Strauji mainīgā drošības situācija

Viens no ASV un arī pasaules ietekmīgākajiem tehnoloģiju ekspertiem Ēriks Šmits (Eric Schmidt) pēc vizītes Ukrainā sniedzis sniedzis interviju vadošajam ASV medijam "The Washington Post", kurā izklāsta savu redzējumu par kara Ukrainā ietekmi uz starptautisko drošību un iezīmē nepieciešamos pasākumus tās nodrošināšanai tuvākajā nākotnē.

Ēriks Šmits ir amerikāņu uzņēmējs un tehnoloģiju vadītājs, kurš no 2001. līdz 2011. gadam bija Google izpilddirektors (CEO). Viņš uzņēmumam palīdzēja kļūt par globālu tehnoloģiju gigantu. Šmits joprojām darbojas vairākos citos nozīmīgos tehnoloģiju uzņēmumos, riska kapitāla fondos un projektos. 2025. gada martā Šmits iegādājās kontrolpaketi un kļuva par izpilddirektoru kosmosa tehnoloģiju jaunuzņēmumā Relativity Space,  kas specializējas raķešu 3D drukāšanā. Viņš ir arī risku kapitāla fonda Innovation Endeavors,  kas investē jaunuzņēmumos, kuri nodarbojas ar mākslīgo intelektu (MI), robotiku un biotehnoloģijām, līdzdibinātājs un valdes priekšsēdētājs uzņēmumā SandboxAQ, kas nodarbojas ar kvantu skaitļošanu un AI drošību.

Šmits ir viens no ietekmīgākajiem MI aizstāvjiem un investoriem pasaulē. Viņš ir investējis tādos vadošos jaunuzņēmumos kā Anthropic, Mistral AI un Stability AI, kā arī aizsardzības tehnoloģiju uzņēmumos (piemēram, Rebellion Defense un bezpilota lidaparātu projektā White Stork). Viņš ir vadījis ASV Nacionālo drošības komisiju MI jautājumos un, lai stiprinātu ASV konkurētspēju tehnoloģiju jomā, dibinājis bezpeļņas iniciatīvu Special Competitive Studies Project (SCSP).

Viņš uzskata, ka MI ir lielākais mūsu gadsimta tehnoloģiskais un ģeopolitiskais izaicinājums, un aktīvi iegulda milzīgus līdzekļus, lai nodrošinātu ASV un tās sabiedroto dominējošo lomu šajā sacensībā. Šmits uzsver, ka lielākais ierobežojums MI attīstībai un datu centru būvniecībai nav enerģijas trūkums, bet gan milzīgās finansiālās izmaksas. Viņš lēš, ka jaudīgas MI infrastruktūras (ap 10 gigavatiem skaitļošanas jaudas) izveide var izmaksāt pusmiljardu dolāru. Viņš prognozējis, ka laikā no 2028. līdz 2031. gadam tiks sasniegts AGI vai pat mākslīgais superintelekts (ASI), kas spēs sevi uzlabot un mācīties bez cilvēka iejaukšanās. Tāpat Šmits brīdinājis, ka Ķīna varētu dominēt "fiziskajā AI" (robotikā un rūpniecībā) un atvērtā koda modeļu izstrādē, tomēr vienlaikus uzskata, ka ASV pārsvaru, jo tām ir labāka piekļuve brīvajam kapitālam un vadošajiem pētniekiem.

Šmits ir pastāvīgi norādījis, ka nākotnē kari tiks izcīnīti ar autonomiem dronu spietiem un MI vadītām sistēmām, tādēļ rietumvalstīm šajā jomā ir jābūt pirmajām.

Pēc savas vizītes Ukrainā un tur piedzīvotā, Šmits intervijā paziņojis, ka pasaule ir bifurkācijas stāvoklī. Termins bifurkācija (cēlies no latīņu valodas bi – "divi" un furca – "dakša") pamatā nozīmē sadalīšanos divos zaros, virzienos vai plūsmās. Šis termins apzīmē tādu nestabilitāti, kad pat neliela ārēja iedarbība var novest pie neprognozējamām sekām. Krīžu vadībā bifurkācijas punkts ir kritisks lūzuma brīdis, kurā sistēma (uzņēmums, valsts vai sabiedrība) zaudē savu stabilitāti un ir spiesta neatgriezeniski mainīt attīstības virzienu. Šajā brīdī vairs nedarbojas vecie uzvedības modeļi, un situācija var strauji attīstīties vienā no diviem pretējiem virzieniem: pilnīgs sabrukums vai kvalitatīvs lēciens jaunā attīstības līmenī.

