Fronte Kijivā - Krievijas ietekme ir liela

Ukrainu satricinājis kārtējais iekšpolitiskas skandāls, kas karojošai valstij ir īpaši bīstami, savukārt agresoram Krievijai – izdevīgi.

Iekšpolitiskā krīze ir indikators tam, ka Ukrainā brūk politiskā sistēma, kuru reāli izveidoja un kūrēja nu jau bijušais Ukrainas prezidenta kancelejas vadītājs Jermaks. Varas sistēmu veidoja ar mērķi saraust bagātību, nevis veicināt valsts uzplaukumu. Karš, ko otra tāda pat sistēma izraisīja, nav uzvarams, ja šādas ir prioritātes. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, kurš šo sistēmu uzraudzīja, ir kļuvis par tās ķīlnieku. Tas noticis pateicoties virknei neadekvātu lēmumu – NABU pilnvaru ierobežošana, diplomātiskā spriedze ar Poliju un nesenais lēmums par valdības atlaišanu.

Šī brīža politiskās krīzes pamatā ir Zelenska lēmums atlaist valdību, kas nozīmē, ka atlaists tiek arī sabiedrībā popularitāti guvušais aizsardzības ministrs Mihailo Fedorovs. Visam vajadzēja noritēt vairāk vai mazāk gludi, taču pasākums kļuva par nopietnu politisku krīzi, kas skar ne tikai Ukrainu, bet arī tās atbalstītājus Eiropas Savienībā (ES).

Acīmredzams, ka bailes Fedorovu atjaunot amatā ir saistītas ar nopietnām likmēm, jo Zelenskis dara visu iespējamo, lai saglabātu savus politiskos reitingus un nomierinātu protestētājus, bet atjaunot Fedorovu amatā nevēlas. Zelenskis pieņem tādus lēmumus, ko viņam sagatavojuši citi un cenšas lavierēt starp tiem, kuri izdevīgāki viņa politiskajai elitei. Informācija, kas nopludināta medijos, liecina, ka Zelenskis Fedorovam piedāvājis kļūt par Aizsardzības drošības padomes locekli ar unikālām pilnvarām – viņš nebūšot pakļauts padomes vadītājam, tikai prezidentam. Viņš vadīs militāri tehnisko padomi. Viņam tiks dota pilnīga kontrole pār apbruņojuma ražošanas programmām un pilnvaras kontrolēt militāro iepirkumu sistēmu. Fedorovs piedāvājumam nav piekritis.

Fedorovs, jau esot atstādināts no amata, nekautrējās ar Zelenski diskutēt no spēka pozīcijām, kas vainagojās ar panākumu – Oleksandra Sirska vietā par BS virspavēlnieku tika iecelts Zelenskim netīkamais ģenerālis Mihailo Drapatijs. Atceramies, ka lēmums par Fedorova atcelšanu tika pieņemts tieši pēc Zelenska slēgtās apspriedes ar Sirski. Zelenskis ziedoja Sirski, lai saglabātu savu varu, bet arī pierādīja, ka ir spiests atcelt paša iniciētos lēmumus spiediena no malas rezultātā. Tā ir vājuma pazīme.

Informācija par Sirska atstādināšanu no amata Rietumu medijos tika nopludināta jau 19. jūlijā. Izdevums “The Economist”, atsaucoties uz avotiem Ukrainas prezidenta administrācijā rakstīja, ka Ukrainas prezidents sarunā ar atstādināto aizsardzības ministru Fedorovu piedāvājis viņam Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu. Pāris dienu iepriekš Zeļenskis runājis ar BS virspavēlnieku Sirski, pēc kā Fedorovs tika atstādināts no amata. Lēš, ka valdības demisija tikusi iniciēta tikai tamdēļ, lai atstādinātu aizsardzības ministru.

"The Economist" raksta, ka prezidenta administrācijā vērojama intensīva turbulence. Parlaments neapstiprināja Zelenska izvirzīto kandidātu un Zelenskis dienas laikā laikā nominēja trīs dažādus kandidātus aizsardzības ministra amatam, kas liecina par zināmu paniku lēmumu pieņemšanas procesā. Izdevuma avots Ukrainas drošības struktūrās atklāj, ka Zelenskis esot bijis šokēts Fedorova izteikumiem, jo nedomāja, ka Fedorova reakcija būs tik asa. Netika arī gaidīts, ka Fedorovu atbalstīs protestētāji ielās, un ka protesti pavērsīsies pret Sirski.

