Kallasa burās uz nākamo paketi

Eiropas Savienības (ES) kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) instruments ir ierobežojoši pasākumi jeb "sankcijas". ES tos izmanto kā daļu no koordinētas un visaptverošas politikas pieejas, kas ietver politiskas diskusijas, papildinošas darbības un citu tās rīcībā esošo instrumentu izmantošanu. Lai veicinātu KĀDP mērķu sasniegšanu, sankciju mērķis ir mainīt to personu uzvedību vai politiku, pret kurām sankcijas ir vērstas.

Sankcijas pret Krieviju ir apjomīgākais ierobežojošo pasākumu kopums ES vēsturē, ko ieviesa pēc Krimas aneksijas 2014. gadā un būtiski pastiprināja pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā. Līdz šim ES ir apstiprinājusi jau 20 sankciju kārtas, no kurām pēdējā stājās spēkā 2026. gada aprīlī. Sankciju vispārējais mērķis ir vājināt Krievijas ekonomisko bāzi, ierobežot tās militāri tehnoloģiskās spējas un radīt nopietnas sekas par starptautisko tiesību pārkāpumiem. Galvenie sankciju virzieni ietver plašu klāstu individuālu, finanšu un ekonomisko ierobežojumu.

Eiropas sankciju paketes var tikt pieņemtas tikai vienprātīgi tās atbalstot Eiropas Padomē (EP) (izņēmums ir 20. pakete, ko rakstveidā pieņēma ES dalībvalstu ārlietu ministri). Vienprātību, jo īpaši pēc 2023. gada, ir grūti panākt, un kompromisi visbiežāk tiek meklēti jautājumos, kuru risināšanā ne vienmēr atbalstu sniedz Itālija, Ungārija, Grieķija, Francija, Kipra un Slovākija. Ļoti bieži iebilst Bulgārija un Čehija, un gandrīz tikpat bieži noteiktas sankcijas tieši un netieši ietekmē Vācija, Austrija un Šveice.

No sankcijām izrietošie ierobežojošie pasākumi ir ļoti daudzi, tos grupē sekojoši:

• Ierobežojošie pasākumi saistībā ar situāciju Krievijā (HR);

• Ierobežojoši pasākumi saistībā ar Krievijas destabilizējošajām darbībām (hibrīds);

• Ierobežojoši pasākumi saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā (nozaru ierobežojošie pasākumi, ekonomiskie).

Sankciju ietekme

Eiropas noteikto sankciju ietekme jeb rezultativitāte nav augsta. Nozīmīgi ir Krievijas iesaldētie aktīvi un arestētie īpašumi, gaisa telpas slēgšana, atslēgšana no SWIFT un banku darbības ierobežošana. Tiek uzskatīts, ka kopējais Krievijas iesaldēto aktīvu apjoms sasniedz 1 triljonu ASV dolāru.

Eiropas sankcijas tiek noteiktas saskaņā ar EP Lēmumu 2014/145/ CFSP un ES Regulu 269/2014, kas atļauj aktīvu iesaldēšanu. Kopš 2022. gada februāra ES ir noteikusi sankcijas eksportam uz Krievijas Federāciju 43,9 miljardu eiro apmērā un importam uz ES 91,2 miljardu eiro vērtībā. Sakcijas attiecas arī uz juridiskajiem un finanšu pakalpojumiem.

Rezultātā Krievijas ekonomiskie zaudējumi sasniedz aptuveni 0,5-1,5 % no neiegūtās IKP izaugsmes. Tas nav daudz, jo ar visām sankcijām Krievijas Ekonomikas ministrija 2026. gadā prognozē 0,4% pieaugumu, kamēr Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) lēš 1,1% izaugsmi. Salīdzinājumam – EK atzīmē, ka 2026. gadā kopējais IKP pieaugums ES būs 1,1%, pie inflācijas 3,1% un deficīta 3,5%.

Radītāji nav pozitīvi, un vismaz 12 gadus pēc pirmā sankciju viļņa būtu veicama pamatīga sankciju ietekmju analīze, tostarp izvērtējot sankciju ietekmi un ES valstīm. Tas nekad nav darīts un jaunas sankcijas tiek noteiktas intuitīvi mērķējot pa noteiktiem Krievijas ekonomikas sektoriem, kas to pārdzīvo daudz vieglāk, nekā sankcijas noteicošās valstis. Nostiprinot tirdzniecības saites, Krievija iztiek bez iesaldētiem līdzekļiem un neaizņemas starptautiskos tirgos, kamēr kopš 2022. gada vairums Eiropas valstu valdību un kompāniju aizņēmumi ir ļoti strauji auguši un daudzām sen ir pārsnieguši Māstrihtas kritērijus.

Sankciju ietekmes pietiekoši rūpīga neizvērtēšana, noved pie tā, ka tiek veidotas jaunas un jaunas ES sankciju paketes, bet to ietekme kļūst aizvien ekonomiski nenozīmīgāka un tuvinās tikai politiskiem paziņojumiem.

Līdz šim nospiedošā daļa sankciju pakešu nefunkcionē vai nesasniedz mērķi. Acīmredzamais pārākums pār sankciju noteicēju konsultantiem ir skaidrs ne tikai Krievijas ekonomistiem, un kur vēl nolīgto analīstisko vērtējumu un pēcniecības institūciju neprofesionālās rekomandācijas un formulējumi, kas ES dalībvalstīm ļauj daudz sankcijas piemērot visai selektīvi un nosacīti. Būtu tikai pašsaprotami, ja šie neprofesionālie konsultanti tiktu atbrīvoti no darba un viņu vietā nāktu tie, kuri spēj atvildēt par piedāvāto sankciju rezultativitāti.

