Kā savervēt diversantu
- Taisnība Raksta
- Jul 20
- 12 min read
Pieaugoši riski
Gandrīz visu Eiropas valstu drošības un izlūkošanas dienestu novērojumi un publiskie ziņojumi izceļ pieaugošos riskus, ka šo valstu iedzīvotāji tiek vervēti Krievijas ietekmes operācijām ārzemēs. Dažās no valstīm pat sīki vandālisma akti var izraisīt būtiskas sekas, kam seko ļoti nopietni sodi.
Atbildīgie dienesti, cenšoties pasargāt savu valstu iedzīvotājus, informē, kur ir augstāki riski tikt iesaistītam Krievijas drošības dienestu operācijās, kā tos atpazīt un kā ziņot, ja šādi mēģinājumi bijuši. Visdetalizētāk to savā mājas lapā aprakstījis Somijas Drošības un izlūkošanas dienests,[1] un tas ir pamats turpmāk izklāstītajam šajā rakstā. Latvijā par šādiem gadījumiem noteikti jāinformē Valsts Drošības dienests (VDD),[2] kā kompetence ir saņemto informāciju izvērtēt.
2026. gadā Krievijas sabotāžas aktivitātes, kas vērstas pret Eiropu, skaitliski ir mazāk nekā 2025. vai 2024. gadā. Pagājušajā gadā darbības galvenokārt bija saistītas ar ļaunprātīgu dedzināšanu, grafiti zīmēšanu vai plakātu līmēšanu sabiedriskās vietās, kā arī dažādām sabiedrības noskaņojumu ietekmējošām darbībām.
Ietekmes aktivitātēm Krievija izmanto internetā savervētas pilnvarotās personas. Ar "pilnvarotajām personām" saprot cilvēkus, kuri nav Krievijas izlūkdienestu darbinieki un kuri par naudu veic pieprasītas (lūgtas, aicinātas, ieteiktas u.t.t.) darbības. Retāk viņi naudas vietā var saņemt ietekmi, amatu vai kādas citas priekšrocības. Darbības spektrs ir dažāds, sākot ar nelieliem pasākumiem līdz vandālismam vai pat ļaunprātīgai dedzināšanai. Pilnvarotās personas krievu dienesti vervē starptautiski un, saskaņā ar Rietumvalstu drošības un izlūkošanas dienesta novērojumiem, ir pietiekoši augsts risks, ka Eiropas (arī Latvijas) pilsoņus vervē fiziskām ietekmēšanas aktivitātēm ārzemēs.
Pilnvarotās personas ne vienmēr saprot savu darbību nelikumību un bieži vien nezina, kas ir vervētāji. Ja Latvijas pilsonis vai nepilsonis ārzemēs kļūst par pilnvaroto personu, lai Krievijas vārdā iesaistītos šādās aktivitātēs, sekas var būt ļoti nopietnas.
Latvija pašlaik nav starp galvenajām Krievijas ietekmēšanas aktivitāšu mērķa valstīm – līdz šim Krievija nav krasi vērsusies pret Latviju ar sabotāžas darbībām (retums gan nav neliela mēroga ietekmēšana, piemēram, noteikta satura grafiti). Kaimiņzemēs tikmēr notikušas daudz nopietnākas sabotāžas, viena no tām ir ļaunprātīgas dedzināšanas. Eiropā Krievijas pilnvarotu sabotāžu īpaši veic militārās izlūkošanas dienests, ko plašāk zina pēc tā Padomju laika abreviatūras GRU.
Krievijai ir senas sabotāžas tradīcijas. Aktivitātes izmaksu ziņā ir efektīvas un visticamāk turpināsies tik ilgi, cik ilgi Krievijai būs iemesls graut Rietumu vienotību un atbalstu Ukraiani. Seno tradīciju dēļ iespējams noteikt arī mūsdienu aktivitātes, jo pilnvarnieku vervēšana notiek pēc noteikta modeļa, kur katru no posmiem stingri uzrauga Krievijas izlūkdienesti.
