Sazonovs: Situācija tuvojas finiša taisnei

Izdarot secinājumus par notikumu attīstību Ukrainā, kur Krievija turpina izvērst agresīvu (un izmisušu) karadarbību, vērā jāņem avoti, kas notiekošo piedzīvo, ne apraksta, vērojot to no malas kaut kur Eiropas rietumos. Jāņem vērā, ka pat tad, ja Krievijas okupantu spēkiem neizdodas iegūt vērā ņemamus panākumus un fronte uz priekšu kustas lēni, situācija ir mainīga gan kara laukā, gan starptautiski.

Kā ierasts, “Taisnība” piedāvā Ukrainas kara analītiķa un bruņoto spēku brīvprātīgā Kirila Sazonova apskatu par notikumiem frontē.

“Draugi, situācija tuvojas finiša taisnei.

Kremlim ir vajadzīgs spilgts, demonstratīvs panākums. Uzbrukuma spēka demonstrācija. Spilgts, visās kartēs redzams rezultāts, ar kā palīdzību Trampam un Eiropas līderiem teikt – nav jēgas glābt Ukrainu. It kā viņi, neuzskatoties uz neko, spētu ieņemt tik daudz Ukrainas teritoriju, cik vēlas. Un mums viņi grib parādīt, ka miers pēc Krievijas noteikumiem ir vienīgā iespēja ko glābt. Viņiem vajadzīgi steidzami panākumi. Laiks ir pret viņiem.

Prognozes par to, ka rudens beigās piedzīvosim Krievijas ekonomikas krīzi, sāk piepildīties. Civilās nozares piemeklējis pilnīgs sabrukums un lauksaimniecība nīkuļo – pārtiku jāpērk ārzemēs. Ukrainas triecieni pa naftas pārstrādes rūpnīcām, caurulēm un degvielas noliktavām ir devuši rezultātus. Vairākos reģionos benzīns kļuvis dārgāks, bet citur – pazudis. Sekos kartītes, normas un limiti – piramīda sāks brukt. Krievijas militārā un arī civilā loģistika ir piesaistīta dzelzceļam. Triecieni pa 19 stacijām sistēmu visai spēcīgi bremzē.

Pavisam nesen: Ustjluga Pēterburgā, gāzes kompless, Sizraņas naftas pārstādes rūpnīca – tas viss vienas diennakts laikā. Novošahinskas naftas pārstrādes rūpnīca deg jau piekto dienu.

Drīzumā: Ukrainas raķetes. Triecieni ar droniem bija tikai priekšspēle.

Dzelzceļš karā izrādījies Krievijas vājā vieta. Tāpat arī naftas pārstrāde un transportēšana. Kļūs tikai sliktāk.

Krievijai būs jābrauc uz sarunām. Ekonomika spiež – sankciju un Ukrainas triecienu summa kļūst par kritiska. Bet Kremlis nevēlas uz sarunām doties no vājas pozīcijas. Viņi pieraduši vest sarunas no spēka pozīcijām. Un tam nepieciešami pārliecinoši panākumi frontē.

Pokrovskas virzienā koncentrēti jau vairāk nekā 110 tūkstoši okupantu. Mēģinājums izlauzties uz Dobropiļļa radīja cerības, bet beidzās bēdīgi. Nācās glābt visu, ko vien spēja.

Ukrainas Aizsardzības spēki atbrīvoja Zelenij Gai, Mihailovku un Vladimirovku. Puiši stāsta par panākumiem citos punktos un sūta video, bet es negribu apsteigt ģenerālštābu. Tas nav spēcīgs pretuzbrukums. Un arī ne katls, kas tur varēja izveidoties, ja pretinieks nebūtu steigā pārvilcis papildspēkus. Bet viens gan tas ir – tas ir izjaukts pretinieka plāns.

Avots: DeepState

Putina tuvāko mēnešu pēdējā cerība – liels uzbrukums Zaporižjē. To mūsdienās nav iespējams sagatavot nemanāmi, tāpēc visi jau ir lietas kursā. Principā te nekā jauna nav – šis uzbrukums tika gatavots jau pagājušā gada vasarā. Ukrainas spēku Kurskas operācija piespieda okupantus steigšus pārvilkt uz turieni visu savu eliti – desantniekus, jūras kājniekus un labāko kājnieku daļu. Tagad viņi tos atgriezuši un papildinājuši ar jauniem spēkiem no Krievijas un Krimas.

Pokrovskas un Zaporižjes virzieni ir pēdējais Kremlim atlikušais mēģinājums iziet uz sarunu ceļa no pozīcijas “stiprais diktē ultimāta noteikumus”.

Mūsu rīcība šādā situācijā ir loģiska un acīmredzama. Turēt Pokrovskas virzienu un sagatavot karstu sagaidīšanu Zaporižjē. Par laimi, tur ir tikai divi iespējamie uzbrukuma varianti, un tie var būt ļoti spēcīgi. Protams, jāturpina graut viņu aizmugure. Jāsit pa loģistiku, militāro rūpniecību un naftas nozari. Krievijas zobi neko nenozīmē, ja viņiem atņemtas kājas un iznīcināts ķermenis. Viņi tic, ka paspēs. Ne pirmo reizi mēs viņus pārliecināsim par pretējo…”