Rassvet kā stratēģisks drauds

2026. gada 23. martā Krievijas uzņēmums “Birojs 1440” orbītā ievadīja pirmo sērijveida satelītu grupu, kurā ietilpst 16 satelīti, kas kļūs par pamatu sakaru sistēmai “Rassvet”. Krievijas “Starlink” analoga izvēršana var radīt stratēģiskus draudus ne tikai Ukrainai, bet arī Rietumvalstīm.

Birojs 1440

Uzņēmums 2020. gadā dibināts ar nosaukumu “MegaFon 1440”, kas ietilpa komunikāciju uzņēmumā “MegaFon”. Sākumā projektu vadīja Aleksejs Šelobkovs, kuru tolaik dēvēja arī par IT uzņēmuma “Jadro” – lielākā Krievijas uzņēmuma datu uzglabāšanas sistēmu jomā, vadītāju.

2021. gadā VTB grupa, ieguldot 2 miljardus rubļu, iegādājās 15% projekta “MegaFon 1440” daļu. 2022. gadā uzņēmums nonāca “IKS Holding” struktūrā un ieguva jaunu nosaukumu – “Birojs 1440”. “IKS Holding” ir lielākais Krievijas aparatūras un programmatūras izstrādātājs, otrais lielākais iekārtu ražotājs un pēc apgrozījuma ceturtais lielākais IT uzņēmums valstī. Tas ir pakļauts starptautiskajām sankcijām.

Holdingā ietilpst datortehnikas izstrādātājs “Jadro”, privāta kosmosa kompānija “Birojs 1440”, uzņēmumu grupas “Garda” un “Citadeļ”, kā arī zinātnes un tehnoloģiju kompānija “Kriptonit”.

“IKS Holding” tehnoparkā “ZIL” par 1,5 miljardiem rubļu gadā īrē gandrīz 50 tūkstošus kvadrātmetru lielu teritoriju. Tur atrodas satelītu eksperimentālā ražotne, laboratorijas un inženieru biroji. Uzņēmums ražo arī zemes stacijas, termināļus un vadības sistēmas. Satelītu ievadīšanu orbītā veic ar Krievijas nesējraķetēm “Sojuz-2” no kosmodromiem “Vostočnij” un “Pļesetsk”.

2023. gadā “Birojs 1440” Starptautiskajai telekomunikāciju savienībai (ITU) iesniedza trīs pieteikumus par satelītu grupām “Rassvet”, “Rassvet-1” un “Rassvet-2”. 2025. gada jūnijā Maskavā, tehnoparkā “Pečatniki”, tika atklāta kosmosa saules bateriju ražošanas līnija, ar kopējo saražoto bateriju jaudu līdz 750 000 W gadā. Saules baterijas ir satelītu galvenais barošanas elements, un to sērijveida ražošanas uzsākšana liecina par gatavību ražot arī pašus satelītus.

Saskaņā ar Ukrainas Ārējās izlūkošanas dienesta informāciju, holdinga pirmā ģenerāldirektora vietnieka amatu ieņem 29 gadus vecais Boriss Koroļovs – FSB direktora vietnieka Sergeja Koroļova dēls, kuru jau uzskata par aģentūras direktora amata kandidātu. Par ģenerāldirektora padomnieku strādā 76 gadus vecais FSB ģenerālpulkvedis Andrejs Fetisovs, bijušais specdienesta zinātniski tehniskās nodaļas vadītājs, kas atbild par speciālo tehniku un šifrēšanu, bet viņa dēls ir iecelts par iepirkumu departamenta vadītāju. Par holdinga patieso labuma guvēju uzskata oligarhu Ališeru Usmanovu.

Uzņēmums no Krievijas Federācijas budžeta saņem ievērojamu finansējumu – 102 miljardus rubļu no federālā budžeta nacionālā projekta “Datu ekonomika”. Vēl 329 miljardus rubļu uzņēmums plāno piesaistīt no privātām investīcijām.

