GRU izglītības iestādes (2. daļa)

Radioelektronikas militārā universitāte Čerepovecā

Tā ir GRU (Galvenās pārvaldes) Sestās pārvaldes (radio un elektroniskā izlūkošana, ОсНаз) virsnieku apmācības pamata bāze, un šo resursu izmanto arī citas GRU struktūrvienības, bruņotie spēki un FSB. Vērā ņemams, ka universitātei ir vairāki mācību centri (par tādiem ir pārvērstas arī bijušās filiāles).

Militārā augstskola ir vairākkārtīgi (vismaz 8 reizes, neskaitot nosaukumā atspoguļotos valsts apbalvojumus) mainījusi savu nosaukumu un kopš 2020. gada tā ir Radioelektronikas Militārā universitāte. Pilnais tās nosaukums ir Krievijas Federācijas Aizsardzības ministrijas Federālā valsts kases militārā augstākās izglītības iestāde "Žukova Militārā ordeņa Radioelektronikas universitāte" (Федеральное государственное казенное военное образовательное учреждение высшего образования «Военный ордена Жукова университет радиоэлектроники» Министерства обороны Российской Федерации).

Universitāte 1957. gadā dibināta kā Čerepovecas Sakaru militārā skola (vidējā militārā mācību iestāde) uz Lepeļas militārās kājnieku skolas bāzes. 1970. gadā to pārklasificēja par Augstāko militāro sakaru vadības skolu ar četru gadu apmācības periodu un par skolas īpašo specializācija kļuva militārās izlūkošanas virsnieku un speciālistu sagatavošana. Studiju programmas tika pārstrādātas un studiju laiks pagarināts līdz obligātiem pieciem gadiem. Tas bija mērķtiecīgs GRU 6. direktorāta jeb pārvaldes (radio un elektroniskā izlūkošana) personāla pasūtījums. Vēlāk, 2009. gadā skola kļuva par A. F. Možaiska Militārās kosmosa akadēmijas sastāvdaļu (filiāli), bet 2010. gadā Militārā kosmosa akadēmija nonāca Aizsardzības ministrijas Militārās akadēmijas sastāvā. Tas bija laiks, kad mainījās kadetu izglītības programmas, papildus nosakot specializācijas kosmosa sakaros, signālu pārtveršanā un analīzē.

No Aizsardzības ministrijas Militārās akadēmijas 2014. gadā tika atdalīta atsevišķa augstākās izglītības iestāde ar nosaukumu Čerepovecas Augstākā militārās inženierijas radioelektronikas skola, kas nokļuva visai ciešā GRU ietekmes zonā.

Čerepovecā apmāca elektroniskās karadarbības, sakaru un informācijas drošības speciālistus. Galvenie virzieni ir radiotehnika, radiosakari, informācijas un telekomunikāciju sistēmas, informācijas un valodu apmācība, kā arī ārvalstu militārpersonu apmācība un vidējās profesionālās izglītības kursi. Universitātē kadetu apmācība, atbilstoši augstākās izglītības standartiem īstenota veikta četrās fakultātēs:

1. fakultāte (Radiotehnika): radioelektronisko sistēmu speciālistu sagatavošana.

2. fakultāte (Informācijas un lingvistiskā apmācība): lingvistu un informācijas apstrādes speciālistu sagatavošana.

3. fakultāte (Radiosakari): speciālistu apmācība sakaru jomā.

4. fakultāte (Informācijas un telekomunikāciju sistēmas): informācijas drošība un tīklu tehnoloģijas.

Universitātē ir atsevišķa fakultāte ārvalstu militāro speciālistu sagatavošanai – Ārvalstu militārpersonu apmācības fakultāte. Tajā, neizmantojot aktuālus piemērus un nepubliskotas iekārtas un risinājumus, realizē līdzīgas studiju programmas. Mēdz gan būt arī kāds izņēmums – ja fakultātē uz starpvaldību līguma pamata mācās ārvalstu militārpersonas, uz šo fakultāti tiek nosūtīta atsevišķa GRU atlasītu ārvalstnieku grupa, kura zināšanas apgūst ar GRU mērķfinansējumu un iestāde nosaka papildus specializācijas un pieeju tiem vai citiem materiāliem un aprīkojumam.