1. Personāla atlase
Krievijas izlūkdienesti starpniekus vervē ar ziņojumiem sociālo mediju platformās un ziņojumapmaiņas lietotnēs, īpaši Telegram, retāk Max, VK, Facebook un Instagram. Par nelielu uzdevumu veikšanu tiek piedāvāta nauda. Vervēšana notiek, izmantojot vairākus starpniekus, lai slēptu saikni ar Krievijas varas iestādēm. Daži no ziņojumiem ir vērsti arī uz cilvēkiem ar krievu izcelsmi vai prokrievisku noskaņojumu, vai cilvēkiem, kuriem vajadzīga nauda. Šajā grupā ir ievērojama Ukrainas pārvietoto personu daļa (bēgļi). Nereti personām, kas piekrīt uzņemties darbu, ir krimināla vai nelabvēlīgas vides pagātne. Viņi piedāvātos uzdevumus var uzskatīt par labu iespēju ātri nopelnīt naudu.
2. Uzdevums
Pirmie uzdevumi vienmēr ir nelieli – plakātu līmēšana vai to turēšana kādas demonstrācijas vai mītiņa laikā publiskā vietā. Mērķis ir pārbaudīt, vai darbinieki ir uzticami un spējīgi veikt sarežģītākus uzdevumus. Krievijas izlūkdienesti sniedz vervētajiem ļoti detalizētus norādījumus par uzdevuma izpildi. Dienesti nosaka mērķus, kā arī darbības izpildi un laiku. Dažreiz persona, kas veic darbību, vervē dalībai cilvēkus no sava sociālā loka. Dažādos sabotāžas vai vandālisma akta posmos tiek izmantoti dažādi starpnieki, kas viens par otru nezina.
3. Darbība
Parasti sabotāžā iesaistīti daudzi cilvēki. Vainīgo grupa var būt arī starptautiska. Persona, kas ir savervēta, var no Latvijas doties uz kādu citu Eiropas valsti, lai tur izpildītu kādu no uzdevumiem. Vainīgie nes kopīgu atbildību par sabotāžas darbību veikšanu – viens var atnest aprīkojumu un materiālus, cits var veikt sabotāžas aktu, bet vēl kāds to filmēt. Vainīgajiem šo darbību veikšanai vajadzīga Krievijas izlūkdienesta atļauja.
4. Pierādījumi un samaksa
Krievijas izlūkdienestiem nepieciešami pierādījumi par veiksmīgi izpildītu operāciju, jo tikai tos iegūstot vainīgie saņems atalgojumu. Visas darbības jāfilmē. Krievijas dienesti var neizmaksāt atlīdzību, ja visi norādījumi nav stingri ievēroti. Katrs starpnieku posms saņem savu atlīdzības daļu un samaksāts tiek vienmēr – tas iedrošina turpināt piedalīties, kā arī piesaistīt līdzizpildītājus, ja tas nepieciešams.
5. Pieķeršana
Aizdomas par sabotāžu Rietumu drošības un izlūkdienesti izmeklē nekavējoties. Tas palielina iespēju tikt pieķertiem. Parasti pieķer tos, kuri veic uzbrukumus, nevis viņu vervētājus un starpniekus. Krievijas ieskatā pilnvarotās personas ir "vienreizlietojamas" un to izmantošana ietekmes aktivitātēm nekaitē. Pieķeršanas gadījumā Krievija nekad šiem cilvēkiem nesniedz atbalstu.
6. Sods
Pat ja vainīgais nezina, ka viņu savervējuši Krievijas izlūkdienesti, viņam var izvirzīt apsūdzības par ļoti nopietniem noziegumiem. Eiropā cilvēki, kas veikuši neliela mēroga vandālisma aktus, ir turēti aizdomās un apsūdzēti par, piemēram, rīcību kādas ārvalsts interesēs un teroristiskos nodarījumos. Sods var būt pat vairāki gadi cietumā. Apstākļi ārzemju cietumos, visticamāk, ir sliktāki kā Ziemeļvalstīs, tomēr nav salīdzināmi ar cietumiem Krievijā vai Indijā. Jāņem vērā, ka Latvijas iestādēm ir ierobežotas iespējas apcietinājumā un cietumā esošām personām (savas valsts pilsoņiem) sniegt konsulāro palīdzību.
