Droni virs Baltijas: situācijas analīze, pretpasākumi un nākotnes riski

Ņemot vērā dronu ielidošanas Baltijas valstu gaisa telpā problemātikas aktualitāti, sniedzam lietuviešu drošības politikas pētnieka Lukasa Šimonisa skatījumu mazliet saīsinātā veidā.

2025. gada beigās Lietuva saskārās ar pilnvērtīgu meteoroloģisko zondu invāzijas krīzi, kad no Baltkrievijas ielidojošie kontrabandistu gaisa baloni traucēja civilās aviācijas satiksmi. Tas izraisīja nopietnu diplomātisko krīzi starp Lietuvu un Baltkrieviju un parādīja, cik grūti ir cīnīties pret lētiem, masveidīgiem gaisa draudiem. Lai gan krīze balonu krīze nedaudz norima (daļēji pateicoties plaša mēroga policijas operācijām pret kontrabandistu tīkliem), 2026. gada pavasarī Baltijas valstis saskārās ar iepriekš nepieredzētu bezpilota lidaparātu invāzijas vilni.

22. martā bezpilota lidaparāts nogāzās Lietuvā, 25. martā cits trāpīja elektrostacijas skurstenī Igaunijā (nesagādājot nopietnus bojājumus), bet 7. maijā drons ielidoja Latvijā un sabojāja naftas bāzes tvertnes. Tas izraisīja Latvijas valdības atkāpšanos, jo tās reakcija sabiedrība uztvēra kā "nepietiekamu". 19. maijā bezpilota lidaparāts ielidoja Igaunijas gaisa telpā, tā pārtveršanā iesaistījās rumāņu F-16 iznīcinātāji (Baltic Air Policing). Tas bija pirmais gadījums šīs misijas vēsturē, kad pret citu gaisa kuģi tika pielietots kaujas ierocis – F-16 no eskadriļas "Karpatu odzes" (Carpathian Vipers) notrieca bezpilota lidaparātu ar gaiss-gaiss klases raķeti. Pēc dažām dienām, 21. maijā, Latvija un Lietuva izsludināja gaisa trauksmi, aicinot iedzīvotājus meklēt slēptuves, jo vairāki droni atkal bija pārkāpuši valstu gaisa telpas. Sociālos tīklus pārpludināja lietuviešu fotogrāfijas, kurās viņi slēpjas pazemes autostāvvietās un garāžās, un tas atgādināja kadrus no Ukrainas.

Kijiva atvainojās par bezpilota lidaparātiem, kas novirzījās no kursa, lai gan Lietuvas specdienesti paziņoja, ka droni zaudēja orientāciju Krievijas traucējumu un radioelektroniskās cīņas (REC) līdzekļu darbības dēļ. Neskatoties uz to, ka šādi iebrukumi ir notikuši arī iepriekš, gaisa telpas pārkāpumu intensitāte, haoss iekšpolitikā (Latvijas valdības atkāpšanās un neadekvātā reakcija kopumā), kā arī Krievijas izplatītais naratīvs par notikumiem ir radījis bīstamu situāciju, kam iespējams būs ilgtermiņa sekas. Notikušais prasa pienācīgu analīzi.

Baltijas valstu pretgaisa aizsardzības problēma

Jautājums, kas sociālajos tīklos šo trauksmes brīžu laikā tika uzdotas visbiežāk, bija vienkāršs: kāpēc šiem droniem ļauj netraucēti lidot? Atbilde var šķist skarba, bet realitāte ir tāda, ka Baltijas valstīm nav nepieciešamā aprīkojuma efektīvai bezpilota lidaparātu atklāšanai, nemaz nerunājot par to iznīcināšanu. Baltijas valstis nav vienīgās, kas saskārušās ar šo problēmu. Kā parādīja ASV-Irānas karš, pat valstis ar milzīgiem aizsardzības budžetiem tik tikko spēj pretoties lētu BPL draudam. ASV un tās sabiedrotie bija spiesti izmantot dārgas ieroču sistēmas, piemēram, zenītraķešu kompleksus MIM-104 Patriot, lai notriektu lētus BPLA, un tas būtiski izsūca militāros resursus.

