Ciets pauris vai labāk nauda?
- Taisnība Raksta
- 7 days ago
- 4 min read
Nvidia (vadošā MI kompānija) izpilddirektors Jensens Huangs 3. decembri tikās ar ASV prezidentu Trampu un lielākā daļa no šīs diskusijas ir atreferēta plašākai sabiedrībai.[1] Diskusija bija par eksporta kontroli un tās sekām, kā arī nepieciešamību prezidentam lemt par atbilstošu politisku rīcību. Kopš novembra vēlēšanām Huangs ar Trampu ir izveidojis ciešas attiecības un apgalvo, ka ierobežojumi atbalsta tādus Ķīnas iekšzemes čempionus kā Huawei. Taujāts, cik bieži viņš ir Vašingtonā, Huangs atbildēja: "Vienmēr, kad prezidents Tramps vēlas, lai es šeit būtu".[2]
H20, H200
Galvenā ziņa pēc tikšanās ar Trampu vēstīja par nedrošību, vai Ķīna pieņems uzņēmuma H200 mākslīgā intelekta mikroshēmas, ja ASV atvieglos procesoru pārdošanas ierobežojumus. Agrākie ASV noteikti ierobežojumi rezultējās ar ķīniešu pētnieku un inženieru sasniegumiem, kas šobrīd jau masveidā ir pieejami tirgū. Huangs, ceļā uz slēgtu sanāksmi ar Senāta Banku komitejas locekļiem, minēja, ka "mēs nevaram degradēt mikroshēmas, ko pārdodam Ķīnai, viņi to nepieņems", kamēr Baltais nams atbildēja, ka privātas tikšanās neapspriež.
Atļauja H200 pārdot Ķīnai būtu nozīmīgs panākums pasaulē vērtīgākajam uzņēmumam.
Tas Trampa administrāciju un Kongresu ir mudinājis atvieglot eksporta kontroli, kas neļāva Nvidia pārdot MI mikroshēmas pasaules otrajā lielākajā ekonomikā. Nav zināms, vai Ķīnas administrācija un tirgus pieņems dārgos, ļoti modernos Nvidia produktus, kas ir ierobežoti pieejami Eiropas valstīm (tostarp tikai dažām NATO dalībvalstīm).
Ķīna pavasara beigās stingri ieteica vietējiem klientiem atteikties no Nvidia H20 mikroshēmas un dot priekšroku Ķīnas procesoriem. Nvidia centieni eksportēt nepilnvērtīgās Blackwell paaudzes mikroshēmas cieta neveiksmi Tampa un Sji oktobra tikšanās laikā - tās Ķīnas tirgum ir novecojušas, un Trampam bija jāpārdomā dzirdētais. Vienlaikus Huangs ASV likumdevējiem un valsts prezidentam pastāvīgi atgādina, ka Ķīnā Nvidia pārstāv 50 miljardu dolāru lielu tirgu, lai gan šajā lielumā nav iekļauti datu centru ieņēmumi no Āzijas.
Ķīnas Nvidia konkurenti ir Moore Threads un MetaX. Abi uzņēmumi gatavojas ilgi gaidītajai tirgus debijai, ko veicina investoru sajūsma par iekšzemes pieprasījumu pēc vietējā ražojuma grafikas procesoriem (GPU). Pekinā bāzētā Moore Threads akciju pieprasījums pēc 8 miljardu juaņu (1,13 miljardu ASV dolāru) sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) pagājušajā nedēļā tika pārsniegts 4000 reižu.[3] Šonedēļ tiešsaistes prezentācijas laikā MetaX vadošais universālais C600 GPU piedāvāja veiktspējas specifikācijas kaut kur starp Nvidia A100 un H100 mikroshēmām. Tā nav laba zīme Nvidia.
No Ķīnas puses
Kādēļ gan ķīniešiem pieņemt H200 - vēl vienu mikroshēmu ar eksporta ierobežojumiem - pēc tam, kad viņi jau noraidījuši H20? Viņi to nedarīs. Pekinas stratēģija ir skaidra - ASV eksporta kontrole ir iegansts, lai Huawei un citus vietējos piespiestu ieviest alternatīvas, un Nvidia mikroshēmu pieņemšana šo ideju sagrautu. Ķīna izvēlas būt pašpietiekama.