Sabiedrības ietekmēšana
Dati liecina, ka salīdzinoši neliela daļa no GRU plānotu un vadītu darbību Eiropā ir saistītas ar vandalismu un diversijām. Daudz plašāk tiek izmantotas tālredzīgas sabiedrības ietekmēšanas metodes.
Jauno paaudžu un tehnoloģiju pieaugošā nozīme teroristu darbībās
Domājot par nākotnes scenārijiem drošības un izlūkošanas dienestu eksperti analizē, kā līdz 2030. gadam tehnoloģiju attīstība, sabiedrības polarizācija un jaunās paaudzes ietekmēs teroristu aktivitāšu izplatību. Radikālais islāmistu un galēji labējais/kreisais terorisms ir Eiropas lielākais terorisma drauds. Nāktones prognozes ir daļa no izlūkdienestu veiktās izlūkošanas analīzes un turpmāk minētie scenāriji ataino iespējamās nākotnes tendences un sociālo pārmaiņu faktorus. Prognozēšanu zināmā mērā kavē ideoloģisku robežu izplūšana teroristu operācijās. Jāņem vērā, ka turpmāk apskatītie scenāriju cits citu neizslēdz.
Radikālā islāma terorisms kļūst arvien lokalizētāks. Jaunā paaudze nostiprina savas pozīcijas Eiropas radikālā islāmistu darbības vidē. Arvien vairāk cilvēku, kuri saistīti ar radikālā islāmistu terorismu un uzbrukumu plāniem, ir nepilngadīgie vai jaunieši, kas dzimuši Eiropā tālu no konfliktu zonām. Viņiem visbiežāk nav konkrētas saiknes ar teroristu organizācijām, kas šo parādību pārstāv. Radikālā islāma mazās grupas un plašie tīkli bieži vien ir starptautiski un multi-etniski, un tajos iesaistītās arī islāma ticību nesen pieņēmuši indivīdi (konvertīti).
Svarīgākie notikumi no radikālā islāmisma viedokļa – piemēram, 2001. gada 11. septembra teroristu uzbrukumi un Irākas un Levantes Islāma valsts (ISIL) kalifāta pasludināšana 2014. gadā – jauniešiem ir vēsture, nevis personīgas atmiņas. Ar tiem vien nepietiek, lai iedvesmotu vardarbīgai radikalizācijai vai rīcībai. Jauniešu radikalizācijā uzsvars tiek likts uz dažādiem jautājumiem, kas saistīti ar viņu pašu dzīves sfēru un sāpīgām pieredzēm, caur ko viņi interpretē globālos politiskos notikumus. Lai gan plašākas norises un notikumi ārpus Eiropas, kā arī starptautiskie radikālā islāma sludinātāji veicina atsevišķu jauniešu radikalizāciju un ir vispārējs terorisma drauds, arvien lielāka nozīme jaunās paaudzes radikalizācijā ir vietējiem jautājumiem.
Galēji labējo organizētība rada nedrošības sajūtu
Galēji labējo aktivitāšu attīstībā uzsvars tiks likts uz trim galvenajām tendencēm. Pirmais scenārijs paredz, ka vardarbīgā labējo ekstrēmistu kustība, kas pašlaik galvenokārt sastāv no indivīdiem un nelielām grupām, kļūst organizētāka, attīsta spējas un kļūst starptautiska. Tas var radīt nedrošības sajūtu sabiedrībā. Vardarbīgas galēji labējo darbības var izpausties kā ekstrēmistu naida noziegumi, piemēram, sistemātiska imigrantu vajāšana un mērķtiecīgi uzbrukumi indivīdiem. Daži galēji labējo ideoloģiju atbalstītāji var ķerties pie vēl nopietnākas vardarbības, lai panāktu pārmaiņas sabiedrībā. Indivīdi un nelielas grupas, kas atbalsta teroristu darbības, turpina mēģinājumus īstenot galēji labējo terorismu, nodarot liela mēroga postījumus tiem, kurus viņi uzskata par ideoloģiskiem pretiniekiem.