Paziņots, ka kosmosa aparātu galvenie mezgli, komponenti un platforma ir “Biroja 1440” pašu izstrādāti. Uzņēmums, koncentrējoties uz maksimālu lokalizāciju, attīsta atsevišķas jomas, jo īpaši lāzersakaru termināļu, dzinēju, barošanas un sakaru sistēmu izstrādi. Tomēr Ukraiņu ekspertu vērtējumā pastāv aizdomas, ka uzņēmuma satelītu un termināļu faktisko “pildījumu” galvenokārt ražo no gatavām ķīniešu detaļām.

“Rassvet” satelīta izgatavošanas stadija uzņēmumā “Birojs 1440”

“Biroja 1440” priekšrocība ir integrācija “IKS Holding”, jo tā ļauj piesaistīt citu grupas uzņēmumu kompetences. “Jadro” ar telekomunikāciju nodaļu tiek veikts darbs pie radioelektronikas, komponentu integrācijas un optimizācijas, lai nodrošinātu uzticamu datu pārraidi un sistēmas augstu produktivitāti. Kā galveno mērķi “Birojs 144” izvirzījis zemas orbītas satelītu grupas izveidi un platjoslas datu pārraides pakalpojumu sniegšanu ar globālu pārklājumu

Krievijas “Starlink”

Informācija vēsta, ka tīklam būšot augsts datu pārraides ātrums – līdz 1 Gbit/s uz vienu abonenta termināli, aizture aptuveni 50-70 ms. Tas būtiski pārsniedz sakaru kvalitāti, ko nodrošina ģeostacionārie satelīti, kurus Krievija izmanto šobrīd un kur aizture var pārsniegt 600 ms, bet ātrums parasti ir ierobežots līdz desmitiem megabitu sekundē.

Satelīti informāciju uz zemes stacijām pārraidīs divos diapazonos – Ka un Ku, kurus ir ārkārtīgi grūti ietekmēt ar elektroniskās kaujas līdzekļiem un grūti atklāt ar radioelektroniskās izlūkošanas līdzekļiem, jo tehniskie līdzekļi, kas radīti darbam šajos diapazonos, ir ārkārtīgi reti.

Ka diapazons (Kurz-above). Šis diapazons piedāvā daudz lielāku datu pārraides ātrumu un tiek aktīvi izmantots mūsdienu platjoslas satelītinterneta tīklos. Ku diapazons (Kurz-under). Šis ir vispopulārākais diapazons tiešajai satelīttelevīzijai (DTH) un mājas interneta pieslēgumiem.

Satelītu grupa ir projektēta 800 km augstumam, kas ir augstāk nekā tipiskās “Starlink” satelītu orbītas, bet zemāk nekā “OneWeb” (eiropiešiem piederošs uzņēmums) satelītu orbītas.

Nozares eksperti uzskata, ka izstrādājot savus sakaru satelītus, Krievijas uzņēmums varēja izspiegot noteiktus risinājumus un sistēmas arhitektūru 36 “OneWeb” satelītos, kurus gatavoja palaišanai no Baikonuras un ko Krievijas varas iestādes konfiscēja 2022. gadā pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.

Datu pārraides tīklu veido maģistrālā infrastruktūra, kur galveno informācijas apstrādi veic uz Zemes – sakaru vadības centros un virszemes datu centros. Satelīti veic datu apstrādes pamatfunkcijas – signālu konvertēšanu un maršrutēšanu. Ir paredzēts ieviest starpsatelītu lāzersakarus, kurus izstrādāja un kosmosā izmēģināja uz otrās testa partijas “Rassvet-2” satelītiem. Saziņai izmanto 5G-NTN (non-terrestrial network) standarts, kas nodrošina savietojamību ar hibrīdiem sakaru tīkliem, tostarp ar zemes tīkliem. Borta retranslācijas komplekss, kas darbojas saskaņā ar šo protokolu, jau testēts orbītā un veicis signālu apmaiņu ar zemi.