Pašlaik Baltijas valstīs ir neliels skaits vidēja darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmu (NASAMS 3 un IRIS-T), pārnēsājamas zenītraķešu sistēmas ar mazu darbības rādiusu, kā arī dažāda veida dronu pārtveršanas līdzekļi (piemēram, Lietuva nesen pasūtīja nelielu skaitu MEROPS sistēmu). Pat radaru sistēmas, ko izmanto Baltijas valstis, ir paredzētas pilotējamo lidaparātu, nevis dronu ar mazu efektīvo atstarojuma laukumu atklāšanai, un tās pilnībā nesedz robežu. Tā kā nevienai no Baltijas valstīm nav savu iznīcinātāju, gaisa telpas aizsardzību nodrošina NATO misija Baltic Air Policing. Kā parādīja Lietuvas meteoroloģisko zondu krīze, ar to nepietiek.

Cīņa pret droniem prasa kompleksu, pakāpenisku gaisa aizsardzības sistēmu, pieredzi un svarīgākais – ekonomiski izdevīgus risinājumus, jo dārgu zemes-gaiss vai gaiss-gaiss raķešu izmantošana ir finansiāli neefektīva.

Lai gan Baltijas valstis ir ceļā uz to, lai iegādātos papildu ieroču sistēmas un radaru stacijas, ir vairāki spēju attīstību kavējoši faktori:

• Pārmērīga birokrātija, ko nosaka sarežģīta un ilgstoša valsts iepirkumu sistēma. Lai gan šādas sistēmas mērķis ir caurspīdīgums, godīga konkurence, efektivitāte un korupcijas novēršana, tā bieži kavē procesu, nav elastīga un tiek pagarināti līgumu slēgšanas termiņi. Neskatoties uz Baltijas valstu valdību mēģinājumiem paātrināt šo procesu (piemēram, Lietuva ir vienkāršojusi noteikumus par MEROPS sistēmu iegādi), birokrātija joprojām ir nopietns aizsardzības iepirkumu šķērslis;

  
  

• Globāls deficīts. Karu Ukrainā un Tuvajos Austrumos dēļ ievērojami pieaudzis pieprasījums pēc pretgaisa aizsardzības sistēmām, un aizsardzības rūpniecība lielākoties nespēj to apmierināt. Tas jebkurai valstij, kas vēlas sargāt savu gaisa telpu, liek ilgstoši gaidīt. Tas nozīmē, ka pat ar pietiekamu finansējumu praktiski nav iespējams iegādāties nepieciešamo ieroču daudzumu. Ja lielām valstīm ar spēcīgāku rūpniecisko bāzi un ietekmi tā nav tik liela problēma, tad mazākas valstis (piemēram, Baltijas valstis), kas iepērk nelielas partijas, bieži vien ir ieroču ražotāju prioritāšu saraksta beigās;

  
  

• Straujas tehnoloģiskās pārmaiņas. Tā kā BPL un raķešu ražošanas tehnoloģijas strauji attīstās, arī pretgaisa aizsardzībai ir jāspēj tikt tām līdzi. Pat vismodernākā ieroču sistēma, kas pasūtīta pirms pieciem gadiem, piegādes brīdī var būt jau novecojusi. Tas ir īpaši kritiski sistēmām, kas domātas cīņai pret BPL. Piemēram, BPL pārtvērējiem.

Rezultātā pat pie atbilstoša finansējuma un noteiktām prioritātēm ir gadiem ilgi jāgaida kritiski svarīgu aizsardzības sistēmu piegādes, un Baltijas valstis ir spiestas savu gaisa telpu aizsargāt ar ierobežotām iespējām. Ir vairāki veidi, kā Baltijas valstīs risināt dronu problēmu, sākot ar alternatīvām apbruņojuma sistēmām līdz pat starptautiskai sadarbībai.

