Krievija palielina reaktīvo dronu īpatsvaru

2. jūlijā masveida uzlidojuma laikā Kijivai Krievija izmantoja dažādu veidu dronus, no kuriem ievērojama daļa bija ar reaktīvajiem dzinējiem. Šī bija pirmā reize, kad krievi tos izmantoja tik lielā skaitā, un tas Ukrainā radījis satraukumu par iespējamu pāreju uz jauniem terora līdzekļiem un to pielietojumu. Pēc masīvā uzbrukuma galvaspilsētai Krievija ik dienu ierobežotā apjomā turpina palaist reaktīvos bezpilota lidaparātus.

Krievija izmanto trīs galvenos sērijveidā ražotos reaktīvo dronu tipus:

• "Geraņ-3" jeb Irānas "Shahed-238";

• "Geraņ-4" – modernizēta "Geraņ-3"/"Shahed-238" versija, kurai ir arī modifikācija "Seeker";

• "Geraņ-5" jeb Irānas raķešu tipa bezpilota lidaparāts "Karrar".

Katrs šis bezpilota lidaparāts ir Irānas terora līdzekļu ražošanas lokalizācija Krievijā, nevis Krievijas izgudrojums. Atšķirībā no Irānas bāzes versijām, droni tiek modernizēti un dažkārt pat diezgan būtiski.

Lai saprastu, kādu draudus rada šie bezpilota lidaparāti, detalizēti apskatīsim katru no tiem.

Geraņ-3 / Shahed-238

Irānas ražotāji "Shahed-238" pirmo reizi prezentēja 2023. gada novembrī un tam uzreiz bija trīs dažādas versijas:

• pamata versija ar vadību pēc ievadītām koordinātēm;

• versija ar elektroniski optisko pašnovades moduli;

• modifikācija ar radiolokācijas vadības sistēmu.

Jau toreiz bija skaidrs, ka Krievija mēģinās šo dronu iegūt savām vajadzībām, un tā arī notika. Jau 2024. gada janvārī tika notriekts pirmais Shahed-238" un šķita, kā šādu dronu skaits pieaugs, taču šī prognoze nepiepildījās. Divus gadus Krievija mēģināja sākt drona sērijveida ražošanu Alabugas rūpnīcā (Tatarstāna), kur montē "Shahed-136", taču montāžas process bija dārgs un patērēja daudz enerģijas, kā arī bija atšķirīgi tehnoloģiskie procesi, tādēļ ilgstoši tika ražotas ierobežotas šo dronu partijas. Sērijveida izgatavošanas līmenis tika sasniegts tikai 2025. gada beigās.

Jau kopš "Shahed-136" pielietošanas pirmajām dienām Krievija ir meklējusi veidu, kā efektīvāk pārvarēt Ukrainas pretgaisa aizsardzība sistēmas un jo īpaši mobilās ugunsgrupas, kas radījušas daudz zaudējumu.

2025. gada beigās Ukraina palielināja savus pārtvērējdronu ražošanas apjomus, kas vēl vairāk apgrūtināja teroristisko uzdevumu izpildi ar klasiskajiem "Shahed-136". Krievijas Aizsardzības ministrijas ieskatā vienīgais šīs problēmas risinājums bija paātrināt pašu dronu. To nodrošināja droni ar reaktīvajiem dzinējiem.

Shahed-238

"Shahed-238" ātrums ir 570 km/h, kamēr klasiskais "Shahed-136" sasniedz 180-200 km/h. Ātrumu nodrošinājis ķīniešu reaktīvais dzinējs "Telefly JT80" un tas ļāvis ātri pārlidot pozīciju rajonus, kur atrodas mobilās ugunsgrupas, taču "Shahed-238" pielietojumā ir arī savas problēmas. Ir kaujas daļas masas ierobežojumi un liels degvielas patēriņš, kas ekonomiskajā režīmā ļauj nolidot mazāk par 850 km, kā arī paaugstināta siltuma signatūra, kas dronu padara pretgaisa aizsardzības līdzekļiem pamanāmāku.

