Saūda Arābija zaudē ietekmi

Jemenas pretošanās atklājusi Saūda Arābijas vājumu. Izraēlai paredzētais IMEC tirdzniecības koridors ir apdraudēts, bet Ķīna situāciju izmanto un paplašina savu ietekmi. Saūda Arābijai bija jākļūst par vārtiem uz jaunu ekonomisko nākotni, taču tā vietā karš ar Jemenu atklāj karalistes militāro vājumu, apdraud tās finanses un rada riskus nozīmīgam.

Mohammedam bin Salmanam (MBS) sekas var izrādīties daudz nopietnākas par militārām neveiksmēm kaujas laukā. Viņa vērienīgā programma Vision 2030 saskaras ar arvien lielāku spiedienu un Indijas, Tuvo Austrumu un Eiropas ekonomiskā koridora jeb IMEC nākotne ir arvien neskaidrāka. 

Pirmais brīdinājuma signāls atskanēja Rijādas starptautiskajā lidostā. Jemenas palaistās raķetes trāpīja 3. un 4. terminālim, nogalinot un ievainojot cilvēkus un atklājot, ka Saūda Arābijai ir grūtības aizsargāt kritiski svarīgu infrastruktūru. Starptautiskas aviokompānijas jau ir atcēlušas lidojumus uz Rijādu, kamēr Jemena cenšas panākt Saūda Arābijas gaisa telpas slēgšanu. Ekonomiskās prognozes spiedienu tikai pastiprina. Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) pirms nedēļas paziņoja, ka Saūda Arābijas iekšzemes kopprodukts 2026. gadā varētu samazināties par 3,3 %. 

Problēma nav tikai raķešu uzbrukumu radītie postījumi. Saūda Arābijai jāizvērtē milzīgās izmaksas, kas nepieciešamas savas teritorijas aizsardzībai, vienlaikus turpinot finansēt karu, kurā nav izdevies gūt izšķirošu uzvaru. Tas nozīmē lielākus izdevumus militārajai tehnikai un pretgaisa aizsardzības sistēmām un potenciāli mazāk naudas ekonomiskajiem projektiem, uz kuriem MBS balstīja savu politisko nākotni. 

Ir vēl kāda problēma, kuru nevar atrisināt ar moderniem ieročiem vien. Saūda Arābijai trūkst kaujas spējīgu sauszemes spēku, kas vajadzīgi, lai iekarotu teritorijas Jemenā. Gadu desmitiem ilgie amerikāņu iepirkumi nav devuši karalistei spēju sasniegt savus mērķus kaujas laukā. 

Vadībai, kas gadiem ilgi centusies pozicionēt Saūda Arābiju kā augošu reģionālo lielvaru, sekas varbūt smagas. Militāri ierobežotās iespējas kļūst arvien grūtāk noslēpt, kamēr ekonomiskās ambīcijas arvien vairāk apdraud kara izmaksas. Viena no lielākajām šīs krīzes sekām varētu būt trieciens tirdzniecības koridoram, kas bija paredzēts kā instruments reģiona pārveidei.

IMEC koridors un cīņa par tirdzniecības ceļiem 

Par Indijas, Tuvo Austrumu un Eiropas ekonomisko koridoru (IMEC) paziņoja 2023. gada G20 samitā Ņūdeli. Pastāvēja cerība, ka tas kļūs par stratēģisku alternatīvu Ķīnas "viena josla, viens ceļš" infrastruktūras tīklam, ko 2013. gadā aizsāka Ķīnas prezidents. Plāns paredzēja izveidot nepārtrauktu dzelzceļa savienojumu, kas Apvienotos Arābu Emirātus saistītu ar Saūda Arābiju, Jordāniju, Izraēlas ostu Haifā un tālāk ar Eiropu.

ASV, Indija, Persijas līča valstis, Izraēla un Eiropas partneri uzskata šo koridoru par iespēju stiprināt tirdzniecību un izveidot stratēģisku pretsvaru Ķīnai, taču tas lielā mērā atkarīgs no Saūda Arābijas spējas finansēt un izbūvēt nepieciešamo infrastruktūru. 

Sākotnējā plāna īstenošanai Rijādai būtu jāiegulda desmitiem miljardu dolāru jaunās dzelzceļa līnijāsunesošo tīklu modernizācijā, īstenojot projektu Saudi Land Bridge. Pieaugošais finansiālais spiediens un Vision 2030 attīstībai paredzētā budžeta samazināšana draud vēl vairāk aizkavēt šo projektu. Karš rada problēmu, kas sniedzas tālu aiz Saūda Arābijas robežām, un kavēšanās apgrūtina IMEC pārvēršanu no stratēģiska paziņojuma par funkcionējošu tirdzniecības tīklu. 

