Krievija atbalsta Ķīnas ekspansiju

Ukrainas okupētajā teritorijā 6000 mobilo sakaru bāzes stacijas darbojas ar Ķīnā ražotu aprīkojumu, teikts Austrumu cilvēktiesību grupas ziņojumā, kas publicēts martā. Donbasā aptuveni 80 banku filiāles veic darījumus ar skaidru juaņu. Delegāciju vizītes zemākajā līmenī un piesardzīga sadarbība ar Ķīnas korporācijām, pamatojoties uz "importa aizstāšanu", notiek Pekinai prasmīgi apejot sankcijas, jo oficiāli tā nav atzinusi ne Krimas okupāciju, ne "neatkarīgās LNR un DNR republikas", ne to iekļaušanu Krievijas sastāvā. Tikmēr Luhanskas uzņēmumi gatavojas maija gadatirgum Harbinā, bet janvārī Ķīnā, lai "izveidotu ilgtermiņa sadarbību", viesojās delegācija no Hersonas apgabala. Pakāpeniski un mērķtiecīgi Ķīna iekļūst un nostiprinās Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās.

Pekinas atspēriena punkts Krimā

Interese par uzņēmējdarbību Krimā ķīniešu investoriem radās jau pirms pussalas aneksijas 2014. gadā. 2013. gada decembrī Ukrainas valdība, kuru tolaik vadīja Nikolajs Azarovs, un Ķīnas privātā kompānija Beijing Interoceanic Canal Investment Management Co. Ltd. parakstīja memorandu par ekonomisko sadarbību. Šis Ķīnas uzņēmums pieder multimiljonāram Vanam Džinam. Tā ir pazīstama ar ideju par vērienīgo projektu kuģu kanāla būvniecībai Nikaragvā, kam bija jākļūst par konkurentu Panamas kanālam un jāpalīdz Ķīnas ģeopolitisko interešu īstenošanā.

Ukrainas un Ķīnas projekts paredzēja dziļūdens ostas būvniecību Krimā un Ķīnas puses līdzdalību zvejas ostas rekonstrukcijā Sevastopolē. Pirmā investīciju kārta bija paredzēta 3 miljardu dolāru apmērā. Beijing Interoceanic Canal Investment Management Co. Ltd. īpašnieks Vangs Džins paziņoja, ka šis projekts pārvērtīs Krimu "par Jūras zīda ceļa ekonomisko un transporta mezglu".

Jau toreiz daži Ukrainas eksperti uzskatīja, ka tas ir pirmais plaša mēroga ekspansijas solis – vispirms osta Krimā, pēc tam lauksaimniecības zemju noma valsts dienvidos un beigās Ukrainas pārvēršanu par Ķīnas lauksaimniecības piedēkli. Pret projektu iebilda arī Krimas ekologi. Sadarbība ar Ķīnu prezidentam Janukovičam bija mēģinājums piesaistīt Ukrainai naudu no jebkādiem avotiem, ņemot vērā jau sākušos protestus Maidanā pret eirointegrācijas apturēšanu.

Turpmākie notikumi – sadursmes Maidanā, Janukoviča bēgšana uz Krieviju un Krievijas intervence Krimā pielika punktu šim vērienīgajam projektam. 2014. gada jūnijā uzņēmums Beijing Interoceanic Canal Investment Management Co. Ltd. paziņoja, ka vairs neīsteno nekādus projektus Krimā. Ar neveiksmi beidzās arī mēģinājumi piesaistīt ķīniešu investorus Krimas tilta būvniecībai.

Tas bija loģiski, jo Krimas aneksija netika starptautiski atzīta (tostarp arī pašā Ķīnā), pret Krieviju tika ieviestas starptautiskas sankcijas. Laikā no 2014. līdz 2022. gadam Krievijas plašsaziņas līdzekļos periodiski parādījās ziņas par Ķīnas uzņēmumu gatavību piedalīties infrastruktūras projektos anektētajā pussalā, taču tālāk par sarunām lieta nevirzījās.

Situācija sāka mainīties pēc 2022. gada, kad Maskavas un Pekinas sadarbība sasniedza jaunu līmeni. Jau 2023. gada novembrī laikraksts The Washington Post rakstīja, ka Krievija un Ķīna risina sarunas par transporta tuneļa būvniecību zem Kerčas šauruma (2023. gada 17. jūlijā Ukrainas bruņotie spēki veiksmīgi uzbruka Krimas tiltam ar zemūdens bezpilota aparātu). Tad Maskava un Pekina vienoti noliedza šo amerikāņu izdevuma ziņu.

