Gods kalpot Sarmītei Ēlertei
- Taisnība Raksta
- Jan 20
- 6 min read
Kurš gan nezina, ka jābūt paaudžu solidaritātei. Jo vājāki bērneļi padevušies un paši netiek uz kājām vai pleznām, jo vairāk nākas mātēm būt par tāda metiena ledlaužiem. Kaut kā jau jāmēģina kaut gandrīz pilnvērtīgu vanckaru noturēt zem ūdens.
Padomju zemē jau viss kā tas pienākas ar personīgiem sakariem, pareiziem telefona zvaniem, pastarpināti ietekmīgām personām un kur tad bez partejiskās piederības kā lakmuss. Naivie iedomājušies, ka tas sen viss līdz ar PSRS sabrukumu ir zudis, kamēr mazāk naivie iedomājas, ka kaut kas tāds pareizu lēmumu pieņemšanā iespējams tikai reizi pa reizei Krievijā, Baltkrievijā vai Kubā.
Nepareizi, biedri, pavisam nepareizi. Tā mūsu zemē ir ikdiena un rāda, kā funkcionē padomju nomenklatūra, kur reizēm vēl jāpiemeklē kāda īpaši draudzīga personāla atlases kompānija, kas legalizēs vienu vai citu izvēli. Un tad jau papīri ir galdā un nenoraidāms priekšlikums ir tipāži ar pareizajiem radu rakstiem. Viņi ir labākā izvēle jebkurai nominācijai. Galu galā par šādu vispārēju pieeju ierēdņiem prēmijas un piemaksas maksā un neatsaka ne balvas, ne dāvanas (atkarībā no tā, kā labāk nokārtot nepieciešamos papīrus). Kurš gan konkurss uz amatu vietām vispār citādāks ir bijis? Un vai vajag?
Misija
Eiropas Savienības (ES) padomdevēja misija (EUAM) Ukrainā ir misija bez izpildpilnvarām, kas oficiāli sāka darbu tās galvenajā mītnē Kijivā 2014. gada 1. decembrī.
ES Padomdevēja misijā civilā drošības sektora reformām Ukrainā ir visai izvērta struktūra, kas iekļauj vairākus simtus ekspertus, kas ES Dalībvalstu līdzekļiem komandē atbilstošo jomu ekspertus darbam ar Ukrainas Parlamenta komisijām, valdības ministrijām un specializētiem valsts dienestiem. Šāda sadarbība ir ļoti plaša,[1] un civilās aizsardzības ietvaros te tiek iekļautas kā cilvēktiesības, sabiedrības dažādās iekļaušanas formas un ideoloģijas.
Ukrainas civilās drošības sektoru veido tiesībaizsardzības iestādes, piemēram, Iekšlietu ministrija, Valsts policija, Valsts robežsardzes dienests, Valsts korupcijas apkarošanas birojs un Ukrainas Drošības dienests; un tiesiskuma iestādes, piemēram, Tieslietu ministrija, Ģenerālprokuratūra un vietējā tiesu sistēma; lomu spēlē arī pilsoniskā sabiedrība un Ukrainas parlaments.
Uzskaitītie Ukrainas partneri visai skaidri norāda, ka gaidītās padomdevēju un ekspertu pieredze ir militārā dienestā, valsts drošības struktūrās, arī augstas zināšanas juridiskā praksē (jo īpaši izmeklēšanas praksē un prokuratūras darbā). ES Dalībvalstu iesniegtos priekšlikumus par ekspertiem (jo to darbu konkrētā valdība apņemas apmaksāt) attiecībā uz piemērotību vērtē Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD). No šīs iestādes atteikumi ir ļoti reti, jo civilās aizsardzības joma nav īpaši populāra pretendentu vidū un šī komisija nevērtē, kāpēc valdības institūcijas rekomendē tās vai citas personas.
Grūti nepiekrist, ka Ukrainai kopumā trūkst stratēģiskas pieejas sektoram, kā arī individuālu civilās drošības sektora stratēģiju.
