MI Krievijas Bruņotajos spēkos (1.daļa)
- Taisnība Raksta
- 2 days ago
- 8 min read
Krievija vienmēr bijusi zeme, kuru ar prātu nesaprast. Tieši tāpat ir ar tās intelektu, kura trūkums katram bija saskatāms vēl pirms pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, un tagad bezjēdzīgais karš rit jau piekto gadu. Vienlaikus nevar noliegt, ka krieviem ir savi panākumi mākslīgā intelekta (MI) jomā.
Politiskas nostādnes
Kā jau valstī ar centralizētu plānošanu un komandkontroles pārvaldības kārtību, noteicošais ir valsts prezidenta skatījums – tas ir nekļūdīgs un vienīgais, kas uzskatāms par pareizu.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins 2025. gada novembrī konferencē “Ceļojums uz mākslīgā intelekta pasauli” sniedza jaunas vadlīnijas par Krievijas virzienu MI jomā.[i] Pasākums slavēja Krievijas militāro tehnoloģiju politikas pavērsienu un to rīkoja valstij piederošais banku gigants Sberbank, kura tehnokrātiski noskaņotais priekšsēdētājs Germans Grefs pozicionējis sevi kā Krievijas korporatīvā MI čempionu. Putins sacīja, ka “kritiska atkarība no ārvalstu MI sistēmām ir nepieņemama” un definēja MI kā “valsts, tehnoloģiju un uz vērtībām balstītas suverenitātes” jautājumu.[ii]
Lai par to pienācīgi parūpētos, viņš pavēlēja izveidot centrālo štābu MI nozares vadīšanai. 2025. gada decembrī Krievijas premjerministrs Pāvels Mišustins paziņoja, ka valdība sadarbībā ar prezidenta administrāciju ir izstrādājusi priekšlikumu Putina jaunā MI štāba izveidei. Štābs vadītu, īstenotu un uzraudzītu ģeneratīvā mākslīgā intelekta ieviešanu visās nozarēs un reģionos.[iii] Loģisks ierosinājums, bet joprojām nav skaidrs, kas notiks ar esošo “Instrukciju ieviešanas kontroles štābu”, ko valdība izveidoja 2023. gadā un kas ir saistīts ar Augstāko ekonomikas skolu (HSE),[iv] kas faktiski vadīja mākslīgā intelekta risinājumu ieviešanu valstī, tostarp bruņotajos spēkos.
Var saprast zināmu rūgtumu par administratīviem lēmumiem par noteiktu funkciju (un budžeta līdzekļu) noņemšanu HSE, tomēr šīs iestādes galvenās mītnes tīmekļa vietnē sniegtais Krievijas pozīcijas novērtējums ģeneratīvajā MI ir skarbs. Ģeneratīvā MI attīstībā Krievija par trīs līdz pieciem gadiem atpaliek no ASV un Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR).[v] Krievija ir aptuveni turpat, kur Eiropa.
Krievijas valsts tehnokrātu atzīšanās apstrīd Kremļa triumfālo retoriku, kuru vidū ir arī Putina 2017. gada paziņojums, ka “tas, kurš būs līderis MI jomā, valdīs pār pasauli”.[vi] Krievijas atpalicības realitāti starptautiskajās MI sacensībās labi atspoguļo Tortoise Media 2024. gada MI indekss, kurā no 83 valstīm Krievija ierindojas 31. vietā MI ieviešanas, inovāciju un investīciju ziņā. ASV un ĶTR, kuras Kremlis uzskata par konkurentēm, ieņem pirmo un otro vietu.[vii]
Situācija nebija būtiski mainījusies 2026. gada februārī,[viii] lai gan Krievijas iekšzemes MI tirgus pieauga gandrīz divas reizes un valdība MI attīstību ir noteikusi par stratēģisku prioritāti. Federālais projekts “Mākslīgais intelekts” ir pagarināts līdz 2030. gadam un iekļauts valsts projektā datu ekonomikas veidošanai. Valdība piešķir dotācijas, pabalstus un stimulē vietējo risinājumu izstrādi. Paredzams, ka MI ieviešana nodrošinās ekonomikas izaugsmi un tehnoloģisko līderību.
