Krievijas ēnu flotei jauni rekordi

Neskatoties uz straujo Krievijas energoresursu eksporta ieņēmumu samazināšanos sankciju spiediena dēļ, Maskava joprojām uztur un pat palielina pa jūras ceļiem transportētās jēlnaftas apjomu.

Krievija, aktīvi izmantojot jau labi zināmo tā saukto "ēnu floti", palielina fizisko piegāžu apjomu ārvalstu tirgos. Mērķis ir kompensēt nepieciešamību dot ievērojamas atlaides savas naftas cenai. Lai arī ko par "ēnu flotes" ierobežošanu nestāstītu Ārlietu ministrija, fakti uzrāda tieši pretējo.

2026. gada janvārī sasniegts jauns visu laiku rekords Krievijas jēlnaftas eksportam no Baltijas jūras ostām – 12,7 miljoni tonnu vienā mēnesī, par to Melnās jūras Stratēģisko pētījumu institūta monitoringa grupa (kopā ar BlackSeaNews). Iepriekšējais rekords, kas reģistrēts 2025. gada oktobrī, ir11,8 miljoni tonnu. Līdz ar to uzskats, ka cīņa pret Krievijas ēnu floti ir nesusi rezultātus, ir maldi.

Tāpat janvārī, papildus kopējam eksporta apjomam, ir sasniegti vairāki citi rekorda cienīgi rādītāji. Piemēram, jēlnaftas transportēšanai izmantoto naftas tankkuģu skaita ziņā, jo 106 kuģi bija iesaistīti kravas pārvadājumos. Tas ir augstākais rādītājs visā novēršanas periodā.

Jāatzīmē, ka gandrīz puse kopējā naftas eksporta apjoma – 47,7% – tika transportēti ar kuģiem, kam piemērotas Eiropas Savienības, ASV, Apvienotās Karalistes vai Kanādas sankcijas.

Citiem vārdiem sakot, gandrīz puse Krievijas naftas eksporta tiek īstenota ar kuģiem, kam formāli nebūtu jābūt piekļuvei globālajai jūras loģistikai.

Sankcijas izraisīja tikai īslaicīgu paniku

Jūras transports no Krievijas ostām turpina stabili pieaugt. 2026. gada janvārī kopējais apjoms sasniedza 25,3 miljonus tonnu, kas ir par gandrīz 4 miljoniem tonnu vairāk nekā 2025. gada janvārī (21,5 miljons). Kā norādīts pētījumā, "sankcijas pret Rosneft un Lukoil izraisīja īslaicīgu paniku... Mēneša laikā pircēji un pārvadātāji iemācījās tās apiet". Pērn pieaugums novērots visās Krievijas jūras ostās, bet lielākais apjoms eksportēts no Baltijas jūras un Tālo Austrumu ostām.

Līdz 2025.gada beigām pa jūras ceļiem transportētās naftas apjoms no Krievijas ostām sadalījās šādi:

• Baltijas jūra – 129,2 miljoni tonnu (47,70 %), 1111 reisi

• Tālo Austrumu reģions – 71,6 miljoni tonnu (26,42 %), 651 reiss

• Melnā jūra – 52,4 miljoni tonnu (19,34 %), 434 reisi

• Arktikas reģions – 17,7 miljoni tonnu (6,53 %), 150 reisi

Kopumā 2025. gadā reģistrēti 2346 naftas tankkuģu reisi.

Jēlnaftas eksporta dinamika no Krievijas pa jūras ceļiem 2025.-2026. gadā

Krievija ir pielāgojusies sankcijām

Viens no galvenajiem sankciju apiešanas līdzekļiem ir radioelektroniskās karadarbības līdzekļu izmantošana lai nomāktu tankkuģu AIS signālus laikā, kad tie ieiet/iziet no Krievijas eksporta ostām, tā it kā dzēšot elektroniskās izsekošanas pierādījumus, ka sankcijām pakļautie kuģi ir bijuši ostās. Jūras satiksmes uzraudzības dienesti reģistrē maršrutus "no Indijas uz Indiju", jo tankkuģa faktiskais ostas apmeklējums kravas iekraušanai Ustjlugā vai Novorosijskā pazūd no kustības maršruta. Rezultātā Krievijas tankkuģi faktiski pazūd no globālajām jūras satiksmes uzraudzības sistēmām, apgrūtinot centienus izsekot to iesaistīšanos sankciju skartās naftas transportēšanā.

Kas faktiski varētu ierobežot Krievijas eksportu pa jūru?

