Šurp dronus, uz skolu
- Taisnība Raksta
- Aug 27
- 6 min read
Pateicoties datoram un salīdzinoši vienkāršai interneta pieejamībai, bērni pašmācībā intuitīvi izglītojas, pat ja daļa no šī procesa ir saistīta tikai ar spēlītēm. Viņu prasmes ir attīstījušās. Ja neņem vērā dažus savā pārliecībā ortodoksālus vecākus, bērni pirmajām nodarbībām datorklasē ir vairāk sagatavoti nekā tekstu lasīšanai un aritmētiskām darbībām vienkāršākā formā.
Patrokšņot jau nav liegts. Tas ir normāli, gluži tāpat kā vaidi par sešu gadu slieksni skolas uzsākšanai – tantiņas pārgudri meklē un atrod dažādus iemeslus, lai mācības nesāktos agrāk. Protams, ar savu slodzi un atšķirīgu jauno zināšanu apguves intensitāti. Skolas gaitu uzsākšanas slieksnī mums taču arī vajag būt pēdējiem Eiropā, citādi vajā mazuma sajūta.
Vai tiešām Ziemeļeiropas valstu palīgskolu pieredzi ar vēlāku mācību uzsākšanu nevar mūsu zemē padarīt par normu? Var un pat vajag, gluži tāpat kā ar kompetenču izglītību no ASV migrantu skolām un īpašo vērtēšanas sistēmu raibumu, kas palīdz no mācību kursa atpalikušiem bērniem un viņu vecākiem vismaz kaut kur saskatīt progresu – jo vairāk rādītāju, jo lielākas iespējas kaut ko atrast. Margināli, bet tik tīkami populāri.
Kaimiņzemju neprāts
Kamēr mēs te kuļājamies no grāvja uz grāvi un ar visādām neprātīgām idejām sekmīgi apgūstam Eiropas projektu līdzekļus, kaimiņi izrādās racionālāki. Attīstīto kaimiņzemju izglītības mērķis nav projektu naudu apgūšana un konstanta dāmīšu klubiņu uzturēšana ministrijā un aģentūrā, un ir laiks arī ko labu un paliekošu izdarīt. Latvijai ir raksturīgi uzturēt reformu reformas galā un ieviest tādas idejas, kas parasti izgāžas ar pamatīgu blīkšķi.
Ne Lietuvā, ne Igaunijā nav tukšo pļāpāšanu par skolas gaitu uzsākšanu, un, pat pēc korporatīvās ballītes, neviens neiedomāsies uzpūst dumību slavinošās mānijas par dzimumu orientāciju un tamponu automātu nepieciešamību, mājas darbiem un skolas somu smagumu vai tiesībām tās skolā pārbaudīt. Kur tad vēl ģeniālā trūkstošo zināšanu vērtēšana un pārvērtēšana.
Esam visai smieklīga tauta. Tas tāpat kā visas četras pēdējās politdarbinieces – ministres, ar savu īpašo padomnieku izlasi.
Lielākais kaimiņzemes Lietuvas neprāts ir skolēniem jau no 3. klases mācīt būvēt un vadīt dronus. Mērķis ir apmācīt 22 000 jauniešu. Un tas, sākot ar šī gada septembri, ir tikai sākums. Pilnīgi nesaprotama darbošanās – mērķa sasniegšanai Eiropas naudu neapgūs slēgtā ierēdņu un palīgdarbinieku sabiedrība, mācības notiks skolās un īpaši izveidotos centros. Tā vietā, lai vasarā ierēdniecības nomenklatūra radoši atpūstos un ganītos tālēs zilajās, lietuvieši strādāja. Viņu valdība apstiprināja Izglītības, zinātnes un sporta un Aizsardzības ministrijas kopēji sagatavoto plānu un programmu. Valdībai tas nebija pat jāskata slepenā dienaskārtībā. Cik neapdomīgi!
Ko plāns paredz realizēt
Plāns ir ļoti vienkāršs. Nedaudz vairāk nekā divu gadu laikā deviņos dronu centros bezpilota lidaparātu būvniecībā un vadīšanā iecerēts apmācīt 22 500 cilvēku. Tas ir ieviešanas un aprobācijas laiks, kuram sekos regulāras sistemātiskas mācības skolēniem, bet pieaugušiem – darbs uzņēmumos vai studijas specializētās studiju programmās (nevis mikrospecialitātēs) augstskolās. Sekmīgie kā brīvprātīgie gaidīti militārā dienestā (mūsu izpratnē Zemessardzē vai Nacionālos Bruņotajos spēkos).
