Ledus ir sakustējies
- Taisnība Raksta
- Nov 6
- 4 min read
Karš vienmēr ir bijis ārkārtīgi dārga izvēle attiecību veidošanā starp valstīm. Mūsdienās eksponenti pieaug arī tehnoloģiju un dārgās tehnikas izmaksas, kas ir nesalīdzināmas ar cilvēku dzīvību vērtību kara laikā. Tas viss ir dārgi un nauda kaut kur ir jādabū, jo apmuļķoto cilvēku ultra-patriotisms vēl nav mērāms valūtā. Tā jāsavāc no patriotiem un līdzjutējiem, un tieši to dara Krievija.
Putina iekšzemes karš
Krievijā neatņemama valsts ekonomikas daļa ir nodokļu nemaksāšana un izvairīšanās dažādiem maksājumiem un parādu krāšana, kā arī ļoti radoša to norakstīšana. To lielā nācija piekopj jau kopš padomju laikiem, jo "nodokļus maksā tikai neveiksminieki, dīkdieņi un alkoholiķi". Neizbēgama vismaz daļēja nodokļu nomaksa ir tikai lielajiem uzņēmumiem, bet tur vienmēr ir iespējas optimizēt, izmantojot tradicionālo korupciju. Tas viss pašsaprotami, bet ko darīt, kad kurpe spiež? Tad Putins sāk karu pret parādiem un nav vairs izņēmumu padomju nomenklatūras un birokrātiskās hierarhijas īpaši sargātām jomā un apgabaliem. Pagaidām nesekmīgi. Tikmēr valsts dome apstiprina rekordlielu Krievijas budžeta deficīta palielinājumu.
Pirms dažām dienām Krievijas Valsts dome īpaši paātrinātā tempā otrajā un trešajā lasījumā pieņēma likumu par grozījumiem 2025. gada federālajā budžetā. Krievijas valdības iesniegto likumprojektu atbalstīja 402 deputāti, un tikai viens atturējās (nebūdams skaidrā prātā arī nesaprata, kas jādara).
Izmaiņas paredz, ka Krievijas federālā budžeta izdevumi šogad ir palielināti par pustriljonu rubļu – līdz 42,8 triljoniem rubļu (aptuveni 456,85 miljardiem €).
Naftas cenu krituma un Krievijas ekonomikas palēnināšanās dēļ budžeta ieņēmumu plāns kopš gada sākuma ir samazināts jau otro reizi. Sākotnēji Krievijas Finanšu ministrija paredzēja, ka gada laikā izdosies iekasēt līdz 36,6 triljoniem rubļiem – tas nozīmē, ka federālā budžeta deficīts šogad pieaugtu līdz rekordaugstam – 5,74 triljoni rubļi (aptuveni 60,85 miljardi €) jeb 2,6% no IKP. Lai finansētu deficītu, Krievijas valdība palielinās valsts parādu.
Tagad aizņēmumu programma 2025. gadam ir palielināta par 2,2 triljoniem rubļu, sasniedzot gandrīz 7 triljonus rubļu (74,3 miljardus €), un kopējais valsts parāds gada beigās palielināsies par 5,4 triljoniem rubļu (57,2 miljardi €). Vienlaikus, lai deficītu segtu, nav plānots tērēt līdzekļus no rezerves Nacionālā labklājības fonda (NLF), lai segtu deficītu.
Putins solīja tuvākajā laikā vairs necelt nodokļus, tomēr dienu pirms valdības lēmuma par 2026. gada federālā budžeta projektu un tam pievienoto likumprojektu paketi, tajā iestrādāja pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes palielināšanu no 20% līdz 22%.
Krievijas Finanšu ministrija tieši norādīja, ka nodokļu palielināšana nepieciešama, lai nākamgad finansētu karu nākamgad.
Tomēr naudas nepietiek.
Starptautiski aizņēmumi
Krievija ir izvērtējusi dažādās aizņemšanās iespējas un vairs neriskēs aizņemties Eiropā, kur tās resursus jebkurā brīdi var rekvizēt. Tāpat nav laba doma uzticēties ASV un dolāram. Tādēļ, lai aizpildītu budžeta caurumu, Krievija pirmo reizi emitēs valdības parādzīmes Ķīnas juaņās. Saskaņā ar trīs finanšu tirgus lielākajiem avotiem, Krievijas Finanšu ministrija plāno līdz četrām emisijām par kopējo summu līdz 400 miljardiem rubļu (4,31 miljardiem ASV dolāru) ar dzēšanas termiņu no trim līdz desmit gadiem.[1]
Obligācijas tiks emitētas Maskavas Fondu biržā (MOEX), uz kuru attiecas rietumu sankcijas, un tās būs slēgtas lielākajai daļai ārvalstu investoru, arī no Ķīnas un citām Āzijas valstīm.[2] Krievija ir risinājusi sarunas ar Ķīnu par "tiltu" starp abu valstu finanšu tirgiem, kas ļautu Ķīnas investoriem piekļūt Krievijas aktīviem bez rietumu regulatoru uzraudzības. Sarunas līdz šim nav sniegušas rezultātus, neskatoties uz spēcīgajām politiskajām saitēm starp Krieviju un Ķīnu, kā arī prezidenta Vladimira Putina un Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina deklarēto "partnerības politiku bez augšējām robežām". Risinājums ir rasts, bet tas netiek afišēts.
