Izlūkošanas apmācība Krievijas gaisa desantniekiem

Stingra metodika un jaunākās atziņas no kara Ukrainā.

Klasiskā izpratnē izlūkošana ir viens no galvenajiem kaujas atbalsta veidiem. Tā tiek organizēta un veikta jebkuros kaujas apstākļos, lai nodrošinātu savlaicīgu pilnīgas, ticamas un precīzas informācijas iegūšanu par ienaidnieku, reljefu, laikapstākļiem un gaidāmo operāciju zonu, kas nepieciešama komandierim lēmumu pieņemšanai un karaspēka vadīšanai kaujā. Tiek pieņemts, ka gaisa desanta karaspēkā izlūkošanu veic vienības tūlīt pēc to desanta vai nosēšanās aiz ienaidnieka līnijām.

Gaisa desanta vienību izlūkošanas apmācība, 1996

Padomju gadu beigās un deviņdesmitajos gados Krievijas militārās mācību iestādēs lielākoties tika izceltas izlūkošanas darbības, ko virsnieks veic individuāli. Līdz ar to apmācība tika virzīta uz indivīda sagatavošanu izlūkošanas darbam, nereti ilgstošam un autonomam ekstremālos apstākļos ienaidnieka teritorijā. Galvenais iemesls ir pēdējos gadu desmitos veikto militāro operāciju bēdīgā pieredze – ja nav nodrošināta pilnvērtīga pretgaisa aizsardzības sistēmu pakļaušana, iznākums ir ar neadekvāti lieliem dzīvā spēka zaudējumiem. Tas attiecas arī uz skaitliski nelielas izlūku vienības desantēšanu.

Kā zināms izlūkošanas virsnieku individuālās apmācības papildinājums savulaik tika izstrādāts mācību materiāls jeb rokasgrāmata izlūkošanas virsniekiem, desantnieku vienību virsniekiem un bataljonu komandieriem.

Pirmajā tās nodaļā īsi aplūkota izlūkošanas organizēšana gaisa desanta karaspēka vienībās un formējumos, kā arī komandieru un štābu izlūkošanas organizēšanas pamatnoteikumi, pienākumi un procedūras.

Otrajā nodaļā aplūkots standarta izlūkošanas aprīkojums, kas atrodams izlūkošanas un desantnieku vienībās; tiek aprakstītas to lietošanas procedūras.

Trešajā nodaļā aplūkoti radioizlūkošanas pamati, tiek raksturots darbs ar pārnēsājamo radioizlūkošanas aprīkojumu, un tiek sniegtas rekomendācijas tā izmantošanai kaujas apstākļos.

Ceturtā nodaļa ir veltīta izlūkošanas vienību kaujas apmācības organizēšanai un plānošanai; tiek sniegti pārbaudīti ieteikumi kaujas apmācības organizēšanai un personāla atlasei dienestam izlūkošanas vienībās.

Piektajā nodaļā aplūkotas izlūkošanas apmācību prasības desantnieku vienībām.

Sestā un septītā nodaļa ir veltīta rotas taktisko vingrinājumu organizēšanas un vadīšanas metodēm, kā arī virsnieku, virsnieku un seržantu apmācības metodēm izlūkošanas vienībās.

Rokasgrāmatai ir vairāki pielikumi un tajos ir ļoti daudz tehnisko datu par normatīviem (personu skaits vienībās, to sadalījums, attālumi, laika vienības, pieļaujamās elastības un telpa iniciatīvām un tamlīdzīgi). Tieši šie skaitliskie dati un taktiskās shēmas tiek joprojām izmantotas mūsdienu apmācības procesā armijas izlūkošanas vienību virsniekiem (tostarp datorizētās kaujas spēlēs un inscenētās mācībās poligonos), kas ļauj šo rokasgrāmatu arī mūsdienās uzskatīt par pietiekoši aktuālu.