Trūkumi noteikuši, kāda ir "Shahed-238" izmantošanas taktika – tie bieži palaisti otrajā vai trešajā uzbrukuma vilnī pēc tam, kad lētākie "Shahed-136", "Gerbera" un "Parodija" tipa mānekļdroni ir izsmēluši pretgaisa aizsardzības spējas.

Krievijai "Shahed-238" ražošanas tempus joprojām neizdodas palielināt līdz tādam līmenim, kāds ir "Shahed-136". To kavē sarežģīti tehnoloģiskie procesi, kā arī Krievijas atkarība no ārvalstu kompentu piegādēm (galvenokārt Ķīnas). "Shahed-238" īpatsvars šobrīd var būt ne vairāk kā 20 % no kopējā ikdienā saražotā "Shahed" BPL skaita, kas ir no 130 līdz 150 gatavām vienībām dienā.

"Geraņ-4"/"Seeker"

"Geraņ-4"/"Seeker" ir "Shahed-238" padziļināta modernizācija, sākot no dzinēja līdz korpusam un lietošanas funkcionalitātei.

Pirmkārt, degvielu daudz patērējošie "Telefly JT80" dzinēji tika nomainīti pret ekonomiskākiem un jaudīgākiem "Telefly LX-WP-160" ar vilces spēku 160 kg un "TF-TJ2000A" ar vilces spēku 200 kg. Tas ļāvis drona ātrumu palielināt līdz vairāk nekā 500 km/h un lidojuma attālumu (atkarībā no iestatītā režīma) – līdz 1000 km.

Modernizētajos korpusos izmantots stingrāks kompozītmateriāls no melna oglekļa plastmasas ar radio viļņus absorbējošu pārklājumu un, lai uzlabotu aerodinamiku, samazināts tehnoloģisko lūku skaits.

Vissvarīgākais un bīstamākais ir tas, ka "Seeker" modifikācijā iebūvēta optiski elektroniska vadības sistēma ar MI elementiem, kas dronam ļauj patstāvīgi automātiskā režīmā konstantēt un iznīcināt mērķi pat spēcīgas radioelektroniskās pretdarbības apstākļos. Šobrīd tas ir bīstamākais no visiem Krievijas trieciendroniem, jo pret to darbojas tikai viena metode – to fiziska iznīcināšana.

Neskatoties uz Krievijas lielo interesi par šo kamikadzes dronu, ražošanas paplašināšanu kavē tās pašas problēmas, kas raksturīgas "Shahed-238" ražošanai.

"Geraņ-5"/"Karrar"

"Karrar" var uzskatīt par Irānas mēģinājumu radīt lētu "aizstājējraķešu" variantu, lai aizvietotu dārgas spārnotās raķetes H-101, 3M14 "Kaļibr" vai aviācijas raķetes H-59/69 un citas. Viņiem tas zināmā mērā ir izdevies.

Karrar

"Karrar" drons aprīkots ar ķīniešu reaktīvo dzinēju TF-TJ2000A ar vilci 200 kg, kas, ņemot vērādrona korpusa raķešveida aerodinamisko konfigurāciju un masas un izmēru parametrus, ļauj sasniegt ātrumu no 600 līdz 800 km/h. Tas spējīgs nodrošināt lidojuma attālumu līdz 1000 km un pārvar noteiktus lidojuma maršruta posmus ļoti zemā augstumā, lai apgrūtinātu iespējas to detektēt ar pretgaisa aizsardzības radariem.

Viena no "Karrar" īpatnībām ir iespēja to palaist no kaujas aviācijas lidmašīnas (piemēram, Su-25), dublētā navigācija (izmantojot standarta inerciālo sistēmu un 12-kanālu traucējumnorutīgo satelītantenu "Kometa-M12"), kā arī datu pārraides sistēma, kas balstīta mikrodatorā "Raspberry" ar 3G/LTE modēmiem un "Xingkai Tech" MESH modēniem.

Okupanti spēki ir ieinteresēti pēc iespējas ātrāk uzsākt šo dronu masveida ražošanu, taču to kavē tie paši iemesli, kas augstāk uzskaitītos. Krievijas militāri rūpnieciskais komplekss nespēj strauji palielināt ražošanas apjomus un "Karrar" vēl ilgi nebūs tik maisveidīgs kaujas līdzeklis kā "Shahed-136".