Turcija jau ir piedāvājusi savu alternatīvu. Valsts prezidents Erdogans vēlas izveidot maršrutu, kas apiet Izraēlu. Viņa ierosinātais sauszemes kanāls paredzētu preču pārvadāšanu no Apvienotajiem Arābu Emirātiem un Kataras caur Irāku uz Turcijas ostām, no kurām kravas varētu nokļūt Eiropas dzelzceļa tīklā. Katara varētu palīdzēt finansēt šo maršrutu kopā ar Irāku un Turciju, radot alternatīvu koridoram, kas paredzēts caur Haifu. Uz papīra Turcijas priekšlikumam ir acīmredzamas priekšrocības, jo tas ļautu apiet Saūda Arābiju, Izraēlu un Suecas kanālu, taču ģeogrāfiskais novietojums rada arī virkni citu problēmu. Maršruts šķērsotu Irāku, kur drošības apdraudējumi un pastāvīgā spriedze starp Turcijas spēkiem un Kurdistānas Strādnieku partiju (PKK) sarežģī drošības situāciju. 

Investoriem šie riski ir jāizvērtē salīdzinājumā ar iespējamiem komerciālajiem ieguvumiem, tomēr darbi Turcijas maršrutā jau ir sākti saskaņā ar parakstītajiem līgumiem. IMEC joprojām ir iestrēdzis, daļēji arī kara Izraēlā dēļ, un tas dod zīmīgu iespēju - jo vairāk ASV un tās sabiedrotie cīnās par alternatīva tirdzniecības tīkla izveidi, jo lielākas iespējas paplašināt savu ietekmi iegūst Ķīna. Pekinas iniciatīva turpina piedāvāt sistēmu infrastruktūras attīstībai un starptautiskajai tirdzniecībai. Amerikas centieni izveidot konkurējošu tīklu sastopas ar šķēršļiem, kurus rada reģionāli konflikti, ko Vašingtonai nav izdevies ierobežot. 

Saūda Arābijas reģionālā ietekme vājinās 

Saūda Arābijas grūtības vājina arī tās pozīcijas kaimiņvalstu vidū. Kopš Persijas līča Sadarbības padomes izveides 1981. gadā tajā ir Saūda Arābija, Apvienotie Arābu Emirāti, Katara, Kuveita, Bahreina un Omāna. Rijāda jau sen tiek uzskatīta par vienu no galvenajiem šīs grupas drošības un politiskajiem balstiem. Tagad šī pozīcija ir apdraudēta. 

Saūda Arābijas nespēja droši aizsargāt kritiski svarīgu infrastruktūru rada šaubas par tās spēju garantēt reģionālo drošību. 2019. gada uzbrukums Saūda Arābijas naftas kompānijas Saudi Aramco objektiem, kurā tika izmantoti bezpilota lidaparāti un spārnotās raķetes, jau atklāja nopietnas ievainojamības. Jaunākie notikumi bažas pastiprina. 

Saūda Arābija lielā mērā joprojām ir atkarīga no ārējās palīdzības, jo īpaši ASV prezidenta Donalda Trampa vadībā, kā arī no Izraēlas izlūkdienestu atbalsta un attiecībām ar tādām reģionālajām lielvarām kā Turcija un Pakistāna. Kaimiņvalstis uz to reaģē, rūpīgāk izvērtējot savas drošības un ārpolitikas iespējas. Piemēram, Apvienotie Arābu Emirāti saņem atklātu militāro palīdzību no Izraēlas. 

Arī ekonomika saskaras ar nopietnām problēmām, jo Saūda Arābija ir ļoti atkarīga no naftas ieguves un eksporta. Globālo energo resursu cenu svārstības, pakāpeniskā pāreja uz alternatīvajiem enerģijas avotiem Rietumu tirgos un naftas pārstrādes un transportēšanas infrastruktūras fiziskā ievainojamība palielina ar šo atkarību saistītos riskus. Ekonomikas diversifikācijai nepieciešamas milzīgas investīcijas, un arī Saūda Arābijas aizsardzība prasa arvien lielākus izdevumus. Pieaugot militārajām izmaksām, kļūst arvien grūtāk nodrošināt finansējumu ekonomikas pārveidei. 

Ekonomiskie rādītāji un Vision 2030

Skaitļi ilustrē problēmas mērogu. Saskaņā ar SVF prognozēm, Saūda Arābijas ekonomikas izaugsme šogad varētu samazināties līdz 1,7 %, salīdzinājumā ar 4,6 % pērn. Nākamgad izaugsme varētu atjaunoties līdz 5,5 %. Ar naftas nozari nesaistītās ekonomikas izaugsme šogad tiek prognozēta 2,6 % un nākamgad varētu pieaugt līdz 4,5%. 

Budžeta deficīts šogad varētu sasniegt 3,7 % no IKP, salīdzinājumā ar 5,8 % pērn, kamēr 2027. gadā tiek prognozēts 3,1% deficīts. Ar naftas nozari nesaistītais budžeta deficīts šogad tiek prognozēts 22,2 % apmērā, salīdzinājumā ar 23,3% pērn, un nākamgad tas varētu samazināties līdz 20,9%. 

Šie skaitļi atklāj valsts vadības galveno izaicinājumu. Neraugoties uz gadiem ilgiem solījumiem diversificēt ekonomiku, Saūda Arābija joprojām ir ļoti atkarīga no naftas ieņēmumiem, lai tā finansētu savas ambīcijas. Ārvalstu valūtas rezerves sasniedz 462 miljardus dolāru, taču ievērojamās rezerves neatbrīvo no grūtajiem lēmumiem, ko rada militāro izdevumu pieaugums, lēnāka ekonomikas izaugsme un dārgi attīstības projekti. 