Šmits atzīst, ka karš Ukrainā atšķiras no kariem, kurus cilvēce pieredzējusi līdz šim. Šajā karā tehnoloģisko inovāciju temps pārspēj jebkad iepriekš pieredzēto. Ukrainā norisinās militāro tehnoloģiju revolūcija, tomēr ir arī kāds bīstams pavērsiens. Runa ir par Krievijas spēju strauji audzēt trieciendronu ar reaktīvajiem dzinējiem ražošanas apjomus. Turklāt, krievi ir apguvuši dronu vadīšanas tehniku izmantojot dronu tīklu. Ņemot vērā, ka tiem nav piekļuves Starlink un analoģiskā sistēma Rassvet vēl nedarbojas, dronu vadība dziļi Ukrainas teritorijā tiek īstenota ar datu plūsmu starp droniem. Drons, kas atrodas vistuvāk operatoram nodod vadības signālus dronam, kas atrodas dziļi Ukrainas teritorijā, savukārt tā vadības komandas tiek retranslētas droniem, kas uzbrūk mērķiem pat pie Ukrainas rietumu robežas. Datu pārraide ir tik efektīva, ka ļauj dronu novadīt līdz konkrētam mērķim, kā tas bija gadījumā ar drona triecienu Ukrainas SBU ēkai. Pastāv varbūtība, ka nākamgad krieviem izdosies iedarbināt savu Starlink alternatīvu Rassvet, un dronu vadībai praktiski nebūs nekādu ierobežojumu.

Otrs bīstamais pavērsiens ir Krievijas spēja ražot ballistiskās raķetes. Aplēsts, ka gadā krievi saražo ap 1300 raķešu. Varam tikai iedomāties, kādu postu var nodarīt ar šādu raķešu skaitu. Tāpat tiek palielināti arī lēto planējošo aviācijas bumbu ražošanas apjomi.

Šmits ir piedalījies tādu BPL izstrādē, kas darbojas ar MI un spēj notriekt līdz pat 90 % Krievijas palaisto trieciendronu, taču pagaidām vēl nav spēju dronu spietu vadīt ar MI vai konkrētu algoritmu. Ja pretējai pusei būs vadības algoritms, tad faktiski uzvarēs tas, kura algoritms ir spēcīgāks. Tātad, runa ir par jaunu masu iznīcināšanas ieroci. Palaižot dronu spietu, ko veidos vairāki tūkstoši BPL un kā vadību nodrošinās MI, operatoram vairs nebūs jāvada katrs drons atsevišķi – droni spēs patstāvīgi pieņemt lēmumu un izpildīt algoritmā noteikto funkciju.

Ja pagaidām vēl varam novērot atsevišķu BPL triecienus pa civiliedzīvotāju ēkām, tad varam iedomāties situāciju nākotnē, kad virs kādas apdzīvotas vietas parādīsies 1000 mazizmēra dronu, kuri savstarpēji apmainās ar informāciju un kuriem algoritms nosaka trāpīt vismaz vienam cilvēkam un viņu nogalināt. Katrs drons izvēlēsies savu upuri – divi droni neuzbruks vienam mērķim, ja to būs noteicis MI algoritms.

ASV katrs jaunradītais MI modelis vispirms tiek nodots testēšanai lielāko kompāniju kiberdrošības speciālistiem, kas ar tiem testē kompāniju drošības sistēmas, un tikai pēc tam tiek piedāvāts publiskai lietošanai. Par MI attīstību liecina tas, ka beidzamo 3-4 mēnešu laikā ar MI palīdzību izmēģinājumos uzlauzti gandrīz visi ASV Nacionālās drošības aģentūras šifri.

Paradigma, ka Krievija ir liela, atpalikusi un tūļīga, ir novecojusi. Krievija adaptējas, attīsta tehnoloģijas un ievieš tās masveida ražošanā. Rietumu pasaulei jādara viss, lai nodotu Ukrainai jaunākās tehnoloģijas, pretējā gadījumā sekas būs katastrofiskas visiem, saka Ēriks Šmits.

Šmits secinājis, ka Krievija, turpinot karu pret Ukrainu, kļūst arvien izdomas bagātāka. Krievija virzās stratēģiska kara virzienā, mobilizē resursus un cer Ukrainu uzveikt ar nepārtrauktu triecienu palīdzību. Lai uzvarētu Krieviju nepieciešams kaut kas vairāk par ieroču piegādēm Ukrainai. Ukrainai ir svarīgi, lai Rietumi resursus mobilizētu tādā apmērā, kas apsteigtu ienaidnieku ražošanas jaudu. Līdz šim Ukrainas prioritāte bija spēja adaptēties un ieviest inovācijas. Decentralizētā un birokrātijas netraucētā inovāciju ieviešana kaujaslaukā ļāva Ukrainai būt soli priekšā Krievijai, tomēr šis pārsvars strauji sarūk – Krievija sāk izmantot gan ražošanas potenciālu, gan inovācijas. Šis karš notiek visātrākās tehnoloģiskās izaugsmes apstākļos, kādi jebkad ir piedzīvoti, un Ukrainai nav tādu ražošanas jaudu, kas spētu nodrošināt nepieciešamos resursus. Šmits aicinājis Ukrainas vadošās amatpersonas pret situāciju izturēties nopietni, ieviest stingrus ekonomijas pasākumus un sakārtot parlamenta darbu. Tagad nav laiks iekšējām spēlītēm un intrigām.