Otrais scenārijs – slēgtas vardarbīgas nacionālās un starptautiskās tiešsaistes vides, kas kalpo kā nozīmīgs kanāls galēji labējo teroristu aktivitātēm un dod iespēju atrast sev līdzīgi domājošas kopienas un izplatīt savu ideoloģiju. Satraucošs aspekts ir tas, ka arvien vairāk nepilngadīgo iesaistās vardarbīgās darbībās, piemēram, uzbrukumu plānošanā.
Trešais scenārijs galēji labējo ilgtermiņa darbībā ir atmiņas politika jeb "zelta pagātnes" glorifikācija. Tā būtībā ietver etnonacionālistisku ideoloģiju un ar to saistītas aktivitātes, piemēram, galēji labējo cīņas klubus un autoritāru norišu veicināšanu ar politisko aģitatoru starpniecību. Tās mērķis ir sabiedrībā normalizēt un likt pieņemt galēji labējo domāšanu.
Galēji kreiso spēku spēles laukums paplašinās
Galēji kreisie iedvesmojas no globālām problēmām, tādām kā klimata pārmaiņas, cīņa pret nevienlīdzību un kapitālismu, kā arī minoritāšu jautājumiem. Viņi arvien vairāk ideoloģiski mijiedarbojas ar, piemēram, radikālo klimata un vides kustību. Galēji kreisie cenšas paplašināt savu darbības lauku, radikalizējot Rietumu sabiedrību kopīgās vērtības un to interpretāciju, piemēram, vienlīdzības un antirasisma izteiksmē. Tā rezultātā kreisais ekstrēmisms daļēji paplašinās un tā robežas kļūst neskaidras. Vardarbīga aktīvisma gadījumā tas var apgrūtināt atsevišķu uzbrukumu definēšanu kā terorismu, un tieši tādēļ to visai plaši izmanto.
Galēji kreisi noskaņotās kustības pārsvarā ir nevardarbīgas, taču starp tām ir gan indivīdi, gan nelielas grupas, kas savu mērķu sasniegšanai gatavi izmantot radikālākus līdzekļus. Galēji kreisie faktiski jau ir uzbrukuši kritiskajai infrastruktūrai (Vācijas piemērs) un nodarījuši lielus finansiālos zaudējumus. Kritiskā infrastruktūra un vietas ar simbolisku nozīmi ir ticamākie mērķi. Veicot uzbrukums vainīgie centīsies izvairīties no tiešiem upuriem, taču un jo īpaši, ja uzbrukumi ir pret kritisko infrastruktūru, tie var radīt netiešus miesas bojājumus. Atsevišķos gadījumos par vardarbības mērķi var kļūt uzņēmumu vadītāji, politiķi un citas personas, ko uztver par ideoloģiskiem pretiniekiem.
Krievijas dienestiem galēji kreisie ir ļoti pateicīga auditorija, kas bieži iesaistās dažādās GRU plānotās aktivitātēs, ja vien tās ir atbilstoši pasniegtas. Vairums Eiropas zaļo kustību pat vēl nesenā pagātnē pēc GRU norādījuma ir finansiāli atbalstītas caur visai daudzveidīgiem Gazprom fondiem. Līdzīgu shēmu izmanto, lai atbalstītu arī daudzas dzīvnieku aizsardzības un sieviešu tiesību, kā arī imigrāciju atbalstošas (velkomisti) kustības.
Rietumvalstīs uzplaukst vardarbīgas pret valdību vērsta kustības
Latvijā pret valdību vērstais ekstrēmisms nav tik nozīmīgs kā citviet Eiropā. Šeit tas izpaužas nevardarbīgā formā. Lai gan šīs parādības radītie draudi pašlaik ir zemi, situācija nākamo dažu gadu laikā varētu mainīties un kļūt sliktāka. Globāli notikumi un krīzes, piemēram, koronavīrusa pandēmija, arī Latvijā ir ietekmējušas to, kā šī parādība attīstās. To raksturo pašreizējās valdības kārtības, likumības un autoritātes apšaubīšana, kas saistīta ar indivīda pašnoteikšanās tiesībām. Piemēram, antivakseru kustība ir viena no tām, ko netieši gan finansiāli, gan organizatoriski atbalsta GRU.
