Latvija nav dronu lielvalsts
- Taisnība Raksta
- Sep 18
- 9 min read
Updated: Sep 19
Rīga vēlas kļūt par Baltijas dronu tehnoloģiju centru. Tā lemts pēc Rīgas mēra Viestura Kleinberga ("Progresīvie") un aizsardzības ministra Andra Sprūda tikšanās. Amatpersonas pārrunāja pilsētas un ministrijas sadarbību militārās ražošanas, augsto tehnoloģiju, dronu un mākslīgā intelekta kompetenču attīstībā Rīgā.
"Rīgai ir liels potenciāls kļūt par dronu tehnoloģiju galvaspilsētu - arī pateicoties mūsu dronu centram. Tāpat Rīgas atbildīgā pieeja civilajai aizsardzībai ir piemērs citām pašvaldībām," uzsvēra Sprūds.[1]
Izklausās jau kā parasti pavisam gaiši, daudzsološi un kāds tam varbūt pat noticētu, ja vien Sprūdam būtu kaut mazākā nojausma cik zinātņietilpīga ir šī joma.
Lai cik progresīvas būtu augstās runas, jo īpaši par potenciālu, te kaut kā piemirsies, ka šis potenciāls jau gadiem ilgi tiek kalts skolās, kur pat Eiropas Savienības (ES) telpā tikai mūsu zemē skolēniem pietiek ar 10% zināšanu, lai pabeigtu pamatskolu (un 20%, lai saņemtu vidusskolas atestātu). Šādu potenciālu nevienā citā zemē gan neatzītu un ar pierādītām zināšanām zem 50-60% vairumā valstu šādi jaunieši maz iespējams, ka spēs konkurēt uz apkopēja vietu universitātēs. Bet šādas 10% zināšanas par gana labām uzskata "Jaunās Vienotības" amatpersonas pie Izglītības un zinātnes ministrijas stūres.
Ministra Sprūda izceltā potenciāla otrā komponente ir zinātne, no kuras būtu jāgaida unikāli, zinātnes atklājumu piesātināti risinājumi, kas spētu realizēt augsto tehnoloģiju, dronu un mākslīgā intelekta kompetences. Droši vien tā ir kāda īpaši slepena militārās plānošanas operācija apjukuma vairošanai ienaidniekam, jo valsts pasūtījums zinātnē tiek pasniegts ar maldinošiem nosaukumiem.[2] Kā aizsardzības ministrs ne reizi vien ir izcēlis – Latvija: dronu lielvalsts, un tās potenciāls ir neaptverams.
Droni Ukrainā
Ja neskaita dārgu un ļoti tehnoloģiski piesātinātu dronu ražošanu ASV, kuri nav pieejami pat ASV tuvākajiem sabiedrotiem, nākamā spējīgākā sērijveida dronu ražošanā ir Ukraina, kas ar saviem produktiem apsteidz Krieviju un visdrīzāk arī Ķīnu.
Pamata lielumi un labākie risinājumi frontei un aizsardzībai
Mūsdienās Ukrainā ir vairāk nekā 500 aktīvu dronu ražotāju un vairāk nekā 1000 bezpilota lidaparātu modeļu. Pilna mēroga kara laikā to ražošana palielinājās 800 reizes: no 5000 vienībām 2022. gadā līdz 4 miljoniem 2024. gada beigās. Investīcijas nozarē pagājušajā gadā pārsniedza 60 miljonus dolāru.[3]
"Varam apgalvot, ka Ukrainas nozare jau ir pilnībā izveidojusies, galvenie spēlētāji jau ir nostiprinājušies savās nišās. Ja velkam analoģiju ar dzīvu organismu, dronu nozarei jau ir stabils skelets, un ir pienācis laiks veidot muskuļus,"
saka uzņēmums DEVIRO, kas kopš 2014. gada izstrādā, projektē un ražo bezpilota lidaparātus un ar tiem saistīto programmatūru.[4]
Ja netiek apskatīti zemes bāzēti robotu kompleksi, jūras droni un tālās izlūkošanas droni speciālām vajadzībām, tad tehniskie dati un atsauksmes no frontes pārskatāmi ir pieejami Ukrainas valdības uzturētā datu platformā.[5] Tur arī tikko noslēdzās starptautisks konkurss (kopā 4 konkursi) par līdzdalību pētniecībā un ražošanā vai oriģinālu risinājumu izstrādi dronu tehnoloģijās (grantu fonds vienam gadam 150 miljoni grivnu= aptuveni 3,1 miljons euro).[6]
Dronu helikopters (FPV)
Mazie droni ir galvenie sauszemes kaujas rīki mūsdienu laikmetā. Skaitļi to apstiprina- 2024. gadā Ukraina saražoja 2,2 miljonus FPV dronu, un, nozarei ir potenciāls saražot līdz pat 5–10 miljoniem vienību gadā. Ap 80% no FPV dronu segmenta Ukrainā nodrošina četri ražošanas uzņēmumi, starp tirgus līderiem ir TAF Industries, kas no jaunuzņēmuma ar 20 cilvēkiem ir attīstījies līdz tūkstoš speciālistiem un ar ražošanas jaudu līdz 80 tūkstošiem dronu mēnesī. 2025. gada vasarā TAF Industries iekļuva The Defense Spot 100 labāko dronu ražotāju globālajā sarakstā,[7] ieņemot 22. vietu (labākais un vienīgais Latvijas sniegums - Atlas UAS-71. vietā).