Pēc ekspertu domām, efektīvi samazināt Krievijas naftas eksportu pa jūru varētu tikai fiziski sankciju pakļautajiem kuģiem ierobežojot piekļuvi galvenajiem jūras maršrutiem, jo īpaši Baltijas virzienā. Kur fiziski ir iespējams samazināt naftas eksportu pa jūru no Krievijas ostām?

Dānijas šaurumi – šaurumu sistēma starp Skandināvijas un Jitlandes pussalām. To veido Mazais Belts (minimālais platums 0,5 km), Lielais Belts (3,7 km) un Ēresunda (10,5 km), kas savieno Ziemeļjūru un Baltijas jūru caur Kategatu (60 km) un Skageraku (110 km). Lielākā daļa no šiem šaurumiem atrodas Dānijas teritoriālajos ūdeņos. Ēresunda (dāņu valodā: Øresund, zviedru valodā: Öresund) ir šaurums, kas atdala Zēlandes salu (Dānija) no Skånes provinces (Zviedrija) un veido Dānijas un Zviedrijas jūras robežu. Ziemeļjūrā – Doveras šaurums – šajā Lamanša daļā Apvienotās Karalistes teritoriālie ūdeņi tieši robežojas ar Francijas teritoriālajiem ūdeņiem, veidojot Francijas un Lielbritānijas jūras robežu.

Vietas, kur varētu bloķēt Krievijas naftas eksportu no Baltijas jūras ostām

Ierosinātie pasākumi:

• aizliegums sankciju sarakstos iekļautajiem tankkuģiem iebraukt ES un G7 valstu teritoriālajos ūdeņos;

• aizliegums kuģiem, kas peld ar viltus vai nezināmu karogu, iebraukt Baltijas jūrā;

• aizliegt kuģošanu tankkuģiem, kas iekļauti Parīzes un Tokijas saprašanās memoranda “melnajos sarakstos”;

• aizliegt Krievijas naftas transportēšanu ar tankkuģiem, kas pieder ES un G7 valstu uzņēmumiem.

Eksperti iesaka pievērst īpašu uzmanību stratēģiski svarīgiem jūras šaurumiem, piemēram, Dānijas šaurumiem un Doveras šaurumam, kuru kontrole varētu ievērojami apgrūtināt Krievijas sankciju skarto loģistiku.

Gads	Eksporta apjoms (miljoni barelu dienā)	Ieņēmumi (USD)	Izmaiņas tirgus struktūrā un raksturā
2022	5.0 – 5.2 mb/d	~$210–220 miljardi	Galvenais eksporta virziens pāriet no EU uz Indiju/Ķīnu
2023	4.7 – 4.9 mb/d	~$185 miljardi	Indija kļūst par galveno Krievijas naftas pircēju
2024	4.5 – 4.7 mb/d	~$192 miljardi	Tiek ieviestas sankcijas pret tankeru “ēnu floti”
2025	4.1 – 4.4 mb/d	~$156 miljardi	ASV/ES sankcijas pret Rosņeftj & Lukoil rada efektu
2026 (prognozes)	3.8 – 4.0 mb/d	~$106 miljardi	Indija samazina iepirkto Krievijas naftas apjomu

No tabulā ietvertajiem skaitļiem redzams, ka kopš kara pret Ukrainu uzsākšanas Krievijas ieņēmumi no naftas eksporta ir sarukuši, taču ne pilnībā izsīkuši. Krievijas budžeta izdevumu daļa 2026. gadā ASV valūtā ir 573,3 miljardi dolāru (485,1 miljardi EUR). Vēl 2022. gadā pusi šīs summas nodrošināja naftas eksports, taču 2025. gadā eksporta apjoma un cenas kritums ievērojami ir samazinājis ienākumus.

Izdevumi aug uz kara rēķina, un tas Krieviju piespiedis veidot budžeta deficītu un samazināt izdevumus plašā budžeta izdevumu daļā. Būs interesanti vērot, kā kremlis pārvaldīs balansa zaudēšanu starp teritoriāli milzīgās valsts uzturēšanu, ārvalstu aģentūras sponsorēšanu un kara izdevumu nodrošināšanu.

Lai arī kā Krievija pamanās apiet sankcijas, tās iedarbojas. Tiesa lēni, un tas ļauj kremļa režīmam pakāpeniski pielāgoties situācijai. Rietumu valdībām nepieciešams ātrāk un efektīvāk reaģēt uz Krievijas darbībām.