Alternatīvi risinājumi un pretgaisa aizsardzības pastiprināšana

Pretgaisa artilērija un mobilās ugunsgrupas

Pirmkārt, viens no lētākajiem veidiem, kā cīnīties pret droniem (izņemot BPL pārtvērējus), ir zenītartilērijas kompleksi. Pašlaik nevienai no Baltijas valstīm apbruņojumā nav pašgājējas zenītartilērijas sistēmas. Kara pieredze Ukrainā liecina, ka tādas sistēmas kā vācu Gepard, kuras kādreiz tika uzskatītas par "aukstā kara paliekām", ir ārkārtīgi efektīvs un lēts līdzeklis cīņai pret masveida dronu iebrukumu un pat spārnotajām raķetēm. Mūsdienīgas sistēmas, piemēram, vācu-šveiciešu Skyranger 30/35 ar programmējamiem munīcijas veidiem un moderniem radariem, uzdevumam būtu piemērotas vēl labāk. Šie kompleksi ir salīdzinoši lēti (salīdzinājumā ar tradicionālajām zenītraķešu sistēmām), vienkāršāki to apkopē un mobilāki. Lai gan Lietuva iepriekš apsvēra iespēju iegādāties minēto Skyranger pretgaisa aizsardzības sistēmu, projekts netika tālāk par novērtēšanas posmu. Tas Baltijas valstis atstāj bez tādām nelielas darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmām, kas nav raķešu sistēmas.

Pat tādi improvizēti risinājumi kā Ukrainas mobilās uguns grupas, kas izveidotas uz pikapu vai kravas automašīnu bāzes un aprīkotas ar lielkalibra ložmetējiem (ar tālvadības pultīm), var kļūt par dzīvotspējīgu pagaidu risinājumu. ANO un ASV bruņotie spēki nesen veica mācības, cīņā pret BPL izmantojot modificētus HMMWV automobiļus, kas aprīkoti ar tālvadības moduļiem CROWS un lielkalibra ložmetējiem M2 Browning.

Turbopropelleru lidmašīnas kā pārtvērēji

Vēl viens, drosmīgs risinājums, kas ilgertmiņā varētu nākt par labu Baltijas valstu drošībai, ir turbopropelleru lidmašīnu iegāde. Lai gan savas reaktīvo iznīcinātāju flotes izveide ir maz ticama (vismaz tuvākajā nākotnē), lētāku un vienkāršāk apkopjamu turbopropelleru lidmašīnu flote būtu pieejama. Kara notikumi Ukrainā atkal pierādīja, ka šādas lidmašīnas var izmantot kā lēni lidojošus dronu pārtvērējus.

Kamēr Ukraina dronu pārtveršanai izmanto vecas lidmašīnas Jak-52 un An-28, kas pielāgotas šiem uzdevumiem, specializētas turbopropelleru kaujas lidmašīnas, piemēram, brazīliešu Embraer EMB 314 Super Tucano vai NATO standartiem labāk pielāgots amerikāņu L3 Harris OA-1K Skyraider II, varētu kļūt par efektīvu ieroci pret droniem. Salīdzinājumā ar reaktīvajiem iznīcinātājiem, šīs lidmašīnas ir lētākas, vienkāršākas apkopē un viegli ekspluatējamas. Tās var izmantot lielgabalu vai ložmetēju mērķu iznīcināšanai, un nākotnē uz šo lidmašīnu piekares sistēmām ir iespējama augstas precizitātes raķešu APKWS (Advanced Precision Kill Weapon System) vai BPL pārtvērēju integrācija. Šis risinājums būtu izdevīgs arī Baltic Air Policing, jo bieži reaktīvo iznīcinātāju lidojumi ir dārgi un izsūc lidmašīnu resursus.

Minētās kaujas lidmašīnas varētu kalpot arī kā mācību lidmašīnas, ja Baltijas valstis galu galā nolemtu veidot savu gaisa kuģu floti. Pašlaik gan šķiet, ka Baltijas valstis nav ieinteresētas savas aviācijas attīstībā – finansējums tiek novirzīts sauszemes spēku un virszemes pretgaisa aizsardzības attīstībai. Baltijas valstīm būtu nopietni jāapsver, ka efektīva iznīcinātāju aviācija ir svarīga jebkuras gaisa aizsardzības tīkla sastāvdaļa.

NATO pretgaisa aizsardzības rotācijas modelis un starptautiskais atbalsts

Līdztekus jaunu ieroču sistēmu iegādei, Baltijas valstis varētu izdarīt spiedienu uz NATO sabiedrotajiem, lai tie palielina savu ieguldījumu Baltijas gaisa aizsardzībā.