Pirmie trīs apmācību centri ir jau pilnībā aprīkoti un septembrī tiks atvērti mācībām Jonavā, Tauraģē un Ķēdaiņos, bet līdz 2028. gadam visā Lietuvā plānots atvērt deviņus tādus centrus, paziņojusi Lietuvas Aizsardzības ministrija. “Mēs plānojam, ka līdz 2028. gadam 15 500 pieaugušo un 7000 bērnu apgūs bezpilota lidaparātu kontroles prasmes, un līdz 2028. gadam citos Lietuvas reģionos atvērsim vēl sešus dronu mācību centrus,” teica Lietuvas aizsardzības ministre Dovile Šakaliene.[1] Prognozē, ka līdz 2028. gadam uz mācību vietām šajos centros būs ievērojams konkurss (jauniešiem uzņemšana pēc mācību vērtējumiem skolā, pieaugušajiem iestājeksāmeni).
Pagaidām tas ir projekts, kura kopējās izmaksas pārsniedz 3,3 miljonus eiro, no kuriem vairāk nekā 600 000 eiro Aizsardzības ministrija 2025.-2028. gadā ieguldīs deviņu metodoloģisko centru izveidē. Projekta īstenošanā piedalās 9 pašvaldības, kurās veido mācību centrus, kā arī Ekonomikas un inovāciju ministrija un uzņēmēju pārstāvji. Centri kļūs par apmācību un metodiskiem centriem arī skolotājiem, kā arī veiks lietiskos pētījumus šajā specifiskā jomā. Pēdējā norāde izceļ nepieciešamās kvalifikācijas šo centru personālam – tie ir kvalificēti metodiķi un pētnieki (nevis nomenklatūras ierēdņi un dažāda veida koordinatori). Centru izveidē lielākos izdevumus veidos investīcijas specializētā aprīkojuma, piemēram, kontroles un videopārraides sistēmu, telpu un āra pirmās personas skata (FPV) dronu programmatūras un izglītības programmas mobilās lietotnes iegādē.
Mērķis ir stiprināt sabiedrības zināšanas bezpilota lidaparātu kontrolē un inženierijā, kā arī paplašināt civilās pretošanās apmācības.
Pieaugušajiem apmācības nodrošinās Lietuvas zemessardze (Strēlnieku savienība) ar vairākiem sadarbības partneriem. Apmācības 3.-12. klašu skolēniem līdz 2028. gadam, kad apmācības kļūs par daļu no sistemātiskas izglītības programmas, nodrošinās Lietuvas Neformālās izglītības aģentūra (LINESA). Ir veikts novērtējums un secināts, ka šajā mācību gadā katrā no reģioniem jaunās zināšanas un prasmes bezpilota lidaparātu vadīšanā un būvēšanā sekmīgi apgūs aptuveni 300 skolēni.
Lietuva, ņemot vērā Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sniegtās mācības, pamatoti uzskata dronus par svarīgiem. Karā Ukrainā abas puses plaši izmanto dronus dažādiem uzdevumiem, sākot no izlūkošanas līdz ienaidnieka mērķu iznīcināšanai. Turklāt Lietuva cenšas pastiprināt savas gaisa novērošanas un dronu neitralizācijas spējas pēc tam, kad jūlijā no Baltkrievijas valstī ielidoja divi droni.[2]
Lietuvas valdība nolēma, ka programma tiks pielāgota dažādām vecuma grupām. Trešās un ceturtās klases skolēni apgūs vienkāršu dronu būvēšanu un pilotēšanu, savukārt vidusskolēni projektēs un ražos dronu detaļas, kā arī apgūs, kā būvēt un pilotēt progresīvus "pirmās personas skata" dronus.[3]
Papildus minētajiem reģionālajiem centriem, Lietuvas Ģenerāļa Jona Žemaiša Militārā akadēmija jau pagājušā gada septembrī ir atvērusi Bezpilota lidaparātu (UAV) kompetences centru. Šajā centrā jau gandrīz gadu Lietuvas iedzīvotāji, kuri vēlas apgūt nepieciešamās prasmes un paplašināt savas kompetences aizsardzības vajadzībām, visai sekmīgi apgūst bezpilota lidaparātu ekspluatāciju. Atklājot šo centru Lietuvas aizsardzības ministrs Laurīns Kasčiūns pauda: "Šajā dronu kompetences centrā cilvēki varēs apgūt dronu vadību un iegūt gan teorētiskās, gan praktiskās zināšanas. Pēc kursiem dalībnieki saņems apliecības par to pabeigšanu. Mēs ceram, ka šīs zināšanas nākotnē noderēs gan viņiem pašiem, gan viņu dzimtenei".[4]
Jāpiebilst, ka arī Igaunijā valdības koalīcijas līgumā paredzēts, ka vidusskolās valsts aizsardzības mācību programmā tiks iekļautas mācības par droniem un katra skola, kurā tiek apgūta valsts aizsardzības mācība, saņems savu dronu komplektu.[5] Skolotāji ir apmācīti un nodarbības sāksies septembrī.
