"Starptautiskais" tribunāls "ukraiņu nacistu noziegumiem"
- Taisnība Raksta
- Jun 9
- 6 min read
Viltus ārzemnieki, bēguļojoši noziedznieki un holokausta noliedzēji.
Maija vidū 36 valstis un Eiropas Savienība (ES) oficiāli apstiprināja nodomu piedalīties īpašā tribunāla izveidē par agresijas noziegumu pret Ukrainu, kam nākamgad jāuzsāk darbība Hāgā. Tikmēr Kremlis jau 2022. gadā izveidoja tā saucamo Starptautisko sabiedrisko tribunālu par Ukrainas neonacistu un to līdzdalībnieku noziegumiem (MOTPUNIP). Tribunāla sastāvā ir 72 cilvēki. Viņu vidū ir daudzi viltus ārzemnieki, kuri jau sen dzīvo Krievijā, noziedznieki un pat neonacisti. Reizi pusgadā tribunāls publicē ziņojumus par Ukrainas Bruņoto spēku "zvērībām", un kā "liecinieki" uzstājas tā saucamie "gaidītāji", kuri atteicās evakuēties un ar nepacietību gaidīja krievu tankus. Projekta kuratori ir prezidenta administrācijas darbinieki no propagandas nodaļas un specdienestu pārstāvji.
Priekšsēdētājs Grigorjevs un direktors ar nozagto magnetofonu
MOTPUNIP izveidoja 2022. gada 1. martā, četras dienas pēc Krievijas armijas iebrukuma Ukrainā. Uzskata, ka izveides idejas autors ir izmeklēšanas komitejas vadītājs Aleksandrs Bastrikins. Avots prezidenta administrācijā ziņojis, ka "cilvēkus steidzīgi apzvanīja un nostādīja fakta priekšā, daudzi pat nezina, ka viņi ir iekļāvuši tribunālā".
Par MOTPUNIP priekšsēdētāju iecēla Sanktpēterburgas iedzīvotāju un Bastrikina labu paziņu Maksimu Grigorjevu. 2000. gadu sākumā viņš nodarbojās ar vēlēšanu kampaņu organizēšanu Sanktpēterburgā, bet, pārcēlies uz Maskavu, vadīja Demokrātijas problēmu pētniecības fondu, kas no Krievijas valsts budžeta saņēma daudzus miljonus rubļu. Viņš ir propagandas grāmatu "Antimaidans", "Baltās ķiveres: teroristu līdzdalībnieki un dezinformācijas avoti", "ASV vadītās koalīcijas noziegumi Sīrijā", "Lietuvas vēsture" un "Ukrainas noziegumi pret cilvēci" autors. 2022. gadā tikai par analītisko programmu ciklu par "SVO" norisi "Vārds mums!" Grigorjevs saņēma 8 780 680 rubļu.
Pilna mēroga kara pirmajā gadā sabiedriskais darbinieks Grigorjevs izgāja militāro apmācību un mēnesi ilgus kvalifikācijas celšanas kursus Krievijas Federācijas Ģenerālštāba akadēmijā, bet pēc tam, izliekoties par žurnālistu, devās uz okupētajām Ukrainas teritorijām, lai vāktu pierādījumus par Kijivas režīma "noziegumiem". Grigorjevs drīzāk pilda "runājošās galvas" lomu – galveno darbu dara viņa ilgstošs palīgs un vienlaikus Neonacisma un ekstrēmismu ideoloģiju analīzes institūta direktors Deniss Teleševs. Viņš ar Grigorjevu priekšvēlēšanu kampaņas laikā iepazinās Sanktpēterburgā un kopš tā brīža viņam visur seko.
Deniss Teleševs
Teleševs nevēlas stāstīt par savu jaunību, jo Krievijas Iekšlietu ministrijas sodīto personu reģistrā viņš ir iekļauts par laupīšanu. 1997. gadā viņš ar nazi uzbruka sievietei un nolaupīja magnetofonu un somas. Tiesnese izrādīja žēlsirdību pret 19 gadus veco noziedznieku un piesprieda viņam trīs gadus nosacīti ar divu gadu pārbaudes laiku.
