Vācijas alternatīva?

Maskava cenšas stiprināt savu ietekmi Vācijas austrumu zemēs, kurās 20. gadsimta otrajā pusē ir bijuši citi sociālekonomiskie un kultūras apstākļi nekā Rietumvācijā. Viena no šīs ietekmes izpausmēm ir pieaugošais atbalsts galēji labējai partijai "Alternatīva Vācijai", kas dominē valsts austrumu politikā, jo īpaši Tīringenē, Saksijā un Brandenburgā.

Ir svarīgi izprast, kāpēc partija "Alternatīva Vācijai" ieņem tik spēcīgas pozīcijas bijušās Vācijas Demokrātiskās Republikas (VDR) teritorijas reģionos. Partijas panākumu cēloņi Austrumvācijā meklējami dziļās ekonomiskās, sociālās un vēsturiskās atšķirībās, kas joprojām saglabājušās pēc Vācijas Federatīvās Republikas un VDR apvienošanās 1990. gadā. Austrumu reģioni – bijušās VDR teritorijas, joprojām salīdzinājumā ar rietumiem piedzīvo ievērojamu ekonomisko nelīdzsvarotību.

Par to liecina šādi rādītāji:

• Ekonomiskās attīstības ziņā austrumu reģioni beidzamo 35 gadu laikā ir atpalicēju lomā. 2024. gadā tie veidoja tikai aptuveni 8% no Vācijas kopējā IKP, bet bezdarbs austrumos vidēji ir 7,5% pretstatā 5,5% rietumos.

• Privatizācija un uzņēmumu pārstrukturēšana pēc apvienošanās notika ievērojot rietumu uzņēmumu intereses. Tas austrumu reģionos radīja sajūtu par "kolonizāciju" un ekonomikas sabrukumu, neskatoties uz federālās valdības lielajām investīcijām.

Ekonomiskā nestabilitāte un pamestības sajūta mudina vēlētājus meklēt alternatīvu tradicionālajām Rietumvācijas politiskajām partijām, kuras tiek uztvertas kā daļa no rietumu elites.

Iedzīvotāji uzskata, ka ekonomiskā atveseļošanās pēc apvienošanās nav devusi viņiem tādu pašu dzīves stabilitāti vai dzīves līmeni, kāds ir rietumos. Tas rada sajūtu, ka viņi ir "otrās šķiras pilsoņi".

Vienlaikus daudzos austrumu reģionos pagrimums infrastruktūrā saistīts ar uzņēmumu slēgšanu pēc apvienošanās, tāpēc ir ļoti jūtama jauniešu aizplūšana uz rietumiem vai lielajām pilsētām. Lauku apvidi piedzīvo degradāciju, proti, izglītība, veselības aprūpe, transports – visam tam tiek piešķirts mazāk finansējuma vai tas ir slikti nodrošināts. Tas rada vidi, kurā populistiska retorika par "atgriešanos" vai pretestību pret "lielo Berlīni" gūst panākumus. Austrumos ir mazāka uzticība "lielajām partijām", tur tās tiek uztvertas kā rietumu partijas un Berlīnes elite, kas ne visai saprot vietējās vajadzības.

Ir arī vēsturiska trauma par "noteiktu garantiju", kādas bija komunistiskā režīma laikā, zaudēšanu. Pāreja bija sāpīga un daudziem arī dramatiska, jo straujās pārmaiņas 1990-tajos gados sagādāja šoku. Pazuda valsts sektors, sociālās garantijas un iemīļotie uzņēmumi. Tas veicināja neuzticību lielām, centralizētām institūcijām, jo īpaši, ja tās šķiet atrautas no reālās dzīves.

"Alternatīva Vācijai" iedzīvotāju sajūtas izmanto sev par labu, solot "aizsargāt robežas", kritizējot imigrāciju, uzsverot "tradicionālas vērtības" un protestējot pret klimata politiku, ko bieži izmanto tādi cilvēki, kuri uzskata, ka politika ir izmaksas nevis ieguvumi.

Partija bieži atsaucas uz netaisnīguma sajūtu: mēs maksājam nodokļus, bet saņemam mazāk, mūs ir aizmirsuši. Populistiskais stils – pret eliti, birokrātiju un Berlīni kā attālu centru, kas neklausās un nepalīdz. Arī jaunieši arvien vairāk pievēršas partijai "Alternatīva Vācijai" vai līdzīgām kustībām, jo uzskata, ka sistēma nedod iespējas, jo īpaši austrumu reģionos.

VDR 40 gadu ilgā vēsture ir atstājusi ievērojamu iespaidu uz Austrumvācijas iedzīvotāju politisko apziņu. Komunistiskā vara veicināja skepsi pret rietumu demokrātijām. Tas baro augsni radikālām un antidemokrātiskām politiskām idejām, ko propagandē partija "Alternatīva Vācijai" ar savu naratīvu par "elites karteli" Berlīnē un nicinājumu pret politisko establišmentu.

Sava nozīme ir etniskajam un migrācijas faktoram. Pēc apvienošanās un jo īpaši pēc PSRS sabrukuma, Vācijā ieradās ievērojams skaits etnisko vāciešu, kuri iepriekš dzīvoja PSRS. Lai gan oficiāli viņi ir "vācu etniskie pārceļotāji", daļai no viņiem pastāv problēmas ar adaptāciju, valodu un kultūras barjerām. Tas rada papildu apstākļus, ko politiķi var izmantot, lai mobilizētu protestu. Tas var darboties vairākos virzienos:

• viņi var kļūt par auditoriju propagandas naratīviem, kas runā par "naidīgu attieksmi" pret krievvalodīgajiem, par atbalstu krievu kultūrai vai vēstures interpretācijai,

• daļa no šiem cilvēkiem var atbalstīt maigas vai slēptas prokrieviskas pozīcijas, īpaši, ja runa ir par informācijas telpu, medijiem, atmiņām par PSRS.