Topošo virsnieku apmācības periods ir pieci gadi un universitātes absolventiem tiek piešķirta militārā pakāpe "leitnants" un kvalifikācija "speciālists" tādās specialitātēs kā:

• speciālās radioinženierijas sistēmas;

• speciālās organizatoriskās un tehniskās sistēmas;

• automatizētu speciālā mērķa sistēmu lietošana un ekspluatācija;

• automatizētu sistēmu informācijas drošība.

Skolas absolventi iegūst papildu izglītību šādās specialitātēs:

• tulks profesionālās komunikācijas jomā (vienā no sešām svešvalodām);

• "B, C" kategoriju transportlīdzekļu vadītājs.

Universitāte piedāvā arī vairākas specializētas maģistra programmas:

• Karaspēka kaujas atbalsta vadība;

• Karaspēka tehniskā nodrošinājuma vadība

Papildus jau nosauktajam, universitāte realizē doktorantūras programmu militārajās zinātnēs, un tas notiek ciešā sadarbībā ar GRU un militārās pētniecības institūtiem.

Skola sagatavo arī seržantus, kuri iegūst vidējo profesionālo izglītību un šo programmu apguves ilgums ir divi gadi un 10 mēneši. Absolventiem tiek piešķirta tehniķa kvalifikācija šādās specialitātēs:

• elektronisko iekārtu tehniskā apkope un remonts (daudzas atsevišķās nozarēs);

• datorsistēmas un kompleksi.

Visiem kadetiem ir augstas iestāšanās un studiju prasības vispārējos zinātniskajos priekšmetos (augstākā matemātika, fizika) un vispārējos inženierzinātņu priekšmetos (elektronika, digitālās ierīces un mikroprocesori, shēmu teorijas pamati, metroloģija un radio mērījumi u. c.).

Universitātes vadītājs kopš 2018. gada (vismaz līdz 2025. gadam) ir ģenerālmajors Sergejs Borisovičs Buļigins. Kā uzsver universitāte, tā pamatā ir militāra, un tās mērķis ir kadetos ieaudzināt stabilas prasmes darbam militārajā dienestā, kā arī spēju efektīvi vadīt personālu. Daļa no šīs audzināšanas ir patriotisma un lojalitātes stiprināšana. Otrs būtiskais elements – studiju programmas nodrošina padziļinātu teorētisko un praktisko apmācību mūsdienu skaitļošanas tehnoloģiju darbībā un programmēšanā. Studentiem ir jāapgūst programmēšanas valodas, iemācās darboties ar dažādiem datoriem un lietot specializētas skaitļošanas iekārtas. Trešais studiju pīlārs ir vairāku svešvalodu apmācība.

Kadeti sākot ar otro studiju gadu saņem pilnīgu valsts atbalstu. Viņi paraksta līgumu par studiju laiku universitātē un darbu, uz kuru viņus pēc absolvēšanas nosūta uz pieciem gadiem. Aizsardzības ministra rīkojumā ir noteikta arī minimālā alga, kas pienākas Čerepovecas Radioelektronikas militārās universitātes beidzējiem.

Krievijas Federācijas Aizsardzības ministrijas Militārajā akadēmija

Krievijas Federācijas Aizsardzības ministrijas Militārā akadēmija (senāk Militāri diplomātiskā akadēmija) (Военная академия (бывшая Военно-дипломатическая академия) Министерства обороны Российской Федерации) ir militārā izglītības iestāde, kas specializējas militāro diplomātu (militāro atašeju) un militārās izlūkošanas virsnieku apmācībā. Akadēmiju apzīmē arī kā militāro vienību 22177, bet slengā – "Konservatorija". Vēl pavisam nesen iestādes eksistence bija valsts noslēpums un tā vienmēr tika norādīta kā karaspēka daļa ar savu numuru.

Akadēmijas galvenais ieguldījums ir virsnieku sagatavošana cilvēkresursu izlūkošanas struktūrvienībām, tomēr lielākais studiju laika akcents ir operatīvā izlūkošana un iegūto datu apstrāde un interpretācija.