Nekonsekvence

Šogad kopējais preču tirdzniecības apgrozījums starp Krieviju un ES ir nokrities līdz aptuveni 58 miljardiem eiro gadā, veidojot tikai ~1,1% kopējās ES tirdzniecības. ES imports no Krievijas veido ap 1,7 miljardiem eiro mēnesī, bet ES eksports uz Krieviju sastāda ap 1,8 miljardiem eiro mēnesī. Persijas līča krīzes tiešs rezultāts ir importa palielināšanās no Krievijas uz daudzām Eiropas valstīm, tomēr šie skaitļi raksturo tikai tiešo ekonomisko mijiedarbību – kopš 2022. gada abu virzienu preču un pakalpojumu pamata plūsmas ir novirzītas caur trešajām valstīm, kas tradicionālā statistika netiek atspoguļota un pat skeptiski vērtētāji atzīst, ka tā ir vismaz divas reizes lielāka par oficiāli izziņoto.

ES ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) apjoms Krievijā 2024. gadā sasniedza 159,7 miljardus eiro, savukārt Krievijas ĀTI apjoms ES tika lēsts 133,7 miljardu eiro apmērā. Šajā jomā būtiskas izmaiņas netiek prognozētas, jo noteiktās sankcijas investīcijas padara gandrīz neiespējamas. Tajā paša laikā Eiropas uzņēmumi joprojām aktīvi darbojas Krievijā, un vēl piektajā Ukrainas kara gadā Krievijas tirgu ir pametušas tikai 18% Eiropas kompāniju.

Minētas reālijas tirdzniecības apjomā un tiešās investīcijas ir nopietni analizējamas kā nozīmīgas un tās nedrīkst vieglprātīgi aizstāt ar skaļiem politiskiem lozungiem. Tas ir vienkārši bezatbildīgi, jo Krievija spēj saglabāt savu ietekmi un nav pazīmju, kas liecinātu par Krievijas nespēju elastīgi reaģēt uz katru jaunu sankciju paketi. Nereti reaģējot apsteidzoši. Nav ne mazāko šaubu, ka sankcijas ir nepieciešamas, bet tās pirms to izziņošanas ir jāpadara par ietekmīgām un efektīvam, kas sen tā vairs nav.

20. sankciju pakete

Paketes īpatnība – tā tika veidota gandrīz tikai no Ukrainas priekšlikumiem par noteiktiem ierobežojumiem. Ar nedalītu sajūsmu dokumentu pamatā pieņēma ārlietu ministri, kas to parakstīja, pirms tam gan svītrojot vien ekstremālus priekšlikumus un nesaprātīgas idejas, kas ir klajā pretrunā ar ES likumdošanu. Tā ir paraugpakete, kā ir iespējams visai precīzi "iešaut sev kājā" un tas izdevās ar pirmo mēģinājumu. Neviens no punktiem nav tāds, kas nenodarītu lielāku ļaunumu ES dalībvalstīm, nekā Krievijai.

Krievijas ēnu flotes sankciju sarakstam tika pievienoti vēl 46 kuģi, kopējam skaitam sasniedzot 632. Tiem ir aizliegts iebraukt ES ostās un saņemt pakalpojumus. Pakete ievērojami sarežģī kuģu, tostarp sašķidrinātās dabasgāzes tankkuģu un ledlaužu, iegādi un uzturēšanu, kas kavē Krievijas gāzes eksportu. Rezultāts ir pārliecinošs – Eiropa šos produktus no ASV pērk par dubultu cenu (tajā skaitā no Krievijas nopirktām kravām, kas kā amerikāņu nonāk Eiropā). Vēl brīnišķīgāks rezultāts ir aizvien pieaugošais pirātisms, jo īpaši Apvienotā Karalistē un Francijā – krievu ēnu naftas kuģi tiek arestēti, bet ne krava. Nonākot ostā, kuģis tiek tehniski sagatavots drošākai kuģošanai un legalizē apdrošināšanu, bet krava tiek pārdota ostas operatoriem par sapratīgu cenu (augstāku nekā sankcijas noteikto, jo ir no kuģa ar trešās valsts karoga). Ir atsevišķš stāsts par ledlauža lomu, kā rezultātā šos pakalpojumus Eiropas valstis iegādājas tieši tā pat kā līdz šim, bet ar 30% uzcenojumu.

Atsevišķi sankcijas noteiktas divām Krievijas ostām – Murmanskai un Tuapsei, kā arī Karimunas naftas terminālim Indonēzijā, kas palīdzēja apiet Krievijas naftas ierobežojumus. Operācijas tika pārceltas uz blakus ostām sankcionēto tiešā tuvumā un termināliem tika mainīta to administratīvā (teritoriālā) piederība. Bezspēcībā ukraiņi uzbruka Tuapses terminālam un tā darbību uz laiku pārtrauca, radot līdz šim lielāko Melnās jūras piesārņojumu ar naftas produktiem.

Kā pasākumu kopums, kas iedomāti lika pamatus turpmākam Krievijas naftas un naftas produktu pārvadājumu aizliegumam, tika noteiktas sankcijas jūras transportam. Pasākumi ir deklaratīvi un nevar tikt ieviesti reālā pasaule, kamēr ir Persijas līča reģiona krīze.

