Stratēģiski par pasaules kārtību un karu Ukrainā

Ģenerālis Valērijs Zalužnijs – bijušais Ukrainas bruņoto spēku pavēlnieks, tagad Ukrainas vēstnieks Lielbritānijā, dalījies ar kārtējo stratēģisko skatījumu par kara norisi un par tā ietekmi uz globālo drošību.

“Taisnība” piedāvā saīsinātu Zalužnija skatījumu uz notikumiem Ukrainā.

Pasaules kārtība, kādu pazinām pēc II pasaules kara, vairs nepastāv. Karš Ukrainā pielika punktu tās pastāvēšanai. Pasaules kārtību vairs nenosaka ASV, un to pierāda valsts nespēja pieņemt izšķirošus lēmumus. ASV kārtējo reizi mēģina distancēties no pasaulē notiekošā. Tikmēr atsevišķu rietumvalstu bažas par iespējamu Krievijas kapitulāciju ir rezultējušās ilgtermiņa karā, kas savukārt ietekmē valstu (rietumu) ekonomiku un labklājību. Iedzīvotāji ir neapmierināti un aizvadīto gadu laikā pieaudzis risks, ka pie varas Eiropā nonāk labēji orientētas partijas.

ASV pie varas atkārtoti nokļuva D. Tramps un par valsts veidotās politikas vadlīniju tika izvēlēta pašizolācija un šaubas par vajadzību sniegt atbalstu Ukrainai. Tātad, ASV atbalsts Ukrainai ir kļuvis atkarīgs no tās iekšpolitikas. Šo notikumu fonā turpinās militāro tehnoloģiju revolūcija, kas atstājusi iespaidu uz valstu spējām koordinēt to aizsardzību. Nākotnē tā ietekmēs valstu militārās spējas, kas savukārt noteiks, kādā kategorijā valsts būs jaunajā pasaules kārtībā – vai tā spēs aizstāvēt savas intereses, vai būs pakļauta citu, spēcīgāku valstu ietekmei un diktātam.

Ukraina ir karadarbības lauks, kas demonstrē, kādos apstākļos lēti un pieejami kaujas līdzekļi spēj izniekot pretinieka dārgos kaujas līdzekļus. Tomēr, nespēja nodrošināties ar visu aizsardzībai nepieciešamo ieroču spektru liek apšaubīt Ukrainas spējas uzvaru karā nodrošināt līdz galīgam pretinieka ieroču izsīkumam. Valsts joprojām ir atkarīga no ārvalstu piegādēm, lai gan aptuveni 40% nepieciešamās kara tehnikas jau šobrīd izgatavo pašas Ukrainas spēkiem. Nacionālās militārās industrijas kapacitātes pieaugums ir neiedomājams, taču karavīrs joprojām ir svarīgākais instruments valsts aizsardzības īstenošanā. Tehnoloģiju attīstība viņu ir padarījusi par patstāvīgu mērķi kaujas laikā (24/7), tādēļ ir jāievieš tehnoloģijas, kas nodrošinātu karavīra aizsardzību. Piemēram, ešelonētas pretgaisa aizsardzības sistēmas – lai tās izveidotu un nodrošinātu, Ukrainai būtu jākļūst par daļu no starptautiskām tehnoloģiju aliansēm.

Galvenais mūsdienu karadarbības princips – lēts masu produkcijas elements var satriekt dārgas ieroču sistēmas. Pretgaisa aizsardzības sistēma ir tas aizsardzības bruņojuma veids, kas produkcijas izstrādē paģēr jaunākās un attīstītākās tehnoloģijas. Ņemot vērā Krievijas pret Ukrainu vērsto gaisa uzbrukumu apmēru, nav iespējams būvēt dārgas pretgaisa aizsardzības sistēmas. Piemēram, ASV zenītraķešu kompleksus “Patriot”. Atbalsts Ukrainai ir iespēja gūt pieredzi, kā tuvā nākotnē veidot NATO aizsardzības un spēju plānus, savukārt notikumi Ukrainā ir iespēja saprast, kā veidot alianses militārās virsvadības izpratni par izmaiņām mūsdienu un nākotnes karadarbībā (tehnoloģijas, stratēģija, taktika).

Piemēram, ja ASV nāksies iesaistīties karā pret Ķīnu, iznākumu noteiks tas, kura puse savas militārās operācijas īstenos balstoties uz karadarbības principiem, kas pārbaudīti dažus mēnešus pirms kara sākuma. Zaudēs tas, kurš balstīsies uz pieredzi, kas gūta pirms 2-3 gadiem.

Zalužnijs uzskata, ka Eiropa ir Ukrainas sabiedrotais, taču ne garants tās uzvarai karā. Eiropas Savienība (ES) šobrīd nespēj īstenot ātru transformāciju un joprojām ir atkarīga no ASV. Nestabilitātes faktors ES joprojām ir sabiedriskā doma. Vēlētāji nav gatavi atteikties no sniegtās labklājības, un bieži vien pienācīgi neapzinās pastāvošo draudu apmēru. Aizsardzības izdevumu dēļ tiek ierobežots sociālais budžets, un tas stimulē populistisku politisko grupējumu popularitāti. Tas liek ar piesardzību raudzīties uz turpmāko atbalstu Ukrainai. Respektīvi, būtu bezatbildīgi paļauties tikai uz ES atbalstu.