TAF Industries piedāvā 4 dažādus FPV dronu modeļus, kas apvienoti zem kopēja nosaukuma "Kolibri". Pēc paša ražotāja teiktā, to populārākais drons ir Kolibri 7" ar kaujas galviņas svaru 1,5 kg, šāda drona cena ir ap 350€/gabalā.
Optiskos šķiedru drons
Līdz 2025. gada augusta beigām Ukrainas Aizsardzības ministrija ir apstiprinājusi ekspluatācijai Aizsardzības spēkos vairāk nekā 80 bezpilota lidaparātu sistēmu paraugus ar optiskās šķiedras vadības kanālu. Visi šie dronu modeļi pilnībā tiek ražoti Ukrainā, bet līderis šajā segmentā ir uzņēmums 3DTech, kas piedāvā 10" un 13" optiskās šķiedras "Predator" kopterus ar spolēm 10, 15, 20 un 25 km rādiusā. Šo dronu kravnesība ir 1,5–2 kg, kreisēšanas ātrums ir 70 km/h, lidojuma augstums ir līdz 500 m. Produkta (ar nosaukumu Predator REBOFF) cena par vienu pilnībā aprīkotu dronu ir atkarīga no modifikācijas un ir 630- 1260 € robežās
Izlūkošanas helikopters
Taktiskā līmenī mazi un lēti droni ļauj Ukrainas karavīriem redzēt kaujas lauku un atbilstoši reaģēt. Ļoti plaši izmantotā ķīniešu drona DJI Mavic vietā aizvien plašāk tiek izmantoti ne mazāk kvalitatīvi Ukrainā 2024. gadā izstrādāts kvadrokopteri "Shmavik", kas ir nevis pielāgots, bet īpaši kaujas vajadzībām izstrādāts drons.
Tā darbības laiks ir ap 60 minūtēm un darbības rādiusu līdz 15 km. Drons ir aprīkots ar pret traucēkļiem aizsargātu navigācijas sistēmu. Šis drons nav vienīgas no šīs kategorijas, frontei ir pieejami arī citu Ukrainas ražotāju produkti un to modifikācijas, to vidējā cena ir ap 2,27 tkst. €.
Uzbrukuma bumbvedēja drons/helikopters
Daudzfunkcionālais smagais bumbvedējs "Vampire" ar savu specifisko skaņu vien okupantiem iedveš šausmas. Pretinieks to ne bez pamata sauc par ļaunu pasaku varoni – raganu "Baba Jaga". Kā izcilu izmantošanas efektivitātes ziņā to sauc Ukrainas Aizsardzības ministrija.[8] Tas ir milzīgs heksakopters (drons ar sešiem rotoriem). Tas var pārvadāt līdz 15 kg smagu kravu līdz 20 km attālumā. "Vampire" ir ar augstu noturību pret elektronisko karadarbību, ir piemērots lidojumiem kā dienā, tā naktī, tam ir arī pašatgriešanās režīms pēc sakaru zuduma ar operatoru. "Vampire" spēj veikt misijas gan naktī, gan dienā. Izstrādājuma cena ir ap 10 tkst. €.
