas apgabalu – tur notiek kaujas, bet de jure tās atrodas ārpus valsts teritorijas”. Rezervisti nepieciešamības gadījumā tiktu “pirmkārt uzaicināti uz militāro komisariātu un nosūtīti uz apmācībām un citām dažādām aktivitātēm”. Amatpersona piebilda, ka pašlaik reģionos, kas robežojas ar Ukrainu, atrodas daudzi pilsoņi, kuri ir aktīvajā mobilizācijas rezervē.

Saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem personas, kas ir aktīvajā mobilizācijas rezervē, var iesaistīt reālās kaujas darbībās tikai tad, ja tiek izsludināta mobilizācija, un tam ir nepieciešamas mobilizācijas komisijas, kas nedarbojas kopš 2023. gada. Varas iestādes izvairās no otrā mobilizācijas viļņa, tāpēc tām ir nepieciešama cita procedūra, kuras ietvaros tās varētu izmantot mobilizācijas rezervi.

Šī informācija liecina, ka Putina režīms savlaicīgi gatavojās iespējamajai militārās konfrontācijas eskalācijai. Atgādināsim, ka Krievijas hibrīkara aktīvā fāzē pret Ukrainu sākās 2014. gada sākumā, bet dekrēts par aktīvās mobilizācijas rezerves izveidi tika pasludināts 2015. gadā. Jau tobrīd bija skaidrs, ka konflikts Ukrainā var ieilgt.

Acīmredzams arī tas, ka īstenotā BS nodrošināšana ar personālu kā tas notika līdz šim – kontraktu sistēma, sevi sāk izsmelt, tādēļ tiek vilkta laukā nākamā kārts, lai nebūtu jāizsludina vispārēja mobilizācija.

Amatpersonas apgalvo, ka tādējādi varot mobilizēt līdz 2 miljoniem karavīru, kas ir ievērojams papildinājums ikdienas rūkošajam frontes personālam. Kā tas īstenosies praktiski – redzēsim, bet indikators neliecina par kremļa vēlmi pārtraukt pielietoto Ukrainas teritorijas okupēšanas taktiku. Pastāv arī risks, ka šī rezervistu kopa, ņemot vērā informāciju par kaujaslaukā notiekošo, var izrādīt pretestību izmaiņām viņu statusā, un no tā Kremļa režīms baidās visvairāk.