Akadēmiju izveidoja Otrā pasaules kara laikā, kad mainīgā starptautiskā situācija prasīja paplašināt militāri diplomātiskās attiecības un izlūkošanas darbības. Jaunā institūcija tika tapa uz Augstākās diplomātiskās skolas, Sarkanās Armijas Ģenštāba Augstākās izlūkošanas skolas, Austrumu kultūru institūta un vairāku citu militāro un civilo augstākās izglītības iestāžu bāzes. Jau kara laikā akadēmijas Austrumu fakultātē papildus japāņu un ķīniešu valodai bija arī arābu, turku, persiešu, indiešu un afgāņu nodaļas (ar fakultātes tiesībām). Rietumu fakultātē papildus angļu, vācu un franču valodai bija arī norvēģu, zviedru, somu, holandiešu, itāļu un citas nodaļas un studiju programmu specializācijas.

Tāpat šajā akadēmijā izveidoja arī Jūras spēku fakultāti, kurā studiju fokuss bija visas tās valstis, ar kurām Padomju Savienībai bija jūras robežas. Īslaicīgi akadēmijā bija arī Gaisa spēku fakultāte, ko vēlāk pārveidoja par izlūku-desantnieku grupu.

Pēc kara akadēmiju sākotnēji sauca par Padomju Armijas Militāro akadēmiju (VASA), bet 1965. gadā to neoficiāli dēvēja par Padomju Armijas Militāri diplomātisko akadēmiju.

Krievijas Federācijā iestādi pazina kā "Militārā diplomātiskā akadēmija", bet 2011. gadā to pārdēvēja par Federālās valsts militāro augstākās profesionālās izglītības iestādi "Krievijas Federācijas Aizsardzības ministrijas Militārā akadēmija". No 2010. līdz 2014. gadam akadēmijas sastāvā kā atsevišķa nodaļa bija ieļauta A. F. Možaiska Militārās kosmosa akadēmijas filiāle Čerepovecā.

Atbilstoši likumam akadēmijas vadītājam ar ģenerāļa pulkveža (admirāļa) militāro pakāpi, kurš formāli ieņem GRU priekšnieka vietnieka amatu, ir četri vietnieki ar ģenerālleitnanta pakāpi – pirmais vietnieks un vietnieki darbam ar personālu, loģistiku, kā arī izglītības un zinātnisko darbu. Zināms, ka no 2016. līdz 2024. gadam akadēmiju vadīja ģenerālpulkvedis. G. V. Molčanovs.

Studijas akadēmijā tiek organizētas piecas fakultātēs:

1. fakultāte "Aģentūras stratēģiskās izlūkošana" – virsniekus apmāca darbam ārzemēs kā izlūkdienesta virsniekus diplomātiskā aizsegā ("žaketes" izlūkdienesta žargonā) un kā nelegālās izlūkošanas virsniekus.

2. fakultāte – "Aģentūru operatīvā izlūkošana". Apmāca militāro atašeju personālu.

3. fakultāte – "Operatīvā un taktiskā izlūkošana". Tā apmāca operatīvi taktiskās izlūkošanas virsniekus, kuri tiek norīkoti uz militārā apgabala štābu.

Ir arī īpaša fakultāte militārpersonām no "draudzīgo valstu armijām". Tai ir trīs virzieni, kas atbilst pirmajām trim fakultātēm. Akadēmijā ir arī svešvalodu fakultāte, pēc-diploma studijas un augstākie akadēmiskie kursi.

Akadēmijas specifika ir iespējamie daudzie studiju pārtraukumi darba specifikas dēļ, kā rezultātā katru gadu akadēmiju absolvē tikai aptuveni 200 studentu, lai gan kapacitāte un studējošo skaits liek domāt, ka akadēmiju beidzēju skaits ir gandrīz divas reizes lielāks.

Ārējās izlūkošanas akadēmija

Ārējās izlūkošanas akadēmija, J. V. Andropova vārdā nosauktā Žukova ordeņa Sarkanā Karoga Ārējās izlūkošanas akadēmija (Ордена Жукова Краснознамённая Академия внешней разведки имени Ю. В. Андропова (АВР)) ir militārā augstākā mācību iestāde, kas sagatavo operatīvos virsniekus Krievijas Federācijas Ārējās izlūkošanas dienestam un citiem Krievijas specdienestiem.