Publikācijas par iespējamību, ka Ķīnas uzņēmumi piedalīsies infrastruktūras projektos Krimā, sāka parādīties arvien biežāk. 2025. gadā Ukrainas izlūkdienests ziņoja, ka Krimas okupācijas varas iestādes vēlas piesaistīt Ķīnas investīcijas Kerčas jūras ostas būvniecībai un militārās bāzes infrastruktūras paplašināšanai Donuzlavas ezerā. Acīmredzot kaut kas tika darīts, apejot sankcijas. 2025. gadā kuģis Heng Yang 9 ar Panamas karogu, kas pieder uzņēmumam Guangxi Changhai Shipping, vairākkārt ienāca Sevastopoles ostā ar izslēgtu transponderi. Ukrainas Ārlietu ministrija šajā sakarā izteica Ķīnas Tautas Republikai protestu.

Baidoties no sekundārajām sankcijām, Ķīna nesteidzas atklāti investēt anektētā Krimas infrastruktūrā, tomēr informācija liecina, ka Pekina ir vismaz ārkārtīgi ieinteresēta pussalā un, iespējams, jau slepus sadarbojas ar Krieviju Melnās jūras akvatorijā.

Jebkura infrastruktūras attīstība šajos reģionos, pat ja tā nomināli ir komerciāla vai civilā rakstura, būtībā atbalsta un stiprina Krievijas militārās un loģistikas iespējas. Tas atbilst Ķīnas stratēģiskajai partnerībai ar Krieviju, īpaši ņemot vērā Krievijas pēc Rietumu sankciju ieviešanas pieaugošo atkarību no Ķīnas kritiski svarīgām militārām tehnoloģijām un komponentiem.

Ķīniešu karjers un "Katjuša" uz Mariupoles drupām

2022. gada vasarā DNR varas iestādes sāka izrādīt interesi par pamesto Karanskas karjeru pie Mirno ciema Volnovahas rajonā. 2023. gada novembrī DNR "valdības" vadītājs, Krievijas ierēdnis Jevgēņijs Solncevs paziņoja, ka Karanskas karjera ir parakstījusi sadarbības līgumus ar diviem Ķīnas uzņēmumiem – Amma Construction Machinery Co. Ltd (akmeņu drupināšanas iekārtu ražotne) un Zhongxin Heavy Industry Machinery Co., Ltd (drupināšanas un šķirošanas iekārtu ražotne). Parakstīšana notika DNR pārstāvniecībā Maskavā.

2025. gadā Ķīnas uzņēmumu darbošanās Karanskas karjerā uzņēma apgriezienus. Karjerā iegūtais šķembu materiāls tiek izmantots celtniecībai visā okupētajā Ukrainas teritorijā, kur Krievijas varas iestādes paziņoja par vērienīgiem "atjaunošanas" projektiem Doneckas apgabalā.

Ukrainas izdevums Reaļnaja gazeta, kurā kopš 2014. gada strādā žurnālisti no Donbasa, kuri okupācijas dēļ bija spiesti pamest dzimtās vietas, veica izmeklēšanu par DNR varasiestāžu sadarbību ar Ķīnas uzņēmumiem. Saskaņā ar izdevuma datiem, Solnceva minētie uzņēmumi Amma Construction Machinery Co. Ltd un Zhongxin Heavy Industry Machinery Co., Ltd aktīvi darbojas Krievijā, jo īpaši sadarbībā ar Kamenskas šķembu rūpnīcu Rostovas apgabalā.

Iespējamais starpnieks DNR darījumā ar Ķīnas kompānijām bija Džans Džingvejs, Dienvidu federālās universitātes (Rostova) maģistrants, kurš nodarbojas ar aizsardzības tehnoloģiju izstrādi Krievijas armijai. Piemēram, tika ziņots, ka viņš izveidojis uzlabotu neironu tīklu modeli bezpilota lidaparātiem, kas ļauj paātrināt nelielu objektu atklāšanu reālajā laikā. Džans Džingvejs kļuva par konkursa "Krievijas līderi" uzvarētāju. To kurē Krievijas prezidenta administrācijas pirmais vietnieks Sergejs Kirijenko. Džans Džingvejs studē un strādā Rostovas universitātē, viņš ir vietējās ķīniešu kopienas vadītājs un darbojas kā starpnieks starp DNR un ķīniešu uzņēmumiem no savas dzimtās provinces. Ja Ķīnas oficiālās valsts struktūras it kā turas malā – lielie valsts koncerni nevēlas nonākt sankciju sarakstā, tad vidējiem privātajiem uzņēmumiem tiek dota zaļā gaisma kopīgu projektu organizēšanai Ukrainas okupētajās teritorijās.

