28 punktu miera plāna... plāns

Putins nespēja uzvarēt Ukrainu kaujas laukā un radās plāns, kā Ukrainu no Trampa "nopirkt" par 200 miljardiem ASV dolāru.

Kremlī ļoti labi izprot Trampa administrācijas domāšanas veidu un intereses. Tas ir arī iemesls, kādēļ tapa miera plāns ar 28 punktiem, starp kuriem atrodams punkts par kara postījumu reparācijām un shēmas, kā tās izpildīt. Tātad, reparācijām novirza ASV iesaldētos Krievijas 100 miljardus ASV dolārus un 100 miljardus, kas iesaldēti Eiropā. Tad tiek izveidoti 2 finansēšanas fondi, katrs par 100 miljardiem, kuru pārvaldību uztic Trampa znotam Kušneram. Ir divi fondi, taču nav ne regulējumu, ne nosacījumu, kā līdzekļi no fondiem tiek tērēti tieši paredzētajam mērķim. Naudai ir jāatrodas kustībā, līdz ar to no finanšu līdzekļiem, kas tiks laisti apgrozījumā, peļņa būtu 6 miljardi (pieņemot, ka peļņas procents ir pieticīgi 3%).

Zinot Trampa būtību, varētu sagaidīt paziņojumus, ka Tramps, būdams "lielisks saimnieciskais stratēģis", sagādājis ASV 200 miljardus un peļņu.

Papildus, ar vēl iesaldētājiem 150 miljardiem dolāru, tiek izveidots trešais krievu-amerikāņu investīciju fonds, kā uzdevums būs atbalstīt "attiecību nostiprināšanu un kopējo interešu paplašināšanu, lai izveidotu spēcīgu motivāciju neatgriezties konflikta situācijā". Katrs šo frāzi var saprast kā vēlas.

Vācijas kanclers Mercs ir izteicies par Trampa-Putina miera plāna finansiālo aspektu. Viņš paziņoja, ka iesaldēto līdzekļu izmantošana bez eiropiešu dalības nav iespējama, tomēr ir nianse. Zinām, ka kontroli pār iesaldētajiem līdzekļiem Eiropā īsteno Beļģija, kas pagaidām stingri atteikusies ļaut līdzekļus izmantot, lai turpinātu atbalstīt Ukrainu. Gadījumā, ja Trampa-Putina plāns piepildīsies, Krievijai atliks dot piekrišanu Beļģijai iesaldētos līdzekļus nodot ASV kontrolētajam fondam, un eiropieši no tā neko neiegūs.

No visa šī izriet, ka Krievija nekādas reparācijas kādā citā veidā maksāt nemaz netaisās – kā saka, 350 miljardus atdevām, atjaunojiet Ukrainu paši.

Jau šobrīd zināms, ka zaudējumi, kas nodarīti Ukrainai, pārsniedz iesaldēto Krievijas līdzekļu apmēru. Taču, lai kādu piespiestu šos līdzekļus maksāt, jābūt starptautiski atzītam juridiskam dokumentam. Nav skaidrs, kāda institūcija to varētu sagatavot un kontrolēt tā izpildi.

Paralēli no Trampa administrācijas puses tiek veikta Krievijas naftas industrijas iznīcināšana. Sankcijas pret "Lukoil" un "Rosneft" spiež šo uzņēmumu ārvalstu aktīvus pārdot, un tos par izdevīgām cenām iegūst ASV kompānijas. Turklāt, tiek iegūts arī tirgus, kurā naftas pārstrādes uzņēmumi strādāja. Izskaidrojumu gūst Trampa operācijas pret Venecuēlu – mērķis ir novest iekšējo stāvokli līdz pilnīgai krīzei un ASV kompāniju kontrolē pārņemt Venecuēlas naftas biznesu. Par to pat Ķīna, kas savulaik neveiksmīgi ieguldīja līdzekļus Venecuēlas naftas biznesā, neprotestē.

Neskatoties uz zaudējumiem un ekonomikas virzību uz sabrukumu, Putins kara darbību negatavojas pārtraukt, ja vien netiek īstenota faktiska Ukrainas kapitulācija pēc kremļa noteikumiem. Grūstot civilajai ekonomikai, Krievijā likumsakarīgi pieaug nabadzīgo iedzīvotāju skaits, kas būs gatavi parakstīt līgumu par militāro dienestu, saņemt pirmo samaksu un iet bojā kaujaslaukos Ukrainā. Vienmēr jau ir cerība, ka izdosies tomēr izdzīvot un saņemt arī pārējo solīto samaksu, ko civilajā dzīvē nevarētu nopelnīt visa mūža garumā.