Saskaņā ar Pew Research Center 2024. gada aptaujas datiem, līdz 45% "Alternatīvas Vācijai" atbalstītāju pozitīvi vērtē Vladimiru Putinu, kamēr citu partiju atbalstītāju vidū šis rādītājs ir ievērojami zemāks.

Imigranti no PSRS apmetušies visā Vācijā, nevis tikai austrumos, un bieži vien integrācija darbā un sociālajā dzīvē tika atbalstīta no valsts puses. Tāpēc etnisko vāciešu no PSRS ieguldījums "Alternatīvas Vācijai" atbalstā ir sarežģīts un pretrunīgs. Daži var just kultūras distanci vai diskrimināciju, bet tas nav galvenais iemesls, kāpēc viņi sliecas uz šo politisko partiju. Tomēr nevajag pārspīlēt imigrantu no PSRS lomu kā "Alternatīvas Vācijai" popularitātes faktoru, jo šajā gadījumā ekonomiskā un sociālā neapmierinātība starp austrumu iedzīvotājiem ir spēcīgāks dzinulis.

Minētie iemesli rada augsni, lai dezinformācija – idejas par valsts sabrukumu, sazvērestības teorijas un valsts nodevība tiktu uztverti ar ticību. Krievijas mediji vai aģentu tīkli ir gatavi pastiprināt šos naratīvus, izplatot stāstus par to, kā austrumu iedzīvotāji tiek novērtēti par zemu, kā imigranti vai globālās organizācijas viņiem kaitē.

Pieaugot partijas "Alternatīva Vācijai" atbalstam austrumu zemēs, apdraudēta ir viena no Vācijas galvenajām ārpolitikas pozīcijām – atbalsts Ukrainai.

Krievijas propaganda un hibrīdoperācijas pret Ukrainu gandrīz vienmēr ietver ziņojumus par rietumu sabiedroto vājumu, demokrātijas nestabilitāti, morāli un Ukrainas atbalsta leģitimitāti. Pieaugot "Alternatīvas Vācijai" un līdzīgu politisku grupējumu popularitātei, kuras kritizē atbalstu Ukrainai, tas mazina arī sabiedrības atbalstu Kijivai. "Alternatīva Vācijai" aktīvi iebilst pret militāro palīdzību Ukrainai un atbalsta sankciju atcelšanu pret Krieviju, kas, protams, Berlīnei rada papildu izaicinājumus saistībā ar karu Ukrainā. Prokrieviskās noskaņas vēlētāju vidū var apdraudēt iekšējo konsensu par atbalstu Ukrainai. Atbalsts Ukrainai var kļūt par "materiālu" Krievijas izplatītiem naratīviem, piemēram, "finansiālā palīdzība Ukrainai ir jūsu zaudējums". Tāpēc ir svarīgi, kā Vācija un citas Eiropas valstis informē un izskaidro iedzīvotājiem savu politiku.

ZDF Politbarometer September II 2025

Lai gan Krievijas hibrīdoperācijas rada simptomus un palielina riskus, partijas "Alternatīva Vācijai" popularitātes cēlonis balstās uz reālo situāciju – sociālekonomiskā nevienlīdzība, marginalizācijas sajūta, demogrāfiskās izmaiņas, vēsturiskā trauma un uzticības trūkums centrālajām varas iestādēm. Krievija aktīvi izmanto šīs domstarpības hibrīdām operācijām, kuru mērķis ir vājināt demokrātiju Vācijā un destabilizēt Eiropas vienotību.

Svarīgi, ka ne visi, kas dzīvo Austrumvācijā, atbalsta "Alternatīvu Vācijai" vai radikālas kustības.

Ir vērā ņemama sabiedrības daļa, kas vēlas pārmaiņas un uzlabojumus un atbalsta demokrātiskās partijas, bet to balss bieži ir vāja zemas mobilizācijas, cerību trūkuma un politiskā noguruma no solījumiem bez konkrēta rezultāta dēļ. Lai risinātu šos izaicinājumus, ir nepieciešams komplekss darbs, lai pārvarētu ekonomiskās atšķirības starp Vācijas rietumiem un austrumiem, veicinātu sociālo integrāciju un palielinātu iedzīvotāju uzticību demokrātiskajām institūcijām. Tāpat ir svarīgi stiprināt informācijas drošību un pretoties Krievijas propagandai.

Ir skaidrs, ka Maskavā joprojām aktīvi darbojas speciālo dienestu pakļautībā esošie pasaules reģionu izpētes institūti, kuru uzdevums ir sameklēt labākos risinājumus Krievijai nedraudzīgo valstu iekšējā graušanā ar mērķi panākt kremlim labvēlīgas politikas īstenošanu. Vācija tās ekonomiskā un politiskā potenciāla dēļ atrodas pastiprinātas uzmanības sfērā, tādēļ darbs ar organizācijām, kas demokrātijas apstākļos var atklāti atbalstīt kremli ir prioritāte. Saprotams arī, ka Vācijas speciālie dienesti pretdarbojas Maskavas centieniem, tomēr demokrātijas apstākļos izturēt šādu cīņu ir ievērojami sarežģītāk.