Izlūkošanas lidmašīnas
"Leleka-100" ir Ukrainas militārais daudzfunkcionālais bezpilota lidaparāts, ko radījis Ukrainas uzņēmums DEVIRO. Drons ir daļa no aparatūras un programmatūras kompleksa, kas tiek ražots kopš 2016. gada, un tā pirmie prototipi parādījās 2014. gadā un tā pamata funkcija ir artilērijas uguns korekciju nodrošinājums. Cits pielietojums frontē - gaisa izlūkošana, patrulēšana, reljefa kartēšanas ar iespēju pārraidīt operatīvo informāciju un iegūt precīzas ģeogrāfiskās koordinātas reāllaikā jebkurā diennakts laikā, izturīgs pret nelabvēlīgiem laika apstākļiem un sarežģītā sakaru traucējumu vidē. "Leleka-100" nav lēts drons un viena izstrādājuma kompleksa (trīs bezpilota lidaparāti ar modulārām dienas un nakts kamerām, zemes vadības stacija, rezerves daļas un apkopes instrumenti, kā arī transporta konteineri) cena ir ap 167 tkts. €.
Starp fotolidojumu droniem (mērķis ir izlūkošanas un kartēšanas misijas) kā viens no populārākajiem šīs klases droniem ir Soika, kas ir uzņēmuma "Warbirds of Ukraine" produkts. Drons ir aprīkots ar navigācijas sistēmu ar mākslīgā intelekta elementiem un var darboties ekstremālos laika apstākļos. Turklāt Soika ir aprīkota ar augstas kvalitātes kamerām, kas ļauj uzņemt augstas izšķirtspējas fotoattēlus – līdz pat 1000 fotoattēlu vienā lidojumā. Drons var lidot bez GPS un radio klusuma režīmā. Šāda drona izmaksas ir ap 9 tkst. €.
Kamikadzes trieciendroni
Šajā kategorijā kā efektīvākais tiek uzskatīts Ukrainas 2. paaudzes vidējā trieciena drons "Bulava", kuru uzņēmums 2025. gada sākumā DEVIRO prezentēja bezpilota izlūkošanas un trieciena kompleksu, kas pēc tehniskiem parametriem un arī kaujas apstākļos ir pārāks par Krievijas spārnoto raķeti "Lancet". Drons var trāpīt gan uz zemes kustīgiem, gan nekustīgiem mērķiem, jo īpaši ienaidnieka bruņumašīnām, pretgaisa aizsardzības un elektroniskās karadarbības sistēmām līdz pat 60 km attālumā.
"Bulavas" kopējais pacelšanās svars ir 11,5 kg, kaujas galviņas - 3,6 kg. Drons paceļas, izmantojot pneimatisko katapultu, pēc tam tas lido ar elektromotoru ar maksimālo ātrumu aptuveni 100 km/h līdz 50 minūtēm un lidot līdz 2 km augstumam. "Bulavas" ir dārga un viena izstrādājuma kompleksa (ietilpst 21 "Bulavas" bezpilota lidaparāts un divi modificēti Leleki-100M2) cena ir ap 857 tkst. € (krievu "Lancet" viena izstrādājuma tirgus cena ir ap 30—35 tkst. €).
Frontālā trieciena kamikadzes drons
"Darts" ir vidēja darbības rādiusa kamikadzes drons, ko izstrādājis uzņēmums "Steel Hornets". "Darts" maksā tikpat, cik parasts FPV drons (apmēram 1000€), bet ir daudz drošāks, ir noturīgs pret elektronisko karadarbību, var izturēt apšaudi, tā kaujas galviņa ir 4 kg, un tas spēj nolidot 40–50 km attālumu, sasniedzot ātrumu 160 km stundā. "Darts". Dronam ir vairākas arī daudz jaudīgākas modifikācijās, bet pagaidām Ukrainas armijai tiek piegādāts nelielās partijās.
Pārtvērējs
Ukrainas uzņēmums "Wild Hornets", kas specializējas kaujas dronu ražošanā, ir demonstrējis pārtvērējdronu Sting, kas stabilā lidojumā var sasniegt ātrumu līdz 315 km/h.[9] Šis ātrums padara to, iespējams, par vienu no ātrākajiem kaujas FPV, šie pārtvērēji jau tiek izmantoti krievu "šahīdu" iznīcināšanai. Viena Sting drona cena ir ap 2500 €.
