Baltijas Hormuza

Karš Tuvajos Austrumos jau ilgst vairāk nekā trīs mēnešus. Irāna veiksmīgi izmantoja iespēju bloķēt Hormuza šaurumu, kas ir svarīga pasaules naftas un gāzes aprites artērija. Neskatoties uz ievērojami spēcīgāku floti un aviāciju, ASV un Persijas līča valstīm pašlaik nav iespēju šaurumu atbloķēt ar spēku.

Šis karš ir negatīvi ietekmē Ukrainu, jo ir sadārdzinājies naftas produktu imports, savukārt kremlim tas kļuvis par pagaidu glābiņu sarūkošajiem budžeta ieņēmumiem. URALS naftas pārdošanas cenas pieaugums no 40 līdz 120 USD par barelu ļauj agresoram uzkrāt līdzekļus militāro vajadzību segšanai un budžeta lāpīšanai.

Rodas jautājums par to, kā pārtraukt valūtas ieplūšanu Krievijas budžetā? Ukraina turpina uzbrukt ostām, naftas glabātavām un infrastruktūrai, ierobežojot eksporta un ieguves apjomus. Arī ES rīkojas izlēmīgāk – pēc prokremlisko spēku sakāves Ungārijā Eiropa spēja pieņemt 20. sankciju paketi. Tās mērķis bija “ēnu flotes” tankkuģi, naftas ieguves nozares uzņēmumi, bankas un ieroču ražotāji. Diemžēl, bet ierobežojumi nav pietiekami, lai piespiestu Krieviju sēsties pie sarunu galda.

Ja Hormuza šaurums palīdzēja Krievijai palielināt ieņēmumus, tad Dānijas šaurumi, kas savieno Baltijas jūru ar Ziemeļjūru, var pārtraukt lielāko daļu tās eksporta. Šajā rakstā mēs izskatīsim, kā tieši Eiropa varētu bloķēt Dānijas šaurumus Krievijas kuģiem, kādas sekas tas radītu pasaules ekonomikai un vai šādām izlēmīgām darbībām būs politiskā griba, jo īpaši “izlēmīgo koalīcijas” valstu vidū.

Kremļa naftas artērija

2026. gadā aptuveni 75% no Krievijas naftas eksporta tiek veikts pa jūru. Pārējā daļa tiek transportēta pa naftas vadiem, tostarp “Družbu” uz Ungāriju caur Ukrainu un atzarojumiem uz Ķīnu, jo īpaši VSTO-1 (Vostočnaja Sibirj – Tihii Okean) un VSTO-2, kā arī tranzītā caur Kazahstānu, izmantojot naftas vadu Atasu-Alašankou.

Naftas cauruļvadi transportam uz Ķīnu, pašlaik darbojas ar pilnu jaudu un Pekina pagaidām nav ieinteresēta jaunu cauruļvadu būvniecībā. Aprīlī caur “Družbu” atkal atsāka naftas piegādes – Ukraina šo soli veica, lai saņemtu 90 miljardus eiro finansiālo palīdzību un nodrošinātu ES 20. sankciju paketes pieņemšanu. Ungārija turpina diversificēt naftas importu, un arī iespējamā politiskā līdera maiņa Slovākijā 2027. gadā var veicināt naftas iepirkumu diversifikāciju.

Krievijai pašlaik ir ierobežotas iespējas palielināt eksportu pa sauszemi un vienīgais paplašināšanās ceļš ir jūra. Pārvadājumos pa jūru aptuveni 47% eksporta nodrošina Baltijas jūras ceļš, tam seko Tālie Austrumi (27%), Melnā jūra (20%) un Arktika (6%). Pa jūru nafta galvenokārt tiek sūtīta uz Ķīnu un Indiju. Krievijas naftas eksporta infrastruktūra ir pakārtota atradņu ģeogrāfiskajam izvietojumam. Galvenā eksporta marka URALS tiek piegādāta caur rietumu ostām (Baltijas un Melnā jūra), savukārt ESPO (East Siberia-Pacific Ocean) un SOKOL tiek eksportēta no Klusā okeāna termināļiem.

Ukrainas vadība apzinās Baltijas termināļu nozīmi jau kopš marta, kad bezpilota lidaparāti sāka uzbrukt Krievijas naftas eksporta infrastruktūrai Melnajā un Baltijas jūrā, kā rezultātā ostām nācās uz laiku pārtraukt tankkuģu iekraušanu. Kopējā situācija krieviem pagaidām joprojām ir optimistiska – cenas tirgū ir tik augstas, ka, neskatoties uz apjomu zaudējumiem, viņi joprojām saņem vairāk naudas nekā iepriekš. Martā Krievijas ikdienas ieņēmumi pieauga par 150 miljoniem eiro. Pagājušajā gadā ieņēmumi no naftas, kas tika transportēta caur Baltijas jūru, sasniedza 60 miljardus eiro. Ja situācija nemainīsies, šogad ieņēmumi būs ievērojami lielāki.