Izlūkošanas pamata mērķi un uzdevumi

Krievijas armijā izlūkošanai ir jānoskaidro (jāprecizē) visai daudzveidīga informācija, bet prioritāri vienmēr ir jāiegūst sekojoša informācija:

• Par ienaidnieku – ieņemšanai paredzēto mērķu atrašanās vieta, šo mērķu apsargājošo un aizstāvošo vienību spēks, sastāvs, atrašanās vieta un kaujas gatavība; drošības pozīciju noteikšana un ugunsspēka izvietojums; inženiertehnisko šķēršļu klātbūtne, raksturs un atrašanās vieta; ienaidnieka rezervju sastāvs un atrašanās vieta, kas atrodas vistuvāk nosēšanās zonai, iespējamie virzieni un laiks, kad tie pietuvosies nosēšanās kaujas zonai, kodolieroču, precīzi vadāmu ieroču sistēmu, tālvadības ieguves sistēmu, tanku, helikopteru un gaisa mobilo vienību klātbūtne;

  
  

• Reljefs – caurejamība un caurbraucamība, dabisko šķēršļu un postījumu klātbūtne un raksturs, apdzīvoto vietu raksturs, ūdens šķēršļi un to pārvarēšanas apstākļi; slēptu un ērtu pieeju esamība sagūstīšanas mērķiem un ienaidnieka karaspēka izvietošanas vietām.

  
  

Izlūkošana, kā arī izlūkošanas objektu (mērķu) koordinātu noteikšanas precizitāte. Izlūkošanas nepārtrauktība nozīmē, ka to veic visas vienības visos apstākļos, visos karaspēka darbības veidos. Izlūkošana nevar aprobežoties tikai ar vienu kaujas posmu. Izlūkošanas nepārtrauktība vienību ietvaros tiek panākta, apvienojot dažādas metodes.

Aktīva izlūkošana izpaužas izlūkošanas vienību spējās izmantot visus savus resursus, lai iegūtu nepieciešamo informāciju par ienaidnieku. Panākumus izlūkošanā gūst kuri, kas rīkojas proaktīvāk, izlēmīgāk un aktīvāk.

To panāk vienību komandieriem pareizi izprotot uzticētos uzdevumus, maksimāli efektīvi izmantojot kaujas aprīkojumu un tehniskos izlūkošanas līdzekļus, kā arī personāla spējām veikt izlūkošanu ar visiem līdzekļiem, demonstrējot atjautību un iniciatīvu, izmantojot dažādas militārās viltības un ienaidnieka maldināšanas metodes uzdotā uzdevuma izpildes laikā. Izlūkiem jāspēj apvienot slepenību, viltību un izturību ar apņēmību un drosmi savās darbībās.

Mērķtiecība ir visu izlūkošanas vienību darbību stingra pakārtošana uzdotā uzdevuma izpildei. Izlūkošanas elementa darbībām jābūt vērstām uz to, lai komandierim tiktu sniegti tikai tie dati, kas patiešām nepieciešami kaujas uzdevuma izpildei. Vienmēr jāatceras, ka kaujas laikā situācija pastāvīgi mainās, un rodas dažādas situācijas, kas piespiež novirzīties no sākotnējā rīcības plāna. Tomēr neatkarīgi no tā, kā situācija attīstās, nedrīkst aizmirst par objektiem un mērķiem, kas izlūkošanas elementiem ir jāatklāj vai jāprecizē.

Savlaicīga izlūkošana sastāv no izlūkošanas informācijas iegūšanas noteiktajā termiņā, lai komandieris varētu paredzēt ienaidnieka darbības un efektīvi izmantot uguns spēku. Pat visvērtīgākā informācija par ienaidnieku būs bezjēdzīga, ja komandieris to nesaņems savlaicīgi. Savlaicīga izlūkošana tiek panākta, nosakot konkrētus un reālistiskus termiņus komandieru izlūkošanas uzdevumu izpildei; prasmīgi izvēloties izlūkošanas elementu operāciju metodes un paņēmienus; ātri reaģējot uz mainīgajiem izlūkošanas apstākļiem; nodrošinot stabilu un nepārtrauktu saziņu ar izlūkdienestiem; komandieru spēju apkopot un nosūtīt ziņojumus pēc iespējas īsākā laikā.

Izlūkošanas informācijas ticamība tiek panākta, pateicoties izlūkdienestu darbinieku stingrajām zināšanām par ienaidnieka mērķu īpašībām, maskēšanās un dezinformācijas metodēm un paņēmieniem, kā arī atkārtoti pārbaudot sākotnējos datus ar citiem līdzekļiem.

Mērķa objektu koordinātu noteikšanas precizitāti galvenokārt panāk, pateicoties augsti kvalificētam izlūkošanas vienību personālam un prasmīgai tehniskā izlūkošanas aprīkojuma izmantošanai. Vidējām kļūdām objektu (mērķu) koordinātu noteikšanā jābūt ne vairāk kā 50 metriem mērķiem, kam trāpa artilērija un 150 metriem mērķiem, kam trāpa raķetes.