Pārāk neafišējot savu klātbūtni (ja nebūtu vietējo ierēdņu vēlme plātīties ar sasniegumiem, šīs investīcijas varētu palikt pilnīgi nepamanītas), Ķīnas uzņēmumi piedalās infrastruktūras projektos, piegādā tehniku un tā tālāk. Sadarbība karjera darbības atsākšanā nav vienīgais piemērs. Piemēram, ķīniešu kalnrūpniecības iekārtas tiek piegādātas raktuvei Luganskas apgabalā. Tā ir viena no nedaudzajām ienesīgajām raktuvēm okupētajā teritorijā. Rūpniecības atjaunošana okupētajā teritorijā notiek par ķīniešu naudu, jo bez Ķīnas Krievijai nav iespēju to visu ātri atjaunot. Sadarbībai, papildus biznesa aspektam, ir arī būtiska politiskā nozīme – notiek propagandistu pieredzes apmaiņa. Darbiniekus no Luhanskas propagandas medijiem aktīvi aicina doties iepazīšanās braucienos uz Ķīnu, kur viņiem rīko ekskursijas uz dronu ražotnēm.

Paralēli ekonomiska rakstura sadarbībai notiek arī Ķīnas "humānā" invāzija. Kā piemērs tam ir ķīniešu blogeres un dziedātājas Van Fanas vizīte Mariupolē 2023. gadā. Vizītes laikā Van Fan dziedāja dziesmu "Katjuša" Mariupoles drāmas teātra drupās.Viņas brauciens izraisīja protestu no Ukrainas Ārlietu ministrijas puses.

Sadarbība ar ķīniešu akcentu

DNR okupācijas varas iestādēm sadarbība ar Ķīnu ir svarīgs elements, lai stiprinātu savu ietekmi birokrātiskajā hierarhijā, izmantojot kontaktus ar Ķīnas Tautas Republikas varas iestādēm, biznesa saites, dalību biznesa forumos un tā tālāk. 2024. gada aprīlī DNR "premjerministrs" Jevgēņijs Solncevs apmeklēja 1. Krievijas un Ķīnas būvniecības forumu Harbinā, ko organizēja Viskrievijas Nacionālās būvniecības politikas centrs un Harbinas reģionālā valdība. "Ar kolēģiem apspriedām iespējas mūsu metalurģijas uzņēmumu darbības uzsākšanai un modernizācijai," pēcāk paziņoja Solncevs. Tāpat viņš paziņoja par sadarbību ar divām Ķīnas būvniecības kompānijām: Genertec International Co Ltd un China Xinxing Group Co Ltd "Donbasa atjaunošanas" jomā (oficiāli līgumi netika noslēgti).

Savas sadarbības plānus ar Ķīnu izstrādā arī Zaporižjes apgabala okupācijas valdība. Ekonomikas attīstības "ministra" pienākumu izpildītājs Jurijs Guskovs stāstīja, ka tas "kā jauns Krievijas Federācijas reģions plāno aktīvi sadarboties ar Ķīnas uzņēmējiem. Mūsu graudi ir augstākās kvalitātes, un ķīniešu patērētāji to noteikti novērtēs. Mēs aktīvi izmantosim tautas diplomātiju, lai popularizētu savu produkciju.”

Tiesa, arī šajā gadījumā nenotika nekas vairāk par "tautas diplomātiju" nenotika, taču ir zināms kāds cits stāsts – Melitopolē ķīniešu uzņēmējam gandrīz "atņēma" ķiršu pārstrādes rūpnīcu. Uzņēmumu "Eurofruit" 2015. gadā dibināja Džens Fens, investors no Šanhajas. Tomēr pēc reģiona okupācijas uz rūpnīcu acis bija metis vietējais ietekmīgais uzņēmējs Sergejs Želevs, kurš sadarbojās ar Krievijas varasiestādēm. Ķīniešu īpašniekam nācās steidzami doties uz Melitopoli, lai aizsargātu savas investīcijas.

Notiek arī kuriozi. 2025. gada jūlijā LNR varas iestādes ziņoja par Ķīnas investoru delegācijas vizīti, tomēr drīz noskaidrojās, ka tie nebija īsti ķīnieši. Precīzāk, vispār nebija ķīnieši. Par "investoriem no Ķīnas" uzdevās uzņēmēji no Voroņežas, viņi bija vjetnamiešu un azerbaidžāņu izcelsmes.

