Azerbaidžāna slīd ārā no Kremļa rokām

Azerbaidžāna kļuvusi par Eiropas sabiedroto, un tas ir jāizmanto.

Iniciatīva iesaistīt Azerbaidžānu 19. sankciju paketes sagatavošanā pret Krieviju nākusi tieši no prezidenta Alijeva. Azerbaidžānas prezidents piedāvājis Eiropas partneriem izmantot Baku pieredzi cīņā ar sankcijas apiešanas shēmām un loģistiku, kā arī sniedzis informāciju par paralēlā importa maršrutiem, kurus Krievija aktīvi izmantojusi, lai iegādātos elektroniku, automašīnu rezerves daļas un rūpniecisko aprīkojumu, kas formāli neietilpst tiešajās sankcijās.  

Tieši Azerbaidžānas puse ir sniegusi detalizētu informāciju par to, kā Krievijas uzņēmumi, izmantojot tranzītu caur Azerbaidžānu, ieveda iepriekšminētās preces. Pateicoties šīm ziņām, Eiropa iekļāvusi jaunajā sankciju paketē pasākumus stingrai tranzīta un “pelēkā” eksporta kontrolei.  

Azerbaidžāna būtībā kļuvusi par vienu no neoficiālajiem sankciju dokumenta līdzautoriem un ir devusi reālu ieguldījumu, kas nākotnē būtiski skars tos kanālus, ko Krievija izmanto sankciju apiešanai. Nav noslēpums, ka Alijevs jau sen darbojas pretēji Maskavas interesēm, taču maz bija tādu, kuri gaidīja, ka viņš ies tik tālu. Krievija to uztver par īstu dūrienu mugurā.

Maskava reaģē uz Baku rīcību un ir sākusi gatavot augsni iekšējai destabilizācijai Azerbaidžānā. Kremļa aprindās arvien skaļāk dzirdama neapmierinātība ar Baku rīcību, un šobrīd tiek apsvērti visdažādākie atbildes soļi.

Azerbaidžānas aktīvā iesaiste 19. sankciju paketes sagatavošanā ir Maskavas pacietības pēdējais piliens – Baku vairs nebalansē uz robežas starp Krieviju un rietumiem, un ir gatava ciešam darbam ar rietumiem. Neuzskatoties uz to, abu valstu diplomātiskie kanāli joprojām ir atvēri, tuvāko mēnešu laikā nav izslēgta augsta līmeņa tikšanās.

Ja tikšanās izrādīsies tukša formalitāte vai vispār nenotiks, Kremlis pāries pie stingrākām metodēm.

Krievijas prezidenta administrācijā – jaunizveidotajā Stratēģiskās partnerības un sadarbības pārvaldē – jau apspriež scenārijus, kā valstī izraisot iekšēju šķelšanos mainīt Azerbaidžānas kursu.

Maskava uzskata, ka vēl vienas lojālas valsts zaudēšana būtu kritisks trieciens Krievijas reputācijai un pozīcijām reģionā, tāpēc spiedienu uz Alijevu var mēģināt izdarīt ar masu protestu palīdzību. Vadošā loma būtu uzticēta it kā prorietumnieciskiem (patiesībā prokremliskiem) aktīvistiem.

Tikšanās 2024. gadā

Ir jāturpina sekot notiku attīstībai. Izskatās, ka Azerbaidžāna beidzot grib atbrīvoties no Krievijas ietekmes, bet zināms, ka tas bez cīņas neizdosies. Jāatgādina, ka aiz Azerbaidžānas stāv Turcija un valstij ir ļoti spēcīgs sabiedrotais – Izraēla.