Jauni ierobežojumi tika noteikti bankām – pievienotas 20 Krievijas bankas (kopā 70) un četras bankas no Kirgizstānas, Laosas un Azerbaidžānas, kas palīdz Krievijai apiet sankcijas. Ierobežojumi neattiecas uz meitas uzņēmumiem un norēķiniem kriptovalūtā.

Ļoti neparasts sankcijas tika attiecinātas uz eksportu un importu – paplašināts to preču saraksts, kuras aizliegts eksportēt uz Krieviju. Uzsvars tiek likts uz krāsainajiem metāliem (niķeli, varu) un ķīmiskajiem savienojumiem (īpaši lauksaimniecības ķīmiju) traktoriem. Šī punkta realizācija izsauca lielus nemierus Eiropas lauksaimnieku vidū un tie nav rimuši pat ar papildus piešķirtām visai masīvām nacionālam subsīdijām vairumā ES valstu. Šī komponente faktiski skāra tikai Krievijas tradicionālo niķeļa un vara reeksportu uz NVS valstīm, un neskāra Krievijas krāsaino metālu industriju – Krievija ir viena no lielākajām šo metālu ražotājām un eksportētājām pasaulē.

Sankcijas ieviesa anti-sankciju apiešanas rīku – pirmo reizi tas piemērots Kirgizstānai saistībā ar sistemātisku bezpilota lidaparātu un raķešu ražošanas aprīkojuma eksportu uz Krieviju. Tas noslēdzās ar jaunu tirdzniecības līgumu starp Krieviju un Kirgizstānu, un tagad Kirgizstānai ir pieejami vairums to rīku, ko tā lieto sankciju apiešanai. Šis punkts ļoti mērķtiecīgi finansiāli atbalstīja Krieviju un nostiprināja tās ietekmi Kirgizstānā, kas kļuva par vienu no aktīvākajām BRICS dalībniecēm Globālo dienvidu kustībā (kuras viens no galvenajiem mērķiem ir ES valstu ietekmes ierobežošana un attiecību attīstības bremzēšana).

Tradicionāli sankcijas paplašinātas uz Krievijas un ar to saistīto valstu juridiskām personām – pievienoti 60 uzņēmumi (32 Krievijas un 28 no trešajām valstīm, tostarp Ķīnas, Turcijas, AAE un Taizemes) un 120 jaunas fiziskās un juridiskās personas. Sankcijas attiecas uz oligarhiem, militārajiem uzņēmumiem, propagandistiem, personām, kas iesaistītas Ukrainas bērnu nolaupīšanā un kultūras mantojuma laupīšanā. ES ir arī paplašinājusi to vienību sarakstu, kurām piemēro stingrus eksporta ierobežojumus – vairāk nekā 50 uzņēmumiem no Krievijas un ārvalstu jurisdikcijām tagad ir liegta piekļuve divējāda lietojuma tehnoloģijām, kuras varētu izmantot, lai stiprinātu agresora aizsardzības potenciālu. Sankcijas attiecas uz Iževskas rūpnīcu, Progresīvo tehnoloģiju aģentūru un daudziem Ķīnas un Turcijas ražotājiem. Šī komponente nekad nav bijusi ietekmīga un nav zināms neviens gadījums, kad no tās ir bijis kāds ekonomisks ieguvums. Privātpersonām tas rada zināmu diskomfortu nelielā daļā no pasaules, Eiropa sen vairs nav lielākais un kārotākais tūrisma un biznesa darīju centra pasaulē.

21. sankciju pakete

2022. gada 23. jūnijā Ekspertu grupa (Jermaka-Makfola ekspertu grupa Krievijas sankciju jautājumos) prezentēja finanšu sankciju ceļvedi, kurā sniegta analīze par iepriekš noteikto ierobežojumu ietekmi uz Krievijas Federācijas finanšu sistēmu, ieteikumu saraksts spiediena palielināšanai uz agresorvalsti un riska karte, kurā detalizēti aprakstīta sankciju politikas īstenošana.

Kartē definēti trīs galvenie konkrētas sankciju politikas soļi – ieviest pilnībā bloķējošas sankcijas 30 lielākajām Krievijas bankām ar valsts kapitālu; pilnībā bloķēt piekļuvi pakalpojumiem un sadarbību ar agresoru finanšu jomā; ieviest stingrus instrumentus sankciju izpildes uzraudzībai. Tieši šie apsvērumu veidoja sankcijas, kuras pieņēma G7 un kam atsevišķas dalībvalstis piemēroja savas nacionālais intereses un ES kā viens bloks.

Ja sankciju gars un mērķi ir palikuši nemainīgi, tad ES savās sankciju paketēs kļūst aizvien sīkumaināka, izceļot sekundāras un terciāras nozīmes aktivitātes. Šāda detalizācija vienmēr ir bijusi, ņemot vērā Ukrainas puses rakstiskus iesniegumus un prasības.

Eiropas diplomātijas vadītāja Kaja Kallasa paziņoja, ka pēc 20. pretkrieviskās sankciju paketes galīgās apstiprināšanas ES līderi uzstāj uz nākamās, 21., izskatīšanu un apstiprināšanu. Viņa to teica, runājot ar žurnālistiem ES līderu samita laikā Kiprā. Kallasa norāda, ka pēc atbloķēšanas un lēmumu pieņemšanas par 90 miljardu eiro aizdevumu Ukrainai un 20. ierobežojumu paketi pret Krievijas Federāciju, ir pienācis laiks pārskatīt "sarkanās līnijas" sankciju pasākumos pret Maskavu.