Tīkla izvēršana

Pirmie trīs “Rassvet” grupas satelīti 2023. gadā tika palaisti orbītā no kosmodroma “Vostočnij”, un tos izmantoja testiem – pārbaudīja datu pārraidi, sakaru stabilitāti un aparātu darbību orbītā. 2023. gada 1. jūlijā “Birojs 1440” pirmo reizi veica sakaru sesiju ar pirmajiem trīs misijas “Rassvet-1” satelītiem. Datu pārraides ātrums tolaik bija 10 Mbit/s, bet aizture – 41 ms. 2024. gada maijā misijas “Rassvet-2” ietvaros no Pļeseckas kosmodroma tika palaisti vēl trīs satelīti. Šie aparāti bija lielāki par iepriekšējiem un bija jau pilnvērtīgi sērijveida izstrādājumu prototipi. Tiem bija uzlaboti aparatūras elementi un programmatūra. Konkrēti, tajos tika testēta satelītsakaru iekārta, kas atbalsta 5G NTN standartu, kā arī lāzersakaru kanāli starp satelītiem. Testu laikā tika veikti 14 lāzersakaru testi 30-220 km attālumā un pārraidīti 1,5 TB datu. Vienā sesijā esot izdevies bez zudumiem pārraidīt 450 GB.

2026. gada 23. martā, aptuveni trīs mēnešus vēlāk nekā sākotnēji ieplānots, “Birojs 1440“ paziņoja par 16 satelītu vienlaicīgu palaišanu orbītā. Tie kļūs par pamatu sakaru sistēmai “Rassvet“.

“Rassvet” sistēmas termināļa prototips

Krievijas federālais projekts “Interneta piekļuves infrastruktūra” paredz pakāpenisku satelītu sistēmas “Rassvet” izvēršanu: 156 aparāti 2026. gadā, 292 – 2027. gadā, kas jau ļaus pilnībā uzsākt darbību kā komerciālo pakalpojumu un 318 – 2028. gadā. Līdz 2035. gadam uzņēmums nepieciešamības gadījumā zemā orbītā varēs izvietot vairāk nekā 900 satelītus. Aparātu darbības ilguma prognoze ir pieci gadi, to nosaka bateriju resursi un degvielas krājumi.

Ņemot vērā pirmās partijas palaišanas aizkavēšanos, pastāv iespēja, ka izvēršanas grafiks var mainīties, tomēr pat sākotnējā plānu izpilde 2026.-2027. gadā ļaus Krievijas armijai atkal iegūt savā rīcībā uzticamu, “Starlink” līdzvērtīgu satelītsakaru sistēmu.

Globāls drauds

“Biroja 1440” abonentu termināļiem garums un platums ir līdz 60 cm un masa – līdz 15 kg. Katra termināļa informācijas caurlaides spēja ir līdz 1 Gbit/s. Tie var darboties temperatūras diapazonā no -40 līdz +40 °C.

Tāpat kā “Starlink” termināļi, Krievijas termināļi arī izstrādāti, pamatojoties uz aktīvo fāzu antenu režģu (AFAR) tehnoloģiju, kas ļauj tam automātiski atrast satelītu, izveidot un uzturēt ar to savienojumu. Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju uzņēmums jau ir pabeidzis termināļa pamata versijas izstrādi un gatavojas uzsākt sērijveida ražošanu.

Termināļa prototips lietošanai vilcienā

“Birojs 1440” izstrādā arī aviācijas versijas termināli, lai nodrošinātu piekļuvi satelīta internetam no lidmašīnu borta.

2025. gada novembrī uzņēmums “Birojs 1440” prezentēja speciāla satelītsakaru termināļa prototipu vilcieniem. Tas spēj darboties temperatūrā no -50 līdz +50 grādiem un vilcienam kustoties ar ātrumu līdz 400 km/h.

Prognozējams, ka termināļi jau drīzumā nonāks Krievijas Bruņoto spēku rīcībā un viņi neaprobežosies tikai ar zemes termināļu izmantošanu. Jāgatavojas tam, ka pretinieks termināļus sāks izmantot ne tikai izlūkošanai un trieciendroniem, bet arī uz spārnotajām raķetēm. Tas ne tikai nodrošinās drošu un precīzu vadības kanālu, bet arī ļaus šos ieročus pielietot ļoti zemā augstumā. Tā regulāri tiek darbināti Ukrainas trieciendroni, ar kuriem iznīcina Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmas pagaidu okupētajās teritorijās.