Patiesībā avotiem šāda tipa struktūrās nevajadzētu nopludināt informācija ārvalstu medijiem un "The Economist" nav dzeltenā prese, tādēļ avota eksistence un uzticamība varētu nebūt apšaubāma. Parasti šādas informācijas noplūdes organizē, lai brīdinātu sadarbības partnerus un sabiedrību, negribot to darīt oficiāli.

"The Economist" secina, ka BS virspavēlnieka nomaiņa neatrisina Zelenska problēmas balansēt starp varas saglabāšanu un protestētāju prasību izpildi. Zelenskis ir atkarīgs no ielas protestiem.

Arī "The Guardian" vēl pirms Sirska atstādināšanas prognozēja šo Zelenska soli, pamatojoties uz prezidenta administrācijas vadītāja Budanova nepubliski pausto informāciju. Te redzam, ka arī "The Economist' publikācijas informācijas avots varēja būt tieši Budanovs vai kāds no viņam tuvo loka.

"The Guardian" secina, ka iekšējās situācijas destabilizācija Ukrainā ir viens no Kremļa kara pret Ukrainu stratēģijas elementiem. Pašlaik novērojam šīs stratēģijas nestos augļus. Atceramies kara pirmās dienas, kad Krievijas spēku grupējumi faktiski bez šķēršļiem ienāca Ukrainas teritorijā un teju parādes maršā devās Kijivas virzienā. Tas notika neskatoties uz to, ka visas pazīmes liecināja, ka tāds scenārijs ir ticams, ASV atklāti brīdināja, bet preventīvi pasākumu ceļu bloķēšanai netika īstenoti. Pie varas bija tie paši cilvēki, kas šobrīd. Tikko sāka plūst finansiālā palīdzība no Rietumiem, tā iedarbojās piesavināšanās mehānismi, kurus faktiski kūrēja augstākajos varas ešelonos.

Ukrainā ir izveidojusies militārā industrija, kas atrodas privātās rokās. Veiksmīgām iniciatīvām un jaunuzņēmumiem "ķepu uzlika" tie, kuru rīcībā ir finanšu resursi, vai arī tie, kuri kontrolē resursu plūsmu no ārvalstīm. Industrijas vadības hierarhijā atrodas cilvēki no varas struktūrām. Industrija ir privātās rokās, taču šīs rokas spēj kontrolēt arī politisko varu. Te veidojas saikne – ražotājs ražo kāda konkrēta ieroča tipu un militārajās struktūrās jābūt personām, kas kara stratēģiju balstīs uz konkrētā ieroča pielietošanu, neskatoties uz to, ka kaujaslaukā iegūtā pieredze liecina par pilnīgi citām vajadzībām. Kā noprotams, Sirskis ideāli atbilda savam amatam šādas shēmas realizācijā. Kara stratēģiju nosaka nevis militārie vadītāji, bet ieroču ražotāji.

Par Sirska darbību Ukrainas BS virspavēlnieka amatā ir radīti vairāki mīti.

Viens no tiem ir viņa pozitīvā loma Kijivas aizsardzības operācijā. Karavīri, kas īstenoja šo operāciju, atzīst, ka vienota vadība bija visai nosacīta. Būtībā katrs komandieris lielā mērā paļāvās uz savām spējām un rīcības izpratni. Atceramies Ukrainas Speciālo operāciju spēku pavēlnieka ģenerāļa Krivonosa personīgo iniciatīvu sabojāt Kijivas pievārtes lidlauka skrejceļu, tādējādi neļaujot krieviem izveidot aviācijas nosēšanās bāzi un izveidot gaisa tiltu karaspēka pārsviešanai ļoti tuvu Kijivas centram. Par to ģenerālis tika pakļauts izmeklēšanas komisijai par it kā valsts mantas bojāšanu. Sirskis šai stratēģiski nozīmīgajā epizodē nepiedalījās.

Apšaubāma arī Kurskas operācijas lietderība, jo operācijas rezultātā ukraiņi cieta lielus zaudējumus, tika iznīcināts liels daudzums Rietumu kaujas tehnikas un atslābināta aizsardzību citos frontes sektoros. Bahmutas operācijas laikā, kas notika Sirska vadībā, arī gāja bojā liels skaits ukraiņu virsnieku, tomēr Sirskis netika atvaļināts stratēģisku kļūdu dēļ.