Akadēmiju 1938. gadā dibināja kā Speciālā mērķa skola (SPS). Pēc personīga Josifa Staļina rīkojuma mācību iestādei Maskavas apgabala mežainajā apvidū piešķīra piecas ēkas. 1943. gadā SPS pārdēvēja par PSRS Valsts drošības tautas komisariāta 1. pārvaldes Izlūkošanas skolu (IS), bet 1948. gada septembrī IS par Augstāko izlūkošanas skolu (AIS), kuru sarunvalodā sauca par 101. skolu. 1968. gadā Augstākā izlūkošanas skolu pārveidoja par PSRS VDK Sarkanā karoga institūtu (KI) ar augstākās izglītības iestādes tiesībām. 1994. gada beigās to pārdēvēja par Ārējās izlūkošanas akadēmiju (FIA), bet kopš 2018. gada oktobra akadēmijai piešķirts Andropova vārds.

Līdz 1991. gada oktobrim tā bija pakļauta Pirmajai Galvenajai pārvaldei (ārvalstu izlūkošana), pēc tam PSRS Centrālajam ārējās izlūkošanas dienestam. Pēc Krievijas Federācijas Ārējās izlūkošanas dienesta izveides 1991. gada decembrī institūts nonāca tā pakļautībā un trīs gadus vēlāk tika pārdēvēts par Ārējās izlūkošanas akadēmiju.

Arī mūsdienās Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta akadēmijas komplekss atrodas Hļebņikovska meža parkā (Maskavas apgabals, Mitišču rajons), netālu no Maskavas apvedceļa, aptuveni divus kilometrus uz ziemeļaustrumiem no Kalnu ciema. Akadēmijas vadītājs vēl pirms dažiem gadiem bija ģenerālleitnants Gubernovs, Vladimirs Petrovičs (kopš 2007. gada),

Mācību process akadēmijā zināms tikai pēc dažu lektoru piezīmēm, personāla novērojumiem un ir zināmi tikai nedaudzi tā aspekti. Kandidāti studijām un apmācībai tiek izvēlēti vairāku līmeņu izvērtēšanas procesā, kas var ilgt gadu un ilgāk. Iegūtie izvērtējumi noraidītajiem kandidātiem ir "zelta biļete" studijām jebkurā citā militārās izlūkošanas mācību iestādē. Daļa no pārbaudes ir noteikti iestājeksāmeni – jābūt jau iegūtai augstākai izglītībai (vērtē arī sekmes atsevišķos studiju priekšmetos), brīvi jāpārzina un jāspēj lietot vismaz viena svešvaloda (ar pareizu izrunu), tiek pārbaudīta arī vispārējā inteliģence, loģiskā spriestspēja, vizuālā atmiņa, reakcijas ātrums un lietišķās datorprasmes. Svarīgs ir pretendenta fiziskais un veselības stāvoklis, noslieces uz kaitīgiem ieradumiem. Pastarpināti tiek izvērtēti radinieki, draugu un paziņu loks, tiek ievākti raksturojumi un atsauksmes.

Mācību procesu sauc par "poligonu", tas ir virspusēji formalizēts. Akadēmijas personāls ir personiski atbildīgi par apmācāmā zināšanām un prasmēm. Tās ir individuālas studijas un apmācība divu līdz trīs gadu garumā. Savulaik sākotnējās apmācības grupās uzņēma līdz 30 cilvēkiem. Studentiem šajā laikā obligāti bija jāapgūst viena vai divas svešvalodas (līdz brīvas lietošanas līmenim), jāapgūst diplomātiskā un galda etiķete, labas manieres un ģērbšanās prasme.

Katra mācību priekšmeta (zināšanu un prasmju kopuma) noslēgumā atbildīgais mācībspēks rakstiski sagatavo plašu analītisku ziņojumu par personas spēju un prasmju novērtējumu. Komisija vērtē šos novērtējumus un nosaka apmācītā turpmāko karjeru.

Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba Militārā akadēmija

Krievijas Federācijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba Ļeņina, Sarkanā Karoga, Suvorova un Kutuzova ordeņa Militārā akadēmija ir augstākā militārā izglītības iestāde (Военная ордена Ленина, Краснознамённая, орденов Суворова и Кутузова академия Генерального штаба Вооружённых сил Российской Федерации). Tās pamata uzdevums ir Bruņoto spēku, citu Krievijas Federācijas ministriju un departamentu vecāko un augstāko virsnieku, valsts un izpildinstitūciju, aizsardzības nozares uzņēmumu un iestāžu vadītāju un amatpersonu, kā arī ārvalstu armiju virsnieku izglītība, apmācība un tālākizglītība.

Akadēmija ir arī vadošā militārā izglītības iestāde zinātnisko pētījumu veikšanai par valsts militārās drošības nodrošināšanu, militāro attīstību, bruņoto spēku pielietojumu, kā arī militārajiem un valsts pārvaldes jautājumiem. Akadēmijas centrālā ēka atrodas Maskavā Suvorova prospektā 32 (Суворовский проспект, № 32 ).

Kopš tās dibināšanas 1832. gadā akadēmijas nosaukums mainīts 17 reizes, pēdējoreiz to mainīja 1994. gadā. Akadēmijas pašreizējā vadība ir ģenerālis Vladimirs Borisovičs Zarudņickis (vadītājs kopš 2017. gada 22. novembra), pirmais priekšnieka vietnieks, Oļegs Ļeontjevičs Makarevičs, priekšnieka vietnieks ģenerālleitnants Aleksandrs Vladimirovičs Seržantovs, akadēmisko lietu vadītājs ģenerālmajors Arkādijs Staņislavovičs Korževskis, militāri politiskā darba priekšnieka vietnieks, Militāri politiskā departamenta priekšnieks ģenerālleitnants Konstantīns Georgijevičs Kastornovs, Militārā institūta (Nacionālās aizsardzības direktorāta) vadītājs, vadītāja vietnieks pulkvedis Sergejs Nikolajevičs Maguža.

Lai arī tās profils nav politiskie bruņoto spēku vadītāji, akadēmijai ir ļoti stingra patriotisma un lojalitātes pret valsti ievirze. Šāda akcenta iemesls meklējams vēsturē – 1918. gadā akadēmijas (Nikolajevas Militārā akadēmija) mācībspēku un kadetu absolūtais vairākums pieslējās baltgvardu kustībai un aktīvi karoja pret Sarkano armiju. Bezizejas situācijā Revolucionārā militārā padome izdeva rīkojumu par Ģenerālštāba akadēmijas izveidi Maskavā, kas kļuva par sākumpunktu mūsdienās zināmajai iestādei.

Militārā izlūkošana kā viena no specializācijām akadēmijā ieviesta 1936. gadā, kad Sarkanās armijas Ģenerālštāba akadēmijai pievienoja M. V. Frunzes Militārās akadēmijas operatīvo fakultāti. Uz akadēmiju mācīt un vadīt zinātniskos pētījumus tika nosūtīti labākie militārie pedagogi no citām militārajām akadēmijām. Tas ir visai grotesks periods – personāls guva jaunas iespējas, bet vienlaicīgi notika "kadru tīrīšana". Situācija zināmā mērā stabilizējās tikai 1939. gadā un līdz Otrā pasaules kara sākumam akadēmijā nebija neviena pilnvērtīga absolventu izlaiduma, tomēr akadēmiju pabeidza pirmā (1936. gada) iesaukuma studenti, kas zināmi kā izcili karavadoņi – Padomju Savienības maršali (A. M. Vasiļevskis, I. H. Bagramjans, M. V. Zaharovs). Arī visi pārējie šī kursa studenti Otrā pasaules kara laikā kļuva par ģenerāļiem (pieci no tiem armijas ģenerāļi).

No 1941. gada novembra līdz 1942. gada novembrim Akadēmija strādāja evakuācijas nodaļā Ufā, pēc tam atgriezās Maskavā. 1944. gada decembrī akadēmija vadošo personālu sāka apmācīt militārajiem formējumiem Dienvidslāvijā, Albānijā, Bulgārijā un Čehoslovākijā. Papildus uzsvari tika likti uz militāro izlūkošanu un tās vadību.