Atšķirībā no “Starlink”, kurus izmanto Ukraina, Krievijas termināļiem nebūs ģeogrāfisko ierobežojumu (ukraiņu iespējas izmantot šo navigācijas līdzekli uzbrukumiem Krievijas Federācijas teritorijā ir ierobežotas). Krievijas militārās vienības vai Krievijas partneru armijas/paramilitārās grupas visticamāk varēs šos līdzkeļus izmantot jebkur un jebkurā laikā.

Ukrainas pieredze “Starlink” izmantošanā ir parādījusi, ka ņemot vērā lielo satelītu skaitu un to ātro kustību orbītā, bloķēt sakaru kanālus ar radioelektroniskās cīņas līdzekļiem ir ārkārtīgi grūti vai pat praktiski neiespējami.

Trieciendronu ar satelīta sakaru termināļiem atklāšana un neitralizēšana ir ārkārtīgi apgrūtināta to ļoti zemā lidojuma augstumu dēļ, kas iespējams, jo vadību nodrošina signāls no kosmosa, nevis ētera radiosignāli. Teorētiski satelītu termināļu darbībai ir nepieciešamas arī GNSS (globālo navigācijas satelītu signāla) antenas, lai noteiktu savas koordinātas, un tādēļ tie var būt pakļauti spoofingam3, tomēr termināļus var pieslēgt traucējumiem izturīgām CRPA4 antenām, piemēram, “Kometa”, vai apvienot ar alternatīvām navigācijas sistēmām (inerciālajām, PNT utt.).

Ukrainas konteksts

Šobrīd vēl nav iespējams veikt pirmās sērijveida partijas Krievijas sakaru satelītu trajektoriju analīzi, jo tie vēl nav sasnieguši savas galīgās orbītas un nav saņēmuši NORAD sistēmas identifikatorus. Triju pilnībā funkcionējošo prototipu satelītu trajektorijas liecina, ka tie pārvietojas orbītā kā kompakta grupa un divas līdz trīs reizes dienā lido tieši virs Ukrainas teritorijas, katrā lidojumā radot 15-20 minūšu “darba logu”.

Pamatojoties uz to, var aprēķināt, ka sliktākajā gadījumā, ja satelīti tiks izvietoti orbītā tieši Krievijas Bruņoto spēku vajadzībām Ukrainā, pat pirmā partija, kas sastāv no 16 satelītiem, būs pietiekama, lai radītu regulāras “logus” termināļu darbībai, kuru ilgums ir no dažām stundām dienā līdz vairākiem reizēm dienā.

Tas uzsver nepieciešamību nekavējoties izstrādāt pretpasākumus, negaidot tīkla pilnīgu izvēršanu, jo pirmie izmantošanas gadījumi var sākties jau šī gada vasaras sezonā.

Secinājums

Acīmredzot, krievu “Starlink” kā komercuzņēmums nespēj konkurēt ar īsto “Starlink” pakalpojumu, tomēr tas nedrīkst radīt nepareizu priekšstatu par šī projekta nozīmīgumu. Tā iespējas būs vairāk nekā pietiekamas, lai apmierinātu Krievijas Bruņoto spēku, valsts struktūru un lielu korporāciju vajadzības pēc uzticama, globāla, pret traucējumiem aizsargāta sakaru un triecienlīdzekļu vadības kanāla.

Ir liela varbūtība, ka piekļuvi šai satelītsakaru sistēmai un caur šo satelītu vadāmiem kaujas līdzekļiem var iegūt arī Krievijas partneri – Irāna, Ziemeļkoreja, Āfrikas huntas un “paramilitārās” grupas Āfrikā un Āzijā. Tas rada globālu draudus ne tikai Ukrainai, bet arī Eiropai, Persijas līča valstīm, Japānai, Korejai un ASV interesēm visā pasaulē.

Īsi sakot, Krievija cenšas iegūt augstvērtīgu gaisa triecienu līdzekļu vadības sistēmu, ar kuru cīnīties būs liels izaicinājums. Trieciendrona operators spēs novadīt dronu precīzi mērķī, nebaidoties, ka vadības kanāls misijas laikā varētu tapt bloķēts.