"Tagad, protams, mums vajadzētu pārskatīt arī iepriekšējās "sarkanās līnijas", kas liedza ieviest dažas sankcijas (pret Krieviju), un ko vēl mēs varam darīt. Tātad premjerministri uzstāj uz 21. sankciju paketes pieņemšanu. Tas sūta ļoti skaidru signālu Krievijai. Tas arī sūta skaidru signālu Krievijai, ka Ukraina mums ir svarīga un mēs to turpināsim atbalstīt," viņa teica. Šis runas fragments nav viegli saprotams attiecībā uz ES dalībvalstu premjeru prasībām, ja iepriekšejās konsultācijas 21. paketes izstrādes lietderību atzina tikai 11 valstu vadītāji (no 27).

ES dalībvalstu vēstnieki 27. maijā izskatīja priekšlikumus 21. sankciju paketei pret Krieviju, kam vajadzētu būt pieticīgākai un koncentrēties uz mērķtiecīgām sankcijām pret tiem, kas grauj Ukrainas teritoriālo integritāti. Priekšlikumu mērķis ir piemērot sankcijas struktūrām, kas veicina Krievijas militāri rūpniecisko kompleksu un veicina ēnu flotes darbības. Tie ietver arī deviņu mēnešu atkāpes noteikšanu Ķīnas pusvadītāju uzņēmumam Yangzhou Yangjie Electronic Technology Co., kam noteiktas sankcijas saskaņā ar 20. pasākumu paketi. Uzņēmumam joprojām tiktu piemērotas sankcijas, taču šī atkāpe ļautu automašīnu ražotājiem atrast alternatīvus piegādātājus un izvairīties no ražošanas traucējumiem.

21. paketes melnraksts bija dienesta vajadzībām un ar noteiktu ierobežotību, tādēļ Kallasas birojs parūpējās, ka Bloomberg ir pieejams ne tikai teksts, bet arī "piezīmes uz malām". Kopumā tika plānots paplašināt ierobežojumus pret bankām, naftas tirgotājiem, naftas pārstrādes rūpnīcām un kriptovalūtu operatoriem trešās valstīs.

Uzsvars un ēnu floti

Jaunā paketē paredzēta ēnu flotes ierobežošana, pasākumu kopums ir vērsts pret daudziem desmitiem kuģu Krievijas "ēnu flotē". ES mērķis ir novērst nepilnības, kas ļauj šiem novecojošajiem tankkuģiem apiet ierobežojumus, izmantojot alternatīvus pakalpojumu sniedzējus un apdrošinātājus.

Vēsturiska atkāpe

Doma jau ir labi, bet izpratnei ir nedaudz jāpieskaras pēdējo gadu vēsturei.

Primārās sankcijas G7 grupas finanšu ministri noteica 2022. gada 2. septembrī. Viņi vienojās par 2022. gada Krievijas naftas cenu griestiem (tajā laikā tie ir 60 ASV dolāru apmērā par barelu, kas paredzēti, lai ļautu Krievijai saglabāt ražošanu, bet ierobežojot ieņēmumus no naftas pārdošanas).

2022. gada 3. septembrī Francijas finanšu ministrs Bruno Le Mers paziņoja, ka priekšlikuma veiksmīgai īstenošanai būs nepieciešama plašāka starptautiska līdzdalība, sakot, ka "tam nevajadzētu būt Rietumu pasākumam pret Krieviju, tam vajadzētu būt globālam pasākumam pret karu". Atbildot uz to, Krievija paziņoja, ka apturēs pārdošanu valstīm, kas atbalsta cenu griestus. Pamatotas bija ārpus ES esošu ekspertu šaubas, ka cenu griesti būtu reāli, jo koalīcija "nav pietiekami plaša"; OPEC+ plānu nosauca par "absurdu".

2022. gada 28. novembrī G7 vienošanās puses plaši apsprieda cenu griestu līmeni, un Starptautiskā darba grupa Krievijas sankciju jautājumos ziņoja, ka cenu griestu noteikšana 75 ASV dolāru apmērā par barelu būtu sliktāka nekā cenu griestu neesamība, savukārt cena 55 ASV dolāru apmērā samazinātu Krievijas naftas ieņēmumus līdz 166 miljardiem ASV dolāru, kas būtu finanšu ierobežojums Krievijas valstij. Sekoja ieteikums par griestiem 35 ASV dolāru apmērā par barelu, jo tas samazinātu ieņēmumus līdz 100 miljardiem ASV dolāru, radot nopietnu finansiālu sodu, vienlaikus atstājot cenu virs ražošanas izmaksām.

Ēnu flotes darbība

G7 valstu un tam sekojošās ES sankcijas liek Krievijas meklēt radošus risinājumus. Viens no efektīvākajiem ir iegādāties salīdzinoši vecus (10-12 gadus vecus, bet joprojām funkcionālus un drošus) tankkuģus. Sankciju rezultātā Krievija jau 2022. gada nogalē iegādājās 100-120 šādus kuģus, rēķinoties ar ilgstošu karadarbību Ukrainā un tā nodrošinot globālās piegāžu ķēdes un pats svarīgākais – piegāžu drošību un Krievijas uzņēmumu uzņemtās saistības līgumos.

