Aktuālo notikumu mozaīka

• Programmas PURL ietvaros Ukrainai pirmās nepieciešamības kara materiālu iegādei jau iedalīti 1,5 miljardi ASV dolāru. Kā jau ziņojām, pirmo iemaksu 500 miljonu apmērā veica Nīderlande, tad 500 miljonus iemaksāja Dānija, Norvēģija un Zviedrija, un nu arī Kanāda pievienojusies projektam un iemaksājusi 500 miljonus ASV dolāru kara materiālu iegādei no ASV.

• Ķīlē bāzētais Pasaules ekonomikas izpētes institūts publiskojis grafiku, kas parāda, ka jau 2025. gada maijā Eiropas militārā industrija saražoja vairāk militārtehnisko materiālu Ukrainas vajadzībām, nekā ASV. Finanšu izteiksmē tas ir 35,1 miljards EUR Eiropā pret 30,7 miljardiem EUR ASV. Militārās palīdzības apmērs pieaug, Eiropas industrija uzņem apgriezienus. Ja Krievijā racionāli izvērtētu situāciju, tad saprastu, ka kara turpināšana kļūst pārāk riskanta.

• Kremlis sāk samazināt vienreizējā atalgojuma piedāvājumus kontraktu noslēgušajiem kaujiniekiem. Kādu laiku notika pretējs process – ar Krievijas apmēriem milzīgo atalgojumu centās pievilināt iespējami vairāk brīvprātīgo, taču šobrīd grimstošā ekonomika vairs nespēj noturēt sākotnējo atalgojuma piedāvājumu. Baškīrijā pirmais maksājums pēc kontrakta parakstīšanas sarucis no 1,6 miljoniem līdz 1 miljonam rubļu, Jamalas-ņencu autonomajā apgabalā no 3,1 līdz 1,9 miljoniem, Belgorodas apgabalā no 3 miljoniem līdz 800 tūkstošiem, bet Ņižņijnovgorodas apgabalā no 3 līdz 1,5 miljoniem rubļu.

  
  

  Krievijas statistika 2025. gada pirmajos 7 mēnešos uzrāda budžeta deficītu 61 miljarda ASV dolāru apmērā, un tas esot četras reizes vairāk nekā plānots. Saprotams, ka darba algas Krievijā acīmredzot sarūk, tiek iesaldētas vai netiek laicīgi izmaksātas, līdz ar to pat samazinātās bonusa samaksas par karadienesta līguma noslēgšanu ir vilinošas, jo iespējas ar civilo darbu nopelnīt šādas summas sarūk pa mēnesim vien.

• Dabasgāzes piegādes Eiropai nav apdraudētas. Eiropā gāzes glabātuves aizpildītas gandrīz par 73%. Galvenie sašķidrinātās gāzes piegādātāji Eiropai ir ASV un Katara, savukārt Krievijas piegādes tiek samazinātas gadu no gada. 2024. gadā no Krievijas tika iepirkti nepilni 20% dabasgāzes, bet 2027. gadā ES pilnībā atteiksies no Krievijas dabasgāzes piegādes.

• Krievija no energonesēju eksporta kopš pilna mēroga kara sākuma guvusi 925,8 miljardu EUR lielu peļņu. Kā redzams augstāk ievietotajā grafikā, tad Krievijas energoresursu eksports kara laikā pat ir palielinājies, zaudējot peļņu vien uz cenu krituma rēķina. Saprotams, ka iegūtie līdzekļi nodrošina kara pret Ukrainu turpināšanu un sankciju ietekme uz šo Krievijas līdzekļu ieguves avotu ir maigi izsakoties nenozīmīga.

• Ukrainas Bruņoto spēku dronu triecieni 2025. gadā pa mērķiem Krievijas teritorijas dziļumā radījuši zaudējumus, kas līdzinās 74,1 miljarda ASV dolāru vērtībai jeb apmēram 4% no Krievijas IKP. Apmēram 10% triecienu bijuši vairāk nekā 1000km dziļumā no Ukrainas-Krievijas robežas. Aptuveni 39% triecienu veikti 500-1000km teritorijas dziļumā. 42% triecienu bijuši pa naftas pārstrādes rūpnīcām un 37% pa naftas produktu uzglabāšanas vietām. Aizvadīto dienu laikā vien degušas naftas pārstrādes rūpnīcas Sizraņā un Volgogradā, kā arī apturēta Saratovas rūpnīcas darbība.