Akadēmijā ir īpaša nodaļa ārvalstu militārpersonu apmācībai. Tās pirmsākumi meklējami 1939. gadā, kad akadēmijā organizēja deviņu Spānijas Republikas armijas karavīru īpašo grupu. Kopš 1946. gada akadēmijā apmācītas aptuveni 3000 militārpersonu no vairāk nekā 30 valstīm (piemēram, Mongolija, Varšavas pakta valstis (līdz sešdesmito gadu sākumam), Vjetnama, Sīrija, Afganistāna, Ķīna, Jemena, Kuba un citas). Studentu skaits ievērojami samazinājās deviņdesmitajos gados, taču kopš 2002. gada atkal ir pieaudzis – 2007. gadā tika apmācīti vairāk nekā 80 studenti no 17 valstīm, kuru vidū lielākā daļa bija no NVS valstīm, Korejas Republikas, Zviedrijas, Serbijas un Somijas. Laikā no 20. gadsimta deviņdesmitajiem gadiem NATO valstu virsnieki katru gadu tika apmācīti kā apmaiņas studenti.

Pašlaik akadēmijas galvenais mērķis ir operatīvi stratēģiskā līmenī sagatavot augsti kvalificētus bruņoto spēku virsniekus un speciālistus.

2016. gadā akadēmija pārgāja uz izglītības standartiem, kas nav pakļauti vispārējiem izglītības iestādes un studiju programmu novērtēšanas un akreditācijas procesam. Studiju organizācija un saturs ir valsts noslēpums.

Akadēmijas izglītības un materiāltehniskie līdzekļi ir aprīkoti ar modernām vadības sistēmām un elektronisko skaitļošanas tehnoloģijām. Tajos ietilpst kara spēļu centrs, piecas lekciju zāles, 50 dažādas mācību un metodiskās telpas, 46 auditorijas, piecas valodu laboratorijas un četras bibliotēkas. Akadēmija ir izveidojusi akadēmisko skaitļošanas tīklu, lokālos tīklus fakultātēm un katedrām, un plaši izmanto mūsdienīgus mācību līdzekļus. Fiziskā sagatavotība ir obligāta, un akadēmijā ir sporta komplekss, peldbaseins, sporta zāles, spēļu istabas, vasaras sporta laukumi, slēpošanas kūrorts, šautuve un sava kartogrāfijas vienība.

Akadēmijā ir trīs fakultātes – Valsts drošība un valsts aizsardzība; Pārkvalifikācija un padziļināta apmācība; Speciālā fakultāte. Studiju priekšmetu grupas akadēmijā raksturo akadēmijas struktūra, kurā atspoguļotas nodaļas – tās ir pamata struktūrvienības, kas noteiktā jomā atbild par studijām (saturu un organizāciju). Jāņem vērā ka akadēmija var uz laiku izveidot jaunas pagaidu nodaļas un katedras, bet ir 12 nodaļas, kas mainās maz (valsts pārvalde un valsts drošība; militārā stratēģija; operatīvā māksla; militārā pārvalde; intelekts, pretgaisa aizsardzības sistēmu veidošana un izmantošana; Jūras spēku izveide un izmantošana; loģistika; informācijas drošība; karu un militārās mākslas vēsture; fiziskā sagatavotība; svešvalodu un krievu valodas nodaļas). Šajā sistēmā militārās izlūkošanas vadība ir iekļauta valsts pārvaldes un valsts drošības nodaļas kompetencē.

Akadēmija veic plašu militārās pētniecības darbu, kas koncentrēts pētniecības institūtā, militārajā institūtā un militāri stratēģisko pētījumu centrā, kā arī zinātniskajā un lietišķajā (profesionāla vadība un atlase militārajam dienestam), pētniecības centrā, laboratorijā un kopš 2016. gada militārajā institūtā (nacionālās aizsardzības vadība). Pēdējais īpaši veidots zinātniskajiem pētījumiem un augsti kvalificētu speciālistu sagatavošanai Krievijas Federācijas Nacionālās aizsardzības vadības centram (Национальный центр управления обороной Российской Федерации), kas ir Krievijas bruņoto spēku Ģenerālštāba Centrālā komandpunkta pēctecis.