Mūsdienās Krievijas ēnu flote ir sarežģīta daudzdimensionāla jūras parādība, kas rada lielus izaicinājumus esošajai okeānu pārvaldībai un darbojas kā metode, lai izvairītos no visaptverošajām sankcijām, gan arī veids, kā tiek apgūti jauni eksporta tirgi un tas norit salīdzinoši sekmīgi.

Pašlaik notiek sarunas par ES 21. sankciju paketi pret Krieviju, un dalībvalstis plāno pabeigt pasākumu izstrādi līdz jūlija vidum. Iecerēts, ka sankciju galvenais tehniskais mērķis ir Krievijas jēlnaftas cenu griestu iesaldēšana pašreizējo sankciju līmenī ($44,10 par barelu), kas ir 2,7-3 reizes zemāka cena nekā tai naftai, ko pašlaik Eiropa iepērk no ASV (vai no ASV pārvaldītām naftas kravām no Venecuēlas – pašlaik 93-114$ par barelu).

Krievijas ēnu flotē ir ap 660 kuģu, bet krievu naftu un tās produktus pārvadā vairāk nekā 800 tankeru. Starpība ir citu valstu ēnu flotes, kur nereti karogi ir valstīm, kurām nav pieejas jūrai (piemēram, Mongolijas flotē ir trīs legāli mūsdienīgi naftas tankeri). Tas ir ļoti liels skaits un lielāko daļu no tiem nav iespējams izsekot, jo tiem ir atslēgtas obligātās navigācijas iekārtas (transponderi), arī formāli sankcijas attiecas uz šādiem kuģiem tikai ostās un konkrētā valsts var paplašināt šo lieguma zonu līdz ekskluzīvai ekonomiskajai zonai jūrā.

Līdz ar to ļoti liels naftas tankeru skaits ar Krievijas uzņēmumiem piederošu kravu atrodas kaut kur pasaules jūrās un okeānos. Nezināmi un neatpazīti līdz tie ienāk kādas valsts ekonomiskajā zonā. Protams šos kuģus zina un ikdienā uzrauga apdrošinātāji, jo krava ir apdrošināta, Arī militārā pusē šie kuģi ir redzami, zināmi un tiem tiek sekots līdzi citu iemeslu dēļ. Un te ES sankcijas konstanti ir ar pamatīgu robu. Militārie dati nevar nonākt ES institūciju rīcībā, jo aizsardzības un kosmosa komisārs ir Andrjus Kubiļus, kura birojā nav neviena kompetenta persona, kurai šādu informāciju drīkstētu nodot. Tas nav arī noteikts šī komisāra darba uzdevumos, šis komisariāts vispār nav iesaistīts sankciju gatavošanā un realizācijas pārraudzībā.

Apdrošināšana

Krievijas ēnu flotes kuģniecības kuģu apdrošināšana un pārapdrošināšana parasti nāk no Eiropas vai ASV un Lloyd's sindikāti pasludina Krievijas ūdeņus par kara riska zonu, padarot apdrošināšanu grūti iegūstamu un dārgu. Krievija cenšas palielināt savas kuģniecības apdrošināšanas pieņemšanu, izmantojot Krievijas Nacionālo pārapdrošināšanas kompāniju ("Российская Национальная Перестраховочная Компания") un tās partnerus vairāk nekā 120 valstis visa pasaulē. Ēnu flotes īpatnība ir tā, ka atsevišķi tiek apdrošināti kuģis un krava, tās vienmēr ir īstermiņa (parasti līdz 90-120 dienām nevis uz gadu un ilgāk).

Krava tiek apdrošināta starptautiski, parasti kādā ES valstī esošā kompānijā, bet kuģi – ļoti dažādi, pamatā ar atliktu spēkā stāšanās termiņu. Tas ir, lai tas stātos spēkā, kad kuģis iebrauc kādas valsts ekonomiskajā zonā. Tas ne vienmēr izdodas un tad krasta apsardzēm un inspekcijām ir pilnas tiesības šos kuģus un to kapteini aizturēt. Bet šāds aizturējums neattiecas uz kravu, kas var tikt pārkrauta, pārdota un tamlīdzīgi. Līdzīgi arī ar kuģa komandu. Krievu ēnu flotē izteikti dominē ukraiņu komandas, kas aizturēšanu padara par sensitīvu un neviena valsts nevēlas uzņemt šīs personas kā bēgļus vai rindā uz pilsonības saņemšanu (politiskā patvēruma meklētāji), Tādēļ aizturētās komandas visbiežāk tiek nodotas kādam citam tuvumā esošam ēnu flotes kuģim, kas tad legāli var ienākt ostā ar visu kravu.

Eiropā kuģu remontu rūpnīcās pārdzīvo krīzi un ir ļoti gaidīts jebkurš pasūtījums. Un te ir jauka simbioze (galvenokārt Itālijā, Francijā un Spānijā) – ēnu kuģi remontē par 10-15% no naftas kravas vērtības (to nodrošina remonta rūpnīca), un pat ēnu flotes kuģus remontam nav tiesības neielaist ostā. Ir vēl desmitiem citu ļoti radošu risinājumu, kas ēnu floti padara par visai efektīvu Rietumeiropā un šīs valstis nekad nav atteikušās pirkt ēnu kuģu naftu un tās produktus, visbiežāk par augstāku cenu nekā formālie cenu griesti (60 $/barelā).