Instrukciju korekcijas

Ukrainas kara pirmais gads uzskatāmi parādīja šādu vertikāli organizētu izlūkošanas darbību zemu efektivitāti un nepieņemti augstus dzīvā spēka zaudējumus visos operācijas realizācijas posmos. Cik zināms no frontes reālijām, izlūkošanai mūsdienās izmanto nelielas (3-5 izlūki) kaujas grupas. To maksimālais iespiešanās attālums ir 10-15 km ienaidnieka teritorijā un tām nav tiesības nostiprināties un izveidot nocietinātas vietas, tām ir jāatgriežas atpakaļ savā teritorijā.

Izlūku grupas darbojas ar ļoti augstu patstāvības pakāpi un to uzdevums ir mērķtiecīgi iegūt ļoti specifisku informāciju. Izlūku grupas aktīvi mijiedarbojas ar droniem (uzraudzība, komunikācija, objektu piesaiste, tiek precizēts pārvietošanās un drošs atkāpšanās maršruts u.tml.).

Mazas izlūku grupas darbojas pilnīgi neatkarīgi un operācijas laikā nekomunicē savā starpā, arī saziņa ar komandcentriem ir tikai ārkārtas situācijās. Izlūku vienības tiek nodrošinātas ar vismaz 2-3 atšķirīgiem komunikācijas tehniskiem līdzekļiem (nevis tikai vienas ierīces dažādas komunikācijas frekvences jeb kanāli), kas ļauj mazināt pretinieka radiotehniskas aizsardzības izraisītos traucējumus. Tehniski tas tiek nodrošināts, tomēr vājākais punkts ir šo tehnisko līdzekļu darbības drošums un nekvalitatīvas baterijas (akumulatori). Zināmas problēmas ir ar personāla kvalifikācijām, jo šobrīd izlūkos tiek sūtītas vienības, kurās tikai viens ir atbilstoši apmācīts un apguvis nepieciešamo pieredzi.

Krievijas armijas specifiskie darba apstākļi – tās rīcībā ir ļoti vāji dati par situāciju uz vietas. Nereti ar rupjām kļūdām dati par reljefu (visvājākie dati ir par relatīvu augstumu jeb Z koordinātu). Iemesls salīdzinājumā ar citu valstu armijām ir tas, ka Krievijai ir ļoti vāji attīstītas LIDAR tehnoloģijas, bet ar citiem tehniskiem līdzekļiem iegūtie dati ir neprecīzi. Ja raķešu un dronu vadībai zināšanas par reljefu ir pietiekamas (arī tās, kas transformētas GLONASS sistēmā), tad tas tā nav attiecībā uz sauszemes karaspēka vienībām, kuru rīcībā ir digitalizētas Padomju laika kartes mērogā 1:10 000, kas tikai fragmentāri ir detalizētas pēc aerouzņēmumiem. Tādējādi izlūkiem galvenais uzdevums ir precizēt reljefu, kas atspoguļots pieejamā kartogrāfiskā materiālā un labojumi tiek veikti on-line režīmā.

Vēl viens nozīmīgs izlūkošanas uzdevums ir stacionāru mērķu precizēšana. Iemesls šīm darbībām ir Krievijas armijas rīcībā esošās optikas zemā kvalitāte. Izlūkošanas dronos uzstādītās digitālās kameras nav ar pietiekoši augstu izšķirtspēju attālumā, kas drošs pašam dronam. Internetā pieejamie Krievijas izlūkdronu veiktie ieraksti norāda uz tehniskām un tehnoloģiskām problēmām, ko vismaz pagaidām nav izdevies Krievijas militārai rūpniecībai atrisināt pēdējo gadu laikā. Līdzīgas problēmas ir ar izlūkiem izvietoto radiobāku darbības biežiem pārtraukumiem un neprognozējamu darbības pārtraukumiem.

Tomēr ir jāņem vērā, ka krievu armija ļoti strauji mācās un uzlabojumi būs. Grūtāk ir ar augstas precizitātes optiskām iekārtām, kas no ražotājiem Eiropā kļūst aizvien grūtāk pieejamas, un sistēmiskām problēmām reljefa ainas iegūšanai. Jau četrus gadus ilgstošā karadarbība Ukrainā, Krievijai liek pārstrādāt arī izlūkošanas instrukcijas un mainīt izlūku apmācību, bet ir jāņem vērā, ka arī īstermiņa perspektīvā pamata apmācībā balstīsies uz padomju laikā izstrādātiem apmācību materiāliem.