Gandrīz visi uzņēmumi jau ir uzsākuši MI pilotprojektus, tomēr ne visi tiek līdz ilgtspējīgam praktiskam pielietojumam – ceļš ir sarežģīts un izaicinošs, ir jāpārvar daudzi šķēršļi. Dažas no problēmām ir datu vākšana un attīrīšana, procesu un lietotājam draudzīgu rīku izvēle, kā arī vajadzība darbiniekus pārliecināt par MI produktu uzticamību un efektivitāti. Ap 20% MI produktu tā nonāk ražošanā, un cerības par to ieviešanu kopumā attaisnojas, ja uzņēmuma iekšējā darba organizācija vispār ļauj ieviest kādu no sistēmām.
Mākslīga intelekta risinājumi valsts aizsardzībā
MI attīstība Krievijas valsts aizsardzībā ir prioritārs mērķis. Nacionālā stratēģija līdz 2030. gadam ir noteikta valsts prezidenta dekrētā Nr. 490 un viens no galvenajiem attīstības mērķiem ir nodrošināt valsts drošību un likumību. Atbilstoši šim dekrētam 2026. gada aprīlī izveidota īpaša komisija premjerministra vietnieka Dmitrija Grigorenko un prezidenta administrācijas vadītāja vietnieka Maksima Oreškina vadībā. Darba grupas mērķis ir pāatrināt MI ieviešanu visās jomās, arī aizsardzībā. Tikmēr datu suverenitātes nodrošināšanai apspriesta iespēja apmācīt Krievijas neironu tīklus, izmantojot valdības datus, taču šādiem modeļiem ir jāveic obligāta FSB (Krievijas Federālais Drošības dienests) pārbaude.[ix]
Šis punkts ir visai būtisks, jo norāda, ka FSB rīcībā ir augstāka personāla kompetence un tehniskie līdzekļi, nekā pētniecības institūtiem un militārā aprīkojuma ražotājiem. Likumprojekta izskatīšana ir atlikta uz pāris nedēļām, bet skaidri redzams, ka MI ir sadalīts divos veidos. Suverēnie modeļi ir pilnībā jāizstrādā un jāapmāca Krievijā, bet nacionālie modeļi var izmantot ārvalstu atvērtā pirmkoda risinājumus, ja vien tie tiek apmācīti ar Krievijas datiem.[x] Interesanti, ka arī valsts aizsardzībā izmantojami MI risinājumi ir jāapmāca un jānodrošina tikai ar Krievijas datiem, un šī prasība tiek attiecināta arī uz Galvenās pārvaldes (zināma labāk pēc iepriekšējā nosaukuma Galvenās Izlūkošanas pārvalde (GRU)) darbu. Visdrīzāk likumā tiks paredzēti izņēmumi.
2026. gadā varas vertikāles augšējā posmā veiktas izmaiņas – Krievijas Aizsardzības ministrijā ir izveidota īpaša pārvalde, kas atbild par MI sistēmu attīstību bezpilota aviācijas jomā un citās. Šai pārvaldei ir jānodrošina jaunu MI pamata platformu izstrāde, tādēļ no budžeta atvēlēti visai ievērojami līdzekļi zinātniskajai pētniecībai. Svarīgas izmaiņas ir arī Krievijas Valsts bruņojuma programmā, kur pirmo reizi iekļauta atsevišķa sadaļa, kas veltīta MI attīstībai. Tam jāpievērš uzmanība, jo valsts paredzējusi samazināt tradicionālo tanku iepirkumu, un tas norāda uz strukturāliem pārkārtojumiem aizsardzības koncepcijās. Netieši ieguldījumi MI attīstībā tiek pielīdzināti galveno kaujas tanku nozīmei kaujās.
MI pielietojuma jomas Krievijas bruņotajos spēkos
2026. gada maija novērtējums par MI izmantošanu valsts aizsardzībā nav sasniedzis augstus rezultātus un neļauj Krieviju vērtēt kādā no pirmajām 20 vietām pasaulē. Krievijas militārie eksperti vairākās jomās novērtē tehnoloģisko gatavību (TRL) kā augstu (6-9 no 10).[xi], šī salīdzinoši augstā tehnoloģiskā gatavība pamatā balstās uz četrām jomām.