Atklāsme piemeklējusi – naftas cena

Tikai gatavojot 21. paketi kāda atklāsme piemeklēja ES sankciju sūtni Deividu O'Salivanu. Krievijas naftas tankkuģu jūras pakalpojumu pilnīgā aizlieguma nākotne, ko ES apstiprināja iepriekšējā paketē, bet atlika, gaidot vienošanos G7 līmenī. Kurnēšana ir vispārēja, bet Grieķija un Malta, divas piekrastes dalībvalstis ar attiecīgi spēcīgu kuģniecības un karoga pārvadājumu sektoru, joprojām stingri iebilst pret šo iniciatīvu. Tikmēr G7 sabiedrotie nav izrādījuši lielu entuziasmu šī tālejošā pasākuma piemērošanā enerģētikas satricinājumu laikā, ko izraisījusi Hormuza šauruma slēgšana.

Pilnīgais aizliegums ir paredzēts, lai aizstātu Krievijas naftas cenu griestus, ko 2022. gada beigās, lai vājinātu Maskavas enerģijas ieņēmumus, noteica G7. Griestus apstrīd arī Hormuza blokāde, jo saskaņā ar ES tiesību aktiem tie periodiski jāpielāgo, lai tie paliktu par 15% zemāki par Krievijas jēlnaftas vidējo tirgus cenu. Tas nozīmē, ka nākamai pārskatīšanai jābūt augšupejošai, nevis lejupejošai. O'Salivans sacīja, ka blokam būs vēlreiz jāpārskata cenu griesti: "Mums nevajadzētu paaugstināt cenu griestus līdz vietai, kur tie kļūst pārāk dāsni pret Krieviju, tāpēc es domāju, ka mērķis ir saglabāt tos pašreizējā līmenī vai ap to, līdz iepriekšējai maksimālajai robežai 60 ASV dolāru (51,69 eiro) apmērā".

Pret to visai enerģiski protestē Jermaka-Makfola ekspertu grupa (kurā Jermaku joprojām nav aizvietojis Ukrainas prezidents), jo tas palielinās Krievijas legālos ienākumus no naftas un šāda pieeja neko neatrisina esošajā ES normatīvu telpā. Tomēr tas ne mirkli neattur Kallasu būs ļoti aktīvai un uzstāt uz šīs normas iekļaušanu.

Eiropas ietekmes pārvērtēšana

Iekarsusi sankcijās un trokšņošanā Eiropa nav pamanījusi, ka tās loma pasaulē ir strauji mazinājusies un ka tā ir piederīga tikai tā saucamajām "vidējam valstīm". ES rada aptuveni vienu sesto daļu pasaules IKP (aptuveni 23 triljonus ASV dolāru), darbojoties kā pasaulē lielākais tirdzniecības bloks un galvenais tirdzniecības partneris aptuveni 80 valstīm. Vācija un Īrija uzrāda lielākos tirdzniecības pārpalikumus Eiropas Savienībā, turpretim Nīderlande un Spānija reģistrē izteiktākos tirdzniecības deficītus ārpus-ES tirdzniecībā. Pārējām 23 ES dalībvalstīm nebūt neiet viegli un tās audzē savu ārējo parādu gadiem ilgi dzīvojot pāri saviem līdzekļiem. Rezultātā tās kļūst aizvien vieglāk ietekmējamas.

Lai gan ES joprojām ir ietekmīga valsts, tās daļa globālajā izaugsmē ir saskārusies ar spiedienu straujās industrializācijas Āzijā un pieaugošo produktivitātes atšķirību dēļ. Eiropai jau sen ir jārēķinās, ka tās iespējas ir ierobežotas. Ja IKP radītājos (pirktspējas paritātes izteiksmē) 2025. gadā pēc Starptautiskā Valūtas fonda datiem pirmajā desmitniekā un attāli no Krievijas atrodas Vācija un Francija, arī citi izaugsmes rādītāji nav pozitīvi. Maz iespējams, ka ES vienpusējās sankcijas sekmē Eiropas tautsaimniecības izaugsmi. Tā ir nesalīdzināmi zemāka par to kāda novērojama BRICS valstīs, kas aizvien izteiktāki solidarizējas atturībā pret ES un tas labprāt attīsta visās ES sankciju jomās ar Krieviju.

Ķīnas ietekme

Ķīna joprojām ir "ļoti liela problēma", jo palīdz apiet ES sankcijas pret Krieviju, un nav nekādu pazīmju, ka šī prakse mazinātos, sacīja ES galvenais sankciju sūtnis Deivids O'Salivans. "Mēs regulāri to izvirzām augstākajā līmenī saziņā ar Ķīnas varas iestādēm, taču jūs zināt viņu atbildi, proti, ka viņi nejūtas darām kaut ko nepareizi, tāpēc mums joprojām ir jāveic vienpusējas darbības pret Ķīnas uzņēmumiem un finanšu iestādēm".

Jau 20. sankciju paketē tika uzskaitīti 56 uzņēmumiem, kas saistīti ar militāro preču, ko Krievija izmanto kaujas laukā pret Ukrainu, izstrādi un ražošanu. Šie uzņēmumi, no kuriem daudzi ir Ķīnas, pakļauti sankcijām par kritiski svarīgu augsto tehnoloģiju preču, ko izmanto Krievijas ieroču ražošanā, piemēram, dronu, piegādi. O'Salivans sacīja, ka Ķīna ir "aizpildīšanas" meistare – tas ir process, kā laikā vietējie ražotāji aizstāj preces, ko iepriekš piegādājuši starptautiskie partneri, aptverot visu, sākot no mājsaimniecības precēm līdz militārajam aprīkojumam. Pēdējais galvenokārt ir elektroniskas sastāvdaļas, kas atrodamas dronos, raķetēs un artilērijas vairogos, un arvien vairāk arī kaujas laukā Ukrainā.