Salīdzinoši vislielākais ātrums starp visiem šobrīd pieejamajiem kamikadzes droniem šo ierīci pagaidām padara par praktiski neaizsniedzamu pārtvērējdroniem un to jānotirec, izmantojot zenītraķetes, kas, protams, palielina aizsardzības izdevumus.

Secinājumi

Krievija, cenšoties palielināt savu uzlidojumu efektivitāti Ukrainai, sākusi pakāpeniski, bet nenovēršami pāriet uz reaktīvajiem kamikadzes droniem, kuru pārtveršana ar klasiskām mobilajām ugunsgrupām kļūst ārkārtīgi sarežģīta mērķa ātruma dēļ. Turklāt, ne visi pārtvērējdronu tipi var tikt izmantoti pret reaktīvajiem bezpilota lidaparātiem.

Ja "Shahed-238" un tā modernizēto versiju "Geraņ-4" vēl var pārtvert ar pretgaisa dronu (piemēram brīdī, kad tas samazina ātrumu manevra veikšanai vai citos apstākļos), "Karrar" dēļ jāizmanto līdzekļi, kas ir identiski pilnvērtīgas raķetes pārtveršanai. Rezultātā reaktīvie droni rada daudz lielāku apdraudējumu nekā klasiskais "Shahed-136", taču tie vienlaikus nav absolūti neievainojami kaujas līdzekļi.

Pagaidām Krievija šo dronu ražošanas apjomus nav palielinājusi tik tālu, lai to izmantošana būtu iespējama masveidā, taču valsts mērķis ir līdz 2026. gada beigām to īpatsvaru ražošanā palielināt līdz vairāk nekā 50 %. Šādu mērķu sasniegšanu lielā mērā ierobežo katras gatavās produkcijas vienības augstā cena, ilgais ražošanas process un daudz lielāka atkarība no Ķīnas piegādēm.

Par Ukrainas 2026. gada svarīgāko uzdevumu kļūst tādu projektu īstenošana, kas saistīta ar efektīva, lēta un masveidā ražojama reaktīvo dronu pārtvērēja izstrādi. Tuvākajā nākotnē no tā, cik šis plāns būs veiksmīgs, būs atkarīga pretgaisa aizsardzības sistēmas efektīvitāte.

Secinājumi par situāciju Latvijā

Laikā, kad medijos notiek ievērojama lielīšanās ar bezmazvai labākajiem pretdronu risinājumiem pasaulē, ko izgatavo kāds vietējais uzņēmums, rodas jautājums, vai šie pretdroni spēj tikt galā ar jauno izaicinājumu jeb krievu/irāņu/ķīniešu reaktīvajiem droniem? Nē, nespēj!

Ukrainai nav citu iespēju, kā šim izaicinājuma rast risinājumu, bet kā būs ar Latvijas aizsardzības iepirkumiem? Ja šobrīd paredzēts lielā skaitā iepirkt vietējos "pasaulē labākos" pretdronus, vai mēs nenonākam situācijā, kad iepirktā masa izrādās bezjēdzīga aizsardzībai pret nu jau skaidri redzamo jauno draudu? Latvijas militārajai industrijai un tā saucamajiem "ekspertiem" jāizkāpj no pašu būvētās smilšu kastes un jāpaskatās, kas notiek Ukrainas Krievijas kara laukā. Atsevišķiem NBS "ekspertiem", kurus tiražē mediji, vajadzētu saprast, ka viņiem algas maksā Latvijas sabiedrība, nevis atsevišķi militārās industrijas uzņēmumi (brīžiem rodas cits iespaids).

Latvijas masu medijiem vajadzētu beidzot palasīt kādus nopietnus ārvalstu avotus un beigt akli ticēt tā saucamajiem Latvijas militārās industrijas pārstāvjiem, kuri atskaņo sprūda "mēs esam dronu lielvalsts" dziesmu. Patiesība ir daudz skaudrāka...