Datorredze un datu analīze ir vizuālās informācijas un sensoru signālu apstrāde mērķu atpazīšanai. Šajā jomā krieviem ir augsti tehnoloģiski sasniegumi un plaša salīdzināmo datu bāze no daudzām pasaules valstīm, taču izrāvienam traucē ASV NVIDIA mikroshēmu trūkums. Kontrabandas ceļā iegūstamo mikroshēmu daudzums ir tāls no nepieciešamā, lai būvētu datu centrus. Civilām vajadzībām izbūvēti un funkcionējoši ir vairāki datu centri, kas balstās uz ķīniešu līdzīgas veiktspējas mikroshēmām, tomēr šo centru nepārtrauktam tehniskās pilnveides procesam ir nepieciešam pastāvīga ķīniešu inženieru klātbūtne, un tas militāros centros nav pieļaujams.
Autonomās sistēmas pamatā balstās uz daudzu uzņēmumu izstrādātiem brīvā koda MI modeļiem (nedaudz vairāk par 50). Visplašāk šādi MI risinājumi tiek izmantoti bezpilota lidaparātos un robotizētās sistēmās ar MI elementiem. Tā ir redzamā daļa, tomēr 2025. gada laikā šādi modeļi tika ieviesti daudzos militārās industrijas projektēšanas birojos un to rezultāti vēl nav publiski redzami.
Kiberdrošība Krievijā ir visai attīstīta joma. Varbūt tā pat ir nevajadzīgi plaši zināma ar hakeru komandām, kas nereti veiksmīgi sasniedz savus mērķus. Tieši valsts aizsardzības pamata uzdevumi ir automatizēta ievainojamību noteikšana un kiberuzbrukumu novēršana, tomēr šajā jomā ir tikai viens rīks ar ierobežotu pielietojumi. Akcenti ir uz datu arhitektūru un procedūrām, kā arī manuāliem tehniskiem risinājumiem.
Informācijas operācijās skaitliski visplašāk tiek pielietots MI. Tā ir neironu tīklu tehnoloģiju (peimēram, dziļviltojumi) izmantošana, lai cīnītos informācijas karā, kur Krievija ne vienmēr gādā tikai par aizsardzību.[xii]
Tehnoloģiskā suverenitāte
Krievijas prezidents vairākkārtīgi uzsvēris nepieciešamību izmantot pēc iespējas neatkarīgākus vietējos produktus, un tas pilnībā tiek attiecināts uz MI jomu. Šo produkti vidū ir visai plaši izmantotie krievu valodas modeļus, piemēram, ruGPT .[xiii] Galvenokārt tās ir programmatūras un sistēmas, kas nav atkarīgas no Rietumu tehnoloģijām un sankciām. Krievijā MI platformas ļauj izmantot mašīnmācīšanos (ML), datorredzi (OCR), valodas apstrādi (NLP) un citas tehnoloģijas, tās ir pieejamas un tām ir pietiekoši liels tehniskais personāls.[xiv]
Krievijas militārā MI platformas aktīvi izstādā un ievieš ar īpašu uzsvaru uz BPL sistēmām, robotizētām sistēmām un automatizētām vadības sistēmām (AVS). MI balstītu dronu piegāde militārajām vajadzībām eksponenciāli pieaug, un raksturīgākais piemērs ir Lancet droni, kā arī autonomie BPL, kas aprīkoti ar MI elementiem un spēj darboties intensīvas elektroniskās karadarbības (EW) vidē.
Mazāk veiksmīgas ir robotizētas sauszemes un jūras platformas, kā arī automatizētie pretgaisa aizsardzības ložmetēji un sistēmas (spēj patstāvīgi atklāt un uzbrukt droniem, tostarp FPV modeļiem).
Testa režīmā darbojas krievu vadības un analīzes automatizācija. Automatizētās lēmumu pieņemšanas sistēmās MI lieto loģiskai domāšanai, palīdzot komandierim simulēt kaujas situācijas un reāllaikā veikt aprēķinus. Kaujas lauka analīzē MI algoritmi apstrādā kameru un sensoru datus un ģenerē noteiktas mērķauditorijas atlasi, tomēr reālos kaujas apstākļos ukraiņu nav ne statiski, ne pārvietojas pēc noteiktas trajektorijas – viņi īsteno arī pretuzbrukumus. Dotajām sistēmām ir pārāk daudz mainīgo lielumu un kaujas vienību komandieriem sarežģītā informatīvā sistēma ir interesanta tikai tad, ja ukraiņi neuzbrūk. Šobrīd karadarbības zonā MI sistēmu priekšrocības lauka komandieriem nav vienkārši izmantot un viņi tās lielākoties ignorē.