Papildus gaisa patruļas misijai, NATO pēc rotācijas principa nodrošina virszemes pretgaisa aizsardzības sistēmas. Piemēram, 2024. gadā Nīderlande Lietuvā izvietoja savu MIM-104 Patriot bateriju, bet Itālija to pašu izdarīja ar saviem SAMP-T kompleksiem 2025. gadā, tomēr arī šim modelim ir vairākas problēmas.

Pirmkārt, dārgu, augsto tehnoloģiju tālās darbības raķešu izmantošana pret lētiem gaisa mērķiem ilgtermiņā ir neefektīva, jo tas vienkārši ir pārāk dārgi un var ātri izsmelt raķešu krājumus (ko atkal pierādīja ASV karš pret Irānu). Otrkārt, sakarā ar ilgstošo spriedzi Tuvajos Austrumos NATO jau ir nedaudz izkliedējusi savas pretgaisa aizsardzības spējas, izvietojot MIM-104 Patriot baterijas Turcijā un franču helikopterus Persijas līcī.

Baltijas valstis varētu vērsties pie saviem ziemeļu kaimiņiem. Lietuva iepriekš lūdza Zviedriju pievienoties NATO pretgaisa aizsardzības rotācijas modelim, bet pagaidām par to nav nekādu ziņu. Baltijas valstīm būtu nopietni jāapsver tradicionālās raķešu pretgaisa aizsardzības alternatīvas, jāturpina attīstīt vidējās darbības rādiusa zenītraķešu kompleksus, pārtvērējdronu floti un radaru tīklus, vienlaikus aicinot lielākās NATO valstis palīdzēt aizsargāt Baltijas gaisa telpu.

Ģeopolitiskie riski un Krievijas stratēģija

Dronu iebrukumi neapšaubāmi rada tiešu draudus Baltijas valstu iedzīvotāju drošībai un prasa atbilstoši pārvērtēt pretgaisa aizsardzības stratēģiju, taču, ņemot vērā Krievijas reakciju, tie rada arī bīstamu politisku precedentu.

Tā kā droni, kas beidzamā gada laikā ielidojuši Baltijas valstu gaisa telpā tehniski pieder Ukrainai, Krievija apsūdzējusi Baltijas valstis, jo īpaši Latviju, par atļauju ukraiņiem no Baltijas uzbrukt Krievijas teritorijai. Lai gan šādi apgalvojumi ir acīmredzami nepatiesi, tas saasina jau tā saspringto situāciju. Tas sakrīt arī ar agresīvo dezinformācijas kampaņu pret Baltijas tautām un Krievijas plāniem iesniegt prasību pret Baltijas valstīm ANO Starptautiskajā Tiesā par "sistemātiskiem krievu tiesību pārkāpumiem".

Krievijas darbībām galvenokārt ir trīs mērķi.

Pirmais, īstermiņa mērķis – iebiedēt eiropiešus, liekot viņiem noticēt, ka turpmākie Ukrainas BPL uzlidojumi apdraudēs drošības situāciju reģionā. Nav noslēpums, ka Krievijas naftas rūpniecība, kas ir Putina režīma finansiālais pamats, cieš milzīgus zaudējumus Ukrainas tālās darbības dronu dēļ. Eiropa teorētiski varētu izdarīt spiedienu uz Ukrainu, lai tā uz laiku pārtrauktu vai vismaz samazinātu uzbrukumu skaitu dziļi Krievijas teritorijā. Tas, savukārt, dotu Krievijas naftas (un citām militāri rūpnieciskajām) nozarēm pagaidu atelpu. Šāds scenārijs ir ārkārtīgi maz ticams. Ukraiņi saprot, ka vienīgais veids, kā vājināt Krievijas spēkus un mainīt kara gaitu, ir sistemātiski iznīcināt tās galveno ienākumu avotu. Mazāk naftas dolāru nozīmē mazāk karaspēka un tehnikas kaujas laukā, vēl dziļāku ekonomisko krīzi Krievijā un pieaugošu sociālo neapmierinātību.