Tikmēr Latvijā
Nav nekāda pamata satraukumam – pie mums nekas nenotiek. Rajonā runā, ka lietuvieši savos aprēķinos ir paredzējuši aptuveni 1/3 no apmācītajiem dronu operatoriem un montētājiem rezervēt palīdzības sniegšanai atpalikušai kaimiņvalstij. Pēc tās pašas shēmas kā gandrīz pastāvīgais kaimiņvalsts kolēģu darbs uz Latvijas – Baltkrievijas un Krievijas robežas.
Saprotams, ka padomju zemē jau tā nemaz nevar neko tādu uzsākt. IZM tantiņas ražīgi pastrādājušas – 3. klasē skolēni vēl īsti lasīt neprot, arī 4. klases lasītprasmes pārbaudes un starptautiski salīdzinājumi norāda, ka lasītprasme iet mazumā un tendence te ļoti skaidra. Varbūt pēc 4. klasē apgūtas dzimumaudzināšanas kaut kas var mainīties, bet tradicionālie tamborēšanas un adīšanas kursi (parasti apzīmē kā mācību priekšmetu „Dizains un tehnoloģijas”) neveido bāzi zināšanu apguvei par droniem. Arī vēlākās klasēs apgūtais ir tik vājš, ka tikai Latvijā 9. klasi beidzot pietiek uzrādīt 10% zināšanu, lai būtu pilnīgi gatavi turpināt mācīties.
Te ir tā būtiskā atšķirība no Lietuvas, kur bērni iet uz skolu mācīties, nevis jauki pavadīt laiku. Mājas darbi ir jāpilda, vecāki ir norobežoti no iejaukšanās mācībās skolā, un netiek pieļauta vecāku prettiesiska darbība bērnu tiesību ierobežošanā – piemēram, ja nelaiž bērnu uz skolu vecāku dažādu personisko plānu realizācijas laikā (ģimenes svētki, vecāku ceļojumi un izklaides utml.). Lietuvā 3. klases skolēni stabili lasa un ar laiku viņiem var sākt likt lasīt garākus tekstus par droniem, to konstruēšanu, datoriem (nevis bērnudārza pārņemtās zināšanu nostiprināšanai spēlītes ar lego klucīšiem, arī datorzinātņu pamatus sāk apgūt no 1.-3. klasei, nevis kā pie mums – no 5. klases). Nekas nesanāks arī vēlāk, jo 10% uzrādīto zināšanu 9. klasi beidzot nav pietiekošas.
Nenosakot par minimālām prasībām 50% zināšanas visus centralizētos eksāmenos un pārbaudēs, nav lietderīgi te vispār ko uzsākt (kaimiņvalstīs šī minimālā robeža visos priekšmetos attiecas ari uz topošajām balerīnām, mūziķēm un folkloristēm).
Pie esošās valdības un izglītības ministres tas nav un nebūs iespējams, un droši ir reducējams līdz videofilmiņu skatīšanai (ar iespējami nelielu reklāmas pārtraukumu iespraudumiem). Brīnumzemē vienīgais racionālais būtu fizkultūras nodarbības pastiprināt ar speciālo apmācību šaušanā ar kaķeni pa kustīgu mērķi debesīs, kā arī jaunas disciplīnas ieviešanu – dronu apmētāšana ar marinētu gurķu burkām (mešana mērķi).
Ukrainas pieredze ir nenovērtējama. Ir tikai dabiski, ka tā tam arī jāpaliek. Aizsardzības ministrija ir pazudusi savās dronu koalīcijās ar ministram draudzīgam asociācijām un biedrībām trokšņa celšanai, kā arī aizņemta ar partijas biroja nostiprināšanu ministrijas administrācijā. Kam te kaut kādas mācīšanas un kam gan vajag gudrus kāpēcīšus jau no 3. klases?
Comments