Dānijas šaurumu sistēma – Kremļa Hormuza

Dānijas šaurumu sistēma – Mazais Belts, Lielais Belts un Ēresunds, ir ārkārtīgi šaura. Salīdzinājumam – ja Hormūzas šauruma šaurākā vieta ir aptuveni 35 km, tad Mazā Belta platums ir tikai 0,5 km, Lielajam Beltam 3,7 km, bet Ēresundam 10,5 km. Lielie naftas tankkuģi var iziet tikai caur Lielo Belta šaurumu, jo tikai tur ir pietiekams dziļums (no 12 līdz 15 metriem). Dānija ir reģistrējusi 292 tankkuģus ar Krievijas naftu, kas gada laikā izgāja caur tās šaurumiem. Tie ir aptuveni 24 kuģi mēnesī. Pagaidām tie šos šaurumus brīvi škērso, jo to paredz 1857. gada Kopenhāgenas konvencija, kas visām valstīm garantē civilās kuģniecības brīvību Dānijas šaurumos. Jebkurš mēģinājums veikt tiešu militāru blokādi bez kara pieteikšanas tiks uzskatīts par pirātismu un rupju starptautisko jūras tiesību pārkāpumu, ko autoritārās valstis nekavējoties izmantos pret Eiropas valstīm. Tieši tāpēc ir nepieciešams apvedceļš, lai nepārkāptu konvenciju, izvairītos no eskalācijas un apturētu ēnu flotes kustību.

Kopenhāgena kuģu satiksmes bloķēšanai var piemērot juridiskus instrumentus. Dānija var paziņot par pastiprinātu ekoloģisko kontroli, kas vairākkārt piemērota kopš 2025. gada. Piemēram, saskaņā ar Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) konvencijām, kuģim ir jābūt apdrošināšanai naftas noplūdes gadījumam. Krievijas ēnu flote darbojas ārpus SJO tiesiskā regulējuma, apzināti samazinot īpašumtiesību struktūras pārredzamību un slēpjot galīgos labuma guvējus. Lai apietu spēkā esošos ierobežojumus, šie kuģi sistemātiski izmanto fiktīvus apdrošināšanas sertifikātus (P&I), kurus izsniegušas nelicencētas vai formāli neeksistējošas kompānijas. Dānijai ir tiesības tos neatzīt, pieņemot tikai noteiktu apdrošinātāju izsniegtās polises. Atzītas apdrošināšanas trūkums var kļūt par pamatu papildu pārbaudēm, aizturēšanai vai piekļuves ierobežošanai atsevišķām ostām vai teritoriālajiem ūdeņiem.

Kā atsevišķs spiediena mehānisms var tikt izmantotas tehniskās inspekcijas, lai pārbaudītu kuģa tehnisko stāvokli. Tā kā “ēnu flote” galvenokārt sastāv no veciem, faktiski norakstāmiem 20 gadīgiem tankkuģiem, kurus izmanto uz tehnisko normu pārkāpšanas robežas, tas rada plašas iespējas atklāt drošības pārkāpumus vai neatbilstību vides standartiem. Pārtveršanas procedūra paredz tankera apturēšanu, ko veic krasta apsardze, un pārbaudi, ko veic inspekcijas grupa. Ja tiek konstatēti pārkāpumi, kuģi aiztur, bet īpašniekam uzliek lielus naudas sodus. Pēc tiesas lēmuma ir iespējama pat tankera konfiskācija, pamatojoties uz draudiem ekoloģiskajai vai valsts drošībai.

Konfrontācija Baltijas jūrā

Kā iespējamos pretpasākumus Krievija var draudēt nosūtīt savu floti, lai atbrīvotu kuģu ceļus. Tādā gadījumā Dānijai atbalstu iesaistot savus jūras spēkus var sniegt “izlēmīgo koalīcija”. Ja salīdzina Krievijas un potenciālās koalīcijas valstu (piemēram, Dānijas, Zviedrijas un Lielbritānijas) jūras spēku jaudu, tad atšķirība to spējās kontrolēt jūru un šaurumus ir būtiska.

Krievijas Baltijas flote galvenokārt sastāv no kuģiem, kas būvēti pagājušajā gadsimtā, savukārt NATO valstu rīcībā ir moderni augsto tehnoloģiju kuģi, un alianses kopējais skaitliskais pārsvars ir 12:1.

Papildus spēkiem jūrā atbalstu var sniegt no sauszemes un lidlaukiem, kas ievērojami atvieglo kontroli pār šaurumiem. Krievijas flotes efektivitāti redzam ar Melnās jūras flotes piemēru karā pret Ukrainu – vairāk nekā trešdaļa Melnās jūras flotes tika iznīcināta, neskatoties uz to, ka Ukrainai faktiski nav savu lielo kaujas kuģu. Tāpēc iespējamība, ka Krievija izmantos spēku, lai pretotos blokādei, un vēl jo vairāk, ka šāda pretestība būs veiksmīga, ir zema.