Otrs mērķis – piespiest samazināt atbalstu Ukrainai. Neskatoties uz to, ka Baltijas valstu specdienesti paziņoja, ka Ukrainas dronus uz Baltijas valstu gaisa telpu novirza krievu radioelektroniskā pretdarbība un vainot Ukrainu nav pamata, tāpat atrodas indivīdi, kuri vaino Ukrainu. Sūdzību būtība ir "mēs palīdzam Ukrainai, kāpēc viņi tā rīkojas pret mums?". Lai gan šādu noskaņojumu galvenokārt pauž tie, kuri jau tāpat iebilst pret palīdzības sniegšanu Ukrainai, Krievija to izmanto, lai mēģinātu diskreditēt Ukrainu un saasinātu šķelšanos.

Trešais mērķis ir visbīstamākais. Kā minēts iepriekš, dronu lidojumi sakrīt ar agresīvu dezinformācijas un propagandas kampaņu pret Baltijas valstīm, kā arī ar Krievijas kampaņu ANO Starptautiskajā Tiesā.

Spriežot pēc šīm darbībām, šķiet, ka Krievija gatavo pamatu iespējamām turpmākām darbībām pret Baltijas valstīm, tāpat kā tā to darīja gandrīz desmit gadus pirms iebrukuma Ukrainā. Lai gan ir maz ticams, ka Krievija kā vienīgo casus belli (kara iemeslu) pret NATO izmantos naratīvu par "rusofobiju" vai "ukraiņu karaspēku Baltijā", Krievijas valdība cenšas radīt ideoloģisko pamatu, lai attaisnotu iespējamu nākotnes konfliktu.

Krievijai pašlaik trūkst resursu pilna mēroga iebrukumam (īpaši ņemot vērā to, ka tās ofensīvas Ukrainā buksē), taču Maskava var izmēģināt alternatīvas darbības, lai pārbaudītu NATO izturību. Vai raķešu, vai BPL uzbrukums "ukraiņiem" Latvijā izraisīs NATO 5. panta (kolektīvās aizsardzības) piemērošanu? Vai arī to iedarbinās "apmaldījušos" dronu uzbrukums, kura rezultātā cietīs civiliedzīvotāji?

Ņemot vērā to, ka ģeopolitiskā situācija turpina pasliktināties, šādi scenāriji nav neiespējami. It īpaši, ņemot vērā to, cik izmisusi Krievija kļūst pieaugošo zaudējumu Ukrainā dēļ.

Secinājumi

Nesenie BPL iebrukumi, tāpat kā Lietuvas krīze ar meteoroloģiskajām zondēm, atklāja, cik Eiropas valstis slikti sagatavojušās, lai pretdarbotos netradicionāliem gaisa draudiem. Sākot no civiliedzīvotāju nepietiekamās sagatavotības civilās aizsardzības jomā līdz ieroču un radaru trūkumam, tas bija skarbs pamodināšanās brīdis, kas mums atgādināja, ka mēs dzīvojam jaunā, bīstamā realitātē.

Šī realitāte prasa nopietni pārdomāt, kā mēs varam efektīvi aizsargāt mūsu gaisa telpu pat miera laikā un iemācīt mūsu iedzīvotājiem aizsargāt sevi. Tam jānotiek arī ar starptautiskās sadarbības palīdzību, jo īpaši ar Ukrainu, jo nevienai citai valstij nav lielākas pieredzes cīņā pret masveida dronu un raķešu uzbrukumiem. Vienlaikus Baltijas valstīm jāpaliek modrām pret jebkuriem Krievijas mēģinājumiem pārbaudīt NATO apņēmību, izmantojot BPL uzbrukumus, informācijas karu vai pat tiešu konfliktu, jo Krievija tam noteikti gatavo ideoloģisko pamatu.

"Taisnības" komentārs

Jāsecina, ka lietuviešu analītiķa paustajā viedoklī ir daudz sakritību ar to, ko nesen publicējām par dronu incidentiem Latvijas pierobežā un arī par AM struktūru rīcībnespēju. Arī nesen publicētais materiāls par Baltkrievijas lomu kremļa iespējamajos plānos sakrīt ar tiem brīdinājumiem, ko sniedz lietuviešu analītiķis.