Nvidia uzvarēja lobēšanā - aizsardzības likumā netika iekļauts Gain AI, kas paredzētu, ka mikroshēmu ražotājiem, pirms pārdot Ķīnai, jādod amerikāņu klientiem pirmajiem izmēģināt jaudīgās MI mikroshēmas.
Tas ir vērā ņemams panākums un tā bloķēšana saglabā Nvidia iespēju pārdot produktus visā pasaulē (ja ierobežojumus atceļ), taču pagaidām neizskatās, ka Tramps vai Huangs spēs pārliecināt Sji pieņemt vāju pašpietiekamības alternatīvu.
Galu galā tā ir spēle ar sākotnējo likmi 50 miljardu dolāru apmērā, kas ASV pusē visdrīzāk ir zaudēta vēl nesākusies. Izskatās, ka visgrūtāk veiksies Jensenam Huangam - viņam būs uzņēmuma akcionāriem jāizskaidro šīs tirgus daļas zaudēšana.
Bīstamas blaknes
Vienmēr jāpatur prātā, ka Nvidia un citiem ASV pašu augstāko tehnoloģiju uzņēmumiem Ķīnas izaugsme un pašnodrošināšanās automātiski nozīmē Krievijas neizmērojamā tirgus zaudēšanu. Jaunākās augstas darbaspējas ķīniešu mikroshēmas Krievijai nav pieejamas - tā joprojām visos jaunākajos militārajos produktos izmanto tikai orģinālos amerikāņu procesorus (nejautājot, kā tos krievi ir ieguvuši). Tie ir H20, bet ne H200, Blackwell (ar izņēmumiem) vai A100.
Ir arī grūti iedomāties, kādas varētu būt krievu inženieru domas, kuras faktiski nav iespējams realizēt, kamēr nav lieljaudas mikroshēmu.
Diemžēl tas nav vienīgais sektors, kur Ķīna neizrāda cieņu pret tradicionālajiem ražotājiem un toņa (un cenu) noteicējiem. Pirms neilga laika Ķīnas aviācijas un kosmosa uzņēmums Lingkong Tianxing atklāja hiperskaņas planējošo raķeti, kuras darbības rādiuss ir līdz 1300km un maksimālais ātrums - 7 skaņas ātruma (Maha) intervāls.[4] Tā ir YKJ-1000, kas visā pasaulē jau iesaukta par ar cementu pārklātu raķeti, jo karstumizturīgajā pārklājumā izmantoti civilās klases materiāli - piemēram, īpaša sastāva putu betons.[5]
Saskaņā ar videomateriāliem, fotogrāfijām un tiešsaistē izplatītiem slaidiem, raķetes pēc veiksmīgiem kaujas izmēģinājumiem jau tiek ražotas masveidā. Vienības ražošanas izmaksas varētu būt ap 700 000 juaņu (~99 000 ASV dolāru, viduvēja kaujas drona cena). Te jāatgādina, ka viens jūras raķešu pārtvērējs SM-6 maksā aptuveni 4,1 miljonu ASV dolāru, tas ir 40 reizes vairāk nekā viena YKJ-1000. THAAD sistēmas izmaksas ir 12-15 miljoni ASV dolāru par katru pārtvērējraķeti, savukārt Patriot PAC-3 (ko Taivāna cer iegādāties), maksātu 3,7-4,2 miljonus ASV dolāru par katru.
Izmaksu nelīdzsvarotība starp lētiem uzbrukuma un dārgiem aizsardzības līdzekļiem var nākotnē mainīt karadarbības loģiku.
Arī krieviem pretgaisa aizsardzības raķešu ražošana nav lēts prieks - vienas pretgaisa vadāmās raķetes S-300 cena ir vismaz 2 miljoni ASV dolāru (parasti pārtveršanai izšauj 5 šādas raķetes). Vienas Kalibr raķetes cena ir 6,5 miljoni ASV dolāru. Cenas ir visai salīdzināmas.
Īstermiņā šādas raķetes, ko ražo ķīnieši, nevar nonākt Krievijas bruņojumā. Ķīnieši ir oficiāli paziņojuši, ka tās krieviem nepārdos to elektroniskā navigācijas bloka īpašās slepenības dēļ. Cik tam drīkst atļauties ticēt? Tas lai paliek militāro analītiķu ziņā.
Comments