Sirski atstādināja tādēļ, ka viņa amatā atstāšanas cena ir pārāk augsta un situācija var novest pie militārpersonu vēršanās pret Zelenska varas sistēmu, jo īpaši ņemot vērā, ka tajā ir pietiekami daudz neapmierināto. Pazīmes liecina, ka Zelenskis bažījas par reāla militārā apvērsuma iespējamību – valstī ir liels skaits kaujas pieredzi guvušu, izlēmīgu militārpersonu, kuras redz valsts iestāžu rīcību iepirkumos un korupciju.

Ukrainas BS virspavēlnieka amatā ieceltais ģenerālmajors Mihailo Drapatijs nav sev veidojis PR akcijas, taču ir iekļuvis vēsturē ar pārliecinošu pretdarbību Krievijas diversantiem 2014. gadā Mariupolē, kad no rajona Ukrainas austrumu pierobežā izveda savā pakļautībā esošu bataljonu no ielenkuma ar minimāliem zaudējumiem un uzņēmās atbildību par liktenīgu krievu raķetes triecienu mācību poligonam, kur bija daudzi upuri. Viņš no Sirska ir saņēmis trīs rājienus par pārāk lielu pašiniciatīvu. Beigu beigās viņš atklāti nostājies aizsardzības ministra Fedorova pusē, nebaidoties, ka varētu tikt atstādināts. Ukrainā ir valstiski domājošas amatpersonas, kuru ietekme ir tāda, ka varas struktūras nevar atļauties šī loka ignoranci. Drapatijs ir Zeļenskim sliktākais variants.

Kā zināms, tad popularitātes reitingu uzturēšana ir viens no svarīgākajiem uzdevumiem pie varas esošajiem. 20.-21. jūlijā neatkarīga un respektēta Ukrainas socioloģiskā grupa "Rating" veica sociālo aptauju Ukrainas iedzīvotāju vidū, kuras rezultāti izrādījušies sekojoši:

• uzticēšanās politiķiem – V. Zalužnijam 70%, Fedorovam 65%, K. Budanovam 62%, Zeļenskim 59%;

• gatavība ievēlēt prezidenta amatā, ja vēlēšanas notiktu pašlaik – Fedorovu 13,4%, Zeļenski 22,3%;

• 72% aptaujāto neatbalsta Fedorova atstādināšanu no amata, atbalsta – 5%;

• krīzes nedēļas laikā uzticēšanās Fedorovam pieaugusi no 35% līdz 65%;

• 55% aptaujāto atbalstījuši Sirska atvaļināšanu, pret atvaļināšanu bijuši 15% aptaujāto.

Fedorova atstādināšana izraisījusi arī politisku reakciju Rietumos. Reakcijas indikatori ir vadošo mediju publikācijas. Aģentūra Reuters raksta, ka Rietumu valdībām nepieciešami pārliecinoši pierādījumi, ka piešķirtie līdzekļi Ukrainas aizsardzības industrijai tiek tērēti racionāli un atbilstoši mērķim. Tā Rietumiem ir tiesības pieprasīt paskaidrojumus par aizsardzības ministra atstādināšanu, kura vadībā Ukraina ir guvusi ievērojamus militārus panākumus. Turklāt, tas darīts brīdī, kad Krievija pastiprina centienus iznīcināt Ukrainas civilo infrastruktūru. Reuters raksta, ka kopējā Rietumu militārā palīdzība Ukrainai sasniegusi 220 miljardus eiro. Eiropai, kas ir galvenais Ukrainas finansiālais atbalstītājs, jāatrod veids, kā iejaukties, lai nodrošināt maksimāli efektīvu karadarbības nodrošināšanu. Ja Ukrainas karš pret Krieviju ir arī Eiropas karš, Eiropai jābūt tiesībām apspriest efektīvākos veidus, kā īstenot šo karadarbību. Ukrainas ierēdņiem ir jāatskaitās Eiropas vēlētājam par līdzekļu izmantošanu.

Polijas Austrumu studiju centra (OSW) analītiķi uzskata, ka oficiālie Fedorova atstādināšanas iemesli bija izdomāti. Galvenais iemesls bija apturēt pret korupciju vērstās reformas. Fedorova digitālā iepirkumu sistēma ierobežoja militārās produkcijas pasūtījumu saņemšanas iespējas uzņēmumiem, izmantojot neformālas saites ar Ģenerālštāba virsniekiem. Iepirkumus sāka īstenot atbilstoši produkcijas kaujas efektivitātei. Pret ministru nostrādāja militārās industrijas lobijs, kas ik gadu var zaudēt vairākus desmitus miljardu ASV dolāru.