Sabiedrības sašķeltība turīgajos un nelabvēlīgajos iedzīvotājos un jo īpaši rūgtums un naids pret sabiedrību, ko izjūt cilvēki, kuri dzīvo pašvaldībās, kas cieš no emigrācijas un ar to saistītām blakusparādībām, var izpausties kā vardarbības, pret valdību vērstas darbības, kam nav skaidras ideoloģijas. Par mēķiem uzbrucēji var izvēlēties publiskas personas, politiķus un ierēdņus, arī etniskās un seksuālās orientācijas minoritātes.
Jaunās tehnoloģijas propagandā un kā uzbrukuma līdzekļi
Tehnoloģisko inovāciju un pastiprināta izmantošana (piemēram, MI) ietekmēs teroristu aktivitātes. Ņemot vērā, ka jaunās lietojumprogrammas kļūst lētākas un lietotājam draudzīgākas, tās arvien biežāk tiks izmantotas ietekmes operācijās. Aizvadīto gadu laikā inovācijas, kas saistītas ar droniem un, piemēram, izstrādātas Ukrainā vai Āfrikā, ir izplatījušās uz citām konfliktu zonām. Lai gan arī turpmāk tiks izmantoti salīdzinoši vienkārši ieroči, sagaidāms, ka uzbrukumos Rietumos arvien biežāk redzēsim pielietojam 3D ieročus vai dronus.
MI un kriptovalūtas, piemēram, tiek izmantotas arī nevardarbīgās teroristu operācijās. Ar MI rada propagandu un pielāgo runātājiem dažādās valodās, bet kriptovalūtām ir svarīga loma terorisma finansēšanā.
Naidīgas valstis izmanto terorismu kā politiskās ietekmēšanas līdzekli
Terorismu, lai ietekmētu valsts politiku, izmanto arvien biežāk, taču valstis, kas ievērojami atbalsta teroristiskās organizācijas, bija jau Aukstā kara laikā. Kvantitatīvi un salīdzinājumā ar nevalstisko aktoru praktizēto terorismu, ar valstīm saistītais terorisms ir ierobežots. Palielinoties lielvaru politiskajai konkurencei un pieaugot nestabilitātei, terorisma izmantošana šim mērķim pieaugs.
Valstis terorismu var izmantot dažādos veidos. Piemēram, tās var teroristu operācijas vērst pret tiem, kuri definēti kā iekšējie vai ārējie ienaidnieki vai vispār atturēties no iejaukšanās teroristisku organizāciju darbībā vai pat ļaut tām darboties savā teritorijā. Valstis teroristus var atbalstīt arī ārpus savām robežām.
Valstis, kas ir pret starptautisko sistēmu un spēku līdzsvaru, ir tās, kas terorismu īpaši aktīvi izmanto kā iekšpolitikas, ārpolitikas un drošības politikas instrumentu. Tās ne vienmēr iesaistās tieši un kā instrumentu var izmantot starpniekus (organizētas noziedzīgas grupas, ekstrēmistu kustības). Šādiem pilnvarniekiem parasti trūkst informācija par faktiskajiem motīviem vai par pasūtītāju.
To, vai šādas darbības uzskatāmas par teroristiskām, nosaka to īstenojošās valsts mērķi. Tas var būt sēt bailes noteiktās cilvēku grupās vai visā sabiedrībā, paātrināt sociālo konfrontāciju vai mērķa valsti piespiest mainīt tās politiku virzienā, kas atbilst agresorvalsts interesēm.
Lieli valodu modeļi var būtiski atvieglot darbu
Ģeneratīvais mākslīgais intelekts visai būtiski uzlabo ietekmes darbību efektivitāti. Lielie valodu modeļi (LLM) ir daudzējādā ziņā revolucionizējuši pasauli, un MI attīstība nodrošina rīkus jaunām un efektīvākām ietekmes operācijām. Lielie valodu modeļi izmanto statistisko dedukciju, lai ģenerētu jaunus, šķietami ticamus tekstus, attēlus, videomateriālus un runu. Sarunvalodas patērētāju lietojumprogrammas, piemēram, ChatGPT, padarījušas LLM pieejamus ikvienam, un ir kļuvušas par ikdienu.