Ķīna ES 20. sankciju paketē iekļautos sarakstus tomēr nepieņēma. Atbildot uz to, Pekina aizliedza septiņiem Eiropas aizsardzības uzņēmumiem saņemt Ķīnā ražotus produktus. Šī "zobs pret zobu" prakse atkārtojas kopš brīža, kad ES sāka pievienot Ķīnas uzņēmumus savam aizvien pieaugošajam melnajam sarakstam. "Ķīnieši spēlē nelokāmu spēli," par neseno strīdu teica O'Salivans un viņam ir sava taisnība, jo Krievija saņem visai plašu preču klāstu, kas oriģināli ir sadzīves lietojumam paredzētas un Krievijas uzņēmumi tās pārvērš par dubulta un militāra lietojuma elementiem. Kopš 2023. gada nav zināms neviens gadījums, ka Ķīna būtu pārdevusi Krievijai militāras nozīmes preces. Savukārt relatīvi duālas nozīmes preces kā tās pašas specifikācijas dronu mehāniskās komponentes, Ķīna aptuveni vienādos daudzumos pārdot kā Ukrainai, tā arī Krievijai. Savukārt citās jomās Ķīnas atbalsts Krievijai vismaz īstermiņa perspektīvā ir neatsverams, un ar to ir jārēķinās.

Patriarhs Kirils

ES sankcijas Kirilam pirmo reizi mēģināja noteikt 2022. gadā par atbalsta sniegšanu pilna mēroga iebrukumam Ukrainā un iespējamu revizionistiskās propagandas izplatīšanu, taču Orbāns šo soli bloķēja, raksturojot to kā reliģiskās brīvības jautājumu. Kā maijā ziņoja Euronews, jaunā Ungārijas vadība premjerministra Magāra vadībā paudusi gatavību noteikt sankcijas Krievijas Pareizticīgās banzīcas vadītājam patriarham Kirilam. Ja šo soli vienbalsīgi atbalstīs visa 27 dalībvalsts, tas pavērs ceļu uz to, lai melnajā sarakstā iekļautu vieno no Krievijā ietekmīgakajām reliģiskajām personām.

Neviens neapšauba patriarha Kirila lomu ne tikai Krievijas iebrukuma atbalstīšanā, bet arī aktīvā svētības došanā karavīriem, vienību atribūtiem un postošām raķetēm. Tas ir dokumentēts. Daudz sarežģītāka ir šī jautājuma ētiskā puse. Pat pēc visdrūmākajiem nacisma gadiem Eiropā, kuros dažādu novirzienu baznīcas ne tikai bija neitrālas, bet aktīvi sadarbojās ar nacistiem, pēc kara garīdznieki netika atzīti par noziedzniekiem. Tie netika tiesāti un pret tiem neizvirzīja apsūdzības, nenoteica sankcijas. Pat tādās valstīs kā Norvēģija (ir noteikta valsts reliģija), Vācija, Itālija, Spānija un Francija baznīcas veica iekšēju pārkārtojumus un pārcēla baznīcas kalpus dažādos amatos un lokalizācijā. Arī tā laikā pāvestam, kas zināms ar savu neviennozīmīgo attieksmi pret nacismu, pēc kara nekas netika pārmests un Svētais Krēsls netika ietekmēts. Līdzīgi arī pēc Aukstā kara un PSRS sabrukuma.

Vēršanās pret baznīcas augstāko amatpersonu gadsimtiem ilgi nav bijusi Eiropas tradīcija. Var arī saprast ukraiņu vēlmi visu kārtot pēc romiešu principa "Lex talionis" ar tādu īpašu austrumniecisku agresivitāti. Varbūt tas tomēr nav labākais risinājums.

Šengenas vīzas

Šogad tikai Francija, Itālija un Spānija vien ir izsniegušas jau vairāk nekā 600 tūkstošus vīzu Krievijas tūristiem. 90 dienas brīva ceļošana visā Eiropā. Sankcijām pakļauto „Melnajā sarakstā” ir iekļautas tikai aptuveni 2 tūkstoši personu, un te skaitļu salīdzinājums ir pietiekoši skaidrs.

Protams, sankcijas un ierobežojumi ir jāuztur, bet ir skaidri jāsaprot, ka tas ir solis ar politisku paziņojumu un tā faktiskā ietekme ir maznozīmīga. Tādēļ ir lietderīgi izvērtēt plašākus ierobežojumus Krievijas un Krievijas dubultpilsoņu tūristiem, ieskaitot ļoti maksātspējīgu pilsoņu daļu, kas ietilpst "medicīnas tūristu" kategorijā un ir gaidīti ES dalībvalstu privātajās klīnikas un atveseļošanās centros. Piemēram, medicīnas un atpūtas pakalpojumu plūsmas no Krievijas ar Grieķijas, Kipras un Izraēlas ar Krievijas dubultpilsonību nav pat apzinātas, un šajās valstīs nonākušajiem nav nekādu ierobežojumu pa Eiropas Savienības telpu brīvi pārvietoties arī bez vīzas. Atšķirīgi ir ar valstīm, kas noteikušas savu robežkontroli.