Britu domnīca Chatham House publicējusi pētījumu "Kā populārā Ukrainas aizsardzības ministra atstādināšana atspēlējās Zeļenskim", kurā skaidro Fedorova centienus izmainīt militāro iepirkumu sistēmu ar mērķi palielināt tās efektivitāti. Rakstā tiek pieminēts, ka Fedorovs sāka kļūt arī politiski populārs un tas valdošajai elitei lika bažīties.

ES ārlietas ir komentējušas Fedorova atstādināšanu, sakot, ka tas liek šaubīties par Rietumu sniegtās palīdzības efektīvu izmantošanu. Aizsardzībai tērē ap 80% Ukrainas budžeta līdzaekļu un trešdala ir no ārvalstu partneriem (ES).

Kādi ir secinājumi? Lai cik skaudri tas neizklausītos, ir jāatzīst, ka Zelenska varas partija tika izveidota un darbojās kleptokrātisku motīvu vadīta. Pēc 2014. gada, kad Janukoviča grupējumu padzina no varas pozīcijām, mainījās pati Ukrainas sabiedrībā, kas pret Krieviju bija attiekusies pozitīvi vai neitrāli. Krievijas agresija viedoja nācijas pašapziņu un patriotisma garu. Sabiedrības redzeslokā izvirzījās jauna tipa līderi, sevišķi militārie vadītāji. Pēc Maidana notikušajās vēlēšanās ar spēcīgu polittehnologu palīdzību tika pieteikta partija "Sluga naroda" ar Zelenski prezidenta amatam. Līdz 2022. gadam Kremlis vēroja šī kleptokrātiskā veidojuma darbību ar galveno mērķi nepieļaut Ukrainas militāro spēju drastisku attīstību, kā arī izzināt tos sabiedrības locekļus, kas ir aktīvi Ukrainas valstiskuma atbalstītāji. Daudzi patrioti astoņos kara gados krita Donbasa frontē, un arī tas bija Krievijas interesēs.

Nākamais solis, ko īstenoja jeb neīstenoja varas iestādes bija pilnīga nesagatavotība aizsargāt Kijivu. Netika veikti mobilizācijas pasākumi – atrunājās, ka tā būs pārāk liela slodze tautsaimniecībai un netika izdarīts pat pats elementārākais – bloķēšanai sagatavoti ceļi Ukrainas teritorijā. Kā zinām, kara pirmajā diennaktī gūstā tika saņemti daudzi ukraiņu robežsargi, kas nozīmē, ka viņi tika pārsteigti negatavi.

Zelenskim piedāvāja ASV palīdzība evakuācijā, taču viņš atteicās. Secināms, ka politiskās varas struktūras īsti nezināja, kāda būs armijas Zalužnija vadībā reakcija un kā veiksies ar militāru pretošanos. Ja armija nespētu organizēt pretošanos un sāktos haoss, politiskās varas pārstāvji tik tiešām pazustu emigrācijā, jo kapitāls turpmākajai dzīvei jau ir sagatavots. Ņemot vērā pietiekama skaita armijas komandieru pārliecinošo reakciju un tautas nostāju, emigrēšana tika atcelta un izlemts palikt saglabājot politisko varu un līdz ar to iespēju pavairot politiskās elites turību. Valsts iestāžu nesagatavotībai ir daudzi piemēri.

Zelenska valsts iekārtai kaitīgie lēmumi, kas aizvadīto divu gadu laikā tiek pieņemti, darbojas kremļa labā un tas liek domāt, ka kremlim ir ietekme uz Ukrainas politisko varu. Ņemot vērā vājos militāros panākumus un efektīvo Ukrainas BS darbību pret sensitīviem mērķiem Krievijas teritorijas dziļumā, kremlis mēģina operēt ar acīmredzami joprojām eksistējošas aģentūras ietekmi Ukrainas politiskajā elitē. Nav jau teikts, ka pats Zeļenskis izpilda kremļa norādes, taču viņa lēmumi var tikt ietekmēti no tuvu stāvošajiem.

Līdz ar to mēs novērojam kara aktivizēšanos ne tikai frontes līnijā, bet arī Ukrainas varas struktūrās. Nopietns arguments varas saglabāšanai ir bailes, ka esošajai politikajai elitei zaudējot varu, nākamā vara var izmeklēt saimnieciskās darbības, kas var novest pie neparedzamām sekām.