Pēc 2013./2014. gada Maidana revolūcijas un Ukrainas asociācijas nolīguma parakstīšanas ar Eiropas Savienību reformas ir izvirzījušās Ukrainas valdības un tās ES un starptautisko partneru darba kārtības augšgalā. Šajā kontekstā civilās drošības sektora reforma ir noteikta par galveno prioritāti.[2]
Institūcija norāda, ka tai šo gadu laikā ir bijuši panākumi dažādu darba grupu izveidē un uzturēšanā. 2025. gadā vien ir sagatavotas un Ukrainas valdībā ir tikušas apstiprinātas 28 jomu stratēģijas un 21 likumprojekts, kas nodots Augtākajai Radai vērtēšanai un apstiprināšanai.[3]
Patiešām pārsteidzošs ir sagatavoto dokumentu daudzums un misijas ieguldījums vismaz statistiski, lai gan Ukrainas medijos par Eiropas Savienības padomdevēja misijas darbu un tās ietekmi uz likumdošanas procesu ziņas ir ārkārtīgi skopas. Augstākās Radas iesniegto likumprojektu (dokumentu pasēs) misija kā līdzautors vai tās ekspertīze netiek norādīta. Šajā ziņā tā ir ukraiņu nacionālā īpatnība, jo visu vienmēr viņi paši ir darījuši un atklājuši, izņemot korupciju un kukuļdošanu kā daļu no dzīvesveida.
Mūsu valdības izvēle
Misijas virsmērķis ir panākt, ka Ukrainā civilās drošības sektors ir efektīvs, atbildīgs un bauda sabiedrības uzticību. 2024. gada 5. novembrī Ministru kabinetā tika pieņemts rīkojuma projekts par civilā eksperta Kriša Ēlerta dalību ES Padomdevēja misijā civilā drošības sektora reformām Ukrainā, sākot ar 2025. gada 15. janvāri.[4]
No Ārlietu ministrijas par tiesību aktu 24-TA-2191 ziņo Vienotības biedrene I. Lībiņa-Egnere un Krišs Ēlerts tiek apstiprināts parlamentārā padomnieka amatā, un tiek piešķirts atbilstošs finansējums misionāram-ekspertam.[5] Formālais nepieciešamais atzinums saņemts no šī darba atlases struktūras un Latvijas rekomendētais ir atzīts par atbilstošu (EĀDD 2024. gada 9. augusta vēstule Ref. Ares (2024)5761336). Ārlietu ministrija apstiprina, ka šī persona atbilst noteikumu Nr. 598 4. punktā noteiktajām prasībām, neiebilst arī pati nominētā persona.
Pravietis savā zemē
Gads pagāja nemanot un bez īpašiem pārsteigumiem, dzīvojot Kijivas kvartālos, kuru īpašnieki ir zelta podu darinātājs Timurs Mindičs un "žurnālists" Dmitrijs Gordons. Ukraina tiešām ir zeme, kur kara apstākļos ir kritiski nepieciešamas augsti profesionālas zināšanas nozarē, kas vistiešāk skar valsts iedzīvotājus – civilajā aizsardzībā. Tās ukraiņi arī saņēma no mūsu zemes misionāra.
Tikmēr Latvijā ar civilo aizsardzību iet kā pa celmiem, un ne jau VUGD dēļ vien dažas lietas izdodas sekmīgi realizēt, kamēr ieguldījumiem piesātināti civilās aizsardzības būvniecības objekti vairumā ir tikai tapšanas stadijā, daudzu pašvaldību dienesta vajadzībām atspoguļotās iecerēs vai tikai pārspriedumos. Nav tā nepieciešamā valdības, Saeimas un politiskā atbalsta. Tieši te Eiropas līmeņa eksperta, ar īpašām zināšanām apveltīta nozares cilvēka zināšanas būtu visvairāk nepieciešamas... Vismaz uzklausīšanai Saeimas atbildīgās komisijās. Nesaprotams, kāpēc šāda eksperta zināšanas nevēlas pārņemt pašmāju Iekšlietu ministrija.
Eksperts pēc līguma izpildes ir Latvijā un ir pieejams viņa viedums, bet tā jau ir, ka pravietis savā zemē nav populārs.
Diskrētums
Par unikālā Eiropas eksperta gaitām nav daudz zināms. Varbūt vairāk atrodams vairākus gadus senā pagātnē. Tās gan ir atsevišķas ziņas un tomēr pietiekoši labi raksturo personu.