Analītiķi prognozē lielu pieprasījumu pēc obligācijām no Krievijas eksportētāju puses, tostarp lielākajiem enerģētikas uzņēmumiem, no kuriem daudzi pašlaik savus juaņās gūtos ienākumus glabā banku noguldījumos, tādējādi pazeminot juaņas procentu likmes Krievijā līdz rekordzemam līmenim. Šāds risinājums mazinās zināmu ārvalstu valūtas risku banku sistēmai, kas pieaug ar juaņu likviditāti no Krievijas enerģijas pārdošanas Ķīnai, un palīdzēs bankām izpildīt normatīvās prasības, norāda Renaissance Capital analītiķi.[3]
Krievija nākamgad gandrīz 40% no sava budžeta tērēs armijai un drošības spēkiem.[4] Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka vairums krievu atbalsta Putinu un ir gatavi samierināties ar papildu ekonomiskām grūtībām.[5]
Vai kara budžets un attīstība
Krievijai nav nekādas izvēles un ar budžeta rādītājiem ir publiski jāatzīst, ka karš Ukrainā nav specialā operācija, bet gan pilna mēroga karš, un visa valsts ir mobilizēta kara finansēšanai. Rādītāji ir kritiski, lai arī vēl atpaliek nacistiskās Vācijas budžeta radītājiem. Trešajā Reihā tēriņi militārām vajadzībām 1939. gadā bija 19 miljardi reihsmarku (ap 85 miljardi € 2021. gada cenās), bet 1944. gadā tie sasniedza 89 miljardus reihsmarku (ap 359 miljardi € 2021. gada cenās), kas atbilstošā laika gada budžetos bija 25% (1939) 75% (1944).[6]
Te gan jāpiezīmē, ka nacistiskajā Vācijā militāros izdevumos tika ieskatīti arī lielākā daļa valsts pārvaldes izdevumu (ieskaitot 100% okupētās teritorijās). Krievijai vēl ir kur augt, tomēr tendences ir nepārprotamas – Krievija seko bijušās praksei, sasniedzot 4,9% no IKP (1988.g.).[7]
Pašmāju dīvainības
NATO rekomendācijas ir skaidras – jāsasniedz 5% no kopbudžeta valsts aizsardzības vajadzībām. Ir arī dažādas Eiropas Komisijas un Eiropas Centrālās bankas vadlīnijas un norādes. Tomēr valsts budžetu gatavo Finanšu ministrija, apstiprina valdība un vērtē Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas līdz ar Saeimas balsojumiem budžets kļūst par likumu.
Nākamā gada valsts budžeta priekšlikums Saeimā ir nonācis finanšu taisnē, bet tā vēl nav atguvusies no 15 stundu izrādes maratona, un izliekas gatava relaksējošā režīmā balsot par budžetu. Tas šogad ir neparasts ar savu dāsnumu valsts administrēšanai un saistītajiem pakalpojumiem.[8]
Ārēji šķiet, ka Latvija it kā ir miera stāvoklī un nekaro ne ar vienu valsti un neplāno to darīt, bet ārējo aizņēmumu līmenis izaugs līdz lielumiem, kas salīdzināmi ar Krievijas tēriņiem mobilizācijai karam Ukrainā (2,6% no IKP).
Miera laikā kara līmeņa ietekme uz budžetu ir satraucoša: 2026.-2028. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts tiek prognozēts attiecīgi 3,9% no IKP 2026. gadā, 4,5% no IKP 2027. gadā, un 4,2% no IKP 2028. gadā. 2026. gada budžeta projektā ir skaidri norādīts – budžeta deficīts būs 3,3% no IKP, bet valsts parāds sasniegs 55% no IKP.
[4] https://www.moscowtimes.ru/2025/09/29/trati-rossii-na-silovikov-dostigli-38-vseh-gosrashodov-a175725
[6] Evans, R. J. 2008 The Third Reich at War. New York, Penguin.
Comments