Piezīmējams, ka tikai daļā ES dalībvalstu ir noteikti ierobežojumu Krievijas pilsoņiem un dubultpilsoņiem iegūt uzturēšanas un arī darbā iekārtošanās atļaujas apmaiņā pret noteiktu investīciju veikšanu nekustāmā īpašumā vai uzņēmumu daļās. Tās ir tās "zelta vīzas" un nav tālredzīgi nepievērst uzmanību, ka šādas investīcijas tiek veiktas kriptovalūtā (parasti caur ASV bankām) vai juaņās.

Ukrainas uzstādījumi

Ukrainas prezidenta sankciju politikas komisārs Vladislavs Vlasjuks sacīja, ka Ukraina jau ir sākusi konsultācijas ar ES par 21. pret Krieviju vērsto sankciju paketi. Pēc amatpersonas teiktā, Kijiva partneriem iesaka koncentrēties uz turpmākiem pasākumiem pret bankām un ierobežojumu apiešanu, izmantojot kriptovalūtu, un panākt to galīgo bloķēšanu. Ierosinājums, lai arī kavēts par vairākiem gadiem, ir vietā. Vienīgā problēma, ka ne tikai Latīņamerikas un Dienvidāzijas valstis, bet arī ASV kriptovalūtas norēķinus ir legalizējušas un arī ASV pret šāda veido norēķiniem vismaz pagaidām nav nekādu ierobežojumu un sankciju. Netieši šīs sankciju ierosinājums ir skaidra norāde vidus darījumus pārcelt uz kriptovalūtu sistēmu un izmantot ASV bankas.

Krievi nav naivi

Krieviem nevajadzētu paļauties uz Rietumu ekonomisko sankciju atcelšanu un atgriešanos pie iepriekšējā, pirmskara dzīves līmeņa. Šo paziņojumu Sanktpēterburgas Starptautiskā ekonomikas foruma laikā sniedza Krievijas Federācijas prezidenta administrācijas vadītāja vietnieks Maksims Oreškins. Viņš ļoti tieši aicināja vietējo uzņēmējdarbību un ekonomiku pielāgoties ilgstošam stingru starptautisku ierobežojumu režīmam. Sankciju spiediens uz Krieviju ir fundamentāls un ir mainījis spēles noteikumus, tāpēc agrākās ekonomiskās saites ir zudušas uz visiem laikiem. "Mums nav jāgaida, kad atgriezīsies kaut kas vecs, kad tiks atceltas Rietumvalstu sankcijas vai kaut kas tamlīdzīgs. Notiekošās pārmaiņas būtībā ir globālas. Pasaule, kas pastāvēja pirms 20 gadiem, vairs nepastāv un nekad nepastāvēs". Viņš arī aicināja "optimistiskāk skatīties uz priekšu un vairāk runāt par iespējām; Krievijas ekonomikā nav neveiksmju".

Lai arī cik bravurīgi ir Krievijas apgalvojumi, tajos ir lietderīgi ieklausīties, vismaz tajā sadaļā, kur nojaušams vājums. Un tad tie nākotnē kļūs par sankciju objektiem.

Daži apsvērumi

Nav nekādu šaubu, ka sankcijas pret Krieviju ir jāuztur, tomēr tās rūpīgi un atbildīgi jāizvērtē, mērķtiecīgi virzot tās, kuras patiešām sniedz rezultātus. Pēdējās paketes ir kā ar "lielgabalu pa zvirbuļiem" un to ietekme ir nenozīmīga. Ir jāatzīst, ka Krievija ekonomiski nesabruks – tā ir pietiekoši pašpietiekama (pašnodrošinoša) un, maksājot ar dzīves līmeņa krišanos, spēs sekmīgi funkcionēt arī nākotnē. Krievijas eksporta ienākumi tieši neietekmē Krievijas militāro budžetu, tas tiek fiksēts un tiek pildīts neatkarīgi no ienākumu plūsmas valsts budžetā. Eksporta ienākumus jau gadiem ilgi veido tikai sociālo komponenti un investīcijas infrastruktūrā, tas pamatā balstās uz privātā sektora resursiem.

Nepamatoti reti tiek pieminēts pats galvenais sankciju rezultāts – tā ir "smadzeņu aizplūšana". Pat ļoti optimistiski vērtējot, Krievija nespēs tās aizstāt tuvāko 10-15 gadu laikā.

Tehniskā un tehnoloģiskā atpalicība visskaidrāk novērojama informāciju tehnoloģiju jomā, kur jaudīgu mikroshēmu, datorprogrammu un tagad arī mākslīgā intelekta risinājumu ļoti ierobežotā veiktspēja redzama ne tikai kosmosa industrijā, bet arī tehnoloģisku ieroču sistēmās. Raķešu sistēmām pilnībā pārejot uz Krievijā un Baltkrievijā ražotām komponentēm, atklājas bēdīga situācija, un šāda pāreja būtiski ietekmē arī kara aviāciju un pat tanku būvi. Tās ir labas ziņas Ukrainai un tās sabiedrotiem. Daudz pareizāk sankcijas būtu vērst uz ilgtermiņa ietekmēm, kas veicinātu Krievijas tehnisku un tehnoloģisku atpalicību – tā būtu mūsdienīgu augstas precizitātes darbagaldu, mērierīču, lielas jaudas datorkomponenšu un datorprogrammu un citu kritisku elementu pieejamību.

Sankcijām būtu jāstrādā nākotnes labā un šajā nākotnē nav pamats domāt, ka Krievijai karš Ukrainā ir plānots kā pēdējais Eiropā.