ASV sniegtais atbalsts ir būtisks, tādēļ ir ļoti svarīgi darīt visu iespējamo, lai saglabātu ASV interesi atbalstīt Ukrainu. ASV rīcībā ir novecojis un līdz šim neizmantots bruņojums, ko Ukrainas armija varētu izmantot (tas nebūtu efektīvs pret tik advancētu pretinieku kā Ķīna). Atbalsts Ukrainai ir izdevīgs līdzeklis, ar kā palīdzību novērst karu Tālajos Austrumos (t.i., iebrukumu Taivānā). Ja Ukraina karā pret Krieviju zaudētu, ASV uzreiz tiktu pie diviem karadarbības reģioniem (Tuvie Austrumi, Tālie Austrumi).

Ukraina demonstrē izturību ne tikai pret Krievijas militāro agresiju, bet arī tās sabiedroto – Irānas, Ziemeļkorejas un Ķīnas, spiedienu.

ASV iesaistīšanās karadarbībā augstāk minētajos reģionos izmaksu ziņā daudzkārt pārsniegtu izmaksas, kas pašlaik nepieciešamas nepārtrauktam Ukrainas atbalstam. ASV ir veids kā atturēt iespējamus konfliktus nākotnē – ir jādemonstrē spēcīgs atbalsts Ukrainai. Atteikšanās sniegt palīdzību Ukrainai rada risku zaudēt stabilitātes garanta lomu. Ukrainas uzvara ir kritiski svarīga, lai ASV saglabātu savu līdera lomu pasaulē.

Pirmkārt, ir nepieciešams pārliecināt ASV vadību. Kaujas līdzekļu attīstība jau ir mainījusi kara gaitu, un pretestība pret pielāgošanos militāro tehnoloģiju attīstībai ir vēl viens veids, kā ASV var zaudēt globālo līderību. ASV ir jāpārliecina par vajadzību nodrošināt Ukrainu ar nepieciešamo palīdzību un par sava apbruņojuma modernizāciju. Kā to paveikt? Iesākumā jāizveido zinātniski pētniecisks centrs, kur apbruņojuma speciālisti no ASV un Ukrainas veiktu neatkarīgu vērtējumu par notikumiem kara laukā.

Nobeigumā ģenerālis konstatējis, ka tieši Ukraina ir tā, kas globāli spēlē galveno lomu valstiskuma saglabāšanā. Kara iznākumam būs stratēģisks efekts uz jaunās pasaules kārtību.

Kas ir jādara? Jāveido jaunas alianses. Un tādas pašlaik top.

Ja Ukraina zaudēs, pastāv risks, ka Krievija un Ķīna būs tās, kas veidos jaunās pasaules kārtību. To vairs nenosaka politiskas deklarācijas – tā ir atkarīga no aliansēm un sadarbības tehnoloģiju jomā. Bez Ukrainas nebūs alianse, bez aliansēm nebūs kārtības un, ja nebūs kārtības, valdīs haoss. To vēlas Krievija un Ķīna.

“Taisnības” komentārs

Ķīnas ārlietu ministra teiktais, ka Ķīna nevar pieļaut Krievijas sakāvi karalaukā, liek izdarīt secinājumus par nepārprotamu atbalstu Krievijas agresijai pret Ukrainu. Ukrainas aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes priekšnieks Budanovs informējis par viņa rīcībā esošu informāciju, kas apliecina, ka Ķīna ir nodrošinājusi Krieviju ne tikai ar detaļām droniem, bet arī ar augsto tehnoloģiju darbagaldiem. Līdz brīdim, kad tika ieviestas sankcijas, Krievijas militārā industrija izmantoja rietumu augsti tehnoloģiskās iekārtas. Pēc sankciju ieviešanas tos aizstāja ar rietumiem līdzvērtīgu Ķīnā ražotu produkciju. Tas Krievijai sniedz iespēju paaugstināt ražošanas jaudu un ražoto uzglabāt, un tas savukārt rezultējas Krievijas spējā veikt teroristiskus uzbrukumus Ukrainai.

Ķīna tās stratēģisko mērķu dēļ ir iesaistīta karā Eiropas teritorijā, par to rakstā stāsta arī ģenerālis Zalužnijs.

Ķīnas atbalsts acīmredzams arī Ziemeļkorejas īstenotajās munīcijas piegādēs Krievijai. Budanovs informē, ka ap 40% Krievijas pielietotās munīcijas ir ražoti Ziemeļkorejā. Ņemot vērā Ziemeļkorejas un Ķīnas ciešo draudzību, atliek secināt, ka Ziemeļkoreja ir ieguvusi Ķīnas atbalstu vai pat uzdevumu Kremļa režīmam tirgot munīciju. Diemžēl, tas vien apstiprina Ķīnas iesaisti jaunās pasaules kārtības veidošanā un izplatīšanā arī Eiropā.