"Dronu karaliene"
Ukraina pirmo reizi izvietoja uz mākslīgā intelekta balstītu dronu 2025. gada maijā. Šis drons nogādā divus bezpilota lidaparātus (FPV vai trieciendronus) līdz pat 300 km attālumā. Tie spēj autonomi atrast un trāpīt mērķiem, sākot no lidmašīnām līdz pat pretgaisa aizsardzības sistēmām un kritiskajai infrastruktūrai. Ja attālums ir līdz 100 km, drons atgriežas atkārtotai izmantošanai. Drons telpā orientējas bez GPS.
SmartPilot sistēma izmanto vizuāli inerciālu navigāciju, navigē, izmantojot kameras, un LIDAR tikai uzlabo precizitāti. Mākslīgais intelekts neatkarīgi atpazīst un izvēlas mērķi. Šādi droni ir daudzu ražotāju izstrādnes, bet frontē tiek izmantots tikai uzņēmuma Polydrone ražotais TORUK22X4 LAUNCHER. Šāda drona vienas misijas izmaksas ir ap 10 tkst. €.
Tomēr blakus labākajiem dronu modeļiem frontē tiek izmantoti arī citu valstu un ziedotāju dāvinājumi. Lielākā daļa no tiem reālajos frontes apstākļos ir noderīgi tikai kā mānekļi, bet arī tā ir ļoti svarīga funkcija pretinieka maldināšanai. Tajā pašā laikā nav nekādu šaubu, ka jau tuvākā gada laikā dronu masveida ražošana netiks tālāk attīstīta un tā tiks aizstāta ar mākslīgā intelekta un kosmosa tehnoloģiju jauniem kaujas produktiem.[10]
Daudzums pret kvalitāti
Tik strauji attīstot dronu ražošanas apjomus, nav pārsteidzoši, ka zināmu laiku izstrādājumu kvalitāte nav augsta. Kritiski vērotāji norāda, ka vislielākais piegādāto ražošanas brāķu skaits attiecas uz FPV droniem, kur tas var sasniegt līdz par 60%.[11]
Tādējādi vairāk nekā puse no diviem miljoniem FPV dronu ir nelietojami un atrodas noliktavās un tie ir nopietni remontējami vai jānodod utilizācijai. Tiek pieņemts, ka šis augstais brāķa daudzums ir saistīts ar loģistikas trūkumiem, kā arī ražotājiem neparadzamā valsts pasūtījuma specifikācijas un daudzumiem, kas spiež izpildīt kontraktu izpildes pamatrādītāju- skaitu. Kara apstākļos tas nekas nepārvarams, gluži tāpat kā norādītās kļūdas: „Un kādas ir to īpašības vai kāpēc motori tika ieskrūvēti nepareizajā pusē — ģenerālštābu tas neinteresē. Šeit ir vai nu milzīga korupcija, vai bezcerīga stulbums. Vai abi vienā, es nezinu. Bet mums tas vēlāk jālabo".[12]
Optimizācija
Austrālijas uzņēmums Sypaq, inženierzinātņu un risinājumu uzņēmums, kas dibināts 1992. gadā, izveidoja Corvo precīzo kravas piegādes sistēmu (PPDS) izmantošanai militārajā, tiesībaizsardzības, robežsardzes un neatliekamās palīdzības dienestos.
Kartona droni var nest līdz 5 kg svara, to spārnu platums ir divi metri, un to darbības rādiuss ir 120 km. To cena ir ap 3500 ASV dolāru. Vaskots kartons ir ideāls materiāls, jo tas nodrošina izturību pret laikapstākļiem, to var transportēt plakanā veidā (izmēri 510 mm x 760 mm) un, kas ir svarīgi, vieglu korpusu, kas nodrošina lielāku lidojuma attālumu un lielu kruīza ātrumu 60 km/h.