"Laupītājs" Teleševs vada veselu brīvprātīgo tīklu, kas no cilvēkiem okupētajās teritorijās vāc vajadzīgās liecības. Lielākā daļa liecinieku stāstu par it kā Ukrainas Bruņoto spēku zvērībām rada lielas šaubas, jo pierakstīti no tā sauktajiem "gaidītājiem" – cilvēkiem, kuri atteicās evakuēties. Parasti šīs liecības nav dokumentāli apstiprinātas un ir pretrunā ar zināmajiem faktiem.
Kurators Mirošņiks un bēglis Kots
Par MOTPUNIP kuratoru no Krievijas Ārlietu ministrijas puses iecēla bijušā bēguļojošā prezidenta Viktora Janukoviča preses sekretāru Rodionu Mirošņiku. Viņam izveidoja īpašo uzdevumu vēstnieka amatu jautājumos par Kijivas noziegumiem. Intervijās diplomāts Mirošņiks savus tautiešus dēvē par "banderoviešiem" un apgalvo, ka it kā "Rietumi aizlikusēs atzīst, ka taisnība ir Krievijas pusē, bet politika ir dārgāka". Tāpat, viņš skaidro, ka "Ukraina uzbrūk civiliedzīvotājiem, lai iegūtu ziedojumus".
Ukrainā Mirošņiks ir meklēto personu sarakstā ar vairākiem kriminālkodeksa pantiem, tostarp par līdzdalību teroristiskas organizācijas darbībā. Viņam draud līdz 15 gadus ilgs cietumsods.
Neskatoties uz valsts ierēdņa statusu, Mirošņiks meklē izdevīgus brīžus, lai reklamētu divus fondus, kas Krievijā vāc privātus ziedojumus – "Palīdzam savējiem" un Novorosijas palīdzības fondu. Viņa sieva Olga strādā "R1" televīzijā, kas izplata "patriotisku" saturu. Mirošņiks uztur ciešus kontaktus ar Juriju Kotu, kurš sniedz informācijas atbalstu MOTPUNIP. 2000. gados Kots vadīja sarunu sarunu šovu dzimtajā valodā Ukrainas televīzijas kanālā "Inter". Mūsdienās viņš ir pilnībā "pārgājis uz otru pusi" un apgalvo, ka "viss ukrainiskais ir nozagts no krieviem".
2014. gada decembrī Kots bija viens no Kijivas "Antimaidana" organizētājiem, un Ukraina viņu izsludināja meklēšanā. Maskavā Kots dzīvo tā sauktajā "Rezidentu namā" Gončarnaja ielā, kur elitārus dzīvokļus saņēma SVR ģenerāļi. Kota otrā sieva Aleksandra Rešetņikova-Kota agrāk bija precējusies ar GRU darbinieku Vadimu Aniščiku un kopā ar viņu spiegoja Itālijā. Viņas tēvs ir Leonīds Rešetņikovs, bijušais SVR rezidents Balkānos. Ģenerālis Rešetņikovs aktīvi piedalījās neveiksmīgajā valsts apvērsumā Melnkalnē, kas bija plānots 2016. gada oktobrī. Republikas varas iestādes sazvērniekus apsteidza. Viņu vidū bija serbi, prokremliskie kazaki, motokluba "Nakts vilki" vietējā filiāle un GRU darbinieki. Toreiz Patruševam nācās steidzami doties uz Serbiju, lai situāciju atrisinātu.
Ārvalstu eksperti: Kremļa lobiste, izspiedējs-policists un antisemīts
Grigorjevs tribunālā iekļāva Jeļenu Čerņihu-Brensonu no ASV, kura atrodas FIB meklēto personu sarakstos un kurai draud ieslodzījums līdz 35 gadiem. 1991. gadā viņa apprecējās ar Prinstonas Universitātes ekonomistu Viljamu Brensonu, kurš bija par 23 gadiem vecāks. Pēc laulībām Čerņihai-Brensonei radās iespēja piekļūt daudzām ietekmīgām ASV un Eiropas amatpersonām.