Digitālais kaujas lauks
Krievija aktīvi izstrādā "suverēnā mākslīgā intelekta" tehnoloģijas, lai nodrošinātu neatkarību no ārvalstu komponentiem, jo īpaši militārajos modeļos. Zināmi vairāki desmiti risinājumi, ko krievu MI speciālisti ir izstrādājuši Digitālajam kaujas laukam (Цифровое поле боя, Digital Battlefield). Vairums ir dažādi atvasinājumi un lietojumprogrammas no atvērtā koda brīvpieejas produktiem, tomēr daži nākuši aplinkus ceļus no komerciāliem OpenAI, Mistral u.c. algoritmiem. Būtisku pienesumu ir devis Ziemeļkorejas izlūkošanas dienests (Vispārējais izlūkošanas birojs), kas kā „pa savu kabatu” darbojas Japānā, Taivānā, Indonēzijā un vairākās citās zemēs.
“Velve”[xv] (“Свод”, “Svod”) ir Krievijas Aizsardzības ministrijas izstrādāta MI sistēma, par kuras eksistenci ministrija paziņoja 2026. gada sākumā. Sākotnēji tā tika izstrādāta un testēta tikai izlūkošanas informācijas apstrādei, analīzei un alternatīvas rīcības plānu sagatavošanai. 2025. gadā to testēja un uzlaboja, un gada beigās tās daļu nodeva bruņoto spēku vajadzībām (primāri tās pilnveidei). Sistēma apkopo un integrē dažādus izlūkošanas avotus – satelītu datus, aerofotoattēlus, izlūkošanas ziņojumus un atvērtā pirmkoda informāciju. MI šos datus analizē, modelē iespējamos kaujas scenārijus un komandieriem iesaka labāko rīcības plānu.[xvi]
Tehniski "Svod" ir digitāls daudzu datu apstrādes un analīzes slānis, kas savienots ar drošu sakaru slāni, kas pēc būtības ir visai līdzīgs jau zināmām mūsdienu kaujas lauka pārvaldības sistēmām. Atšķirība ir spējās apstrādāt iespējami daudz informācijas un kopsavilkumu pasniegt vienkāršoti un izpildāmi, tomēr sistēmai vajadzīga ļoti plaša datu bāze un salīdzināmais materiāls, kas ne vienmēr vispār ir pieejams digitālā izpildījumā. Krievijas Federācijas 2026. gada budžetā digitāliem risinājumiem ir paredzēti ļoti lieli finanšu resursi – piemēram, MI redzams 50% pieaugums 10 lielāko valsts iestāžu budžetā.[xvii]
Sistēmas operacionālā testēšana tika pabeigta 2025. gada decembrī un līdz 2026. gada septembrim sistēmu ir paredzēts ieviest visā militārajā jomā, tomēr ieviešana nenorit tik sekmīgi. Pirmie "Svod" saņēmēji bija 2. un 41. apvienoto ieroču armiju bataljoni.
Šādu instrumentu nepieciešamība izriet no Krievijas armijas strukturālajām problēmām. Krievijas militārā doktrīna tradicionāli paredz stingri centralizētu vadību, kur taktiskā līmeņa iniciatīva ir ierobežota. Tas samazina vienību elastību un spēju reaģēt dinamiskā kaujas situācijā. Valda uzskats, ka jaunā digitālā kaujas lauka pieeja ļaus balansēt starp vispārpieņemto vadības vertikāli un “neatkarīgā” plānotāja norādēm veikt korekcijas operatīvajos plānos bez papildus vertikāles saskaņojumiem.
Reālijas bieži vien nav tik vienkāršas, jo vairākās ieroču šķirās visai pamatīgi ir integrētas savas MI sistēmas. Visbiežāk tās balstītas ķīniešu DeepSeek un tā galvenokārt ir apgāde un militārais transports. Šie risinājumi sevi labi parādījuši Ķīnas Tautas atbrīvošanas armijā un modelis ir oficiāli iekļauts militārajā ekipējumā. Neironus izmanto dažādu problēmu risināšanai, sākot no datu analīzes un izlūkošanas līdz lēmumu pieņemšanai kaujas laukā un atmīnēšanai. Risinājumus armijas vajadzībām izstrādājis nezināms pētniecības institūts, bet aplikācijas gandrīz trīs gadus testēja ĶTR piederošā korporācija Norinco (China North Industries Group Corporation Limited).