Tikai daži projekti tik labi ilustrē šo ambīciju mērogu kā NEOM. 

Saūda Arābijas ziemeļrietumos, pie Sarkanās jūras un netālu no Tirānas šauruma, esošais NEOM tika iecerēts kā Vision 2030 vadošais projekts. Tam bija jāpierāda, ka karalis spēj atteikties no atkarības no naftas un kļūt par globālu tehnoloģiju, inovāciju, tīrās enerģijas un luksusa tūrisma centru. Projekts ir saskāries ar inženiertehniskām problēmām, milzīgu izmaksu pieaugumu, sarežģītu globālo ekonomisko situāciju un reģionālo militāro spriedzi. Sākotnējā iecere paredzēja 170 kilometrus gar stūrveida pilsētu tuksnesī, kurā viss būtu aprīkots ar gaisa kondicionēšanu un kura kalpotu par globālu tūrisma un inovāciju centru. Tagad šī vīzija tiek būtiski samazināta - daži projekta elementi tiek ierobežoti, bet citi daļēji apturēti. 

Finansiālais spiediens pieaug arī citās jomās. Saūda Arābijas valsts ieguldījumu fondam, kam ir būtiska loma Vision 2030 finansēšanā, savi resursi jānovirza arvien lielākam skaitam dārgu saistību. To vidū ir nekustamā īpašuma attīstība Rijā­dā un lielas investīcijas starptautiskajā sportā un aviācijā. Jo vairāk naudas tiek ieguldīts projektos, kuri nesniedz solīto atdevi, jo grūtāk kļūst uzturēt visu attīstības stratēģiju, un līdz ar to pieaug tradicionālās elites pārstāvju, tostarp turīgu investoru un lielo uzņēmēju, kritika. Viņi bažījas, ka karaļa grandiozās ambīcijas ir pakļāvušas Saūda Arābiju pārmērīgi lieliem finanšu riskiem. Karš ar Jemenu šos riskus padara vēl grūtāk pārvaldāmus. 

Izraēlas iespēja un iespējamā vienošanās ar Rijādu 

Izraēlai šī situācija rada iespēju Saūda Arābijas vajadzību pēc drošības palīdzības pārvērst par stratēģisku darījumu. Izraēlas priekšlikums ir vienkāršs - Izraēlai būtu jāsadarbojas ar ASV, lai stiprinātu Saūda Arābijas aizsardzību, taču tā nedrīkstētu sniegt izlūkošanas atbalstu militārajā jomā, pretī nesaņemot konkrētus ieguvumus.

Nosacījumiem jābūt skaidriem jau no paša sākuma. Izraēla iegūtu oficiālu vietu jaunajā tirdzniecības tīklā, savukārt Turcijas alternatīva saskartos ar spēcīgāku stratēģisku šķērsli. Rijāda jau ir vērsusies pie Izraēlas ar ASV Centrālās pavēlniecības (CENTCOM) starpniecību, tāpēc jautājums par katras puses ieguvumiem kļūst īpaši svarīgs. 

Izvēles iespējas kļūst arvien sarežģītākas. 

Karalis var padziļināt sadarbību ar Izraēlu un ASV, cerot stiprināt savas valsts drošību un saglabāt savu politisko nākotni. Vai arī viņam būs jāsaskaras ar turpmāku militāro neveiksmju un finansiālā spiediena sekām, kas var vājināt viņa pozīcijas Saūda Arābijas vadībā. Saūda Arābijas elite nav aizmirsusi 2017. gada arestus viesnīcā Ritz-Carlton. Ja uzticība viņa vadībai turpinās mazināties, jautājums par karaļa pēcteci var kļūtarvien nozīmīgāks. 

Neviens nevar droši pateikt, kā šī cīņa izvērtīsies, taču militāro neveiksmju, ekonomiskā spiediena un ietekmīgu personu neapmierinātīb rada sarežģītu situāciju cilvēkam, kurš solīja pārveidot Saūda Arābiju. 

Kas iegūs visvairāk no krīzes - Izraēla, Turcija vai Ķīna? 

Likmes sniedzas tālu aiz divpusējas vienošanās robežām. Ja IMEC kļūs par funkcionējošu tirdzniecība skoridoru starp Indiju un Eiropu, tā plānotājiem būs jāpārvar militārie un politiskie šķēršļi, kas apdraud maršrutu caur Saūda Arābiju, Jordāniju un Izraēlu.

Izraēlai atteikšanās no Haifas savienojuma nozīmētu potenciāli nozīmīgas stratēģiskās un ekonomiskās pozīcijas zaudēšanu. Saūda Arābijas galvenais izaicinājums ir nosargāt infrastruktūru, finansēt savas ambīcijas un saglabāt reģionālo ietekmi, kamēr karš turpinās. Karaļa solījumu testē militārās neveiksmes un finansiālais spiediens.

Avots: Amir Jafar