Arī naidīgās darbībās iesaistītie ir pamanījuši MI sniegtās priekšrocības. Konstatēts, ka komerciālas MI lietujumprogrammas izmanto tādiem mērķiem kā polarizējoša sociālo mediju satura veidošana un palīgrīku kodēšana. Nākotnē MI varētu apdraudēt valsts drošību – šādi gadījumi nav retums jau kopš 2025. gada, jo īpaši tie, kas saistīti ar vēlēšanām, spontānu sabiedrības reakciju vai citiem notikumiem.
Informatīvi ietekmējošu materiālu ir viegli un ātri ģenerēt
Valodu modeļi ir ievērojami atvieglojuši iespēju manipulēt ar informāciju un padarījuši to efektīvu gandrīz visās, arī retajās valodās. Valodu modeļa ģenerētu tekstu var būt grūti atšķirt no cilvēka rakstītā. Galvenais faktors ir ātrums, kādā šī informācijas sagrozīšana un ietekmēšana iespējama – piemēram, uz valodas modeļiem balstīti MI aģenti ļauj ātri reaģēt uz jaunākajiem notikumiem.
Spēju ātri reaģēt var izmantot, lai ietekmētu vēlēšanas. Dziļviltojumus izmanto, lai ietekmētu informācijas vidi un patiesībai pretstatītu nepatiesus apgalvojumus. MI var arī automatizēt troļļu armijas un ātri izveidot ļoti autentiskus tīmekļa vietņu viltojumus. Tieši Krievijas troļļu fermu atklāšana un to darbības izpēte norādīja uz nepārprotamiem GRU uzdevumiem, kā arī regulētu naudas plūsmu no Krievijas Aizsardzības ministrijas budžeta un Krievijas uzņēmumu sniegtu atbalstu. Neizpalika arī dažādu cilvēktiesību aizstāvju organizāciju loma starpniecībā un naudas atmazgāšanā.
Valodas modeļi izplata neobjektīvu informāciju. MI var saturēt arī iebūvētu propagandu un sagrozītus vēstures faktus, ko tam iebarojušas autoritāras valstis. Tas, kādu saturu dos MI, atkarīgs no izcelsmes un apmācībai izmantotā materiāla. Jauni modeļi neobjektivitāti var mantot no vecākiem modeļiem.
Daudziem MI radītā informācija parasti šķiet virspusēji loģiska un tādēļ cilvēki to ikdienā mēdz izmantot bez iebildumiem par saturu, taču ne vienmēr viņi spējīgi atšķirt MI veidotos rezultātu kopsavilkumos no faktiskajiem meklēšanas rezultātiem. Medijpratības ietvarā svarīgi izprast MI ierobežojumus – pat ja valodu modeļu ģenerētais teksts šķiet ticams, valodu modeļi patiesībā neko nesaprot. Tiešsaistes valodu modeļi joprojām ir sava veida "melnā kaste" un informācijas patiesums ne vienmēr ir novērtējams. Tāpat šie modeļi mēdz atspoguļot lietotāja domāšanu un tiem var būt izstrādātāju noteikti ierobežojumi.
Slikta MI lietotprasme var būt faktors, kas veicina draudus valsts drošībai, ja sarunas ar valodas modeļiem, piemēram, padziļina indivīda radikalizāciju. No otras puses jāņem vērā, ka kritiskās sistēmas, kas programmētas ar MI, var būt ievainojamas.
Tiešsaistes MI lietojumprogrammas var apkopot visus tajās ievadītos datus
Tiešsaistes valodu modeļi ir saistīti ar ievērojamu datu noplūdes risku. MI lietojumprogrammas var uzglabāt visus tajās ievadītos datus, piemēram, valodu modeļu apmācības nolūkā. Saglabātie dati var nonākt naidīgu personu rokās vai ļaut tiem piekļūt gadiem ilgi. Pat ja lietotāji apzinās ar valodu modeļiem saistītos drošības riskus, lietojumprogrammu lietotājdraudzīgums var mudināt viņus neievērot drošības vadlīnijas. Arī Latvijā sensitīva informācija gan nejauši, gan nolaidības dēļ nonāk publiskās MI lietojumprogrammās.