  
  

• Acīmredzams ir Ukrainas aizsardzības plānotāju mērķis satriekt Krievijas naftas pārstrādes nozari, kuras atjaunošanai nepieciešami ievērojami līdzekļi, tehnoloģijas un laiks. Tāpat acīmredzams, ka Ukrainas spēki sistemātiski cenšas graut Krievijas dzelzceļa infrastruktūru, kas nodrošina kara loģistiku. 17. augustā tika veikts trieciens pa dzelzceļa mezglu Ļeski Voroņežas apgabalā, caur kuru tika nodrošināta kara materiālu piegāde frontei.

• Pirms Trampa un Putina tikšanās Aļaskā Krievijas Bruņotajiem spēkiem acīmredzami tika uzdots veikt pārliecinošas izmaiņas frontes situācijā. Krieviem izdevās īstenot reidus dziļāk Ukrainas teritorijā ar nelielām kaujas grupām. Tas tika pavadīts ar redzamu informatīvi psiholoģisko kampaņu, kuras mērķis bija nosacītos taktiskos panākumus pārvērst par stratēģisku uzvaru, tādējādi demonstrējot ASV vadībai, ka Krievija ir spējīga izmainīt situāciju frontē. Papildus reidiem, Krievijas karotājiem uzdots pastiprināti demonstrēt valsts karoga izlikšanu it kā okupētajās Ukrainas apdzīvotajās vietās.

• Putina un Trampa tikšanās laikā Aļaskā, Putins piedāvājis Ķīnu kā drošības garantu Ukrainai. Visticamāk, ka šāds piedāvājums no kremļa puses ir saskaņots ar Pekinu. Tas norāda uz Ķīnas vēlmi jaukties Eiropas lietās un atkal netieši liecina par Maskavas un Pekinas partnerību saistībā ar karu Ukrainā.

• Pēc tam, kad Lukašenko režīms uzsāka kampaņu Baltkrievijas produkcijas lobēšanai Baltkrievijas iekšējā tirgū, kas noveda pie Krievijas preču eksporta samazināšanos uz Baltkrieviju, Kremlis sācis Baltkrievijas preču importa ierobežošanas politiku. Pašlaik Baltkrievijas preču īpatsvars Krievijas tirgū nokrities līdz 53,5% un neuzrāda pieaugumu. Krievija gatavojas ierobežot Baltkrievijas cementa importu, un MAZ autobusu pārdošana Krievijā samazinājusies par 58%. Šajā situācijā izdarāms vienkāršs secinājums – abas valstis cieš no starptautiskajām sankcijām, iekšējās ražošanas apjomi pārspēj pieprasījumu, taču izejas uz plašākiem tirgiem liegtas sankciju dēļ. Piemēram – Baltkrievijas būvmateriāli pirms sankciju ieviešanas plaši tika tirgoti Latvijas teritorijā.

• Lietuva prezentējusi savu projekta dizainu robežu aizsardzības inženiertehniskajam risinājumam. Tas paredz izveidot sagatavotu šķēršlu un uguns pozīciju līniju gar Krievijas Baltkrievijas robežu trīs posmos līdz 50km dziļumā. Pirmajā posmā 5km dziļumā paredz izbūvēt žogu, prettanku grāvjus, “drakona zobu” līniju, papildinātu ar mīnēšanai sagatavotiem posmiem, betonētas ugunspozīcijas ar ierakumiem divā līnijās. Otrais posms 20km dziļumā paredz izveidot novadgrāvju sistēmu, kas kalpotu kā pretmobilitātes elements, paredz izvietojumus inženiertehnikai, uzspridzināšanai sagatavotus tiltus, aizsardzības uguns pozīcijas tiltu tuvumā. Trešais posms 50km dziļumā paredz būt gatavībā bloķēt ceļus ar sagāztiem ceļmalas kokiem, uzspridzināšanai sagatavotiem tiltiem un aizsardzības pozīcijām pie tiem, alternatīvu enerģijas avotu sagādi apdzīvoto vietu pašvaldībās.