Publiski zināms tikai viens produkts un tas ir P60 autonomais kaujas transportlīdzeklis, kas aprīkots ar MI platformu, kuras pamatā ir liela mēroga DeepSeek valodas modelis. Transportlīdzeklis spēj veikt atbalsta misijas, pārvietojoties ar ātrumu līdz 50 km/h. Šobrīd ir vairākas transporta vienības, kur tradicionālais vadītājs kļuvis par “otro pilotu” un viņa pamata uzdevums ir no izvietotiem sensoriem vākt informāciju par apkārtni un pildīt strēlnieka (ložmetējnieka) funkcijas.
DeepSeek nebūt nav vienīgais MI piegādātājs Ķīnas armijai – aizvadīto gadu laikā Ķīnas valsts izsludinājusi vidēji 12-17 atklātus konkursus par MI izstrādi konkrētiem mērķiem un ne vienu vien kontraktu ir saņēmuši arī Ķīnas uzņēmuma Alibaba izstrādātie Qwen liela mēroga valodu modeļi (kas nav sveši arī Krievijā).
Šāda dažādu sistēmu vienlaicīga izmantošana ar pārvaldītājiem dažādos komandķēdes posmos ārkārtīgi sarežģī lauka komandieru operatīvo darbību, jo visi atbalsta un nodrošinājuma spēki un līdzekļi atrodas ārpus viņa ietekmes zonas. Vienlaikus atbildība par kaujas uzdevumu izpildi pilnībā gulstas uz lauka komandiera pleciem. Tā jau 2026. gada pirmajā pusē bija samilzusi problēma Ukrainas frontē. Vienīgais izņēmums ir Rubicon vienības, kurām ir tiesības darboties patstāvīgi un tās drīkst no komandķēdēs pieejamās informācijas izvēlēties tikai to, kas ir nepieciešama.
Izaicinājumi un riski
Neskatoties uz panākumiem atsevišķos militārajos segmentos, Krievija saskaras ar nopietnu konkurenci starptautiskajos MI ieviešanas reitingos un nepieciešamību pēc paātrinātas infrastruktūras attīstības. Kopumā tas norāda uz visai plašu tehnoloģisko plaisu. Tā visplašākā ir dabiskās valodas apstrādē (NLP). Militārajā jomā šī tehnoloģija joprojām ir agrīnā, eksperimentālā stadijā (TRL 1–3)[xviii] un vismaz 2026. gada pirmajā pusē nav zināmas indikācijas, ka šajā jomā būtu nozīmīgi sasniegumi un virzība uz augstāku tehnoloģiskās gatavības līmeni.
Atsevišķi pieminama nesabalansētība starp MI dažādiem pamata risinājumiem (algoritmiem) un SaaS (programmatūra kā pakalpojums), kas nodrošina mākonī balstītas lietojumprogrammas, izmantojot abonementus, piedāvājot zemākas sākotnējās izmaksas, augstu mērogojamību un samazinātas IT izmaksas salīdzinājumā ar tradicionālo programmatūru. Šajā jomā Krievijas militārā sektorā galvenās tendences ietver MI integrāciju, vertikālu SaaS pielāgošanu.
Problēma ir Krievijas specifikā ar raibo mākoņpakalpojumu pieejamību. No vienas puses līdz 2030. gadam visiem lielākiem datu turētājiem ir licences līgumi ar Microsoft (Azure) un vairākiem citiem mākoņpakalpojumu tirgū dominējošiem spēlētājiem. Tikai daļa šo datu serveru atrodas Krievijas teritorijā (ārējie pakalpojumi tiek saņemti no Google Workspace, Microsoft 365, AWS, Adobe Creative Cloud un citiem). Tādējādi iespējama tikai datu suverenitāte, un tai nav pieejami citi Krievijas iekšienē pieejami analogi pakalpojumi. Objektīvi Krievijai vajag savus lielos datu centrus un atbilstošu programmnodrošinājumu. Krievu oriģinālie risinājumi ir vāji, dārgi un daudz mazāk spējīgi ierobežot kiberuzbrukumus. Rezultātā militāriem MI risinājumiem ir ļoti ierobežoti mākoņpakalpojumi un MI līdz šim un vismaz īstermiņa nākotnē tiks attīstīti kā lietojumprogrammas, kuru realizācija ir iespējama ar ierobežotām datoraprēķinu jaudām.
[xv] Velve ir arkveida griestu konstrukcija telpas vai tās daļas pārsegšanai
Comments