Spiegošana jaunuzņēmumam var atņemt nākotni
Aizvadīto gadu laikā tieši Somijas jaunuzņēmumi kļuvuši par daudzu veiksmīgu kiberizlūkošaans operācijas mērķiem. Ja inovācijas nonāk Krievija vai Ķīnā, uzņēmums zaudē nākotnes iespējas un tiek ietekmētas arī pašas valsts nacionālās intereses. Pastiprināta drošība un risku apzināšanās var kļūt par priekšrocību starptautiskās konkurences apstākļos.
Somijas jaunuzņēmumu ekosistēmā ir vairāki starptautiski veiksmes stāsti. Panākumi prasa milzīgu darbu, jo ir grūti iegūt finansējumu, ir cerības uz peļņu un izaugsmi, un viņi saskaras ar lielu spiedienu. Jaunuzņēmumiem, kas strādā neskaitāmas stundas, savi resursi ir jānovirza uz pamatsarbību, bet tas nozīmē, ka tas produktu pilnveido uz atbalsta funkciju rēķina (aizsardzība, drošība pret apdraudējumu u.c.). Diemžēl to ievēro arī citas valstis, tostarp Ķīna un Krievija, kuru izlūkdienesti vēršas pret Somijas uzņēmumiem. Somijas Drošības un izlūkošanas dienests (SUPO) apseko un apkaro apdraudējumu valsts drošībai, piemēram, spiedošanu un ietekmēšanu, kas vērstas pret Somijas biznesa ekosistēmu.
SUPO ir informācija par daudziem veiksmīgiem kiberspigošanas gadījumiem, kā laikā valsts iestādes guvušas piekļuvi mazo Somijas uzņēmumu sistēmām. Spiegošanas rezultātā tiek nozagts uzņēmumu intelektuālais īpašums un tas var nopietni ietekmēt panākumus tirgū. Tāpat uzņēmumi pakļauti riskam investīciju un cilvēku intelekta dēļ. Pagaidām šādas aktivitātes Latvijā nav izplatītas, taču tas nenozīmē, ka ir pamats šo apdraudējumu ignorēt.
Klientu uzticību var zaudēt tikai vienu reizi
Valsts sponsorētas spiegošanas risks ir īpaši augsts uzņēmumiem, kas izstrādā augsto tehnoloģiju produktus. Tie attiecas uz kosmosa tehnoloģijām, MI, aizsardzības tehnoloģijām, pusvadītājiem vai kvantu tehnoloģijām un citām.
Naidīgas valstu izlūkošanas aktivitātes galvenokārt vada Krievija vai Ķīna. Krievijas izlūkdienesti cenšas iegūt informāciju par uzņēmumiem, kas izstrādā produktus, kas saistīti ar militāro atbalstu Ukrainai, kā arī par aizsardzības tehnoloģijām. Ķīnai ir plaša interese par augsto tehnoloģiju produktiem un tā spiegošanu izmanto ne tikai savu tehnoloģisko zināšanu attīstīšanai, bet arī savas ekonomiskās konkurētspējas uzlabošanai.
Ārvalstu investīcijas var veicināt tehnoloģiju pārnesi
Papildus kiberspiegošanai uzņēmumi saskaras arī ar riskiem, kas saistīti ar ārvalstu finansējumu un cilvēku veikto izlūkošanu. Lielvaras Eiropā meklē augsto tehnoloģiju uzņēmumus, kas izstrādā tām vajadzīgās tehnoloģijas,bet kuru finansiālais stāvoklis ir slikts. Sponsoru darbības modelis sevī ietver finansējumu ar diezgan labiem nosacījumiem un stringiem datu īpašumtiesību vai izmantošanas ierobežojumiem. Praksē finansējuma pieņemšana noved pie tehnoloģiju pārneses uz citu valsti.
Uzņēmuma iegādāšanās ir vēl viena valdību izmantota metode, kas ļauj likumīgi iegūt tehnoloģiju pieredzi. Autoritāra valsts tā var pārņemt Rietumvalstu uzņēmumus un tas dod iespēju apiet sankcijas. Daudzi produkti ir divejāda pielietojuma preces, taču uz tiem nav obligāti jāattiecina kādi no eksporta kontroles ierobežojumiem.