Kas liecina, ka Šmita teiktais tiek ņemts vērā? Piemēram, Trampa reakcija.

Tramps zvanījis Putinam un saruna ilgusi stundu. Saruna notika uzreiz pēc Trampa sarunvedēju Vitkofa un Kušnera vizītes Maskavā. ASV analītiķi lēš, ka saruna bijusi par kara pārtraukšanu, un Tramps mēģinājis Putinu pierunāt spert šo soli. Runā, ka Tramps beidzot apzinās sekas, kas gaidāmas pēc Republikāņu zaudējuma vidustermiņa vēlēšanās. Pastāv iespēja, ka tām sekos viņa impīčments.

Trampam nav, ko piedāvāt saviem vēlētājiem – karš ar Irānu ir bez rezultātiem, karš Ukrainā nav apturēts, bet degvielas cenas dzen ASV ekonomiku recesijā. Kara apturēšana Ukrainā būtu viens no Trampa priekšvēlēšanu dūžiem. Tramps no pienākumiem atbrīvojis arī savus sarunvedējus un par galveno sarunvedēju tagad esot iecelts CIP direktors Retklifs.

Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss paziņojis, ka Eiropas valstis Ukrainai nodos visus tām pieejamos pretraķešu aizsardzības līdzekļus, kas spēj notriekt ballistiskās raķetes. Lielākais šo raķešu arsenāls pieder Vācijai, taču vienlaikus nav zināms, cik liels skaits pretraķešu kompleksa "Patriot" variants Pac 3 ir Eiropas arsenālā. Vācija ražos licencētas Patriot kompleksa raķetes, bet tās būs Pac 2, kas nav efektīvs pret modernākajām hiperskaņas ballistiskajām raķetēm.

ASV aizsardzības ministra vietnieks Elbridžs Kolbijs pavēstījis, ka ASV stratēģija ir turpināt ierobežot Krieviju. Tramps neko tādu nav teicis, kas nozīmē, ka ASV ir ietekmīgi spēki, kuri izprot drošības situāciju pasaulē un, neskatoties uz Trampa retoriku, ir gatavi veikt nepieciešamos pasākumus. Kolbijs atzinis, ka neatņemams Krievijas atturēšanas stratēģijas elements ir Ukraina un Eiropas apņemšanās pārskatīt pēc aukstā kara īstenoto demilitarizācijas politiku.

Kolbijs apstiprinājis, ka ASV Eiropas atturēšanas spēju attīstību redz kā daļu no ASV militārās drošības stratēģijas Eiropai. ASV stratēģija ir līdzvērtīga aukstā kara laikā īstenotajai, un atturēšanu nodrošina tāldarbības raķešu arsenāls. Tas jau tiek darīts – ASV Norvēģijā izvieto raķetes "Tomahawk", kas var būt reāls drauds Krievijas stratēģiskās nozīmes kodolzemūdeņu bāzēšanās vietai Kolas pussalā. Tas ir nepārprotams signāls.

Krievija attīsta jaunas ieroču sistēmas un militāro ražošanu, līdz ar to ir jāgatavojas ilgstošai Krievijas agresijas politikai Eiropā. Tā var ilgt vēl vairākus gadus un pret to ir jāspēj pretdarboties, uzskata Kolbijs. Viņš atzīst, ka Eiropai ir jāpalielina Ukrainas militārais atbalsts programmas PURL (Prioritized Ukraine Requirement List) ietvaros. Tieši Kolbijs bija tas, kurš šī gada februārī parakstīja rīkojumu par ASV apbruņojuma piegāžu Ukrainai apturēšanu.

Interesants šajā kontekstā ir fakts, ka ASV kompānijas Palantir īpašnieks Pīters Tīls finansē start-up projektu ar nosaukumu "Covenant", kura mērķis ir radīt tālās darbības raķetes. Ražotnes plānots atvērt ASV, Izraēlā un Vācijā. Viens no projekta vadītājiem ir inženieris, kas piedalījies Izraēlas pretraķešu sistēmas "Iron Shield" izstrādē. Raķešu ražošanu plānots uzsākt 2027. gada sākumā. Kritēriji ir attālums – 1600-1700km un izmaksas – plus mīnus 500 000 ASV dolāru. "Tomahawk" raķešu cena ir 3-4 miljoni ASV dolāru. To kaujas daļa nebūšot tik jaudīga, kā "Tomahawk", taču zemā cena dos iespēju pa vienu mērķi laist vairākas raķetes. Raķetes paredzētas draudu neitralizēšanai no Krievijas, Ķīnas un Irānas. 2027. gadā katrai no trim rūpnīcām jāsaražo 1000 raķetes, bet nākamajā gadā jau 5000 raķetes. Raķetes nosaukums būšot "Anthem".