Tiem ir arī priekšrocības salīdzinājumā ar rotējošiem spārniem aprīkotiem droniem. Fiksētu spārnu droni piedāvā arī lielākus darbības rādiusus nekā uz rotoriem aprīkoti droni, jo spārni rada celtspēju un korpusam ir mazāka pretestība, tāpēc tie ir energoefektīvāki. Tie var arī lidot lielākā augstumā. Dronus var palaist ar vienkāršu katapultu vai manuāli, tāpēc tos var ātri izvietot. Tos arī radaram ir visai grūti atklāt.
Austrālija kopš 2023. gada marta piegādā Ukrainai 100 kartona dronus mēnesī. Tie ir daļa no palīdzības paketes, kuras vērtība tiek lēsta 30 miljonu ASV dolāru apmērā pēc 2021. gada jūlijā noslēgtās vienošanās.[13] Ziņots, ka Ukrainas spēki 27. augustā izmantoja "Corvo Precision Payload Delivery System" (PDDS) kartona dronus triecienā lidlaukam Kurskas apgabalā Krievijas rietumos. Uzbrukumā tika bojāts viens Mig-29 un četri Su-30 iznīcinātāji, divas "Pantsir" pretgaisa raķešu palaišanas iekārtas, ieroču sistēmas un S-300 gaisa-gaisa raķešu aizsardzības sistēma.
Krieviem dronu skaits nepalīdz
Krievijas bezpilota lidaparātu "Shahed" operācijas līdz 2025. gada martam bija attīstījušās līdz vairāk nekā 1000 palaišanas reizēm nedēļā, kas atspoguļo paradigmas maiņu virzienā uz masveidā ražotu nolietojuma karadarbību, kuras mērķis ir pārspēt tradicionālās pretgaisa aizsardzības sistēmas ar milzīgu apjomu, nevis precizitāti. Tomēr Ukrainas operatīvā pieredze atklāj sistemātiskas ievainojamības tehniskajās sistēmās, piegādes ķēdēs un operacionālajos modeļos, kas nodrošina vairākus ekspluatācijas vektorus pretdronu speciālistiem.[14]
Draudi ir ievērojami palielinājušies no aptuveni 200 raķešu palaišanām nedēļā 2024. gada sākumā līdz pašreizējiem apjomiem, kas pārsniedz 1000 palaišanas nedēļā, un ražošanas apjomi galvenajā Alabugas rūpnīcā sasniedz 170 vienības dienā.
Neskatoties uz šo milzīgo palielināšanos, Ukrainas spēki saglabā 80–91% pārtveršanas rādītājus, izmantojot inovatīvas daudzslāņu pieejas, kas prioritāti piešķir izmaksu ziņā efektīviem risinājumiem, nevis dārgām tradicionālajām pretgaisa aizsardzības sistēmām. Šie operatīvie panākumi nodrošina pārbaudītus paraugus Šahedas operāciju traucēšanai vairākos posmos, sākot no ražošanas līdz dronu pārtveršanai un novirzīšanai gaisā.
Eiropas atbalsts Ukrainas dronu ražotājiem
ES piešķirs 6 miljardu eiro avansu dronu ražošanai Ukrainai, to Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena paziņoja savā ikgadējā runā par ES stāvokli Eiropas Parlamentā.[15] Šis atbalsts tiks nodrošināts no iesaldēto Krievijas aktīvu ieņēmumiem.
Fon der Leiena uzsvēra, ka vairāk nekā divas trešdaļas no Krievijas ekipējuma zaudējumiem frontē ir saistīti ar Ukrainas bezpilota lidaparātu izmantošanu. Vienlaikus Krievija cenšas ātri panākt, izmantojot Irānas "šahīdus" un masveida ražošanas jaudas. Pēc viņas teiktā, ES ir rūpnieciskais potenciāls, lai palīdzētu Ukrainai saglabāt savas priekšrocības. Šim nolūkam ir plānots izveidot "Dronu aliansi" ar Ukrainu. Tā nenoliedzami ir pozitīva ziņa, bet nezināmais tomēr paliek šīs jaunās dronu koalīcijas attiecības ar līdzīga nosaukuma dronu koalīciju, kuru finansiāli un organizatoriski vada Apvienotā Karaliste un tajā sava loma ir arī Latvijai.
[3] https://censor.net/biz/resonance/3573048/top-10-vydiv-bezpilotnykiv-ukrayinskoyi-industriyi-droniv
Comments