Puisis plašāk kļūst zināms kā Normunda Naumaņa biedrības[6] preses pārstāvis, bet tad mākslas kritikas lauks ir kļuvis par šauru. Krišs Ēlerts piedalās un uzvar "atklātā konkursā" uz Izglītības un Zinātnes ministrijas ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vecākā eksperta – projekta vecākā eksperta starptautiskās sadarbības un diasporas jautājumos amata vietu (uz noteiktu laiku). Ilgi valsts darbā miljonāres dēls nenoturējās. Ministrija apliecina, ka darba attiecības ar viņu pārtrauktas jau pēc divarpus nedēļām. "Jaunais cilvēks ar izbrīnu uzzināja, ka vajadzēs arī strādāt".[7] Patiešām pilnīga IZM patvaļa un bezpreģels – no eksperta tiek prasīts katru dienu nākt uz darbu un liek arī kaut ko darīt! Ministrijai patiešām jāpārkārtojas.
Nākamais solis ir neatliekams, un viņš tiek aizdreifēts uz Aizsardzības ministriju. Tur pat šim gadījumam sasauc legālu konkursa komisiju (komisijas "troika" – vadītāja vietnieks NBS nodrošinājuma reformas jautājumos plkv. E. Kopeika; vadītāja vietniece apgādes jautājumos K. Buša; Personāla nodaļas vecākā personāla speciāliste L. Riemere). Nolēma vienbalsīgi, ka der un jau pēc pāris mēnešiem ziņo, ka K. Ēlerts ir veicis darbības attiecībā uz auksta laika apģērba tirgus izpēti NBS vajadzībām.[8]
Labi taču un savlaicīgi. Ziemas apģērbs mūsu karavīriem pašlaik ir īsti vietā un nav jāseko stāstiņiem un gaidām par klimata mainām un globālo pārtuksnešošanos.
Aptekalēšana
Vienotības un Jaunās Vienotības vecbiedres pašos pamatos nostiprinātais komunistiskās partijas partejiskums un dzīves ainas ir aprakstītas trijos "Taisnības" rakstos par latviešu kadru Ašeradenu.[9] Tur maz ko piebilst par karjeras īpašo izaugsmi līdz pat valsts prezidenta Egila Levita padomniecei visos iespējamos jautājumos, kas robežojās ar prezidenta darbības pilnvērtīgu kontroli (ne tikai uzraudzību!), tomēr pašas faniem un draugu pulkam labākā vieta tomēr ir blakus amats – Ordeņa kapitula vadīšana.
Sīkākām lietām vienmēr dāma ir gatava pakalpot ar īpašu tikšanos nodrošināšanu, bet citiem – ar ielūgumiem uz grūti pieejamiem pasākumiem.
Te uzskatāmākais publiskais piemērs ir Ēlertes īpašā aktivitāte kā valsts prezidenta oficiālai pārstāvei Dziesmu un deju svētki padomē, kur uzstāja uz Saeimas deputātu privilēģijām biļešu iegādē.[10] Bet tur jau arī privilēģijas citiem bārabērniem un likteņa apdalītiem no citām aprindām.
Tās tādas paliekošas vērtības, kuras neskar ne rūsa, ne inflācija. Un par to tas aplaimoto skaits politdarbinieku un nomenklatūras vidē ir pietiekošs, lai atrisinātu visu jautājumus daudzus gadus uz priekšu, kā jau tam ir jābūt īstā padomju zemē. Un vai tad tikai par sevi un partiju jādomā, ja arī tas puika tāds bīdāms un grūstāms.
Tādēļ jau nav nekāda pārsteiguma, ka tik apdāvinātam jaunietim vietu piemeklē. Vai tad kādam ienāks prātā izvērtēt un novērtēt gada laika padarīto un sasniegto? Kādi tad būtu uzdevumi no mūsu valdības? Tie ir pilnīgi lieki un nevajadzīgi jautājumi.
Protams, Jaunās vienotības biedrenei Baibai Bražei ir tas gods pakalpot Vienotības vecbiedrei un visādi citāti svarīgai personai. Ministru kabineta 13.01.2026. sēdē viņa aicinājusi valdības locekļus atbalstīt tiesību aktu 25-TA-2550: rīkojuma projektu "Par civilā eksperta dalības laika pagarināšanu Eiropas Savienības Padomdevēja misijā civilā drošības sektora reformām Ukrainā".[11] Šī noteikti ir situācija, kur no neparedzētiem izdevumiem valdībai jāsedz tie nieka 76 tūkstoši eiro.[12]
Tā teikt, Gods kalpot Sarmītei!
Comments