Čerņiha-Brensone lielāko daļu laika pavadīja Nicā un tikai retumis apciemoja vīru. 2006. gadā viņš pēkšņi nomira. Pēc viņa meitas Emīlijas teiktā, "tēvs nomira būdams lielos parādos, jo sieva tērēja viņa naudu kā traka". Pēc vīra nāves atraitne Ņujorkā nodibināja Krievijas centru un kremļa atbalstam rīkoja trokšņainas akcijas ar Krievijas izcelsmes personu dalību. Viņa vadīja arī Koordinācijas padomes ASV filiāli Krievijas tautiešu organizācijām (KSOOR), kas saistīta ar Krievijas izlūkošanu, un bieži devās uz Maskavu.
2020. gadā par Čerņihas-Brensones darbību sāka interesēties FIB un viņas mājās tika veikta kratīšana. Viņu apsūdzēja par nelikumīgu lobēšanu, atteikšanos reģistrēties kā ārvalstu aģentei un līdzdalību krāpniecības shēmā, lai iegūtu vīzas Krievijas amatpersonām. Vina aizbēga uz Maskavu, bet viņas palīdzi Nommu Zarubinu ASV arestēja pēc diviem gadiem.
MOTPUNIP sastāvā ir arī amerikāņi Džons Dugans un Čārlzs Bausmans. Dugans strādāja par šerifa vietnieku Palmbeikas pilsētā. Dzimtenē viņam izvirzīta 21 apsūdzība par noziegumiem, kas saistīti ar izspiešanu un nelikumīgu telefonsarunu noklausīšanos.Krievijā Dugans cieši sadarbojas ar Ģeopolitisko ekspertīžu centru, ko vada Valērijs Korovins (Krievijas nacista Aleksandra Dugina labā roka) un GRU virsnieks Jurijs Horošenko. Horošenko (pazīstams arī kā Horoševskis) ir 29155. militārās vienības veterāns, kas kļuva slavena ar Skripaļu indēšanu Solsberijā un diversiju organizēšanu Eiropā.
Izskatās, ka bēguļojošajam šerifam acīmredzot nepietiek ar naudu no GRU budžeta, jo slēgtās datu bāzēs var atrast viņa CV, kurā minēts, ka viņš ir "pieredzējis vadītājs digitālo risinājumu izstrādē, mākslīgā intelekta integrācijā, projektu vadībā, kas ir pilnīgi neatkarīgi no rietumu infrastruktūras" un "ietekmīgu mediju kanālu attīstītājs, ar miljoniem skatījumu un kuri veltīti notikumiem Donbasā un reportāžām no frontes līnijas".
Amerikānis Bausmans, vēl viens tribunāla loceklis, ir cieši saistīts ar galēji labējām organizācijām. Viņš piedalījās iebrukumā Kapitolijā un kriminālvajāšanas dēļ bija spiests bēgt uz Krieviju. Agrāk "cīnītājs pret neonacismu" cieši sadarbojās ar pazīstamo amerikāņu nacistu Maiku Enohu, kurš noliedza holokaustu un visur saskatīja ebreju sazvērestību.
Krievijā Bausmans izveidoja ziņu portālu "Russia Insider", kurā izplata antisemītiskus uzskatus. Intervijās Krievijas televīzijas kanāliem viņš vairākkārt paziņojis, ka ir pienācis laiks atcelt tabu par ebreju tēmu un ka "naidīgums pret Putina Krieviju, īpaši ASV un Lielbritānijā, izriet no ebreju vides". Vēl pirms bēgšanas uz Krieviju Bausmans apprecējās ar Olgu Zolojevu, bijušā KGB-SVR spiega Igora Zolojeva meitu.
Vienā kompānijā ar antisemītu Bausmanu MOTPUNIP ir izraēlietis Gajs Sandals. Viņš dzimis Kijivā un deviņdesmito gadu sākumā ar vecākiem pārcēlās uz Izraēlu. Haifā viņš pabeidza dizaina universitāti un dienēja Izraēlas jūras flotē. Spriežot pēc viņa kontiem sociālajos tīklos, iepriekš Sandals neinteresējās par politiku un nodarbojās ar bērnu audzināšanu un riteņbraukšanu. Viss mainījās, kad kāds no paziņām aizveda viņu uz Krievijas konsulātu Haifā. Tur viņam lūdza palīdzēt "Nemirstīgo pulka" pasākuma organizēšanā un pilsētas iedzīvotājiem izdalīt georga lentītes.