Valdības var izmantot arī cilvēku izlūkošanas datus. Strauja izaugsme un plašas vervēšanas kampaņas palielina riskus iekšējai informācijai. Dotajā kontekstā iekšējās informācijas persona attiecināma uz uzņēmuma vai apakšuzņēmuma darbinieki, kurš trešās personas interesēs (piemēram, ārvalsts) apzināti apdraud uzņēmuma informācijas drošību.
Drošība - konkurences priešrocība
Spiegošanas riskus var mazināt, veidojot drošības kultūru un rūpējoties par labu informācijas drošības pakāpi. Veiksmīgu drošības pasākumu atslēga ir uzņēmuma drošības interešu identificēšana – kādam tas var būt produkts vai inovācija, kādam pakalpojumu ražošanas process. Pasākumus ievieš slāņos.
Resursu novirzīšana drošībai un tās kultūras veicināšanai var prasīt apņēmību, jo jaunuzņēmumu finansēšanas modeļi bieži vien īstermiņa izaugsmi uzskata par svarīgāku. Investīcijas drošībā ir pūļu vērtas, jo nodrošina uzņēmuma darbības nepārtrauktību. Ir lētāk un vienkāršāk veidot drošības kultūru attīstības sākumposmā, nekā to ieviest vēlāk.
Drošība var būt uzņēmuma konkurences priekšrocība, jo pašlaik pasaulē ir pieprasījums pēc uz drošību orientētiem risinājumiem. Valdības ļoti strauji iepērk ar aizsardzību un drošību saistītus risinājumus. Dalība NATO, piemēram, atver jaunus tirgus, un no nacionālās drošības viedokļa ir svarīgi, lai Latvijas uzņēmumiem būtu iespēja darboties augsto tehnoloģiju nozarē.
MI veicina kibernoziegumus
Tādi rīki kā MI tērzēšanas roboti "iesācējiem" ļauj veikt masveida krāpšanu tiešsaistē, sacījis Nīls Džetons, Interpola kibernoziegumu apkarošanas programmas direktors.[3] Dažādi mākslīgā intelekta rīki un tehnoloģijas nozīmē, ka cilvēkiem bez tehniskām zināšanām mūsdienās ir daudz vieglāk veikt kibernoziegumus, kas pasaules ekonomikai katru gadu izmaksā miljardiem dolāru. ES lēš, ka kibernoziegumu globālā gada cena ir 5,5 triljoniem eiro.
Rīki ietver tehnisko infrastruktūru, kas īpaši izstrādāta kibernoziegumu apkarošanai, piemēram, tā sauktos "pikšķerēšanas kā pakalpojuma" komplektus – gatavus rīkus, kas ļauj potenciālajiem krāpniekiem izveidot un vadīt pikšķerēšanas kampaņas ar nelielām vai bez tehniskām prasmēm.
Interpols ir daļa no jauna, Apvienotās Karalises vadīta globāla projekta, kurā piedalās Francija, Vācija un Itālija un kā mērķis ir vērsties pret krāpniecību tiešsaistē, ko bieži īsteno nometnēs, kur strādā cilvēktirdzniecības upuri.[4] MI tērzēšanas roboti ļauj šiem cilvēkiem veidot ticamus, personalizētus e-pastus un dziļviltojumus, ar kā palīdzību iespējams veikt miljardiem dolāru vērtas krāpniecības shēmas.
Eiropa joprojām mēģina cīnīties pret ļoti progresīviem, jauniem MI modeļiem – Anthropic Mythos un OpenAI GPT-5.5-Cyber. Šo rīku izstrādātāji apgalvo, ka tie var kļūt labāki par lielāko daļu hakeru, un tas noved pie valdības centieniem iegūt piekļuvi šiem rīkiem, kā arī jautājumiem par to, kā tos regulēt.[5] Šobrīd tas ir "žurku skrējiens" pēc paša jaunākā un jaudīgākā, un tā ir ideāla vide nelabvēļiem iegūt vēlamo informāciju un ar to manipulēt. Neskatoties uz to, ir daudzas lomas, kurās MI nevar aizstāt cilvēku un tām ārvalstu izlūkdienesti piemeklē lojālus indivīdus, kas kā pilnvarotās personas būtu gatavi sadarbībai.
Comments