2025. gada jūlijā Krievijas banka Promsvjazbank (PSB) desmit uzņēmumu pārstāvjiem no okupētajām Ukrainas teritorijām organizēja braucienu uz Ķīnu. PSB ir svarīgs okupācijas struktūras elements, jo bija pirmā no lielajām Krievijas bankām, kas savas pārstāvniecības atvēra anektētajos Ukrainas reģionos – sākumā Krimā, bet pēc tam LNR-DNR un okupētajās Zaporižjes un Hersonas apgabalu daļās.

2018. gadā PSB tika nacionalizēta un kopš tā laika ir galvenais Krievijas aizsardzības rūpniecības kompleksa kreditētājs, apkalpojot līdz pat 70% valsts aizsardzības pasūtījumu. Banku vada Pjotrs Fradkovs, bijušā premjerministra un bijušā ārējās izlūkošanas vadītāja Mihaila Fradkova dēls. Kopš 2022. gada banka ir pakļauta visu vadošo Rietumu valstu sankcijām.

Ķīnas ietekmes paplašināšanos okupētajā Ukrainas daļā veicināja arī Viktors Medvedčuks, bijušais galvenais prokrieviskais politiķis Ukrainā un "Putina krusttēvs". Medvedčuks aktīvi piedalījās kopīgos biznesa projektos ar Ķīnu vēl tad, kad bija Ukrainas deputāts.

Medvedčuks caur viņam pakļauto uzņēmumu "Donskie ugļi" aktīvi piedalījās ogļu tirdzniecībā LNR-DNR teritorijā. Tas 2021. gadā kļuva par vienu no galvenajiem vietējās ogļrūpniecības ieguvējiem. Pēc pilna mēroga kara sākuma uzņēmums strauji paplašinājās, pārņemot savā kontrolē raktuves okupētajā Donbasa teritorijā un pēc tam ogles uz Ķīnu piegādājot kā produkciju. Tomēr 2026. gadā tas nonāca parādos.

Medvedčuka bizness nodarbojas ne tikai ar eksportu uz Ķīnu, bet arī ar importu – viņa struktūras okupētajai Donbasai piegādāja kravas automašīnas no Ķīnas (vācu koncerna "Daimler Truck" Ķīnas filiāles produkciju).

Viena josta, viens ceļš

Ķīnas ekspansijas procesi pagaidām nav plaša mēroga. Ķīna "izpēta situāciju", kā izteicās kāda LNR amatpersona, taču pakāpeniski šī darbība kļūst sistemātiskāka. Arvien vairāk ķīniešu uzņēmumu okupētajās teritorijās ienāk, "uzpērkot" vietējās elites. Ķīnai tas ir arī sankciju izturības pārbaudījums, un privātie uzņēmumi "izlūko" teritoriju, lai tajā ienāktu Ķīnas privātie un valsts giganti.

Papildus tīri ekonomiskiem apsvērumiem svarīga ir arī ģeopolitika. Krimai ir galvenā loma Melnās jūras reģiona kontrolē, bet Ukrainas dienvidaustrumu teritorijas kalpo kā stratēģisks atspēriena punkts ekspansijai Austrumeiropā. Ķīnai tā ir daļa no globālās stratēģijas Eirāzijas loģistikas koridora izveidei.

Šajā loģikā ietilpst Krievijas veiktā ceļa Rostova-Mariupole-Melitopole-Krima būvniecība, jo to var savienot ar starptautisko transporta koridoru "Eiropa-Rietumķīna" (Krievijas, Ķīnas un Kazahstānas projekts). Starp citu, ceļa "Novorosija" būvniecībā tiek izmantots šķembu materiāls no tā paša "ķīniešu" karjera Doņeckas apgabalā.

Vēl viens svarīgs motīvs Ķīnai – papildus piekļuve resursiem, pirmkārt, retzemju elementu atradnēm. Pēc Ukrainas puses novērtējuma, puse no Ukrainas retzemju metālu atradnēm atrodas Krievijas okupētajās teritorijās. Doneckas apgabalā atrodas litija un titāna atradnes, kā arī vienīgais cirkona avots Ukrainā. Laika gaitā tas viss var nonākt Ķīnas uzņēmēju rokās, jo Krievijai pašai trūkst tehnoloģiju un resursu, lai nodrošinātu to pilnvērtīgu ieguvi.

Tas pats sakāms par visu okupētās Ukrainas daļas ekonomiku. Kamēr visi okupantu resursi tiks tērēti karam un režīma stabilitātes uzturēšanai, Ķīnas klātbūtne šajās zemēs kļūs arvien lielāka.