Sākoties agresijai pret Ukrainu, acīmredzot pēc Krievijas diplomātu ieteikuma, Sandals izveidoja "Izraēlas antinacistisko fronti" un sāka rīkoties. Viņš pieprasīja izraidīt no Izraēlas Ukrainas vēstnieku Kornejčuku un pauda sašutumu, ka Izraēlas ārstniecības iestādēs ārstējas "Azov" balatjona karavīri.
Bijušais mēra padomnieks, kanādiete ar reģistrāciju RT un bijušais vijolnieks
Beļģiju tribunālā pārstāv Valērijs Dvojņikovs, slavenā džudista, daudzkārtēja PSRS un Eiropas čempionāta uzvarētāja dēls. Agrāk Dvojņikovs jaunākais strādāja par Lježas mēra padomnieku un 2023. gadā, pēc laikraksta La Meuse aptaujas datiem, kļuva pat par "gada personību". Neskatoties uz panākumiem, organizācija "Українська Домівка" Beļģijā pauda aizdomas par padomnieka palīdzību bagātiem krieviem Šengenas vīzu saņemšanā un panāca viņa atkāpšanos.
Dvojņikovs ir biežs viesis Krievijas vēstniecībā Beļģijā, sadarbojas ar fondu "Krievu pasaule" un piedalās apaļo galdu diskusijās kopā ar pazīstamiem Kremļa propagandistiem. Kā liecina lidojumu dati, bez Krievijas un Baltkrievijas, Dvojņikovs 2022. gada jūlijā apmeklēja okupēto Luhansku, par ko, šķiet, Beļģijas iestādes nezina.
Kanādu MOTPUNIP sēdēs pārstāv priekšsēdētāja Grigorjeva laba paziņa Eva Bartletta, kura 2019. gadā aizbēga uz Krieviju. Sīrijas pilsoņu kara laikā kanādiete visādi slavēja Bašara Asada diktatūr un ieguva skandalozu slavu ar video, kurā apgalvo, ka "Balto ķiveru" glābšanas operācijas ir inscenētas. Kā dzīvesvieta Maskavā šai "neatkarīgajai žurnālistei un cilvēktiesību aizstāvei", kā viņa pati sevi dēvē, ir norādīts "Russia Today" birojs Borovojas ielā. Televīzija viņai nodrošina dienesta automašīnas.
Franciju tribunālā pārstāv Kristela Neana, kura ir ieguvusi Krievijas pilsonību. Franču sieviete izveidoja prokremlisku projektu "Donbass Insider" un "Maskavas draugiem" organizē braucienus uz neatzītajām DNR un LNR teritorijām.
No Serbijas tribunālā iekļuvusi starptautiskās asociācijas "Krimas draugi" locekle, prokremlisko izdevumu "Izvestija" un "Regnum" žurnāliste Dragana Trifkoviča. Kipru pārstāv Starptautiskās rusofilu kustības (MDR) ģenerālsekretārs Mikis Filaniotis, bet Mali – Krievijas Tautu draudzības universitātes studentu kopmītnes iemītnieks Umars Sidibe.
Indonēzijas pārstāvis tribunālā ir Fauzans Al-Rašids. Būdams Džakartas universitātes students, viņš, tērpies Krievijas armijas karavīra cepurē, uz vijoles atskaņoja dziesmu "Katjuša" un video nosūtīja Krievijas vēstniecībai. Vēstniecībā šim vijolniekam pievērsa uzmanību, un pēc īpašas pārbaudes, izmantojot drošības dienestu operatīvās datu bāzes, viņu uzaicināja uz Krievijas valsts rēķina doties uz Maskavu kā neatkarīgu novērotāju Krievijas prezidenta vēlēšanās.
No šīs ceļojuma indonēzietis atgriezās kā pavisam cits cilvēks. Viņš nolika malā vijoli un visiem sāka stāstīt, cik brīnišķīgs ir prezidents Putins un ka vēlēšanas Krievijā notiek godīgi, bet politiskās represijas un cenzūra Krievijas plašsaziņas līdzekļos ir Rietumu propagandas izdomājumi. Fauzanu pieņēma darbā kanālā "Russia Today". Katru gadu Ārlietu ministrija viņam pasniedz medaļas par auglīgo sadarbību, bet priekšsēdētājs Grigorjevs viņu ielika tribunāla sastāvā.
Comments