Tā vietā krievi noteikti ķersies pie šantāžas, kodoldraudiem un hibrīdkara pastiprināšanas, taču kara gadu gaitā Rietumu sabiedrība arvien mazāk viņu draudus uztver nopietni. Joma, kurā Krievijai patiešām būs izredzes, ir hibrīdie uzbrukumi – sabiedrisko sakaru zemūdens kabeļu sabojāšana, kamikadze dronu palaišana Eiropas teritorijā u.t.t. Kremlis ir rīkojies līdzīgi arī bez Dānijas šaurumu blokādes, tāpēc ierobežojumu esamība vai neesamība diez vai nākotnē apturēs hibrīdkara izpausmes. Dānijas šaurumu blokāde var būtiski veicināt Krievijas sakāvi karā, ko paātrinās dziļa finanšu krīze, zaudējot ienākumus no naftas eksporta.

Par papildu spiediena uz Eiropu faktoru varētu kļūt Ķīna un Indija, kuras nav tieši ieinteresētas šādā blokādē, jo gūst ievērojamu ekonomisko labumu, tomēr jāapzinās, ka Krievijas nafta nav vienīgā nafta pasaules tirgū. Šīm valstīm neradīsies globāls deficīts, taču galvenās sekas būs degvielas sadārdzināšanās, jo nāksies resursus par tirgus cenām iepirkt citās valstīs, zaudējot atlaides no kremļa. Indijai, uz kuru ASV jau ilgu laiku izdara spiedienu, pieprasot diversificēt enerģētikas sektoru, šāda blokāde var kļūt par izšķirošu stimulu galīgai atbrīvošanai no atkarības no Krievijas.

Eiropa arvien biežāk Ķīnu uztver kā eksistenciālu konkurentu un stratēģisku izaicinājumu, tādēļ jebkuras darbības, kas vienlaikus vājina gan Maskavu, gan Pekinu, ir stratēģiski izdevīgas visai Rietumu pasaulei. Taču iespējams arī pretējs efekts – tas var provocēt Pekinu uz Taivānas blokādi, it īpaši tagad, kad Tramps ar saviem paziņojumiem it kā izvairās no ASV atbildības par salas aizsardzību.

Kā atrast politisko gribu šādām darbībām?

Galvenā problēma ir politiskās gribas meklēšana un atbalsta konsolidēšana Eiropas valstu vidū attiecībā uz Dānijas šaurumu blokādi. Eiropas politiķi lielā mērā ir atkarīgi no sabiedrības noskaņojuma, taču šajā kontekstā blokāde šķiet izdevīgāka nekā tieša palīdzība. Runa nav par budžeta līdzekļu piešķiršanu vai ieroču nodošanu, ko arvien grūtāk izskaidrot iekšzemes auditorijai, bet gan par efektīvu pretdarbību Krievijas asiņainajiem naftas dolāriem.

Eiropas valstīm ir visas tehniskās un juridiskās iespējas, lai bloķētu šaurumus, izņemot vienu – apņēmību uzņemties lielāku atbildību. Situāciju varētu mainīt karš Irānā un tā izraisītais straujais naftas cenu kāpums, kas pašlaik aktīvi baro Krievijas ekonomiku. Šāda Krievijas ekonomikas barošana var kara stratēģiskās sekas mainīt ne par labu Eiropai. Papildu drošības mehānisms pret pārmērīgu enerģijas avotu cenu pieaugumu blokādes dēļ varētu būt Apvienoto Arābu emirātu izstāšanās no OPEC. Šis solis liecina par krīzi naftas kartelī un atsevišķu dalībnieku gatavību palielināt ieguvi, kompensējot deficītu. Par pasākumiem, lai apietu Hormuza šauruma blokādes problēmu esam jau rakstījuši.

Lai galīgi nostiprinātu Eiropas jūras spēkus un samazinātu riskus, varētu apsvērt Ukrainas jūras dronu iegādi aizsardzības nolūkos. To efektivitāte cīņā pret Krievijas floti jau ir pierādīta praksē, un šāda augsto tehnoloģiju instrumenta esamība “izlēmīgo koalīcijas” rīcībā kļūs par svarīgu argumentu, lai atturētu jebkādus kremļa mēģinājumus ar spēku atbloķēt šaurumus.

Secinājums

Ja Hormuza šaurums šodien ir kremļa bagātības avots, tad Dānijas šaurumi var kļūt par punktu, kurā tas saņem finansiālu triecienu. Baltijas jūras maršruta zaudēšana atņems Krievijai gandrīz pusi no naftas ieņēmumiem, kurus nav iespējams aizstāt ar citu ceļu. Tādu juridisko instrumentu kā vides kontrole un apdrošināšanas pārbaude izmantošana ļauj Eiropai rīkoties starptautisko tiesību ietvaros, izvairoties no apsūdzībām pirātismā un Kopenhāgenas konvencijas neievērošanā, bet vienlaikus radot nepārvaramu barjeru “ēnu flotei”.

Baltijas jūra faktiski ir NATO iekšējā telpa, kur koalīcijas militārais pārākums ir absolūts. Vienīgais, kas trūkst šā scenārija īstenošanai, ir politiskā drosme. Dānijas šaurumu blokāde var kļūt par Eiropai neasiņainu, bet Krievijai graujošu triecienu.